islāms
Muslims Latvijā
Raksts Dienā: Mēnesis virtuvē
Laila Strūberga, www.manaegipte.com
Vēl tikai pāris dienu un svētais musulmaņu mēnesis – ramadāns būs klāt. Ēģiptē tas sāksies pirmos augusta datumos. Pati pamatdoma šim mēnesim ir tuvināt cilvēku Dievam, paceļot garīgās vērtības virs dzīves labumiem. Visā pasaulē, šī mēneša garumā, musulmaņi dienas gaišā laikā (no saules aušanai līdz rietēšanai) atsakās no ikdienā pierastām lietām – ēdiena, dzēriena, citiem labumiem. Patiesi ticīgie iztiek ar minimumu arī dienas tumšā laikā. Lai sevi tuvinātu Dievam, nepietiek tikai ar šiem ierobežojumiem, ir vēl gana daudz lietu, kam īpaši jāpievērš uzmanību. Rakstot šo rakstu, mans mērķis nebija iegrimt reliģiskās niansēs, ja kādam būs interese – internetā ir gana daudz informācijas latviešu valodā. Mans mērķis ir pastāstīt kāds ir šis mēnesis sievietei.
Negribu izklausīties pēc feministes, bet lielākā daļa musulmaņu sieviešu piekritīs, ka tieši viņām šis mēnesis ir patiess pārbaudījums. Lai būtu skaidrs par ko ir runa – pastāstīšu manas vīra brāļa sievas – Sāras dienu šajā mēnesī:
Tā nu šogad sāksies gavēnis vidēji ap 3:30 „no rīta”, tas nozīmē, ka brokastis ir jāpasniedz galdā jau ap 3:00, jo vēl ir jāpaēd. Galdauti, kur ēdiens parādās pasakot vārdus: „Galdiņ klājies!” Ēģiptē nav zināmi, attiecīgi padomājiet paši – cikos nākas celties Sārai, lai brokastis būtu galdā laikus. Pēc brokastīm un saullēkta lūgšanas patiesi musulmaņi neiet gulēt, bet pavada laiku lasot Korānu vai kā savādāk paaugstinot savas reliģiskās zināšanas.
Guļot vai nomodā paiet rīta cēliens. Vīrieši dodas uz darbu, Sāra paliek mājās, jo mājas darbi un bērni nekur nav pazuduši. Gavēņa laikā ir ļoti svarīgi būt pacietīgam, laipnam un pretimnākošam pret apkārtējiem, es pēc pieredzes zinu, ka tas ir diezgan sarežģīti attiecībā pret bērniem, jo, gavējot, pacietības mērs ir visai īss.
Diemžēl visas sporta nodarbības, kuras līdz šim bija dienas laikā, tiks pārceltas uz laiku pēc „brokastīm” ( tā ēģiptieši sauc ēdienreizi pēc saulrieta), kas nozīmē tikai ap 19 – 20:00. Attiecīgi bērni paliek mājās un no garlaicīgas, izdomā ar vien jaunas nerātnības. Pēcpusdienā sākas otrais periods – gatavošanās „brokastīm”.
Ramadāns ir laiks, kad katrs ēģiptietis cenšas uzaicināt mājās pēc iespējas vairāk draugu un paziņu, lai kopīgi paēstu. Sāras vīrs nav izņēmums, tādēļ ēdiens tiek gatavots ar rezervi un aizņem daudz vairāk laika, nekā citreiz. Ēģiptiešu virtuve ir īpaša ar to, ka ir visai komplicēta, neviena, sevi cienoša, ēģiptiete neatļausies uzlikt galdā tikai kartupeļus ar gaļu, mērci un salātiem, kā tas būtu normāli latviešu ģimenei. Ramadāna laikā jo īpaši, galdā tiek pasniegti vairāki pamatēdieni (rīsi, kartupeļi un bieži vien arī makaroni), dažāda veida salāti, dažādi dārzeņi un gaļa vai vista vai zivs. Vidējam ēģiptietim šis mēnesis izmaksā dārgāk nekā 2 – 3 citi mēneši kopā ņemot, tādēļ nauda tiek atlikta jau iepriekš. Tā nu virtuvē paiet lielākā dienas daļa, sākot jau no plkst. 14:00 – 15:00 dienā.
Vēl nedrīkst aizmirst par sevi un savu garīgo pasauli, katram musulmanim šī mēneša laikā ir jāizlasa Korāns, sievieti no šī pienākuma neviens nav atbrīvojis. Korāns nav vienkārša pasaku grāmata vai kāds romāns, kas lasās raiti un bez aizķeršanās, tā ir Svēta Grāmata, kuras lasīšana prasa koncentrēšanos un jēgas izprašanu. Vēl ir lūgšanas un papildus lūgšanas dienas laikā, kas arī aizņem laiku.
Kad ir pienācis laiks „brokastīm”, tad tām paiet daudz vairāk laika nekā citu reizi, jo cilvēku ir daudz, ir atgriezusies enerģija un patīkamā gaisotnē skan dažādas sarunas. Vīrieši ir atgriezušies no darbiem, izbauda ēdienu un draugu klātbūtni.. Lai uzturētu šo patīkamo gaisotni „kādam” ir jāsaklāj galds, jāpapildina ēdiens, jānomaina trauki, jāpasniedz tēja vai citi dzērieni, kā arī jānovāc galds un jānomazgā trauki. Kopā tas aizņem pamatīgi daudz laika un nemanot pulkstenis jau rāda ap 21 – 22:00 vakarā, vēl „tikai” atliek sagatavot bērnus miegam, saguldīt un sievietei atliek laiks sev. Parasti tad jau tuvojas vienpadsmit vakarā un ja laiks ir, tad spēka vairs nav nekam, jo nākamais rīts vairs nav aiz kalniem.
Tāda ir sieviešu ikdiena šajā Svētajā mēnesī, šis ir laiks, kad pašas sievietes patiešām novērtē cik ir labi, ka māja ir sieviešu pilna. Mamma, māsas, brāļu sievas un citas radinieces šai laikā ir visvairāk gaidītākās viešņas.
Mani šajā ziņā Dievs ir pažēlojis, jo manam vīram ir pamatīgi daudz draugu, kas ikdienā ir diezgan traucējoši, bet ramadānā ir svētība – gandrīz visu mēnesi mēs tiekam aicināti pie draugiem. Īpaši man patīk brīži, kad vīrs tiek uzaicināts uz vietu, kur vīrieši ēd atsevišķi, tad es ar patiesu prieku palieku mājās un velku no ledusskapja dažādus latviešu labumus, kuri iepriekš sarūpēti un prasa 30 min. laika pagatavošanai. Veselu mēnesi iepriekš lipinu pelmeņus, gatavoju dažādas pildītās pankūkas un marinēju dārzeņus. Manu vīru šokē šāds nabadzīgs un „nebaudāms” galds, bet man tas ir labākais laiks, jo man kā latvietei pilnīgi pietiek ar vienu pamatēdienu un salātiem, lai paēstu.
