islāms
Muslims Latvijā
Raksts Dienā: Ahmeds par Sudānu
Ahmeds
Mani atkal un atkal lūdz uzrakstīt par Sudānu, kurā dzīvoju jau 2 gadus. Baidos rakstīt, jo būs pārāk negatīvi. Man nepatīk Sudāna un sudānieši. Tad kāpēc es neemigrēju uz citurieni? Tāpēc, ka citur man nepatiks vēl vairāk!
Nav jau tā, ka šeit ir tikai sliktas lietas, šeit ir arī labas lietas. Cilvēki ir atvērti, komunikabli, dāsni un atsaucīgi. Un vairākums pat (it kā) skaita lūgšanas.
Varbūt, ka daudziem nemuslimu tūristiem pat patiktu Sudānā, ja viņi spētu ignorēt netīrību un kultūru atšķirības. Es nesaku, ka sudānieši ir sliktāki par citām tautām, - tā nav. Sudānieši ir ticīgāki par vairums muslimu tautām. Man ir abida za Islam. Vairums vietējo ir muslima parodija. Man sāp par to, ka muslimi paši ir sevis ienaidnieki, un karo pret Islāmu un iznīcina paši sevi.
Viens no Dieva pēdējā vēstneša Muhammeda tuvākajiem draugiem, otrais halifs Umars ibn Al-Khatābs teica 638. gadā: „Patiesi, mēs (arābi) bijām pati pazemotākā tauta un Dievs mūs padarīja godājamus ar šo Islāmu. Ja mēs meklēsim godu citur nekā tajā ar ko Dievs mūs padarīja godājamus, tad Dievs mūs padarīs pazemotus atkal.” (no Sohīh At-Targhīb, nr. 2893)
Sudāniešu vairākums ir briesmīga muslimu un cilvēku parodija. Kurānā (2:65) mēs lasām par jūdaistu zvejnieku ciematu, kura iedzīvotāji domāja, ka viņi var apkrāpt Dievu. Viņi nevēlējās ievērot sabatu un vēlējās zvejot arī sabata dienā, kad jūdaistiem bija aizliegts strādāt. Viņi piesēja laivām tīklus un airēja pa jūru, sakot, ka viņi nestrādā, tikai devušies atpūtas izbraucienā. Šī ciemata zvejnieki tā sacūkoja savu dvēseli un tā mērkaķojās, ka Dievs viņus sodīja pārvēršot par cūkām un mērkaķiem.
Diemžēl, arī mūsdienu muslimu sabiedrības vairākums domā, ka ir apkrāpuši Dievu – nedzīvo monoteista dzīvesveidu, bet uzskata, ka viņiem automātiski pienākas Paradīze, jo viņi ir dzimuši muslimi. Viņi atsakās no skaistā Islāma un skrien pakaļ Rietumu dzīvesveidam. Viņi nav aptvēruši, ka cenšas sagrābt skaisti iepakotu traģēdiju šajā dzīvē un būt par zaudētājiem arī nākamajā. Viņi meklē godu citur nekā Islāmā ar ko Dievs viņus pacēla godā. Par šo mērkaķošanos, Dievs ir viņus pazemojis pārvēršot par cūkām, mērkaķiem un ēzeļiem. Nemuslimi viņus nievā un bombardē, kad iegribas. Patiesi, rāda apkaunojošā ceļa nepareizību.
Vairums mūsdienu muslimu ir nogalinājuši savu prātu un sirdi. Tajos tagad mīt tikai mūzika un futbola bumba, un nekas vairāk par šiem diviem, un naudu un sievietēm. Ieklīstot pārkarsētās un smilšaini putekļainās Khartūmas mazajās ieliņās, var redzēt vienu un to pašu skatu. Ielas malā, atspiedušies pret sienu, sēž ēnā grupiņa bezdeļņiku. Vienkārši sēž ēnā un truli raugās uz apkārt lidojošajiem vai sakaltušajos mālos iestigušajiem plastmasas maisiņiem. Varbūt kaut ko domā? Par nesagrābto spožo dzīvi kā rietumniekiem? Bieži kāda mobilais ir ieslēgts un tarkšķ neskaidru vietējo mūziku. Tajā teju visu dziesmu teksti iekļauj vārdus „Jā Habibī!” („Ak, mīļotais/-ā!”) vai „dunja” („šī zemes dzīve”). Varbūt pirmais uzvilcis T-kreklu ar Ronaldinjo (vai Ronaldo), otrais ar Bobu Mārliju, trešais ar dāņu alus kompānijas „Carlsberg” logo, bet ceturtais vietējo sūfiju beduīnu apģērbu. Apģērbu, kādu valkāja Mekas pagāni un nevis Mekas muslimi. Tikmēr Izraēlā un Korejā bērni cītīgi mācās, pieaugušie cītīgi strādā un visi plūc savu darbu augļus.
Viena no nepatīkamākajām izjūtām šajā sakarā ir kauns, kad šādi degradēti cilvēki dodas uz Eiropu savu mantkārīgo motīvu vadīti un nemuslimi pamatoti skatās uz viņiem ar nicinājumu. Jo ir atnākušas Trešās Pasaules valstu galvas, sirdis un manieres. Un audzina eiropiešus par rasistiem.
Kāpēc tad es palieku šajā nabadzīgajā, netīrajā un pārkarsētajā valstī? Tāpēc, ka nav citas tik labas valsts muslimam. (Tas ir – citas ir sliktākas.) Lai arī vietējiem un valdībai Islāms nav vajadzīgs, viņi nav arī pret to. Šeit kā muslims vari būt absolūti brīvi praktizēt Islāmu. Atšķirībā no Saūdijas, šeit iebraucējs nav vergs un puscilvēks. Šeit arī var kaunināt par nodevību pret Islāmu un sudānieši atzīs un nokaunēsies, citās valstīs vienkārši pasūtīs tālāk…
Šeit, tāpat kā visur muslimu pasaulē, ir arī tie 2-7% skaisto muslimu, kuru sejas izstaro to gaismu, kas ir viņu sirdīs. Rietumnieki nemaz nezina par šādu cilvēku eksistenci uz šīs planētas, jo šie skaistie muslimi nedzīvo ne Šarmelšeihā, ne arī viņi meklē draudzību ar tūristēm.
Un noteikti es nespēju atgriezties atpakaļ Eiropā, kur cilvēki pavada savas tukšās dzīves ar tukšajiem mērķiem mēģinot sagrābt kaut ko savās rokās vai atmiņās cerot, ka pirms nāves būs gandarījums un nevis nožēlas.
Un galu galā, es tomēr ceru (sevi mānu?), ka muslimu vairākums atgriezīsies pie Islāma un Dievs atkal pacels viņus godā.
Raksts angļu valodā tika publicēts arī žurnālā "Hiba" 2011. oktobrī.
