islāms
Muslims Latvijā
Komentārs Ulža Bērziņa intervijai Kultūras Forumam
Ahmeds, latviešu muslimu foruma www.forum.islammuslim.lv veidotājs
Šis raksts tika publicēts žurnāla "Kultūras Forums" 2006. gada janvāra numurā. Raksts bija atbilde uz oktobra numura interviju ar Uldi Bērziņu.
Šajā intervijā gan intervētājs, gan intervējamais izteica daudzus apgalvojumus, kas maldina lasītāju par Islāmu un musulmaņiem. Daļa no šo apgalvojumu kļūdām balstās nekompetencē vai nicīgā attieksmē pret Islāmu, bet daļa ir pašu neargumentējama ticība.
Tajā ir gan klasiskā orientālisma nekompetence, ka Muhameds (Lai viņam miers un Dieva svētība) ir beduīnu pravietis, gan nenosakāmas izcelsmes Korānā nepamatojami nejēdzīgi apgalvojumi, ka Korāna izpratnē eņģeļi ir sievišķas būtnes. Islāms apgalvo, ka eņģeļiem nav dzimuma.
Ir arī klasiskāku vai mūsdienīgāku Islāma apmelojumu atražošana. Pie standarta klasikas ir pieskaitāms mīts par to, ka Islāms izlauzās no Arābijas, uzbrūkot visiem kaimiņiem un uzspiežot Islāmu iekarotajās teritorijās. Šis tā sauktais „Islāms ir izplatīts ar zobenu” mīts, dažkārt ir vēsturnieku atzīmēts kā visu laiku nejēdzīgākais pieņemtais vēstures mīts. Pat neko nezinot par musulmaņu vēsturi un Islāma teoloģiju, katrs var redzēt, ka simtiem gadu musulmaņu pārvaldītajos reģionos ir nemusulmaņu minoritātes, kas tur dzīvojušas vēl pirms pirmo musulmaņu ienākšanas. Tāpēc apgalvojums, ka Islāms ir uzspiests, ir nejēdzīgs, jo „musulmaņu zemes” kļuva par musulmaņu apdzīvotām simtiem gadu laikā, ātrākā vai lēnākā konvertēšanās procesā, kurš vēl nav beidzies. Vēl jo vairāk, Korāns skaidri norāda, ka nedrīkst cilvēku piespiest ticībā. Šis mīts par uzspiesto Islāmu ir viduslaiku Baznīcas meli, kas kalpo kā mierinājums tam, ka Tuvo Austrumu kristieši brīvā gribā izvēlējās teoloģiski nesalīdzināmi spēcīgāko Islāmu. Savukārt tiem, kuri dzīvo mītā par agresīvo, karojošo Islāmu, es ieteiktu apgūt vēsturi un uzzināt, ka Bizantijas impērija uzbruka musulmaņiem, lai iznīcinātu arābus, kas bija apvienojušies vienā valstī. Tiesa gan, superlielvara Bizantija nespēja iedomāties, ka tās milzīgās armijas sakaus skaitliski mazi un neprofesionāli arābu pulciņi. Līdzīgs stāsts ir ar Persijas iekarošanu. Šie stāsti nav par musulmaņu agresiju, bet gan par pretuzbrukumu un apspiestu cilvēku atbrīvošanu no tirānijas un patvaļas.
Jaunāks un teoloģiskas ievirzes ir U.Bērziņa paustais mīts par to, ka Korāns „trīsvienību” skata kā „”dievišķo ģimeni” – Dievs Tēvs, Dievmāte, Dievs Dēls”. Tas ir kārtējais maldinošais apgalvojums, kura vēstījums ir, ka Korānu ir radījis „patiesību” vāji zinošs cilvēks. Bet skaidrot jāsāk ar to, ka pirmkārt, - nav tādas pareizās un nepareizās „trīsvienības”, jo tas ir cilvēku izdomāts princips un dažādas kristiešu sektas ir sekojušas visdažādākā veida izdomājumiem. Arābijā bija vairāk izplatīti kristieši, kuri pielūdza Dievu, Jēzu un Mariju. Kāpēc gan mūsdienu izplatītākais pielūgsmes objektu trijnieks ir pareizāks? Bībelē nav definēta „trīsvienība”, jo tajā pat nav minēts šis vārds. Ja atmet Bībeles tekstu klajas falsifikācijas un Jēzu nekad nesatikušā Pāvila reliģiski filozofiskās pārdomas, tad pati Bībele noliedz šādu Baznīcas doktrīnu. Pietiek vien atcerēties pirmo bausli. Tāpēc tukši ir strīdi „kura trīsvienība ir pareizāka”...
Otrkārt, Korāns nesaka, ka Dievs + Jēzus + Marija = „trīsvienība”.
Korāns trīs atsevišķās nesaistītās vietās saka:
1) Jēzus saka, ka viņš nekad nav teicis pielūgt sevi un viņa māti kā vēl citus dievus blakus Dievam. (5:116).
2) Grāmatas ļaudis (..), nesakiet: „Trīs”, tā jums pašiem būs labāk. Dievs ir viens Dievs. Lai slavēts Viņš. Viņš ir daudz augstāks, lai viņam būtu dēls.(4:171)
3) Tā ir zaimošana-neticība, ja saka, ka Dievs ir viens no trijiem trīsvienībā. (5:73)
Ir arī definēto terminu un principu neievērošana, kā, piemēram, intervijā izskanējušās definīciju vaļības runājot par arābu valodu, tā sauktajiem šiītiem un sunnītiem, vai pat Korāna nosaukšana par „Islāma fundamentālo tekstu krājumu”... Korāns nav „tekstu krājums” vai apkopojums kā Bībele. Korāns ir Dieva vārdi cilvēcei. Paša pravieša teiktais nav Korānā, bet gan mutvārdu atstāstos. Tāpēc „Islāma teksti” ir divi: Korāns un hadīsi (ziņojumi-atstāsti par pravieša sacīto un darīto)... Cits termina neievērošanas piemērs ir musulmaņu (mu-Islam, Islāma veicēji) nosaukšana par muhamedāņiem. Tas ir ļoti aizvainojoši teikt: „muhamedāņi”. Dieva norādītā reliģija cilvēkiem ir Islāms, nevis „muhamedānisms”, kas rada greizas asociācijas, ka musulmaņi pielūdz Muhamedu (Lai viņam miers un Dieva svētība) , kā pāvilisti to dara ar Jēzu (Lai viņam miers un Dieva svētība)... Kopš cilvēks ir uz Zemes, Dievs ir sūtījis milzīgu daudzumu praviešu, kuri vienmēr ir teikuši vienu un to pašu vēsti: „Nekas nav pielūgsmes vērts kā vien tikai Dievs”. Tas faktiski ir Pirmais Bauslis, kuru sludināja arī Jēzus (SAW). Marka Evaņģēlijs 12:29 : „Jēzus atbildēja: "Augstākais ir: klausies, Israēl, Tas Kungs, mūsu Dievs, ir viens vienīgs Kungs.” Un šī Dieva sūtītā reliģija, no kuras cilvēki maldos novirzījās (citas reliģijas) saucas „Islām”, kurš ietver piecas nozīmes vienlaikus: 1) padevība Dievam, 2) nodošanās Dievam, 3) paklausība Dievam, 4) darīt to patiesumā, 5) un tad būt mierā ar Dievu un savu būtību. Tāpēc šo diženo konceptu apmainīšana pret Islāmam nepieņemamo „muhamedānismu” ir auditorijas maldināšana. Tas, ka visi Dieva pravieši ir sludinājuši vienu teoloģisko vēsti, nozīmē, ka būs lielas līdzības starp cilvēku sagrozītajiem iepriekšējo praviešu tekstiem un kārtējā pravieša teikto. Tāpēc nevajadzētu brīnīties, ka Korāns ir līdzīgs Bībeles vēstījumam. Starpība ir tāda, ka atšķirībā no iepriekšējiem praviešiem, Muhameds (Lai viņam miers un Dieva svētība) ir pravietis nevis kādam noteiktam reģionam, tautai un laikam, bet gan visai cilvēcei un laikam līdz Pasaules galam. Tāpēc viņš ir arī pēdējais. Tāpēc viņam doto vēstījumu Dievs ir apsolījis nosargāt no cilvēku sagrozījumiem, jo šim vēstījumam jābūt lietošanas kārtībā arī nākamajām paaudzēm. Tāpēc cilvēcei ir pieejams pēdējais Dieva vēstījums tā oriģinālajā formā - Korāns. Savukārt tie vēstījumi, kuri ir apkopoti Bībelē, nav tīrā formā, bet gan ar cilvēku sagrozījumiem, jo šie vēstījumi nemaz nebija paredzēti ārpus šo praviešu laika un reģiona. Tas attiecas arī uz Jēzu (Lai viņam miers un Dieva svētība), jo jau iepriekš citētajā fragmentā iezīmējas, ka viņš bija sūtīts tikai uzrunāt nomaldījušos ebrejus. Precīzāk to var redzēt šajā fragmentā: „Bet Viņš atbildēja un sacīja: "Es esmu sūtīts vienīgi pie Israēla cilts pazudušajām avīm." (Mateja 15:24)
Nav nekādu grūtību pierādīt, ka Bībele nav tās oriģinālā, jo Jēzus (Lai viņam miers un Dieva svētība) nerunāja ne latviski, ne angliski, ne grieķiski. Kristiešiem nav Jēzus evaņģēlija. Tāpēc, kas īsti notika ap praviešiem, ir jāsecina no oriģinālā Korāna un Korānu nevar pamācīt no tā, kas noteikti nav oriģinālie Jēzus vai Mozus (Lai viņiem miers un Dieva svētība) vārdi... Tāpēc Korāna kritizēšanai, izmantojot neoriģinālo Bībeli, nav pamatojama. Bet arī mūsdienu Bībeles variants nav pretrunā Korānam tikmēr, kamēr nav pretrunā pats sev. Tas, kuri Bībeles fragmenti ir cilvēku iestarpinājumi un sagrozījumi, lai paliek katram pašam godīgai atbildei.
Netrūkst arī neskaidras izteiksmes apgalvojumi, kā piemēram, par Korāna „unificēšanu”, kas ir absurds apgalvojums pēc būtības, jo Korāns ir tikai oriģinālais. Tas, ka tika iznīcināti dažviet sastopami citētā Korāna margināli un kļūdaini pieraksti, nenozīmē, ka tika iznīcināti cita veida Korāni, - tikai kļūdaini pieraksti. Ja viens no simt bērniem nepareizi pārraksta reizrēķinu, un skolotājs to iznīcina, tad tas nenozīmē, ka ir iznīcināts alternatīvs reizrēķins...
Dažviet intervija aiziet pasaules mēroga unikalitātē HFM mērauklā. (HFM - Hello from Mars!) Tas tiešām ir unikāli jautāt, ko arābiem, Islāmam nozīmē „Pērkons”?! Varbūt intervijā ar gruzīnu musulmani jautāt, ko viņiem nozīmē „Staburadze”? Līdzīgs HFM ir intervētāja apgalvojums, ka Korāns ir Vecās Derības „varbūt ”ideoloģiski” piezemētāka interpretācija”. Acīmredzami intervētājs nav lasījis Veco Derību, kurā netrūkst tādi cilvēku izdomājumi, kā piemēram, piedzēries pravietis veic incestu ar savām meitām. Korāns ir brīvs no murgiem.
Citviet jau iezīmējas latviešu musulmaņus aizvainojoši apgalvojumi, ka latviešu musulmaņi ir sūtījuši Uldim Bērziņam e-vēsti, kurā apgalvots, ka U.Bērziņa Korāna interpretācija tikšot izmantota dievlūgsmē. Pirmkārt, nav tādas „latviešu musulmaņu draudzes”, jo musulmaņi savas draudzes neveido pēc etniskā principa. Otrkārt, Latvijas musulmaņi nav sūtījuši šāda satura e-vēsti. Treškārt, tā ir zaimošana, ja Dieva vārdu (Korāns) vietā rituālo lūgšanu laikā izmanto ko citu, piemēram, Bērziņa vārdus. Lai cik kvalitatīvi un metodoloģiski pareizi ir veikta Korāna interpretācija, tai nav un nevar būt Korāna statuss. Tāpēc rituālos, kuros jāizmanto Korāns, nevar tā vietā izmantot ko citu un saukt to par Korānu.
Tāpat ir arī daudzi apgalvojumi, kas nesakņojas faktos, bet gan paša ticībā par sabiedrības procesiem, reliģiju un Dievu. Piemēram, murgainā izpratne par Dievu, ka Dievs var pārdomāt, kā U.Bērziņš apgalvo par praviešu solīto drīzo Pasaules Galu. Savdabīgi, bet kritizēšu šo izdomātās U.Bērziņa reliģijas postulātus ar citātu no Bībeles. Ceturtā Mozus grāmata 23. nodaļa 19. pants: „Dievs nav cilvēks, lai melotu. Dievs nav cilvēka bērns, lai pārdomātu.” Īstenībā Pasaules Gals tik tiešām iestājas tuvākajās desmitgadēs. Katram „mazais” Pasaules Gals iestājas līdz ar nāvi. Kad iestāsies „lielais” Pasaules Gals – beigas visai pasaulei – to nezin neviens izņemot Dievu.
Līdzīgs absurds ir U.Bērziņa apgalvojums par to, ka ebreji ir neveiksmīgs Dieva eksperiments. Kā gan kaut kas var notikt Dievam neparedzēti, jo laikam nepakļautais Dievs iepriekš zina visus rezultātus un viss notiek saskaņā ar Dieva gribu. Tāpēc teikt, ka Dievs nonācis pie negaidīta rezultāta, ir neloģiski. Tas ir neloģisms, jeb kā U.Bērziņš par Korānu iedomībā bezkaunīgi saka „aloģisms”. Islāms nesaka, ka jūdi bija vienīgie, kam sūtīti pravieši. Cilvēkiem ir brīva izvēle – arī brīva izvēle neklausīt... Ja Dievs vēlas kādu vadīt, tad tas nenomaldīsies, bet ja indivīds atsakās no Dieva, tad Dievs ļauj šim indivīdam savā brīvajā gribā maldīties... Cilvēkam saskaņā ar Dieva gribu ir dotas izvēles tiesības darīt labu vai ļaunu, pakļauties vai nepakļauties Dievam. Tāpēc apgalvojums, ka tā nav Dieva griba - ļaut cilvēkam maldīties, kuri nevēlas tikt Dieva vadīti, ir absurds.
Vēl citās vietās U.Bērziņš un intervētājs pauž savu neargumentējamu ticību un pat nicinošo attieksmi pret Islāmu. Intervētājs Korānu atzīmē kā opozīcijas (lai ko tas arī nenozīmētu) – muhamedāņu vājo fantāziju vai to, ka it kā reliģijas ir mirušas vai cenšas iznīcināt pasaulē līdzsvaru, - lai ko šī fantāzija arī nozīmētu. Savukārt U.Bērziņš pretī šādai par faktu uzdotai fantāzijai liek savu fantāziju-spekulāciju-pieņēmumu-apgalvojumu, ka cilvēce tikai tagad sāk sevi pa īstam iepazīt, un ka „tagad nevaram neapjaust, ka reliģijas ir mūsu veidoti (vai mums dāvāti) instrumenti, ar kuriem – meklējam savu Radītāju”...
Tāpēc šīs murgainās un absurdās, milzu vilšanos nesošās intervijas iztirzāšanu beigšu ar atbildi uz U.Bērziņa apgalvojumu par „reliģisko priekšstatu principiālo aprobežotību”.
Aprobežota var būt cilvēka izpratne, nevis Dieva norādījumi kā dzīvot cilvēkiem...
