islāms
Muslims plašajā pasaulē:
Vispārējais skatījums uz pastāvošajiem muslimu džamātiem
Sagatavojuši Salmāns un Imrāns Petrovi. www.umma.lv
Mūsdienu muslimu pasaulē ir daudz džamātu un grupu, kuri koncentrē savu darbību uz noteiktām lietām un seko kādai noteiktai programmai. Katra no šīm grupām nekautrējas apgalvot, ka tikai viņi pareizi saprot vajadzīgo pieeju visu Islāma jautājumu un muslimu problēmu atrisināšanai. Daži muslimi ar entuziasmu un cerību jau iestājās vai domā iestāties kādā no šiem džamātiem, uzskatot, ka pie patiesības pieturās pilnīgi tikai viņu džamāts. Savukārt citi uzskata, ka šo džamātu pastāvēšana nes lielāku postu Islāmam, nekā Amerikas un cionistu valdību terorisms. Mēs sagatavojām, mūsuprāt, godīgu un objektīvu skatījumu uz šo džamātu pastāvēšanu, vēršoties pie lielāko Islāma zinātnieku teiktā šajā sakarā.
Ņemot vērā to, ka daudzi džamāti sludina to, ka katra muslima pienākums ir iestāties viņu rindās, dot viņu vadītājam zvērestu un pilnīgi pakļauties viņu piedāvātam ceļam, šis jautājums rodas daudziem jauniem muslimiem, kuri savas reliģiskās dzīves sākumā meklē ceļus palīdzēt Islāmam. Atbilde ir – nē, tas nav pienākums. Pienākums, kuru uz muslimiem uzlika Visaugstākais Allāhs, ir sekot patiesībai, kuru Viņš atklāja Savam pravietim, miers viņam un Dieva svētība, un cieši turēties pie tās. Muslima pienākums ir mīlēt Allāha dēļ un nevis sava džamāta dēļ, un ienīst Allāha dēļ, nevis sava džamāta dēļ. Attiekties pret saviem brāļiem vienādi, jo viņus vieno reliģija, nevis džamāts.
Pastāvīgajai zinātnisko pētījumu un fatvu izdošanas komitejai tika uzdots jautājums:
Jautājums:
Vai iestāties kādā no Islāma džamātiem, kuram būtu savs džamāta amīrs (līderis), ir katra muslima pienākums, zinot to, ka tas izraisa muslimu sadalīšanos, viņu vienotības sašķelšanos un savstarpējas domstarpības, bet Visaugstākais Allāhs saka: “Un nestrīdieties savā starpā, jo tad jūs zaudēsiet dūšu”?
Atbilde:
Visus slavinājumus pelnījis vienīgi Allāhs, miers un Dieva svētība Viņa sūtnim, viņa dzimtai un viņa līdzgaitniekiem, un pēc tam:
Muslima pienākums ir sekot tam, kas pateikts Allāha grāmatā un Viņa pravieša, miers viņam un Dieva svētība, Sunnā, gan vārdos, gan darbos, gan reliģiskajā pārliecībā. Viņa pienākums ir mīlēt Allāha dēļ un ienīst Allāha dēļ, veidot ciešu saistību Allāha dēļ un naidoties Allāha dēļ, kā arī sekot tam, lai viņš būtu vistuvāk patiesībai no visiem pārējiem cilvēkiem viņa iespēju robežās.
Taisnu vadību dāvā Allāhs un lai Viņš svētī un dod mieru mūsu pravietim Muhammadam, viņa dzimtai un viņa līdzgaitniekiem.
[Pastāvīgā zinātnisko pētījumu un fatvu izdošanas komiteja. Fatva № 4161] Parakstījušies: Abdullāhs ibn Suleimāns Al-Munīa, Abdur-Razzāks Afīfī, Ibrāhīms ibn Muhammads Āl Aš-Šeikhs.
Gadās, ka brāļi meklē radikālu pieeju un atsakās no jebkādas sadarbības un jebkāda kontakta ar džamātiem. Šādi viņi atsvešinās no viņiem pilnīgi un nesaskaņas tikai turpina augt, jo viņi sāk meklēt viens otrā kļūdas un izplatīt tās starp muslimiem. Protams, tas noved līdz agresijai un nevēlēšanas jebkad nonākt pie kopēja kompromisa, un pie tā, ka patiesībai esot savu brāļu pusē, otra puse to patiesību noraida tikai tāpēc, ka tā ir cita džamāta viedoklis vai ideja. Tāpēc ir svarīgi saprast, ka sadarbība pareizajos un taisnīgos darbos ir Allāha pavēlēta, bet tas, kas ir aizliegts, ir sadarbība grēkā un pārkāpumos, kā par to saka Visaugstākais Allāhs:
(..) Un sadarbojieties labos un dievbijīgos darbos, bet nesadarbojieties grēkā un pārkāpumos (..) [5:2]
Un, ja kāds no muslimiem pieļauj kļūdas, pamācībai jānotiek labā tonī, dodot sirsnīgus padomus, izrādot brālību un siltas jūtas, vēlot saviem brāļiem taisnu vadību, vairoties no nesaskaņu pieauguma, pamatojot visus savus vārdus ar Šarīas pierādījumiem, nevis principiem vai aizdomām un meklēt kopīgu izeju kopīgam mērķim un rezultātam Allāha Grāmatā un pravieša, miers viņam un Dieva svētība, Sunnā.
Pastāvīgajai zinātnisko pētījumu un fatvu izdošanas komitejai tika uzdoti jautājumi:
Jautājums:
Esmu universitātes students, dzīvoju dažādu viedokļu un ideju virpulī, starp dažādiem džamātiem, katrs no kuriem pretendē uz pārākumu pār citiem un cenšas atrast sev pēc iespējas vairāk palīgu. Piemēram, džamāts Al-Ikhvān Al-Muslimūn, džamāts At-Tablīgh, kuri taisa khurūdžus uz 40 dienām un 4 mēnešiem, džamāts Ansār As-Sunna un džamāts Al-Islāhijja, kuru vada Abdul-Hamīds ibn Bādīss. Tāpēc es lūdzu jūs norādīt mums taisnu ceļu, kas vedīs mūs pie labuma, kur mūsu reliģija būs drošībā no visiem tiem svešķermeņiem, kas ietekmē mūsu reliģiju, laužot mūsu kaulus, mums nezinot.
Atbilde:
Visus slavinājumus pelnīja vienīgi Allāhs, miers un Dieva svētība Viņa sūtnim, viņa dzimtai un viņa līdzgaitniekiem, un pēc tam:
Tavs pienākums ir pieturēties pie patiesības un pie tā, uz ko norāda Šarīas norādījumi, neiestājoties pašā džamātā. Un džamāts, kas vairāk par citiem pelnīja, lai ar viņu sadarbotos, ir tas džamāts, kurš pieturās pie pareizās pārliecības, pie kuras pieturējās taisnīgo priekšteču Islāma zinātnieki, lai Dievs ir apmierināts ar viņiem. Tavs pienākums ir darīt savus darbus atbilstoši Allāha grāmatai un Viņa pravieša, miers viņam un Dieva svētība, Sunnai un atstāt visus jaunievedumus un kļūdas.
Taisnu vadību dāvā Allāhs un lai Viņš svētī un dod mieru mūsu pravietim Muhammadam, viņa dzimtai un viņa līdzgaitniekiem.
[Pastāvīgā zinātnisko pētījumu un fatvu izdošanas komiteja. Fatva № 4093] Parakstījušies: Abdullāhs ibn Kuūds, Abdullāhs ibn Gadajāns, Abul-Azīzs ibn Abdullāhs ibn Bāzs.
Jautājums:
Šodien Islāma pasaulē ir visādas grupas un sūfiju tecējumi. Piemēram, džamāt At-Tablīgh, Al-Ikhvān Al-Muslimūn, Sunnīti, Šiīti. Kurš no šiem džamātiem pareizi vadās pēc Allāha grāmatas un Viņa pravieša, miers viņam un Dieva svētība, Sunnas?
Atbilde:
Visus slavinājumus pelnīja vienīgi Allāhs, miers un Dieva svētība Viņa sūtnim, viņa dzimtai un viņa līdzgaitniekiem, un pēc tam:
Tas džamāts, kurš ir vistuvāk patiesībai un visvairāk strādājošais, lai to pareizi ieviestu dzīvē, ir Ahl As-Sunna, un viņi arī ir Ahl Al-Hadīs, un džamāts Ansār As-Sunna, pēc tam Al-Ikhvān Al-Muslimūn. Bet, runājot kopumā, katram no šiem džamātiem ir gan pareizas darbības, gan kļūdas. Tāpēc tavs pienākums ir sadarboties ar viņiem tajās lietās, kuras viņi dara pareizi, un vairīties no tām kļūdām, kuras viņi ir pieļāvuši, pamācot viens otru un sadarbojoties viens ar otru labos un Dievbijīgos darbos.
Taisnu vadību dāvā Allāhs un lai Viņš svētī un dod mieru mūsu pravietim Muhammadam, viņa dzimtai un viņa līdzgaitniekiem.
[Pastāvīgā zinātnisko pētījumu un fatvu izdošanas komiteja. Fatva № 6250] Parakstījušies: Abdullāhs ibn Kuūds, Abdullāhs ibn Gadajāns, Abdur-Razzāks ibn Afīfī, Abdul-Azīzs ibn Abullāhs ibn Bāzs.
Jautājums:
Ēģiptē pašlaik ir vairāki džamāti un grupas: Al-Ikhvān Al-Muslimūn, džamāt At-Tablīgh, džamāt Ansār As-Sunna Al-Muhammadijjah, Džam`ijjah Aš-Šar`ijjah, Salafijjūn, At-Takfīr va Al-Hidžra. Kādai jābūt muslima attieksmei pret tiem, un vai uz tiem attiecas Huzeifas, lai Dievs ir apmierināts ar viņu, hadīss: “Atstāj visas tās sektas, pat ja tev vajadzēs pieķerties ar zobiem pie koka saknēm, kamēr neatnāks tava nāve, tev paliekot pie sava.” (Pastāstīja Al-Imāms Muslims savā Sahīh krājumā)?
Atbilde:
Visus slavinājumus pelnījis vienīgi Allāhs, miers un Dieva svētība Viņa sūtnim, viņa dzimtai un viņa līdzgaitniekiem, un pēc tam:
Katrai no šīm grupām ir daļa patiesības un daļa maldu, tām ir kļūdas un ir pareizas darbības. Dažas no tām ir tuvākas patiesībai un nes vairāk labuma pār citām. Tavs uzdevums ir sadarboties ar katru no viņām tajās lietās, kuras viņi dara pareizi, pamācīt viņus ar padomiem, ja tu redzi, ka viņi dara nepareizi. Kā arī atstāj to, kas tev izraisa šaubas, un pārej pie tā, kas šaubas neizraisa.
Taisnu vadību dāvā Allāhs un lai Viņš svētī un dod mieru mūsu pravietim Muhammadam, viņa dzimtai un viņa līdzgaitniekiem.
[Pastāvīgā zinātnisko pētījumu un fatvu izdošanas komiteja. Fatva № 6280] Parakstījušies: Abdullāhs ibn Kuūds, Abdullāhs ibn Gadajāns, Abdur-Razzāks Afīfī, Abdul-Azīzs ibn Abdullāhs ibn Bāzs.
Šeikham Abdul-Azīzam ibn Abdullāham ibn Bāzam tika uzdots jautājums:
Jautājums:
Vai tā pusaudžu reliģiozā audzināšana, ar kuru nodarbojas Islāma džamāti Islāma valstīs, var būt uzskatāma par vienu no šī laika pozitīvām lietām?
Atbilde:
Šo Islāma džamātu pastāvēšanā ir labums muslimiem, taču šiem džamātiem jāpieliek pūles izskaidrojot patiesību, uz kuru norāda Šarīas pierādījumi, un mēģināt nestrīdēties savā starpā. Kā arī viņiem jāsadarbojas savā starpā, jāmīl vienam otru, jādod padomi vienam otram, jāstāsta par viņu labām pusēm un jācenšas likt malā to, kas izraisa nesaskaņas starp vieniem un otriem. Pašu džamātu pastāvēšana nav aizliegta, ja tie visi sauc pie Allāha Grāmatas un Viņa pravieša, miers viņam un Dieva svētība, Sunnas.
[Islāma pētījumu žurnāls, 32. Numurs. Fatvas. Cienījamā šeikha Abdul-Azīza ibn Abdullāha ibn Bāza fatvas. Jaunajai paaudzei nav jāatstāj mediji nezinošiem un deviantiem cilvēkiem.]
Taču, kā mēs jau minējām, sadarbība aizliegtās un nosodāmās lietās ir aizliegta. Tāpēc, ja kāds šajos džamātos aicina uz grēku vai jaunievedumu reliģijā, tad sadarboties ar tiem cilvēkiem, kuri to praktizē, un piedalīties ar viņiem kopā aizliegtajā nav atļauts.
Pastāvīgajai zinātnisko pētījumu un fatvu izdošanas komitejai tika uzdots jautājums:
Jautājums:
Es izlasīju dažas Jūsu fatvas, kurās Jūs aicinājāt pievienoties džamāt At-Tablīgh viņu iziešanās. Un, Al-hamdu lillāh, mēs izgājām kopā ar viņiem un ieguvām daudz labuma, taču, mans cienījamais šeikh, es redzēju, ka viņi dara dažas lietas, par kurām nav minēts ne Kurānā, ne arī pravieša, miers viņam un Dieva svētība, Sunnā, piemēram: viņi sasēžas apļos masdžidā pa divi vai pa trīs un lasa pēdējās 10 Kurāna sūras, viņi to darīja ikreiz, kad mēs ar viņiem izgājām; katru ceturtdienu viņi paliek masdžidā, lai darītu itikāf; savai iziešanai viņi nosaka noteiktu dienu skaitu: trīs dienas katru mēnesi, četrdesmit dienas katru gadu un četri mēneši vienreiz mūžā; grupveida aizlūgums pēc katras pamācības (bajān).
Cienījamais šeikh, kādai jābūt manai rīcībai, ja es iziešu ar viņiem? Kā man jāizturas pret tām darbībām, kuras nav minētas ne Allāha Grāmatā ne pravieša, miers viņam un Dieva svētība, Sunnā? Jums jāzina, cienījamais šeikh, ka kaut ko izmainīt viņu programmā ir ļoti grūti, jo tāda tā ir. Ceram saņemt no jums paskaidrojumus.
Atbilde:
Visas šī džamāta darbības, kuras tu minēji, ir jaunievedumi. Tāpēc nav atļauts piebiedroties viņiem, kamēr viņi nesekos Kurāna un Sunnas ceļam un liks malā jaunievedumus vārdos, darbos un pārliecībā.
Taisnu vadību dāvā Allāhs un lai Viņš svētī un dod mieru mūsu pravietim Muhammadam, viņa dzimtai un viņa līdzgaitniekiem.
[Pastāvīgā zinātnisko pētījumu un fatvu izdošanas komiteja. Fatva № 17776] Parakstījušies: Bakrs Abū Zeids, Abdul-Azīzs Āli Aš-Šeikhs, Sālihs Al-Fauzāns, Abdullāhs ibn Gadajāns, Abdul-Azīzs ibn Abdullāhs ibn Bāzs.
[Ahmeda piezīme: Tā 10 pēdējo sūru recitācija ir šo sūru pareizas recitācijas apmācība. Cilvēku grupa sasēžas aplī un katrs pēc kārtas noskaita to pašu sūru. Šādi katrs klausās cita recitāciju un tiek pielabots kļūdās. Tā kā tablīgh džamāt bieži strādā ar mazzinošiem muslimiem, nav jābrīnās, ka viņi cenšas, lai tie, kuri ir pavadījuši laiku šajā grupā pareizi recitētu vismaz šīs 10 sūras. Tāpat šāda grupā apmācība nav obligāta, nereti tiek sadalīts pa vienam vai dažiem indivīdiem uz vienu recitāciju zinošu „skolotāju”. Tāpēc es šaubos, ka tieši šī prakse ir reliģiskais jaunievedums, lai gan jautājumā tas tika tā pasniegts. Lai gan uz vietas Indijas/Pakistānas galā var būt visādi brīnumi.]
Sunnā ir atrodami hadīsi, kuri norāda uz to, ka Umma (muslimu kopiena) sadalīsies vairākos tecējumos un sektās, kuras visas vedīs uz Elli, izņemot vienu vienīgo. Vai katrs no mūsdienu džamātiem ir viens no šiem tecējumiem, vai arī ne? Kas ir tas kritērijs, kas nosaka cilvēka piederību pie Glābtās kopienas vai maldu tecējuma – vai viņa piederība džamātam vai arī katra cilvēka individuālie darbi, vārdi un pārliecība? Vai kāds no džamātiem var pretendēt uz to, ka visa patiesība savā pilnībā ir iespiesta vienīgi viņu programmā, un ka visi, kas viņiem nepiekrīt, ir nomaldījušies?
Pastāvīgajai zinātnisko pētījumu un fatvu izdošanas komitejai tika uzdots jautājums:
Jautājums:
Mūsdienās ir daudz džamātu un tecējumu, katrs no kuriem pieskaita sevi pie Glābtās kopienas. Un mēs nevaram saprast, kura no tām seko patiesībai, lai mēs tai pievienotos. Mēs ceram, ka jūsu godība paskaidros mums, kurš no šiem džamātiem ir pats labākais, lai mēs varētu sekot tai patiesībai, kurai seko viņi, balstoties uz pierādījumiem.
Atbilde:
Visus slavinājumus pelnījis vienīgi Allāhs, miers un Dieva svētība Viņa sūtnim, viņa dzimtai un viņa līdzgaitniekiem, un pēc tam:
Katrs no šiem džamātiem paiet zem termina Glābtā kopiena, izņemot tos, kuri izdara ko tādu, kas ieved viņus kufrā (neticībā), izvedot viņus no ticības. Taču viņu ietekme un spēks atšķiras, atšķiroties viņu sekošanai patiesībai un viņu kļūdām Šarīas norādījumu sapratnē un darbā atbilstoši tam. Pareizākais no viņiem ir tas, kura sapratne un darbs ir tuvāka Šarīas pierādījumiem. Tāpēc tev jāizpēta viņu skata punkti un viedokļi, esi kopā ar tiem no viņiem, kuri visvairāk seko patiesībai un visciešāk pieturās pie tās. Nenovērtē pa zemu citus savus brāļus Islāmā, jo tas var likt tev noraidīt to patiesību, kurai viņi seko. Tieši otrādi, seko patiesībai, lai kur tā arī būtu, pat, ja to pateiks tas, ar kuru tev ir domstarpības dažos jautājumos. Jo patiesība ir tas, kas ved ticīgo cilvēku. Un Šarīas pierādījuma spēks ir tas kritērijs, kas atšķir patiesību no meliem.
[Pastāvīgā zinātnisko pētījumu un fatvu izdošanas komiteja. Fatva № 7122] Parakstījušies: Abdullāhs ibn Kuūds, Abdullāhs ibn Gadajāns, Abdur-Razzāks Afīfī, Abdul-Azīzs ibn Abdullāhs ibn Bāzs.
Šeikham Abdul-Azīzam ibn Abdullāham ibn Bāzam tika uzdoti jautājumi:
Jautājums:
Cienījamais šeikh, jūs zināt, kādas fitnas (posti, nekārtības, negatīvi pārbaudījumi, u.tml.) ir notikušas, parādījās visādi džamāti, piemēram, džamāt At-Tablīg, džamāt Al-Ikhvān, Salafijja un citi džamāti, katrs no kuriem paziņo, ka viņi seko Sunnai pareizāk par citiem. Kurš no šiem džamātiem seko patiesībai, kuram ir jāseko mums? Mēs ceram, ka jūs nosauksiet šos džamātus viņu īstajos vārdos.
Atbilde:
Tā grupa, kuras ceļam sekot ir obligāti, ir Taisnā ceļa ļaudis. Viņi ir pravieša, miers viņam un Dieva svētība, sekotāji, viņi ir Allāha grāmatas un Sunnas sekotāji, kuri aicina pie Allāha Grāmatas un Viņa pravieša, miers viņam un Dieva svētība, Sunnas gan vārdos, gan darbos. Bet citi džamāti – tu vari sekot tiem tikai tajās lietās, kurās viņu darbība sakrīt ar patiesību, būtu tie džamāt Al-Ikhvān Al-Muslimūn, vai džamāt At-Tablīg, vai Ansār As-Sunna, vai arī tie, kas saka, ka viņi ir Salafīti, vai džamāt Al-Islāmijja, vai arī tie, kas sevi sauc par džamātu Ahl Al-Hadīs. Un jebkura grupa, lai arī kādā nosaukumā sevi tā nosauktu, sekot tai un paklausīt drīkst tikai tajās lietās, kurās tās darbība sakrīt ar patiesību. Un patiesība ir tas, uz ko norādīja Šarīas pierādījumi, bet tas, kas ir pretrunā Šarīas pierādījumiem, netiek pieņemts no viņiem un viņiem jāsaka: “Jūs kļūdījāties šajā lietā.” Pienākums ir piekrist viņiem tajās lietās, kurās viņi piekrita Kurāna cēlām zīmēm, vai hadīsiem, vai mūsu kopienas priekšteču vienbalsīgajām lēmumam.
Taču tajās lietās, kurās viņu darbība ir pretrunā patiesībai, no viņiem nav jāpieņem, un zinātniekiem viņiem jāsaka: “Tas jūsu teiktais un tā jūsu darbība ir pretrunā patiesībai.” Tas viņiem jāsaka zinātniekiem, jo zinātnieki ir tie, kuri novēro Islāma džamātus. Zinātnieki, kuri zina Kurānu un Sunnu, kuriem ir pareizā no Kurāna un Sunnas ņemtā reliģijas izpratne, ir tie, kuri zina visus sīkumus par šiem džamātiem. Un šajos džamātos ir gan pareizās, gan nepareizās lietas, jo tie nav pasargāti no kļūdām, un neviens nav pasargāts no kļūdām. Taču patiesība ir tas, uz ko norādīja Šarīas pierādījumi no Allāha Grāmatas, Viņa pravieša, miers viņam un Dieva svētība, Sunnas vai mūsu kopienas priekšteču vienbalsīgā lēmuma, vienalga, vai pie tās patiesības pieturētos kāds no šiem džamātiem, vai Hanbalītiem, Šāfiītiem, Mālikītiem, Zāhirītiem, Hanafītiem vai kādiem citiem. Tas, uz ko norādīja Šarīas pierādījumi, ir patiesība, bet tas, kas ir pretrunā Šarīas pierādījumiem no Kurāna, pravieša, miers viņam un Dieva svētība, Sunnas vai neapšaubāmā vienbalsīgā lēmuma, ir kļūda.
Bet tie, kuri aicina pie kaut kā cita, izņemot Allāha Grāmatu un Viņa pravieša, miers viņam un Dieva svētība, Sunnu, nav ne jāklausa, ne jāseko tiem. Sekot un klausīt drīkst tikai tos, kuri aicina pie Allāha Grāmatas un Viņa pravieša, miers viņam un Dieva svētība, Sunnas un dara atbilstoši patiesībai. Kad tie kļūdās, viņiem jāsaka: “Šeit tu kļūdījies un izdarīji pretēji šādam Šarīas pierādījumam, tev ir jāatgriežas uz Allāha Taisno ceļu, jāatgriežas pie patiesības.” Tas ir jāsaka zinātniekiem, parasts muslims nav zinātnieks, zinātnieki ir tie, kuri zina Allāha Grāmatu un Sunnu, pazīstami zinātnieki, kuri seko Kurānam un Sunnai. Tāpēc parastam muslimam jājautā tiem, kuri zina Kurānu un Sunnu, par visu to, kas viņiem nav saprotams, piemēram, ko jūs sakāt par to, pie kā aicina tāds un tāds, kurš saka to un to, lai saprastu šo lietu un uzzinātu patiesību, kā par to pateica Svētītais Allāhs:
"Jautājiet atcerināšanās ļaudīm, ja jūs nezināt." [16:43 un 21:7]
Un viņi (tie, kuri atcerinās, piemin) ir Kurāna un Sunnas zinātnieki, bet jaunievedumu piekritēji nav tie, kuri piemin un atcerinās, kā arī tie, kuri aicina sekot jaunievedumiem, arī nav no tiem, kuri piemin un atcerinās. Allāhs dāvā taisnu vadību. Lai Allāhs svētī un dod mieru mūsu pravietim Muhammadam, viņa dzimtai un viņa līdzgaitniekiem.
[Šeikha Ibn Bāza fatvu un runu krājums, 7. sējums, nodaļa par to, ka valdnieki un zinātnieki taisnīgās lietās ir jāklausa, jo šādi lietas tiek virzītas pareizajās sliedēs.]
Jautājums:
Mūsu cienījams šeikh, jautājums ir par tādu, kurš saka, ka Islāma džamāti attiecas pie tām grupām, no kurām pravietis, miers viņam un Dieva svētība, pavēlēja turēties pa gabalu – vai viņa sapratne ir nepareiza?
Atbilde:
Tas, kurš aicina pie Allāha Grāmatas un Viņa pravieša, miers viņam un Dieva svētība, Sunnas neattiecas pie maldu tecējumiem. Tieši otrādi – tie ir no Glābtās kopienas, par kuru pastāstīja pravietis, miers viņam un Dieva svētība, sakot: “Jūdaisti ir sadalījušies 71 grupā, kristieši ir sadalījušies 72 grupās, un mana kopiena sadalīsies 73 grupās, visas ieies Ugunī, izņemot vienu.” Tad viņam jautāja: “Un kas tā ir par grupu, Allāha pravieti?” Uz ko viņš atbildēja: “Tie ir tie, kuri seko tam, pie kā pieturos es un mani līdzgaitnieki šodien,” un citā nostāstā: “Tie ir džamāa”.
[Ahmeda piezīme: Skaitlis 70 ir simbolisks skaitlis, kas apzīmē lielu skaitli. Tāpēc runa nav par tieši 73, bet gan par lielu skaitli, kas būs lielāks nekā pat jūdaistu un kristiešu grupu un sektu skaitli.]
Šis hadīss nozīmē to, ka Glābtā kopiena ir tie, kuri pieturās pie tā, pie kā pieturējās pravietis, miers viņam un Dieva svētība, un viņa līdzgaitnieki, lai Dievs ir apmierināts ar viņiem visiem, pieturās pie viendievības, izpilda Allāha pavēles un atturas no Viņa aizliegumiem, stingri pieturās pie tā visa gan vārdos, gan darbos, gan savā pārliecībā. Viņi ir patiesības sekotāji, viņi ir tie, kas sauc pie taisnās vadības, pat ja viņi atrodas dažādās valstīs. Kāds no viņiem var būt Arābu pussalā, kāds var būt Šāmā, kāds var būt Amerikā, kāds var būt Ēģiptē, kāds var būt Āfrikas valstīs, kāds var būt Āzijā, tātad, viņi var būt dažādās organizācijās, kuras dod par sevi zināt ar savu pārliecību, pie kuras viņi pieturās, un saviem darbiem. Ja viņi pieturās pie viendievības ceļa, ticot Allāham un Viņa pravietim, stingri pieturoties pie Allāha reliģijas, kuru mums atnesa Allāha Grāmata un Viņa pravieša, miers viņam un Dieva svētība, Sunna, tad viņi ir Sunnas un vienotības piekritēji (Ahl As-Sunna va Al-Džamāa), pat ja viņi atrodas dažādās pasaules malās. Taču pēdējā laikā tādu ir ļoti maz.
Secinājumā jāsaka, ka noteicošā pazīme ir viņu pieturēšanās pie patiesības. Tāpēc tas cilvēks vai grupa, kura aicina pie Allāha Grāmatas un Viņa pravieša, miers viņam un Dieva svētība, Sunnas, aicina būt viendievjiem un sekot Šarīai, viņi arī ir Al-Džamāa, un viņi arī ir Glābtā kopiena. Taču tas, kurš aicina pie kaut kā cita, izņemot Allāha Grāmatu un Viņa pravieša, miers viņam un Dieva svētība, Sunnu, nav no Al-Džamāa, bet ir maldu tecējums, kurš ved uz sliktām beigām. Glābtā kopiena ir tie, kas aicina pie Allāha Grāmatas un Viņa pravieša, miers viņam un Dieva svētība, Sunnas, pat ja viens džamāts būtu te, bet otrs citur, galvenais, lai viņu pārliecība būtu viena. Tāpēc nav būtiski, ka vieni sauc sevi par Ansār As-Sunna, citi sauc sevi par Al-Ikhvān Al- Muslimīn, citi sauc sevi citā vārdā. Būtiska ir viņu pārliecība un darbi. Ja viņi stingri pieturās pie patiesības, viendievības, darba Allāha dēļ, sekošanas Allāha pravietim, miers viņam un Dieva svētība, vārdos, darbos un pārliecībā, tad nosaukums nav būtisks. Bet viņiem vajadzētu bīties Dieva un būt patiesajiem tajā. Un ja vieni no viņiem nosauks sevi par Ansār As-Sunna, citi nosauks sevi par Salafījūn vai Al-Ikhvān Al-Muslimūn vai džamāts tāds un tāds, tas nemaina lietas būtību un nav pārmetuma vērts, ja viņi ir patiesi, pieturās pie patiesības, seko Allāha Grāmatai un Viņa pravieša, miers viņam un Dieva svētība, Sunnai, ievieš to praksē un cieši pie tā pieturās savā pārliecībā, vārdos un darbos. Un ja kāds džamāts kļūdās kādā jautājumā, ar Islāma zinātni saistīto cilvēku pienākums ir brīdināt viņus un norādīt viņiem ceļu pie patiesības, ja uz to skaidri norāda Šarīas pierādījumi.
Un svarīgi saprast, ka sadarboties labos un Dievbijīgos darbos ir nepieciešams. Svarīgi saprast, ka mūsu problēmas ir jārisina ar zināšanām, gudrību un vislabāko pieeju. Tāpēc tiem, no šiem džamātiem vai kādiem citiem, kas kļūdās pārliecības jautājumos, pienākumos vai aizliegumos, ir jāsaņem brīdinājums, pamatojoties uz Šarīas pierādījumiem, maigā veidā un ar gudrību un vislabāko pieeju, lai viņi padotos patiesībai, pieņemtu to un nenovērstos no tās. Tāds ir muslimu pienākums – sadarboties labos un Dievbijīgos darbos, dot savā starpā labus padomus un nepamest viens otru, lai ienaidnieks neuzdrīkstētos to izmantot pret viņiem.
[Cienījamā šeikha Ibn Bāza fatvu un runu krājums, 8. sējums, tikšanās ar žurnālu Al-Islāh.]
Jautājums:
Tas, kurš saka, ka Islāma džamāti attiecas pie tām grupām, no kurām pravietis, miers viņam un Dieva svētība, pavēlēja turēties pa gabalu – vai viņa sapratne ir nepareiza?
Atbilde:
Vai ir atļauts dibināt džamātu, grupu vai organizāciju, kura nodarbosies ar Islāma izplatīšanu un darbu Islāma labā, piemeklējot pareizu Kurānam un Sunnai atbilstošu darbības veidu, un pielietos to tur, kur Visaugstākais Allāhs viņiem to atvieglos? Acīmredzami, ka organizācijas vai džamāta dibināšana pati par sevi nav aizliegta, ja grupas darbs un mērķis atbilst Kurānam un Sunnai, ja džamāts neuzskata, ka tikai viņi ir Glābtā kopiena, kuri saprata Islāmu vislabāk, bet pārējie ne, ka viņi ir tie, kurus pravietis, miers viņam un Dieva svētība, nosauca par Džamāa, ka visu muslimu pienākums ir iestāties viņu rindās un pieņemt viņu programmu, ka viņu vadītājs ir likumīgs muslimu pavēlnieks, kuram jādod uzticības zvērests, ka atstāt džamātu vai pāriet citā ir grēks un vairās no citām izplatītām mūsdienu džamātu kļūdām. Muslimu organizētā darbība pati par sevi ir ne tikai atļauta, bet arī vajadzīga. Taču muslimu organizētai darbībai nav jāpārtop par citu oponēšanu un konkurenci, kas noved pie muslimu sadalīšanās un domstarpībām savā starpā, jo tas viss ir aizliegts un ir pretrunā Sunnai un vienotībai.
Jautājums:
Daudzi muslimu pusaudži jautā par piederību Islāma džamātiem, par absolūtu padevību un sekošanu kāda viena džamāta programmai, atsakoties sekot kaut kam citam.
Atbilde:
Katra cilvēka pienākums ir absolūti padoties un sekot patiesībai: Visaugstākā Allāha teiktajam un Viņa pravieša, miers viņam un Dieva svētība, teiktajam, un neuzskatīt par pienākumu sekot kāda džamāta programmai, būtu tie Al-Ikhvān Al-Muslimūn, vai Ansār As-Sunna, vai kādi citi. Sekot absolūti drīkst tikai patiesībai. Un, ja viņš piebiedrojās Ansār As-Sunna un izrādīja viņiem savu atbalstu lietās, kuras nav pretrunā patiesībai, vai piebiedrojās Al-Ikhvān Al-Muslimūn un darīja ar viņiem kopā to, kas atbilst patiesībai, nepāršaujot pāri strīpai un nepieļaujot nolaidību, tad ar to nav nekādu problēmu. Taču padarīt sev par pienākumu pieņemt visu viņu teikto un neatiet no tā, nav atļauts. Cilvēka pienākums ir sekot patiesībai, lai kur arī tā būtu. Ja Al-Ikhvān Al-Muslimūn kādās lietās seko patiesībai, arī viņš tai seko, ja Ansār As-Sunna kādās lietās seko patiesībai, arī viņam ir atļauts piedalīties. Ja kāds cits seko patiesībai, seko ar viņiem kopā. Cilvēkam ir jāseko patiesībai un palīdzēt citiem džamātiem sekot patiesībai. Taču nav atļauts nodot sevi absolūti kāda džamāta programmai tā, ka neatsakās no tās, pat ja viņi sekos maldiem. Tas ir nosodāms darbs. Un tas nav atļauts. Atļauts būt ar džamātu tajās lietās, kurās viņi seko patiesībai, un tajās lietās, kurās viņi pielaiž kļūdas, ar viņiem būt nav atļauts.
[Šeikha Ibn Bāza fatvu un runu krājums, 8. sējums, Piederība pie Islāma džamātiem.]
Taču politiskās partijas, kuras piedāvā atšķirīgas programmas un virzienus, oponējot visus pārējos, kuras konkurē un nevis vieno muslimu rindas, bez šaubām, ir aizliegtas. Politisko partiju darbība pamatojās uz atšķirīgiem viedokļiem un programmām pēc būtības vienā un tajā pašā jautājumā – muslimu sabiedrības organizēšanā un pārvaldīšanā, jautājumā, kurā, protams, daudzu viedokļu un uzskatu nemaz nevar būt, jo vienu vienīgo programmu tajā deklarē Kurāns un Sunna. Tāpēc, ja organizācija noved līdz muslimu sadalīšanai, liekot viņus vienas vienīgās izvēles priekšā, sadalot viņus savējos un svešos, mūsējos un jūsējos, un varbūt novedot līdz agresijai, lāstiem un pat kara, tad tas nav atļauts viennozīmīgi.
Pastāvīgajai zinātnisko pētījumu un fatvu izdošanas komitejai tika uzdots jautājums:
Jautājums:
Ko Islāms saka par partijām? Vai partijas ir atļautas Islāmā? Piemēram, Hizb At-Tahrīr (Atbrīvošanas partija) un Hizb Al-Ikhvān Al-Muslimīn (Brāļu Muslimu partija)?
Atbilde:
Visus slavinājumus pelnījis vienīgi Allāhs, miers un Dieva svētība Viņa sūtnim, viņa dzimtai un viņa līdzgaitniekiem, un pēc tam:
Muslimiem nav atļauts sadalīties savā reliģijā uz sektām vai partijām, kuras nolādē viena otru un karo viena ar otru. Šādu sadalīšanos Allāhs ir aizliedzis, nosodīja tos, kuri šādi sadalās un seko viņiem un apsolīja tam, kas to dara, lielu sodu. Allāhs un Viņa pravietis, miers viņam un Dieva svētība, pasludināja savu nepiederību un attiekšanos no tāda cilvēka. Visaugstākais Allāhs saka:
„Un turieties cieši pie Allāha virves (Kurāna) visi kopā un nesadalieties (..) Un netopiet kā tie, kuri sadalījās un iegāja pretrunās pēc tam, kad atnāca līdz viņiem skaidras zīmes. Un tieši viņi pelnīja diženu sodu.” [3:103-105]
„Patiesi, tev nav nekāda sakara ar tiem, kas sadalīja savu reliģiju un kļuva par sektām. Viņu lieta ir Allāha ziņā, pēc tam Viņš pavēstīs viņiem par to, ko viņi mēdza darīt.
Kas atnāks ar labu darbu, viņam – desmit tādi paši, bet kas atnāks ar sliktu darbu, viņam būs atmaksāts vien par to pašu, nenodarot netaisnību.” [6:159-160]
Autentiskajā hadīsā tiek pastāstīts, ka pravietis, miers viņam un Dieva svētība, sacīja: “Nekļūstiet pēc manis atkal par kāfiriem, kuri cirtīs viens otram galvas!” [Bukhārī 121, Muslim 232 u.c.] Ir daudz zīmju un hadīsu, kuras nosoda sadalīšanos reliģijā.
Taču, ja viņus ieceļ muslimu valdnieks un sadala starp viņiem sadzīves darbus, izveido organizētu reliģijas un sadzīves lietu kontroli, lai katrs nodarbotos ar savu pienākumu kādā no reliģijas vai sadzīves jomām, tad šāda darbība ir vajadzīga. Pat obligāta; muslimu valdnieka pienākums ir sadalīt starp saviem padotajiem dažādus reliģiskus un sadzīves pienākumus. Viņam ir jāizveido grupa, kura nodarbosies ar hadīsu zinātnēm, nodarbosies ar ķēdēm, ierakstīs tās un šķiros autentiskus hadīsus no vājiem, citai grupai ir jānodarbojas ar fikhu (Islāma zinātnieku spriedumiem, Islāma jurisprudenci), fikha grāmatām, rakstīt tās un mācīties no tām, citai grupai jānodarbojas ar arābu valodu, ar tās likumiem, vārdiem, stilu un īpašību atklāšanu, cita grupa ir jāsagatavo džihādam un Islāma zemju aizsardzībai, citu zemju atvēršanai un Islāma izplatīšanai traucējošo šķēršļu likvidēšanai, cita grupa nodarbosies ar rūpniecisko ražošanu, lauksaimniecību un tirdzniecību u.t.t. Tādas ir nepieciešamības mūsu dzīvē, bez kurām civilizācija nevar pastāvēt, bez kurām Islāms nevar būt pasargāts un nevar būt izplatīts. Tam visam jānotiek, viņiem visiem cieši turoties pie Allāha Grāmatas un Viņa pravieša, miers viņam un Dieva svētība, vadības un tā, pie kā pieturējās taisnīgi vadīti khalīfas (kalifi) un mūsu kopienas priekšteči, ejot pie viena mērķa, visām Islāma grupām sadarbojoties Islāma celšanā, aizsargājot tā pamatus un īstenojot to, kas ir nepieciešams labai dzīvei, visiem kopā ejot Islāma ēnā un zem Islāma karoga pa Taisno ceļu, vairoties no maldu ceļiem un postošas sadalīšanās. Visaugstākais Allāhs saka:
„Un tas arī ir mans ceļš, kurš ir taisns, tāpēc sekojiet tam un nesekojiet [citiem] ceļiem, jo tad tie novedīs nost jūs no Viņa ceļa. Tas ir tas, ko Viņš jums novēlēja, lai jūs būtu Dievbijīgi!” [6:153]
[No Pastāvīgās zinātnisko pētījumu un fatvu izdošanas komitejas fatvas № 1674] Parakstījušies: Abdullāhs ibn Kuūds, Abdullāhs ibn Gadajāns, Abdur-Razzāks Afīfī, Abdul-Azīzs ibn Abullāhs ibn Bāzs.
Kopīgā mērķa sasniegšanai, Allāha apmierinātībai ar mums un produktīviem rezultātiem ir nepieciešams mācīties no iepriekšējo paaudžu kļūdām un pārņemt viņu pieredzi taisnīgos darbos, ir nepieciešams sadarboties Kurāna un Sunnas robežās, mainīties, ja atklājas, ka kāds kļūdās, jābūt atklātiem Visaugstākā Allāha priekšā un nepieturēties fanātiski kāda indivīda ideoloģijai, zinot, ka nekļūdīgs bija tikai pravietis, miers viņam un Dieva svētība. Tieši tāpēc par mūsu vienīgo ideālu un vadoni ir jābūt tieši viņam.
Šeikham Abdul-Azīzam ibn Abdullāham ibn Bāzam tika uzdots jautājums:
Jautājums:
Brālis jautā par dažiem Islāma džamātiem, tādiem kā džamāt At-Tablīg un džamāt Al-Ikhvān Al-Muslimūn, vai viņi ir no Sunnas un vienotības ļaudīm (Ahl As-Sunna va Al-Džamāa)?
Atbilde:
Katram no šiem džamātiem, džamātam At-Tablīgh un džamātam Al-Ikhvān Al-Muslimūn ir nepilnības. Viņiem ir jāvēro sava darbība, cieši jāpieturas pie patiesības un jāpraktizē viendievība, patiesīgums un ticība Allāham un sekošana Viņa Šarīai, uz kuru norāda Allāha Grāmata un Sunna. Džamātam Al-Ikhvān Al-Muslimūn, lai Allāhs viņiem palīdz, ir jāvēro un jāseko sev un saviem darbiem un jāievieš savā starpā Allāha likumdošana, cieši jāpieturas pie Allāha reliģijas gan vārdos, gan darbos, gan pārliecībā un jāvairās no tā, kas ir pretrunā Allāha pavēlēm, lai kur arī viņi nebūtu. Džamātam At-Tablīgh arī ir jāvairās no kapu godināšanas un cildināšanas, kapliču celšanas un kapu ievietošanas masdžidās, mirušo piesaukšanas un prasīšanas grūtos brīžos, ko darīja viņu grupas priekšteči. Tas viss ir nosodāms. Mirušo piesaukšana grūtajos brīžos ir liela daudzdievība (kura izved no Islāma). Džamātam At-Tablīgh ir jāvairās no tā. Viņi pieliek lielas pūles saucot pie Allāha, un Allāhs dod labumu cilvēkiem caur daudziem no viņiem, taču viņu grupas priekštečiem bija nepareiza pārliecība, tāpēc tiem, kas nāca viņu vietā, ir jāattīrās no tās, jāvairās no nepareizas pārliecības un cieši jāpieturas pie viendievības, lai ar Allāha palīdzību viņu un viņu centība dotu labumu.
[Šeikha Ibn Bāza fatvu un runu krājums, 28. sējums, Vai džamāt At-Tablīgh un džamāt Al-Ikhvān Al-Muslimūn ir no Sunnas un vienotības ļaudīm (Ahl As-Sunna va Al-Džamāa)?]
Visu džamātu, organizāciju, partiju, grupu, sektu un tecējumu pienākums ir izveidot dialogu, lai panāktu vienotu darbību atbilstoši Kurānam un Sunnai.
Šeikhs Ibn Useimīns, skaidrojot ieguvumus no 28. An-Navavī hadīsa, teica:
16. Kad Ummā parādās visādas partijas, neiestājies nevienā no tām. Jau no senajiem laikiem ir parādījušās tādas grupas jeb partijas kā Khavāridži, Muatazila, Džahmijja un Rāfida, visbeidzot ir parādījušies Ikhvānieši, Salafīti, Tablīghieši u.t.t. Noliec visas šīs grupas no sevis pa kreisi un ej taisni, un tas arī ir tas, uz ko norādīja pravietis, miers viņam un Dieva svētība, savos vārdos: “Tāpēc jums ir jāpieturas pie manas un taisnīgo khalīfu Sunnas.”
Bez šaubām, ka visu muslimu pienākums ir pieturēties pie taisnīgo priekšteču (salafu) ceļa, nevis iestāties partijā, kuras nosaukums ir Salafīti. Visas Islāma Ummas pienākums ir sekot taisnīgo priekšteču ceļam, nevis piederēt pie grupas vai partijas, kuru sauc Salafīti. Jo ir taisnīgo priekšteču (salafu) ceļš un ir grupa jeb partija, kuru sauc Salafīti. Tas, kas ir vajadzīgs, ir sekošana taisnīgiem priekštečiem. Brāļi no Salafijas ir tuvākie patiesībai no visām citām grupām, taču viņu trūkums, tāpat, kā arī citu, ir tajā, ka šīs grupas viena otru sauc par maldu tecējumiem, jaunievedumu piekritējiem un grēciniekiem. Mēs nenoliedzam to, ja viņi tiešām to pelnīja. Taču mēs nosodām šo jaunievedumu apkarošanu šādā veidā.
Visu šo grupu un partiju līderu pienākums ir saiet kopā un pateikt: Starp mums ir Visvarenā Allāha Grāmata un Viņa pravieša, miers viņam un Dieva svētība, Sunna, tāpēc vērsīsimies pēc vadības pie tā, nevis pie iegribām, viedokļiem, ne arī pie vienas vai otras personas, jo katrs gan pieļauj kļūdas, gan izdara pareizi, lai cik lielas viņa zināšanas un kalpošana nebūtu. Un tas, kas ir pasargāts no kļūdām, ir vienīgi reliģija Islāms.
Šajā hadīsā pravietis, miers viņam un Dieva svētība, norādīja uz sekošanu Taisnajam ceļam, pa kuru cilvēks var iet droši. Un viņam nav jāiestājas nevienā grupā vai partijā, bet vajag sekot taisnīgo priekšteču ceļam: pravieša, miers viņam un Dieva svētība, Sunnai un taisni vadītiem taisnīgiem khalīfām.
[40 An-Navavī hadīsu skaidrojums. Šeikhs Muhammads Sālihs ibn Useimīns, 28. Hadīsa skaidrojums.]
Mēs lūdzam Visaugstāko Allāhu dot muslimiem labumu ar šo darbu un nostādīt uz taisnu ceļu katru, kas vēlas būt atklāts Viņa priekšā. Āmīn.
