islāms
Muslims Latvijā
Raksts dienā: Kā ir būt bērnam Ēģiptē?
Leila Strūberga, www.manaegipte.com
Jaunām ģimenēm, ierodoties Ēģiptē, pirmais – patīkamais pārsteigums ir sirsnīgā attieksme pret bērniem. Jo mazāks tūrists, jo vairāk nerātnību tam tiek piedots. Sākumā tā šķiet lišķība, bet ar laiku saproti, ka ēģiptieši tiešām mīl bērnus, tādēļ ieteikums tūristiem – ja jums ir smaidīgs un draudzīgs mazulis, tad ir neprāts tos atstāt mājās! Ar šādu bērneli pie rokas Ēģiptē jums garantēts labākais numuriņš, kā arī lielākās atlaides veikalā.
Bieži man jautā – kāda ir ēģiptiešu attieksme pret saviem, ja tik ļoti mīl citu bērnus? Viennozīmīgi atbilde ir viena – tie mīl visus bērnus, bet kā rotaļlietas. Audzināšanas nolūkā pateikts „NĒ”, ir kas nesaprotams un nepieņemams. Otrā spilgtākā īpašība – ēģiptieši cenšas pasargāt savu bērnu no jebkādām briesmām. Dažreiz šķiet, ja bērns ļautu – viņu nēsātu uz rokām līdz 18 gadu vecumam, jo ejot var nokrist. Ļoti daudz jauni puiši izaug, īsti nemākot uzsmērēt maizi vai sev uzcept omleti, jo virtuvē var būt tik daudz negadījumu.
Austrumos bērni ir bagātība, tādēļ lielas ģimenes nav nekas neparasts. Laukos tās vairāk ir tradīcijas, kā arī darba spēks. Pozitīvais moments ir tas, ka bērns no pirmajiem soļiem iemācās strādāt, rūpēties par sevi un saviem tuviniekiem. Šādi bērni arī tad, kad izaug ir ļoti cieši saistīti ar ģimeni, īpaši – mammām.
Mēs – ārzemnieki ļoti mīlam fotografēt šādus bērnus, jo sirds lūzt, skatoties uz šādiem mazuļiem – noplukuši, netīrām kājām un šķiet, ka vienmēr izsalkuši. Sākumā arī es braucot uz laukiem, ierados ar čemodānu, kurš pilns ar bērnu drēbēm un apņemšanos, ka manējie nu gan tādi neizskatīsies. Ēģipte ir tuksnešu valsts (aptuveni 96% - tuksnesis), tādēļ te ir putekļi visur, pat tādās vietās, kur domājam, ka to nav. Kā Latvijas laukos – dubļi pēc lietus. Tā nu saģērbu puikas un palaižu spēlēties – nepagāja ne stunda un saucu bērnus atpakaļ – pārģērbt. Slēptu smaidu pavadīta – nomazgāju, saķemmēju, pārģērbu un palaižu pastaigā ... nav grūti iedomāties, kādi bērni izskatījās vēl pēc stundas. Pirmās dienas vakarā mans čemodāns bija pilns jau ar netīrām drēbēm. Nākamā dienā, kā visas „normālas ēģiptiešu mammas” uzvilku puikām vecāko, kas bija līdzi un pirms pusdienām un vakariņām, lai var atrast muti, nomazgāju... visbeidzot pirms gulētiešanas – pamatīga mazgāšana un gulēt aizgāja jau atkal mani – gaišie, tīrie puikas. Tagad uz laukiem braucu bez ilūzijām un liekām mantām – katru dienu pa kostīmam + divi izejamie un miers. Pilnīgi iespējams, ka kāds tūrists ir aizbraucis ar mana jaunākā dēla fotogrāfiju un pārliecību, ka ēģiptieši mēdz būt arī ar gaišu ādu un blondiem matiem.
Pilsētās ir nedaudz cita situācija, te ir daudz tīrāks un nav tādu pagalmu pie mājas, kā tas ir Latvijā. Te viss ir atkarīgs no mammas čakluma vai aizņemtības. Zinu diezgan daudz ēģiptiešu bērnu, kuri līdz pat skolai „svaigu gaisu” ieelpo balkonā un no mājas iziet tikai kopā ar vecākiem. Bērnu ģimenē ir mazāk – līdz trīs, attiecīgi tie vairāk sajūt bērnības garšu – viņiem tiek pirktas dāvanas, našķi, kā arī tiem nav jāstrādā. Šādi bērni, kad izaug, vieglāk uzsāk patstāvīgu dzīvi.
Ēģiptiešu bērni ir vecāku loloti un mīļoti, bet es vēl neesmu redzējusi tādu ģimeni (ne bagātu, ne nabadzīgu), kur bērni vismaz līdz 1 gada vecumam ēstu tikai veselīgus ēdienu, nedzertu gāzētus dzērienus, kur bērni ietu gulēt konkrētā laikā un tiktu ievērots vismaz kaut kāds režīms. Autiņbiksītes pārtrauc likt tikai tad, ja neatļauj līdzekļi vai arī pašam bērnam apnīk. Atceros, kad man sākās „knupīša kari” ar jaunāko dēlu, tad vakarā es stāvēju pie durvīm un klausījos kā bērns pieprasa „sosi” un vienlaicīgi turēju vīru aiz otrām durvīm. Viņš pa visu varu gribēja „izglābt” manu dēlu no manis, jo redz, mūsu kaimiņš – viņa labākais draugs ar knupi vēl skolā gāja līdz pat otrajai klasei un nekas – izaudzis. Jāatzīst, ka šajā „cīņā” es uzvarēju tikai tad, kad tētis uz nedēļu aizbrauca pie savas mammas.
Tā nu sanāk, ka jauktajās ģimenēs, kur mamma ir ārzemniece, bet tētis ir ēģiptietis, bērniem „mīļāks” ir tētis. Tas tādēļ, ka mamma liek iet gulēt laikā, uzskata, ka puiku attīstībai tikai ar futbolu nepietiks un briesmīgākais – vismaz līdz 2 gadiem neļaus dzert gāzētos dzērienus.
Tas arī ir galvenais iemesls, kādēļ es bez bailēm ļauju savam vecākam dēlam iet ar tēvu „vīriešu” lietas kārtot un samierinos, ka aizmigs tur, kur sanāks un ēdīs ko gribēs. Kā arī noteikti atzīstu, ka maniem dēliem ir labākais tētis pasaulē, bet ilgāk par divām dienām es šos vienus neatstātu.
