IslamMuslim.lv

Muslims Latvijā

Kopiena
Jaunumi
Domas
Presē

Kopiena

Muslimi ir jebkura Dieva pravieša sekotāji. Tāpēc senā pagātnē noteikti šeit bija arī kāds no vispārējā Islāma muslimiem. Savukārt no konkrētā (Muhammada) Islāma muslimiem, pirmie zināmie bija turku karagūstekņi 19. gadsimtā, ja neskaita atsevišķos arābu ceļotājus. 1902. gadā tatāru tirgotāji bija jau dibinājuši draudzi. Pirmās Latvijas laikā Rīgā bija masdžida (mošeja) un latviešu muslimi un muslimas. Līdz ar neatkarības atgūšanu un padomju inkvizīcijas beigām, pamazām Islāmā atgriežas etniskie muslimi un Islāmu pieņem latvieši un krievi (absolūtais vairākums - sievietes). Etnisko muslimu Latvijā varētu būt vairāk kā 10 000, bet reālais visu muslimu skaits varētu būt zem 1000. Lielākajai daļai no šiem 10 000 ir diezgan skaidra muslima identitāte un viņi tic Vienam Dievam, bet Islāma prasībām lai skaitītos īsts muslims, ar to ir pamaz. Viņu skaits ir nezināms, jo kopiena ir tikai tagad sāk pamazām vienoties ap Rīgas masdžidu. Tomēr tas, ka daudzi pieņem Islāmu ārzemēs, sadrumstalotība, dzīvošana atsevišķi un aizņemtība ar darbu, ar daudziem reta vai neesoša satikšanās, vai dzīvošana ārzemēs, neskaidrība par indivīda uzskatiem un praksi, neļauj noteikt pat aptuveni muslimu skaitu, vai tie no etniskajām muslimu tautām, vai Islāmu pieņēmušiem latviešiem un krieviem.

Esošos Latvijas un latviešu muslimus un "muslimus" pēc prakses ("Islāmiskuma") var sadalīt šādās kategorijās:

1) Kāds simtnieks apmeklē masdžidu Brīvības ielā 104 teju katru piektdienu, un daļa sestdienās un svētdienās, un daži desmiti pārējās darba dienās ienāk uz lūgšanām un satikties ar draugiem.

2) Tad ir tādi, kuri praktizē Islāmu, no parādīšanās masdžidā nekaunas, bet masdžidā viņus var redzēt ļoti reti, jo ir aizņemti darbā (jo sevišķi piektdienās) un ģimenē. Daļa dzīvo tālu no Rīgas. Šādi varētu būt daži simti.

Vēl gan jāpiezīmē, ka liels daudzums Islāmu pieņēmušo latviešu un krievu, jo sevišķi sievietes, dzīvo ārzemēs. Tāpat sievietēm nav obligāti jāiet uz masdžidu piektdienās, un daudzas neiet, lai gan viņu zināšanas un prakse ir laba vai pieņemama. Ārzemēs dzīvojošo latviešu un Latvijas krievu muslimu skaits ir nenojaušams, internetā esam sastapuši tikai nelielu daļu (kādu simtnieku), tāpat, protams, nozīmīgai daļai nav pieejams internets un nav zināšanu par citu latviešu muslimu klātesamību, piemēram, www.forum.islammuslim.lv vai www.draugiem.lv domugrupās. Ņemot vērā to ārzemēs dzīvojošo latviešu muslimu skaitu, kuru esam "uztaustījuši", īstais varētu būt daži vai vairāki simti. Vai mazāk.

Ar šo kategoriju beidzas normāli muslimi.

3) Tad ir tādi, kuri ir bijuši masdžidā, tikušies ar imāmu, bet masdžidā ieklīst tik dažas reizes gadā, un ir tālu no Islāma zināšanām un praktizēšanas. Tādi ir liela daļa tatāru, azerbaidžāņu un pārējo "etnisko muslimu". Šādi varētu būt vairāki simti.

4) Tad ir tādi, kuri atnāk kā uz "nacionaļnij prazdņik" Īd-al-Adha un Īd-al-Fitr VEFā. Šie ir divi muslimu svētki, kuri iezīmē Hadža un Ramadāna beigas. Bet tā "atmičaņije" VEFā ir sviestaina, atnāk visādi "etniskie", kuri lūgšanas neskaita (un nezina kā un nemācās kā), kuri ēd ar kreiso roku, tatāru babuškas, kuras atnāca satikt savas podruškas. Jēgas no šīm kopāsanākšanām nav daudz, bet ir. Neliela daļa no atnākušajiem atnāk pēc tam uz masdžidu un neliela daļa no viņiem iemācās kaut ko no Islāma. Daļa pat kļūst par īstiem muslimiem. Un vēl kā teica viens latviešu brālis komentējot manas domas vai maz vērts iet uz VEFu, - ~"Lai taču tie etniskie, kuri neko no Islāma nezina un nepraktizē - lai taču viņi paskatās uz latviešu muslimiem - varbūt sametīsies kauns par sevi un uzsāks kādas pārmaiņas savā dzīvē." Es, Ahmeds, gan pārtraucu iet uz VEFu, bet ja svētku diena iekrīta tā, ka atzīmēts ir gan masdžidā, gan VEFā, tad gan, protams, uz masdžidu gāju. Uz VEFu un masdžidu svētkos atnāk varbūt 200-400 visdažādākā veida muslimi, un tie, kuri nāk tikai "na prazdņik", tie nav tie paši, bet gan mainās. Tāpēc šīs kategorijas etniskie muslimi varētu būt kādi 500. (Aptuvens minējums.)

5) Un tad ir tādi, kuriem vispār tik pat kā nekādas sajēgas par Islāmu nav, tik par dažiem procentiem vairāk kā latviešu nemuslimam, un viņam nav ne nojausmas kas notiek kopienā, varbūt nedaudz zina kādus tatāru vai azeru draugus, bet ne daudzus un vārdu "Islāms" mājās pasaka tikai TV, bet ja jautāsi, tad viņš par sevi atbildēs, ka ir muslims.

Šādi ir lielākā daļa tatāru un azerbaidžāņu. Un šādi varētu būt 60-80% Latvijas "etnisko muslimu" 5-15 tūkstoši.

6) Un tad ir tādi, kuriem vecāki ir tatāri (faktiski krievu) vai azerbaidžāņi, bet viņš pat nenosauks sevi par muslimu. Šādi varētu būt 5-15% Latvijas "etnisko muslimu". Šie, protams, nekādi nav muslimi, ja jau viņi paši pat sevi par tādiem neuzskata.

Latvijas muslimu kopienā lielākās grupas pēc tautības ir:

1) arābu, pakistāniešu, indiešu un šrilankiešu studenti (kāds simtnieks)

2) kā arī nedaudz "vietējo" arābu un pakistāniešu no tiem, kuri apmeklē masdžidu (daži desmiti, kuri apmeklē, un varbūt kāds simtnieks, kurš neapmeklē).

2) latvieši un krievi - pārsteidzošā kārtā otra zinošākā grupa pēc ārvalstu studentiem, jo kā Islāmu pieņēmušie, viņi Islāmu apgūst un mācās. Viņu skaits nav īsti nojaušams, jo vairums pieņēmušo ir sievietes, un liela daļa no viņiem un viņām dzīvo ārzemēs un tikai maza daļa ir aktīvi interneta lietotāji. Varbūt daži vai vairāki simti. Latvijā tikai daļa. Daudzi emigrējuši Dižķibeles laikā.

3) tatāri (un nedaudz baškīri), kuru Latvijā ir tūkstošiem, bet viņi lielākoties ir tādi paši kā krievi un puslīdz īsti muslimi starp viņiem ir varbūt tikai kādi 10%.

4) čečeni ir nozīmīga un ietekmīga grupa, un starp viņiem īstu muslimu ir daudz vairāk kā starp citām bijušās padomju savienības tautībām. Protams, ka Latvijā ir arī daudz čečenu, kuriem ar Islāmu sakars ir mazs. Atšķirībā no tā ko tauta domā par čečenu mafiju, - tie čečeni, kuri ir īsti muslimi un nāk uz masdžidu - tiem nav sakara ar mafiju. Un ja ir bizness, tad pārskatāms un godīgs.

5) vēl etnisko azerbaidžāņu ir daudz, bet muslimu no viņiem ir ļoti maz. Un tā kā lielākā daļa no viņiem vēsturiski nāk no šiītu vides, tad viņi nav aktīvi nācēji uz masdžidu. Lielākā daļa gan gandrīz neko nezina ne par šiītismu, ne par Islāmu, un praktizē vēl mazāk.

6) tad vēl ir tadžiki, citas nečečenu kaukāza tautas un nedaudz citas bijušās Padomju Savienības tautas. Ir jau dzirdēts par uzbeku viesstrādniekiem Rēzeknē, ir nedaudz kazahu studenti.

P.S. Par šādu aprakstu esmu nopelnījis honorāru no DP. Skaits, procenti, apraksts - tie ir mani minējumi. Un visdrīzāk uz muslima acīm vēlamāko pusi pavilkti minējumi. Precīzāk varētu minēt Mamūns Saīds, kurš līdz 2009. gada oktobrim bija imāms Brīvības ielas masdžidā un būdams imāms padsmit gadus, ir ticies ar lielu daļu šo cilvēku.

Manāmākie Latvijas muslimi:

Mamūns Saīds - imāms Brīvības ielas 104 masdžidā līdz 2009. gada oktobrim. Vadīja vietējo muslimu kopienu padsmit gadus. Sudānietis, Latvijā kopš 1994. gada. Devis daudzas intervijas presē, TV un radio. 2009. gadā tika noņemts no imāma amata, jo tika pieļāva kļūdas masdžidas administrēšanā. Neapmierināts ar lēmumu atvēra jaunas lūgšanu telpas Birznieka Upīša ielā. Mamūnam ir plašākās zināšanas par Islāmu Latvijā, tāpat labas komunikācijas spējas, pozitīvs tēls kopienā, ieskaitot, ne pārāk praktizējošo etnisko muslimu vidū. Tomēr, viņam nav latviešu valodas, un arī krievu valodas gramatika un izteiksme visu šo gadu laikā nav uzlabojusies, kas rada problēmas skaidrojot Islāmu mēdijos, piektdienas sprediķa laikā vai arī vienkārši skaidrojot Islāmu muslimiem un nemuslimiem. Tā kā Mamūns ir nepilsonis, tad Drošības Policijai un tamlīdzīgām organizācijām ir vieglāk izdarīt spiedienu uz Mamūnu (ar nepamatotām aizturēšanām uz robežas, nepamatotiem izsaukumiem uz "pārrunām" lai "paskaidrotu" kāpēc redziet latviešu muslimi mēdijos aicina uz Islāmu). Nav jau tā, ka tas Mamūnu iebiedē, bet tas nogurdina un kaitina. Latvijas pilsonis drošībniekiem vienkārši pateiktu: "Ejiet bekot, kamēr neatnesīsiet pavēsti vai tamlīdzīgu oficiālu un tiesiski pamatotu dokumentu!" Bet Mamūnu, protams, šāds spiediens nogurdina un kaitina, un tad šis aizkaitinājums vēršas pret Islāma sludinātājiem, kuru dēļ viņu beztiesiski izsauc uz "parunāšanos" - viņš kritizē tos muslimus, kuri ir aktīvāki mēdijos vai uz ielas sludinot Islāmu, un tā drošībnieki netieši veic spiedienu uz Islāma sludināšanu Latvijā. Tie bija iemesli, kāpēc daudzi muslimi vēlējās kādas pārmaiņas un piekrita Mamūna noņemšanai no amata, par spīti draudzībai ar Mamūnu, Mamūna lieliskajām īpašībām, atpazīstamību kopienā, ieguldījumu tajā un zināšanām par Islāmu.

Zufars Zainullins - Latvijas tatāru līderis un kopienas draudžu papīru un vispārējās administrācijas vadītājs un komunikātors ar LR iestādēm kā Reliģisko lietu pārvaldi un citām. "Mardžāni" draudzes priekšsēdētājs. "Latvijas musulmaņu draudžu savienības" priekšsēdētājs. LR Pilsonis, puslīdz zina latviešu valodu. Viņš ir daudz darījis lai ieaicinātu tatārus masdžidā vai kaut vai VEFā uz svētkiem.

Ahmeds - Foruma un Elapas dibinātājs un īpašnieks. Latvietis. Islāmu pieņēma 2003. gadā. Nodarbojas ar tulkošanu, tulkoto un rakstīto rakstu gramatikas labošanu, rakstu ievadīšanu, elapas izstrādāšanu, vairāk kā 8000 foruma ierakstu autors. Ir sniedzis vairākas intervijas presē, radio un TV, kā arī prezentācijas universitātēs. Uzrakstījis vairākus rakstus presei, piemēram, . Autors arī atklātajām vēstulēm LU rektoram par L.G. Taivāna izteikumiem, LTV par multfilmu "Leģenda par Sidu", žurnālam "Lilit" par rakstu "Islāms un sieviete", atklātu vēstuli par halal lopkautuves skandālu. 2008. gadā ideoloģisku iemeslu dēļ emigrēja no Latvijas uz Sudānu. Slinki apgūst arābu valodu.

Laila Brence - Aktīva tulkotāja un foruma dalībniece. Latviete, pieņēmusi Islāmu pametot kristietību un precējusies ar pakistānieti jau vairāk kā 10 gadus. Ar vīru iepazinās ASV studējot angļu valodas maģistratūru. Dzīvo Karači, dažkārt apciemo radus un draugus Latvijā. Sniegusi daudzas intervijas, kuras var lasīt šajā elapā. Iztulkojusi daudzus rakstus, un iesākusi tulkot vairākas grāmatas. Ir iztulkota grāmata "No manu māsu lūpām", kura atrisinot finansiālo pusi, inšāallāh, tiks drīzumā izdota Latvijā un publicēta arī forumā. Karači strādā Islāma ievirzes ģimenes žurnālā "Hiba". Atvēra blogu - www.islams-latviski.blogspot.com. Otrā administrātore www.forum.islammuslim.lv.

Fātima L. - Aktīva tulkotāja. Latviete, pirmskara Latvijas kara flotes zemūdenes "Ronis" kapteiņa Hugo Legzdiņa mazmeita. Pieņēmusi Islāmu pirms pāris gadiem. Mācās arābu valodu.

Salmāns - Aktīvs rakstītājs un tulkotājs uz latviešu valodu. Latvijas krievs, kurš pieņēma Islāmu 2004. gadā. Tagad ir zinošākais Latvijas muslims. Studē Islāmu Medīnas universitātē kopā ar dažus gadus vēlāk Islāmu pieņēmušo dvīņubrāli Imrānu. Pirms tam kopā mācījās arābu valodu Ēģiptē. 2010. gadā izveidoja specifisku elapu muslimiem padziļinātas Islāma apguves interesentiem www.umma.lv.

Usmans - Islāmu samērā labi zinošs latvietis, kopš 2008. gada aktīvs foruma dalībnieks. Nedaudz ir mācījies arābu valodu un Islāmu Saūdu Arābijā un Ēģiptē.

Umars Abu Safija - Mūsu latviešu muslimu veterāns un provakātors, pieņēma Islāmu pirms vairāk kā 10 gadiem. Pieņemot Islāmu atmeta ar roku filozofijas studēšanai, alkoholam, narkotikām un mūzikai. Precējies ar ņiņdzju, 5 filozofu tēvs. Sniedzis daudzas intervijas presē, radio vai TV, nereti pasakot vai žurnālistiem ko piedomājot ko tādu, kāpēc šīs intervijas ir nepublicējamas. Nedaudz ir mācījies arābu valodu un Islāmu Pakistānā, Saūdu Arābijā un Ēģiptē. Būdams Pakistānā "Bin Ladenu" nesatika. Nekad dzīvē nav saticis nevienu teroristu. Pirms aizbraukšanas uz Londonu 2010. gadā bija kādu gadu aktīvs foruma dalībnieks.

Mudžāhida - Mūsu foruma propagandas upuris un radikāle. Latviete, Islāmu izvēlējās pieņemt lasot šo forumu. Islāmu pieņēma 2008. gadā pametot katolicismu. Ahmedam kļūstot aizņemtam, Mudžāhidai uzticēta foruma pieskatīšana, moderēšana, rupekļu ravēšana un citāda administrēšana.

Safija - Šķiet ir viena no noslēpumainajām elapas krievu valodā muslimām - www.muslim.lv izveidotāja.

Nuri Usmān - krievu valodas foruma www.islam.lv/forum admins.

Nūrs Siders - Pieņēma Islāmu pirms diviem gadiem apmeklējot Kašmiru. Pieņemot Islāmu bija Vecrīgas bāra "Mi -6" īpašnieks. Pārveidoja to par "Cafe an Noor" - austrumu stila tējnīcu, kurā 2009. gada augustā un septembrī notika publiskas lekcijas, kurās skaidroja dažādus Islāma aspektus. Tam visam pienāca gals, kad namīpašnieks atteica pagarināt īres līgumu, jo saņēma spiedienu no DP vai tamlīdzīgām drošībnieku iestādēm. Tāpēc tējnīca tika slēgta. Vēlāk parādījās mēdijos, kad uz laiciņu pievienojās "Telšu pilsētiņas" protestētājiem, un vēlāk protestēja pie Saeimas ar prasību lai deputāti samazina sev algas tāpat kā ir samazinātas algas pārējai Latvijas daļai, kuru algas nāk no budžeta.

Šī protestēšana (kurā brītiņu piedalījās arī Umars Abu Safija un Hamza) izsauca diskusija www.forum.islammuslim.lv muslimu vidū. Protestētāji norādīja, ka viņiem bija iespēja stāstīt daudziem par Islāmu, protesta pretinieki argumentēja par šādas prakses iespējamo neislāmiskumu.

Ajūbs - čečenu uzņēmējs, kurš atvēris Liepājā Radio ielas nama pagrabstāvā lūgšanu telpas.

Kaspars Kambala - slavenais basketbolists vairākās intervijās presē ir norādījis, ka ir pieņēmis Islāmu. Cerams, ka augs zināšanās par Islāmu.

Midhats Sadanovs un Rūfija ~Šuvaljova jeb Midhats&Rūfija. Šie abi darboņi Latvijas presē uzdodas par Latvijas muslimu kopienas pārstāvjiem un līderiem, lai gan kopā ar viņiem nav neviena izņemot viņu ģimenes, dažas tatāru tantes un "uz papīra" esošas divas draudzes. Par Islāmu zināšanas niecīgas, toties ir sakari ar Kazaņas un Ufas Krievijas Federācijas atbalstīto "duhovenstvo". Rūfija uzdodas Latvijā un ārzemēs kā viens no Latvijas muslimu līderiem. Publiskajām uzstāšanām uzkonstruējusi sev apbrīnojamu cepuri, es pat bikli jautāju Zufaram - vai tas tatāru nacionālais tērps - "ņet, soma pridumala, štobi ļuģi ņezabiļi jejo i v foto vse bi zametiļi!".

Uzklikšķini, lai lasītu plašāk par kopienu

Raksti par kopienu:

Raksts Dienā: Ahmeds par Sudānu

Raksts Dienā: Kaut reizi uz Meku

Raksts Dienā: Vēja īpašā vērtība

Raksts Dienā: Vakariņas mašīnā

Raksts Dienā: Mēnesis virtuvē

Raksts Dienā: Bērnu valoda

Raksts Dienā: Šausmas uz ielas

Raksts Dienā: Vilks paēdis un kaza dzīva

Raksts Dienā: Kā ir būt bērnam Ēģiptē?

Raksts Dienā: Hurgarda - dzīve pēc nemieriem

Raksts Dienā: Ērti un vienkārši

Raksts Dienā: Bez galda

Raksts Dienā: Kriketa kaislības

Raksts Dienā: Asmas dzimšana

Argumenti pret nepamatotu otras masdžidas atvēršanu Rīgā

Lailas Brences Īd al Adha Pakistānā (ar foto)

Ahmeda Īd al Adha Sudānā (ar foto)

Lailas Brences Islāma pieņemšana

Fātimas L. Islāma pieņemšana

Usmāna Islāma pieņemšana

Ahmeda Islāma pieņemšana un vārda izvēle (Garš palags no foruma)

Salmāna Islāma pieņemšana

Imrāna Islāma pieņemšana un vārda izvēle

Raksts Dienā: Paslīdēt uz ķirzakas

Raksts Dienā: Ģimenes saites - svēta lieta Pakistānā

Raksts Dienā: Atskan zvans, Naimas kundze klāt!

Raksts Dienā: Ceļā uz Paradīzi

Raksts Dienā: Laimīga bez Jaunā Gada

Raksts dienā: Āzijas ziema

Raksts dienā: Sprādziens un zūdošā drošība

Bez Ziemassvētkiem un Jaunā Gada

Jaunumi

Citiem kaut nedaudz interesējošu mūsu jaunumu, protams, vienmēr ir maz.

Kopienas jaunumi:

Rakstu kopums: Par halal lopkautuves skandālu, par halal kaušanu un atklātā vēstule par tematu

Argumenti pret nepamatotu otras masdžidas atvēršanu Rīgā

Domas

Novērojot kā sabrūk šī sabiedrība pirms to pārņem Islāms un tā atdzīvojas, vēlamies padalīties savās domās un komentāros par tās procesiem, notikumiem un ziņām. Blogošanās, citiem vārdiem sakot. Emuārošanās, vēl citiem vārdiem sakot...

Domas:

Latviešu musulmaņi uzskata Drošības Policiju par liekēžiem

Draugiem par Dienvidsudānas neatkarību un Schadenfreude

Latviešu muslimas skatījums par rietumnieces sexydress brīvību

Atklāta vēstule presei: Domas par halal lopkautuves skandālu

Muslimas un modernisms

Emsis biedē ar Tabligh Džamāt - politikānisma paraugs

Rietumu pasaule un Islāms

"Nedēļa": Pagānisms ir Rietumu reliģija

Presē

Gandrīz visi raksti par Islāmu vai muslimiem Latvijas presē ir nejēdzīgi, visbiežāk Islāma un muslimu nīšanas caurausti. Ja vien tos nav rakstījuši paši muslimi vai piedalījušies raksta vai intervijas tapšanā. Šeit arī šie raksti.