islāms
Muslims Latvijā
Latviešu muslimu vēstule žurnālam „Lilit” par Gaļinas Zaicevas rakstu par Islāmu un sievieti
Ahmeds, latviešu muslimu foruma www.forum.islammuslim.lv veidotājs
Bismillāhir-Rahmānir-Rahīm
Visžēlīgākā, Žēlojošā Dieva vārdā
Kad man iedeva izlasīt rakstu par sievietēm Islāmā „Lilit” novembra žurnālā, nodomāju, ka tas būs kārtējais nejēdzīgais, Islāmu apmelojošais raksts. Pirmoreiz lasīju to kopā ar citiem latviešu muslimiem un raksts sagādāja mums daudz jautru brīžu. Tāpat arī pārsteigumu, jo raksta autore Gaļina Zaiceva bija tajā iekļāvusi tik daudz izdomas un psihoanalīzes vingrinājumu, ka raksts neizsauca žāvas kā parastie meli. Gandrīz katrs raksta teikums sastāv no fantāzijām feļetona plūdumā. Šādas psihoanalīzes pūles par muslimiem un pravieti Muhammedu! Lai gan tomēr autore ir vairāk izanalizējusi savas fantāzijas un pasaules uztveri, un nevis viņai nezināmo pēdējo Dieva pravieti un viņa sekotājus.
Šajos 36 teikumos, autore ir pamanījusies ierakstīt vairāk kā 42 kļūdu, melu vai maldinošu izteikumu. (Šo kļūdu 10 lpp. garā analīze ir apskatāma atsevišķi www.forum.islammuslim.lv , jo ir pārāk gara, lai publicētu žurnālā. Forumā tā ir šeit, elapā šeit.) Lai nu paliek tas novembra numura feļetons. Tā vieta lietderīgāk ir pievērsties tematam par to, kā sievietes skata Islāmā, kuras ir diženās muslimu sievietes, un kādi ir iemesli viņu diženumam.
Lai gan lielākajai daļai nemuslimu ir viedoklis par muslimām, tomēr faktiski gandrīz neviens no viņiem nekad nav runājis vai saticis muslimu sievieti. Par to, kā jūtas muslimas, viņi jautā CNN un nevis pašām muslimām. Vēl jo ironiskāk ir tas, ka šie CNN „eksperti” vienmēr pauž bažas par muslimu sieviešu stāvokli, bet vienlaikus atbalsta šo pašu sieviešu bombardēšanu. Vai saprātīgākās no „Lilit” lasītājām nevēlētos pajautāt par to, kā jūtas muslimas, viņām pašām? To var izdarīt latviešu muslimu forumā.
Nesākšu iztirzāt katru standarta pārpratumu par sievietes statusu Islāmā, tomēr vēlos atzīmēt pāris punktus attiecībā uz sievietes vienlīdzību ar vīrieti.
Viens no pārpratuma punktiem ir tas, ka Islāmā sievieti nevienādo ar vīrieti. Iemesls tam ir tāds, ka sieviete un vīrietis nav vienādi. Sievietei ir citādāks ķermenis un citādāka domāšana. Arī vajadzības un spējas var atšķirties. Vīrietis nevar dzemdēt un nevar būt māte. Vīrietis var būt tēvs un gādīgs vīrs, kas rūpējas par savu ģimeni. Ir acīmredzama sievietes vajadzība pēc tā, ka par viņu rūpējas un viņu aizsargā. Ja kāds Rietumu propagandas pārņemtais to nemana, tad lai padomā par vienu no iemesliem, kāpēc Rietumos sievietes baidās no grūtniecības, kāpēc nav bērnu, un kāpēc ir tik daudz seksuālās uzmākšanās un izvarošanu.
Tas ir pārpratums, ka sieviešu strādāšana Rietumos ir sasniegums sieviešu labā. Gluži pretēji - privilēģija ir nestrādāt, nevis strādāt. Islāms neaizliedz sievietei strādāt, bet gan norāda, ka sievietei ir veicams darbs, kas ir svarīgāks par jebkuru vīrieša darbu. Viņa ir tā, kura dzemdē un izaudzina jauno paaudzi. Vai tad būt labai mātei un sievai nav pārāka nodarbošanās kā birojā pārcilāt papīrus? Vai mātes darbs nav svarīgāks pat par premjerministra darbu?
Pretstatā Zaicevas rakstītajam, Islāmā ir milzīga cieņa pret māti. Pēc Dieva pravieša, tieši mātei ir vislielākās tiesības saņemt vislabāko attieksmi no bērna puses. Pat trīsreiz lielākas nekā tēva tiesības. (Par mātes statusu plašāk Zaicevas feļetona kļūdu iztirzājumā.)
Vēl jo vairāk - vienādas prasības pret vīrieti un sievieti un viņu vienādošana visās jomās noved nevis pie taisnīguma, bet gan netaisnības pret abiem. Viņu spējas un dzīvesveida iespējas ir dažādas, un katram ir jomas, kurās viens nevar sacensties ar otru. Tomēr Rietumos sievietēm tiek prasīts dzīvot kā vīriešiem, lai viņas tiktu novērtētas kā veiksmīgas. Turklāt vienlaikus tiek noniecinātas jomas, kurās sieviete ir spēcīgāka. Sieva, mājsaimniece, māte, kura rūpējas par savu vīru un bērniem – sieviete šādā statusā tiek uztverta kā neveiksminiece. Patiesi, bez Rietumiem diezin vai ir cita sabiedrība, kurā mātes un sievas statuss tiktu uztverts tik nicinoši.
Lai uzturētu taisnīgumu nevienādo dzimumu vidū, Islāms neliek tiem sacensties savā starpā. Abi dzimumi ir vienlīdzīgi Dieva priekšā, un viņu centieni izpaužas dažādās „disciplīnās”. Viņiem ir dažādi pienākumi un dažādas tiesības. Un vienas no būtiskākajām sieviešu tiesībām Islāmā ir tās, ka par viņām parūpējas un neizdzen uz ielas strādāt, nostādot situācijā, kurā viņām ir praktiski neiespējami pildīt savai būtībai atbilstošos mātes un sievas pienākumus.
Islāmā vīrs un sieva ir tuvi draugi, palīgi, aizstāvji viens otram. Viņi ir komplekts, kura abas puses atbalsta viena otru jomās, kurās katra ir spēcīgāka, piesedz viena otras trūkumus un vājības, un mudina viena otru uz panākumiem šajā un nākamajā dzīvē.
"Un ticīgie un ticīgās ir aulijā (palīgi, aizstāvji, draugi) vieni otriem. Viņi pavēla labumu un aizliedz nosodāmo (burtiski: noraidīto), un izpilda lūgšanu, dod zakā (žēlastības nodokli), un paklausa Dievam un Viņa sūtnim. Tie ir tie, kurus žēlos Dievs. Patiesi, Dievs ir Varens un Gudrs." (Kurāns, 9:71)
Lūk, nākamais monoteisma pravietis pēc Jēzus, teica savā svētceļojuma runā:
“Cilvēki! Tā ir taisnība, ka jums ir noteiktas tiesības attiecībā uz jūsu sievietēm, bet arī viņām ir tiesības pār jums. Atcerieties, ka jūs esat tās ņēmuši tikai Dieva uzticētas un tikai ar Viņa atļauju. (...) Attiecieties pret jūsu sievietēm labi un esiet laipni pret viņām, jo viņas ir jūsu partneri un palīgi.”
Tas, ka abi dzimumi nav vienādi, nenozīmē, ka sieviete un vīrietis nav vienlīdzīgi Dieva priekšā. Viņi ir. Viņi abi atbild tikai par saviem reliģiskajiem uzskatiem, nodomiem un darbiem. Nevienam cilvēkam nav pārākuma Dieva priekšā dēļ dzimumam, tautības, rases, ienākumu, talantu un citu līdzīgu īpašību dēļ. Dievs norāda Kurānā (49:13), ka labākie cilvēki ir tie, kuri ir Dievbijīgākie. Tieši tā ir pazīme, pēc kuras Islāmā cilvēki dalās.
Tāpēc ne jau Benazira Buto ir dižena muslimu sieviete, kā to savā feļetonā atzīmē Zaiceva. Viņai ar Dievbijību bija acīmredzami gaužām vāji. Islāmā skaidri ir norādītas četras visu laiku labākās (muslimu) sievietes. Tās ir:
1) Asja, Faraona sieva
2) Marija, Jēzus māte
3) Khadidža, Muhammeda pirmā sieva
4) Fātima, Muhammeda meita.
Lūk, Dievs Kurānā norāda uz Asju un Mariju kā izciliem piemēriem, kuriem katram ticīgam muslimam un muslimai būtu jāseko:
„Dievs deva kā piemēru tiem, kuri noticēja, Faraona sievu, kad viņa teica: ‘Mans Kungs! uzcel man pie Sevis māju Paradīzē, un glāb mani no Faraona un viņa darba, un glāb mani no netaisnīgas tautas!’ Un Mariju, Imrāna meitu, kura saglabāja savu šķīstumu. Un Mēs iepūtām viņā, ar Mūsu Garu (vai no Mūsu Gara), un viņa apstiprināja, ka Viņas Kunga vārdi ir patiesība, un arī Viņa grāmatas, un viņa bija no paklausīgām (kalpošanā)." (Kurāns, 66:11-13)
Visas šīs sievietes netiek izceltas par to, ka viņas bija skaistas, bagātas, slavenas, dziedātājas, aktrises, izvīrišķojušas labu karjeru, vai viņām bija dārgas/skaistas drēbes vai bagāts vīrs. Šīs sievietes ir dižas ar savu Dievbijību. Šai Dievbijībai bija tādas izpausmes kā piemēram:
1) viņas atzina ticību uzreiz un nešaubījās,
2) stipras attiecības ar Dievu,
3) paklausība Dievam,
4) drosme būt padevīgām Dievam par spīti tam, ka cilvēki vērsās pret viņām,
5) noturība un pacietība grūtībās un ciešanās,
6) paļāvība uz Dievu,
7) nepieķeršanās šai dzīvei,
8) viņas atbalstīja ticīgos vīriešus Dieva mērķu sasniegšanā.
Ilustrējot pēdējo punktu, Asja izaudzināja Mozu no mazotnes un neklausīja savu vīru Faraonu. (Asja ir Faraona sieva, nevis meita, kā kļūdaini ierakstīts sagrozītajā Bībelē.) Asja atzina Mozu kā Dieva pravieti un neatteicās no monoteisma arī tad, kad viņas vīrs pavēlēja viņu spīdzināt visdažādākajos veidos. Viņas vīrs bija varenākais un bagātākais cilvēks pasaulē. Viņa varēja dzīvot jebkādu luksus dzīvi. Tomēr viņa nepārdeva savu ticību, un uzzinot, ka Dievs ir atbildējis viņas lūgumam par māju Paradīzē, viņa sāka smaidīt par spīti profesionālo spīdzinātāju centieniem. Viņa neklausīja savam vīram, jo tas nozīmētu nepaklausība Dievam. Tāpēc jāsaprot, ka īstu muslimu ģimenē nevar būt tirānijas, jo sieva nedrīkst paklausīt vīru, ja tas norāda darīt ko sliktu.
Marija bija šķīsta sieviete, kurai piemita izcila Dievbijība. Viņai nācās uzņemties Jēzus piedzimšanas brīnumu un saskarties ar cilvēku neizpratni un pārmetumiem.
Khadidža bija Muhammeda sieva, kura nešaubīgi viņam ticēja un atbalstīja pravieti viņa grūtajā pienākumā. Khadidža bija viena no visvairāk cienītajām sievietēm Mekas sabiedrībā, un viņa pazaudēja savu statusu un bagātību, atbalstot savu diženo vīru.
Fātima bija Muhammeda meita, kura vēl būdama bērna vecumā uzdrīkstējās vērsties pret Muhammeda pazemotājiem pat tad, kad pieauguši muslimi baidījās aizstāvēt savu pravieti pret neģēļiem.
Asja, Marija, Khadidža un Fātima bija pacietīgas un atbalstīja savus dižos praviešus, neskatoties uz grūtībām un upuriem, ko tas prasīja. Tās bija sievietes, kuras nepārdeva savas attiecības ar Dievu. Tās bija sievietes, kuras bija tīras un patiesas savās attiecībās ar Dievu. Viņas atzina, ka nekas nav pielūgsmes un paklausīšanas vērts, kā vien tikai Dievs. Tās ir dižākās sievietes Islāmā.
Ahmeds, latviešu muslimu foruma www.forum.islammuslim.lv administrators.
Šī vēstule pauž foruma muslimu domas. Vēstule nav saistāma ar oficiālajiem Latvijas muslimu draudžu pārstāvjiem un kopienas līderiem imāmu Mamūnu Saīdu un Zufaru Zainullinu.
Piezīme:
Žurnāls "Lilit" vēstuli nepublicēja un atbildi uz vēstuli arī nesniedza.
Gaļinas Zaicevas feļetonu par sievieti Islāmā un atsauksmes par to var izlasīt šeit.
