islāms
Pravieša Muhammada skolnieki un skolnieces:
- Muhammada skolnieki un skolnieces
- Pravietim paši tuvāki 9 skolnieki
- Citi tuvākie skolnieki
- Nearābu skolnieki
- Sievas un meitas
- Citas skolnieces
Mus`abs ibn Umeirs - Muhammeda skolnieks, kurš atteicās no Ferrari un Armani
Ahmeds
Domāju, ka tieši jauniem cilvēkiem vajag pievērst uzmanību šim sahabam (līdzgaitniekam, vēstneša skolniekam). Savā ziņā viņš var būt tieši visprecīzāk atbilstošais mūsdienu jauniešu situācijai.
Parasti Mus`abu ibn Umeiru (Mus`ab ibn Umair مصعب بن عمير) sauc titulā par "Muslimu pirmo sūtnis". Ir daudzi apbrīnojami aspekti šī muslima dzīvē, un jaunajiem cilvēkiem man šķiet, ka šim cilvēkam vajadzētu pievērst uzmanību pat vairāk nekā Abu Bakram, Umaram, Usmanam (raa). Šis ir sahaba, kuru noteikti iesaku ātri apgūt un apdomāt.
Viņu var salīdzināt ar mūsdienu Rīgas "ballīšu karaļiem" (mūsdienīgākā valodā: "klubu vazaņķiem"). Viņš bija no ļoti bagātas Mekas ģimenes un viņam bija labākās tajā laikā pieejamās mantas. Viņam bija tonnas vislabākā apģērba, kas tajā laikā bija ļoti dārgs roku darbs un vairums cilvēku bija tikai viena vai divas salāpītas drēbes. Viņš varēja atļauties vienā dienā uzvilkt divas jaunas drēbes. Drēbju viņam bija pilns. Viņš staigāja sasmaržojies vislabākajās smaržās un viņam vienmēr, pat naktī pie gultas stāvēja labākais ēdiens. Citiem vārdiem sakot - viņam bija vislabākās tā laika mantas. Gluži tāpat kā tagad staigātu 3000$ vērtās kurpēs, vilktu mugurā Armani un brauktu ar Ferrari. Plus vēl viņš bija apbrīnojams savā skaistumā. Viņš bija cilvēks, kurš paredzēts Mekas pagānu uzdzīvei, gluži tāpat kā ir cilvēki, kuri ir paredzēti Rīgas pagānu uzdzīvei.
Un tomēr viss mainījās. Viņš uzzināja un pieņēma Islāma vēsti grūtākajos muslimu gados. Muslimi tajā laikā cieta sociālo un ekonomisko boikotu un daudzi no viņiem cieta badu un trīs gadus barojās ar lielākoties koku lapām.
Bet vispirms par viņu lutinošo mammu. Visumā Mekas pagānu sabiedrībā sievietes nebija pat īsti cilvēki, bet gan drīzāk preces. Tomēr bija atsevišķi izņēmumi. Piemēram, Khadidža (raa), Muhameda (saas) sieva. Cita ļoti ievērojama sieviete bija Mus`aba māte. Kad kāds viņai paziņoja, ka viņas luteklis ir redzēts lūdzoties, viņa ar vīru bija izmisumā un šokā. Kā gan viņas izlutinātais dēliņš pieņēma to dīvaino ticību, kurā iztiek tikai ar Vienu Dievu? Kā viņš izvēlējās to ticību, kurā tu pats neizdomā savu dzīvesveidu, bet gan dzīvo atbilstoši tam ko tici, ka Radītājs ir norādījis? Kā tā, ka mans dēliņš ir izvēlējies atzīt par atļauto, labo un aizliegto, slikto tikai to ko par tādu uzskata Radītājs? Kā tā viņš izvēlējies ticību, kurā nav svēto vai dievību, kuriem lūgt, lai viņi aizbilst par tevi labu vārdu Radītājam? Kā gan viņš varēja pieņemt badacietēju reliģiju, pievienoties nicinātajiem?
Abi vecāki ar māti priekšgalā steidzās uzbrukt Mus`abam, lai viņš atsakās no tās dīvainības un ir tā kā citi, Vai tad viņam ir slikta dzīve? Vai tev kas trūkst? Vai tu traks būt kopā ar tiem nīstajiem dīvainīšiem? Enjoy, taču!
Tomēr Mus`abs bija stingrs pārliecībā un neatteicās no Patiesības. Tad viņi sasēja viņu un dažādi vērsās pret viņu. Gluži kā reti, bet dažkārt notiek arī Latvijā, pēkšņi visa mīlestība pret tevi pazūd. Tie cilvēki, kuri bija tevis lutinātāji, viņi sāk vērsties pret tevi. Vecāki vēl paziņos, ka tas ir tevis labā! Ilgu laiku Mus`abs pavadīja sasiets un pusbadā savas mātes kambarī. Šāds kardināls pavērsiens visbagātākajam un aplaimotākajam Mekas jaunietim.
Bet ne uz brīdi viņš neatteicās no Patiesības un negāja uz kompromisiem ar nepatiesībām, stulbumiem, tumsonībām, idotismiem, pretdabiskumiem, debīlismiem, utt. Nav vienāda Patiesība un nepatiesības, un Patiesība ir tikai viena, bet nepatiesības un maldu ceļi ir pa pilnam. Nav vienāds Labais un sliktais, nav vienāda ticība un neticība.
Mus`abs pavadīja šajā krasajā ciešanu stāvoklī ilgu laiku, līdz viņam izdevās izbēgt no paša mātes spīdzināšanas cietuma un pievienoties muslimu bēgļiem, kuri devās uz Etiopiju.
Šie bija ļoti grūti muslimiem gadi, un tie, kurus neaizsargāja viņu tuvie radi, tos spīdzināja un nogalināja, un tāpēc viņi muka uz Etiopiju. Mus`abs aizmuka kopā ar viņiem.
(Te jāpiebilst savdabīgais, ka gluži kā mūsdienās, muslimi tika apvainoti vietējā dzīvesveida un vērtību nepieņemšanā un atgrūšanā. "Viņi apdraud mūsu dzīvesveidu!" Tiesa gan mūsdienās tas viss atkārtojas kā parodija, un muslimi nav tās kvalitātes, kas tajā laikā.)
Vēstnesis Muhammeds (saas) izmantoja vismazāko iespēju piedāvāt cilvēkiem Patiesību savā 23 gadu saukšanas uz Islāmu un ciešanu virknē. Viņš izmantoja arī iespēju runāt ar ikgadējā svētceļojuma uz Meku dalībniekiem. Svētceļojums uz Meku bija sagrozīta un sakropļota versija, lai gan pašu svētceļojumu uzsāka Ābrahams un viņa dēls Išmaēls (saas). Gluži tāpat kā sakropļota ir Jēzus (saas) vēsts, tāpat pagāni pamazām sakropļoja Ābrahama (saas) reliģiju un svētceļojumu un Viendievību pārvērta par politeismu, bet svētceļojumu apkaunoja ar šausminošām pašu izdomātām izdarībām.
(Piemēram, izdomāja, ka tajā svētnīcā Radītāju ir jāpielūdz tādā veidolā, kādā Radītājs tevi radīja. Tas ir kailam. Jā, par spīti cilvēku neziņai, Mekas pagāni ticēja Dievam. Muhammeda (saas) misija nebija lai cilvēki sāktu ticēt Dievam. To vairāk vai mazāk dara vairums cilvēku, pat ja atklāti dēvējas par ateistiem. Muhammeda (saas) misija bija lai cilvēki pielūdz un paklausa tikai Dievu. Īsts monoteisms. Par to, ko nozīmē Dieva pielūgsme un īsts monoteisms (nevis kristietības vai jūdaisma pseidomonoteisms) var lasīt šeit:
Īsts monoteisms (un kāpēc tas nav kaut kas abstrakts un nesvarīgs koncepts):
http://www.islammuslim.lv/Islams/Ticibas_uzskati/Ticiba_Dievam_monoteisma/Tauhid_kategorijas.htm
http://www.islammuslim.lv/Islams/Ticibas_praktizesana/Sahada/La_ilaha_ill_allah.htm
Pielūgsme (tas ir pilnīgi cits nekā Islāma nezinātāji domā!):
http://www.islammuslim.lv/Islams/Ticibas_praktizesana/Ibada/Pielugsmes_koncepts_islama.htm )
Tāds svētceļojums pastāvēja vienmēr kopš Ābrahama (saas) laika, līdz Muhameds (saas) kā Dieva pravietis atjaunoja īsto monoteista svētceļojumu, jo pagāni bija sagrozījuši tā nozīmes un ieviesuši daudz izdomājumu un pazaudējuši svētceļojuma jēgu.
Tad lūk Muhameds (saas) uzrunāja tos pagānu svētceļniekus, kurus viņam izdevās uzrunāt par spīti Mekas pagānu represijām. Bija svētceļnieki no Medīnas, kurā dzīvoja arī ebreji. Šie svētceļnieki klausoties un redzot Muhamedu (saas) atzina, ka viņš ir tas pravietis, par kuru stāstīja ebreji, ka viņš nāks šajā reģionā un uzvarēs monoteisti. Ebreji ar to domāja, ka viņš nāks no ebrejiem un ebreji sakaus pagānu arābus. Tad lūk vairāki cilvēki no Medīnas pagāniem pieņēma Islāmu un lūdza pravieti sūtīt kādu zinošu muslimu līdz ar viņiem, lai izplatītu Patiesību Medīnā.
Tajā laikā bēgļus Etiopijā sasniedza baumas, ka Mekā ir izplatījies Islāms un viņi var droši atgriezties un būs brīvi no vajāšanām. Tad lūk grupiņa no bēgļiem Etiopijā atgriezās. Starp viņiem bija pat Mus`abs ibn Umeirs (raa). Mekas iedzīvotāji bija šokēti viņu redzot. Cilvēks, kurš braukāja ar Ferrari, tagad pat nevarēja atļauties biļeti no Liepājas un atnāca ar kājām. Tas ir gribēju teikt - viņš atnāca un viņam mugurā nebija zīda apģērbs, bet gan ielāpiem caurvīts ādas gabals, un vairāk nekas viņam nebija. Pat viņa māte nokaunējās no šīs situācijas. Kad Muhameda (saas) līdzgaitnieki bija šokā par Mus`aba (raa) izskatu, Muhameds (saas) norādīja: "Lai slava Dievam!" un norādīja, ka šim cilvēkam ir svarīgāka Patiesība par labākajām materiālajām lietām uz šīs zemes un viņš gatavs dēļ Patiesības dzīvot vienaldzīgi pret saviem materiālajiem apstākļiem un labklājību.
Bēgļi vīlušies atgriezās atpakaļ uz Etiopiju, bet Mus`abs (raa) tika sūtīts uz Medīnu mācīt tur Islāmu. Te jāatzīmē, ka pretstatā mūsdienu Rīgas jauniešiem, kuriem ir tās 3000$ kurpes un sarkanais Ferrari, Mus`abam bija laba valoda un manieres. Viņš nebija vulgārs. Pravietis nesūtīja uz Medīnu kādu tikko brīvlaistu vergu vai nabagu bez pieredzes un zināšanām, lai uzrunātu izglītotākos vai augstāko sociālo slāņu cilvēkus. Viņš sūtīja skaisto, lieliskām manierēm un uzvedību, labklājību un tās valdzinājumu pārzinošo, bet Patiesību izvēlējušos jaunekli.
Un tad Medīnā notika apbrīnojamais. Mēs visi zinām, ka ne jau saucējs uz Islāmu noteiks, kurš cilvēks pieņems Islāmu. Saucējs uz Islāmu var izdarīt aicināšanu labāk vai sliktāk, bet tas nav iemesls kāpēc cilvēki pieņem vai nepieņem Islāmu. Saucēja uz Islāmu uzdevums nav lai cilvēki pieņem Islāmu. Viņa uzdevums ir piedāvāt Islāmu visprecīzāk. Jo ne jau saucējs ved uz pareizo ceļu, - to dara Dievs. Dievs vērtē cilvēkus, un viņiem piespriež ticību vai neticību. Ticība vai neticība jau ir spriedums.
Tāpēc nevajag brīnīties par paradoksālo situāciju, ka Mus`abs ibn Umeirs viena gada laikā Medīnā ieguva vairāk muslimu, nekā Muhameds (saas) tajā gadā un jebkurā citā gadā Mekā. Un tajos 12 sludināšanas gados Islāmu no Muhammeda pieņēma laikam tikai dažas reizes vairāk kā no Musaba Medīnā vienā gadā. Un tas, lai gan Muhameds (saas) nenoliedzami bija labāka rakstura, orators un labāks piedāvātājs. Kurš gan ir labāks piedāvātājs par pravieti? Tieši dēļ šī, kad Mua`abs (raa) tika sūtīts kā sūtnis, un viņa lielie panākumi - tas viss summējas, ka Islāma zinātnieki viņam dod šo nosaukumu: "Islāma pirmais sūtnis".
Man gan gribētos uzsvērt mūsdienu jauniešu situācijā tieši viņa transformāciju no izlutinātā "ballīšu karaļa" par šo diženo cilvēku, kurš upurēja savu labklājību, apstākļus un sevi Islāmam. Islāms nav par klosterību un šīs zemes dzīves pamešanu. Nē - Dievs norāda neaizmirst paņemt arī savu daļu no šīs zemes dzīves. Klosterība ir absurds cilvēku izdomājums, kurā slēpjas no dzīves, lai gan tieši cenšanās pareizi dzīvot dzīvi ir dzīves jēga. Islāmā tu vari dzīvot labu zemes dzīvi, bet tā nav mērķis un jādzīvo atļautā veidā. Gluži vienkārši Mus`abs upurēja visu kas viņam tika dots, jo otra iespēja bija nepatiesība. Ar dažādiem labumiem apklāta nepatiesība. Patiesība ir svarīgāka.
Jau nākamajā svētceļojumā pēc gada Mus`abs (raa) atnāca ar jaunajiem muslimiem - 70 vīriešiem un 2 sievietēm. (Protams, vēl daļa (jo sevišķi sievietes) palika Medīnā.) Tad lūk šis bija apbrīnojams pavērsiens un tas sagatavoja, ka izplatoties Islāmam Medīnā, tieši šī oāze kļuva par vietu, uz kuru Muhameds (saas) aizbēga no Mekas. Tā šis jauneklis (nedomājat ka viņš bija vairāk kā jauneklis) bija Dieva instruments šai apbrīnojamai Jasribas oāzes transformācijai par Pravieša pilsētu (al Medīna Munawwarā - pravieša Pilsēta).
Pat Mus`aba (raa) nāve ir apbrīnojama. Viņš gāja bojā Uhud kaujā. Uhud kauja ir ļoti apbrīnojama, jo tās zaudējums dod muslimiem vairāk mācības, kā pirmās kaujas Badr uzvarēšana. Uhud kauja sākās, jo Mekas pagāni atnāca 400 km no Mekas uz Medīnas ieleju lai nogalinātu muslimus un Dieva vēstnesi. Viņi tik ļoti vēlējās atriebties par apkaunojumu visas Arābijas priekšā, ka gadu iepriekš mēģinot iznīcināt muslimus, viņi cieta sakāvi no trīs reizes mazāka karaspēka, kurš nebija ne normāli apbruņot, ne arī tā karavīri bija prasmīgi vai zinoši. Parasti nabagi, brīvlaisti vergi, dažkārt veči un 15gadīgi jaunieši. Tomēr muslimi bruņoti ar nažiem uzvarēja Badr kaujā pilnā bruņojumā un zobeniem un kavalēriju bruņotus Mekas pagānus. Patiešām apkaunojums! Tātad Mekas pagāni centīgi sagatavojās gada laikā atriebībai.
Uhud kaujā muslimiem atkal bija trīskāršs mazākums un vājāki ieroči un kavalērijas neesamība, bet šāda situācija bija arī uzvarētajā Badr kaujā. Un patiesi, muslimi no sākuma pat uzvarēja Uhud kauju. Tomēr notika kāda traģēdija. Kaujas laukam bija viena aizmugurēja pieeja. Lai muslimiem no aizmugures neuzbruktu pagānu kavalērija, Muhameds (saas) bija nolicis uz paugura 50 strēlniekus. Viņiem bija jāapšauda ienākošo kavalēriju un tā viņi arī atsita Khālida ibn Walīda vadīto kavalēriju. Muhameds (saas) viņiem stingri bija piekodinājis - ja redzat ka mēs zaudējam vai uzvaram, stāviet šajā vietā nemainīgi, kamēr nedošu pavēli izmaiņām. Nekādā gadījumā bez manas pavēlas nemainiet vietu. Tomēr kad bija redzams, ka muslimi ir uzvarējuši kauju, un pagāni aizmuka no tās, un muslimi devās uz pagānu nometni iegūt kara trofejas, tad 40 no 50 strēlniekiem neizturēja un arī gribēja iegūt trofejas un par spīti grupas komandiera protestiem, pameta pauguru.
Sākās traģēdija. Pagānu kavalērija pamanīja, ka vairums strēlnieku ir pametuši savu stratēģisko pozīciju, un devās atkal uzbrukumā pa to aizmugurējo pieeju. Tagad viņiem izdevās apkaut 10 atlikušos strēlniekus, jo tie nespēja vairs raidīt tādu kavalēriju apstādinošo bultu lietu kā iepriekš. Tad kavalērija no aizmugures triecās pa faktiski bez ieročiem palikušajiem muslimiem, kuri pamestajā pagānu nometnē ievāca trofejas. Kavalērija apkāva daudzus muslimus un sacēla putekļus, kuru neredzamība radīja vēl lielāku apjukumu. Tajā laikā nebija formas tērpu un apjukumā muslimi paši nereti nogalināja vairākus citus muslimus. Pat sievietes metās cīņā pret Mekas pagāniem, kad tie pamanījuši Dieva pravieti steidzās pildīt pašu svarīgāko uzdevumu: Nogalināt Muhammedu. Pārvarējuši apjukumu muslimi savācās kopā un pagānu mērķis nogalināt Dieva pravieti neizdevās. Bet viņiem izdevās nogalināt Hamzu, Mus`abu un daudzus citus ievērojamus līdzgaitniekus (raa). Pavisam kaujā bojā gāja ~70+ muslimi un kādi uz pusi mazāk pagāni.
Lūk attēls ar Uhud kaujas karti (Attēls no wikipēdijas):
Hamzu nogalināja ar šķēpu no slēpņa un viņa ķermeni sakropļoja Hinda, kura bija pasūtījusi speciālo uzbrukumu viņam. Viņa izdūra viņam acis, nogrieza ausis, degunu un dzimumorgānus, un žļambāja viņa vēl siltās aknas. Tā viņa izteica savu naidu pret Hamzu (raa), kurš bija izcils karavīrs Badr kaujā un nogalināja vairākus Hindas radiniekus. Tomēr šāda Hindas rīcība šokēja pat pagānu pasauli. (Piezīmei, Hinda, kavalērijas vadītājs Khālids ibn Walīds, pagānu armijas vadītājs Abu Safjāns, un liela daļa pagānu armijas galu galā vēlāk kļuva par muslimiem... :-). Arī Hamzas (raa) slepkava vēlāk izvēlējās Islāmu. Jāsaprot, ka daudzus atstāstus par to, kas notika tajā laikā, vēlāk izstāstīja muslimi, kuri tajā laikā bija vēl pagānu neģēļi.)
Šajā kaujā tika ievainots arī Dieva vēstnesis. Viņam bija iecirsts ar zobenu pa no bruņu ķiveres nokārtajām bruņām līdz pleciem (pītajām stieplēm kā bruņukreklā). Šīs stieples bija ieurbušās cauri vaigam žoklī un bija lielas grūtības tās izvilkt. Nedaudz līdzīgi šai bruņu ķiverei (Tiem, kam interesē kā tas izskatījās, bet nezina ko iedomāties, daži attēli. Ķivere droši ka citāda, bet cik no aprakstiem saprotu, tad domāts ir ka šādas sānu pītās stieples nokarājušās no ķiveres (angliski - aventail)):
Tipisks tā laika labi apbruņota arābu karavīra bruņojums:
Bet Muhammedam (saas) nebija hauberk bruņu kā šajā zīmējumā, tikai pīto stiepļu bruņukrekls (mail).
Starp citu, Kurānā ir teikts, ka pirmais kurš sāka šādus bruņukreklus kalt bija pravietis Dāvids. Tas vēl viens iemesls lai šeit būtu šie attēli.
Atgriežoties no pastaigas muzejā pie senajiem notikumiem putekļainā vietā ārpus Medīnas. (Mūsdienu Medīna gan ir izpletusies tā, ka tā vieta ir faktiski aizbūvēta un ir daļa pilsētas.)
Tomēr pagāni bija galu galā kaut kādā mērā vīlušies. Lai gan viņiem bija kāds prieks, tomēr ņemot vērā, ka viņi pameta kaujas lauku pēc "uzvaras" un nevis palika tajā, nenogalināja pravieti un viņa tuvākos līdzgaitniekus-padomdevējus, viņi neiznīcināja muslimus vai Medīnu, - viņi kaut kādā atguva kaut kādu prestižu pēc apkaunojošās Badr kaujas sakāves, bet nesasniedza savus mērķus.
Kurānā ir ļoti daudz par šo kauju, kura bija šoks muslimiem. Bet Dievs viņiem norāda - Dievs jau deva jums uzvaru (Uhud kaujas sākums, kad pagāni jau aizmuka), bet paši cilvēki neievēroja Dieva pravieša pavēli un skrēja pakaļ trofejām, tad no tā ieguvāt sev zaudējumu: “Dievs patiesi piepildīja Savu solījumu jums, kad jūs ar Viņa atļauju bijāt tuvu lai iznīcinātu jūsu ienaidnieku. Līdz jūs izvairījāties no pavēles izpildes un strīdējāties par to. Un nepaklausījāt to, kad Viņš atnesa jūsu skatienā (trofejas), kuras jūs tīkojat. Starp jums ir daži, kuri kāro šo pasauli un daži kuri kāro Nākamo. Tad Viņš novērsa jūs no jūsu ienaidniekiem lai jūs pārbaudītu, bet Viņš jums piedeva. Jo Dievs ir pilns žēlastības tiem, kuri tic." 3:152
"Allah did indeed fulfil His promise to you when ye with His permission were about to annihilate your enemy,-until ye flinched and fell to disputing about the order, and disobeyed it after He brought you in sight (of the booty) which ye covet. Among you are some that hanker after this world and some that desire the Hereafter. Then did He divert you from your foes in order to test you but He forgave you: For Allah is full of grace to those who believe” 3:152
Šī kauja muslimiem deva daudzas mācības, jo sevišķi, kāpēc nereti piedzīvojam zaudējumus, un ko no tā gūt. Jo mācības no neveiksmēm ir pat svarīgākas kā no panākumiem. Bet tātad, kā gan gāja bojā mūsu varonis?
Kaujas laukā daži pagāni bija klieguši, ka ir nogalināts Muhameds (saas). Mus`abs (raa) acīmredzot nodomāja, ka šis ir tas gadījums, kad Dieva pravieti nogalina un muslimi iznīks. Viņš neteica: nu klau, labi, es beidzu - nebūšu vairs muslims, atgriezīšos Mekā ar jums un dzīrošu. Nē. Viņš mira atkārtojot vārdus - fragmentu no Kurānā: “Wa ma Muhammad-dun illa rasulun qad khalat min qablehil rusul." 3:144 "Un Muhameds ir tikai Dieva pravietis. Daudzi citi pravieši ir miruši pirms viņa." “And Muhammad is only a prophet of Allah. Many other Prophets have passed away before him."
Mus`abs ibn Umeirs (raa) bija karognesējs. Un viņš stāvēja visdrīzāk viens pats tajos putekļos, vismaz visdrīzāk viņš neredzēja nevienu apkārt. Viņš cieši turēja plīvojošo muslimu karogu augšā, jo tas nozīmēja tiem, kuri to pamanīja, ka visi (izņemot tevi, kurš to karogu vēl redz plīvojam), vēl nav gar zemi un vēl turamies un vēl nav jāatkāpjas. Karoga krišana tā laika kaujās nozīmēja teju bēgšanu un haosu un milzīgu triecienu noturībai kaujas laukā. Mus`abs (raa) turēja karogu līdz jātnieks auļos metās viņam virsū un nocirta viņam labo roku ar kuru viņš turēja karogu.
Viņa nocirstā labā roka nokrita zemē, bet viņš tagad turēja karogu ar kreiso roku noasiņojot pa labo plecu. Un atkārtoja tos pašus vārdus: "Un Muhameds ir tikai Dieva pravietis. Daudzi citi pravieši ir miruši pirms viņa." Viņš zināja, ka Dieva pravieši ir cilvēki, un ja Dievs tā ir lēmis, tad viņi var tikt nogalināti, gluži tāpat kā ir tikuši nogalināti tūkstošiem citu Dieva praviešu, kuru vienīgais "noziegums" viņu slepkavu acīs bija saukšana un monoteismu. Nevis uz pseidomonoteismu, bet gan uz vienīgo Īsto monoteismu. Uz Patiesību. Prom no nepatiesībām, tumsonībām. Viņš domāja, ka pravietis ir nogalināts tāpat kā tūkstošiem praviešu iepriekš, un viņa sekotāji tiks izkauti, kā tūkstošiem reižu iepriekš. Ir pienācis šā visa gals, līdz Dievs atkal sūtīs kādu citu pravieti un būs citi sekotāji. Bet mums - gals. Radības pielūdzēji izkaus Radītāja pielūdzējus. “Wa ma Muhammad-dun illa rasulun qad khalat min qablehil rusul." 3:144 "Un Muhameds ir tikai Dieva pravietis. Daudzi citi pravieši ir miruši pirms viņa." Jātnieks bija apmetis loku un auļoja viņam atkal virsū. Nokrita arī kreisā roka pēc jātnieka cirtiena. Ar savu roku stulbenīšiem un galvas piespiešanu viņš turēja karogu bez rokām un atkārtoja vārdus: "Un Muhameds ir tikai Dieva pravietis. Daudzi citi pravieši ir miruši pirms viņa." Jātnieks šokēts par Mus`aba noturīgumu lika malā zobenu un iedūra šķēpu (kura asmens salūza) Mus`aba krūtīs. Karogs pazuda plīvojam no putekļu jūras līdz ar asinīm noplūdušo Mus`abu nokrītot smiltīs. Viņš nomira domājam, ka visam ir gals. Monoteisma pēdējais karognesējs ir kritis un monoteisma karogs ir sabradāts.
Tomēr situācija nebija tik slikta kā Mus`abs tajos putekļos turēdams karogu domāja. Pravietis bija dzīvs un kliedzieni, ka viņš ir nogalināts neatbilda īstenībai. Pravietis bija ievainots sejā, daudzi izcili muslimi gājuši bojā, bet visumā lielākai daļai izdevās savākties ap pravieti un atkāpties uz klinti. Nākamo 7 gadu laikā gandrīz visi tagadējie muslimu ienaidnieki pieņems Islāmu. Piemēram, Khālids ibn Walīds, kurš vadīja to kavalēriju pa aizmuguri apkaujot muslimus kļūs par muslimu armijas ģenerāli. Par vienu no izcilākajiem visu laiku ģenerāļiem, kura vadītās mazās armijas sakaus milzīgās Persijas un Bizantijas armijas. Pēc 7 gadiem faktiski visa Arābija būs pieņēmusi Islāmu un Meka tiks attīrīta no pagānu elkiem, svētceļojums uz Meku tiks atjaunots tādā veidā kādā šo svētceļojumu veica pravietis Ābrahams.
Pēc kaujas Mus`abu (raa) apglabājot, viņam pat nebija pietiekami gara drēbe līķautam. Kad to pārvilka pāri galvai - atsedzās kājas. Kad kājām - atsedzās seja. Tā gāja bojā un tāda izcila dzīve bija cilvēkam, kurš apmainīja Ferrari un Armani pret Patiesību. Apmainīja padevību savam ego un citai radībai pret padevību Radītājam.
Ja nokļūšu Paradīzē, aiziešu apciemot. Pastāstīšu, ka nosaucu savu pirmo dēlu viņa vārdā. (Ja Dievs dos, tad nosaukšu, inšāallāh!) :-)
