islāms
Muslims degpunktos
Islāms un antisemītisms?
Ahmeds
Nereti rietumu diskursā par muslimiem tiek pacelts antisemītisma jautājums. Muslimi esot ebreju nīdēji. Daļa norāda uz Mein Kampf grāmatiņām Turcijā, cits uz laikam Jāsira Arafāta diplomdarbu par Holokausta noliegšanu, Ahmedinedžada izteikumiem par cionistu valsts pārcelšanu uz Aļasku, vai uz dažkārt esošām svastikām uz sienām Palestīnā.
Jāatzīst, ka daļa muslimu tiešām ir ar antisemītisma tendencēm. Un es nerunāju par persiešiem, kuri skatās no augšas uz semītiem arābiem. Es runāju par muslimiem un antiebrejismu.
Bet kā ir ar Islāmu?
Daudzi Islāmanīdēji mēģina atstāstīt Kurānu kā ebrejnīšanas grāmatu. Bet atbildei uz to, palasiet šo rakstu.
Is There Anti Semitism in The Quran?
http://www.islamicity.com/articles/Articles.asp?ref=IC0210-1765
Īstenībā Kurānā esošā kritika pret ebrejiem nav pret ebrejiem kā tautību. Tā ir pret praviešu noliedzējiem un slepkavām. Vecā Derība arī ir pilna (un pat vairāk) ar kritiku pret ebrejiem, kuri spēlējas un tirgojas ap Dieva sūtīto reliģiju. Tā ir kritika pret nepaklausīšanu Dieva praviešiem, Dieva reliģijas sagrozīšana, un dažādiem citiem grēkiem.
Tāpēc daudzi ebreji ironizē, ka Vecās Derības grāmatas ir vislielākā mērā antisemītiska literatūra un būtu jāaizliedz.
Un Jaunā Derība nav maigāka. Atbilstoši Jaunajai Derībai, Jēzus (saas) sauc ebrejus par „odžu dzimumu”, „sliktāko paaudzi” utt. Pēc mūsdienu cionistu definīcijas Jēzus (saas) ir „self-hating jew” („pats sevi ienīstošais ebrejs”).
Kurānā esošā kritika pret ebrejiem, ir vērsta pamācot muslimus, lai viņi nebūtu tādi paši kā ebreji. Tas ir – ebreji bija Dieva izvēlēta tauta, apveltīta un apdāvināta, bet viņi gandrīz visu laiku atteicās būt patiesi ar Dievu, visu laiku liekuļoja, bija naidīgi pret Dieva praviešiem, daļu nogalināja, citus padzina, un citus ignorēja.
Pēc pēdējā ebreju pravieša Jēzus (saas), ebrejiem tika atņemts viņu īpašais statuss un pār neticīgajiem ebrejiem ir Dieva dusmas un lāsts.
Bet vienmēr Kurāna kritikā pret ebrejiem, un to, kas aizgāja šķērsām, vajag pamanīt, ka Kurānā un Muhammeda (saas) mutiskajā informācijā, ir daudz stāstu par Dievbijīgajiem ebrejiem. Tie ir ebreji, kuriem Dievs uzdāvina Paradīzi. Un lielākā daļa no Kurānā minētajiem praviešiem ir ebreji.
Tāpēc vajag skatīties uzmanīgi un pamanīt, ka runa nav par tautību. Runa ir par attiecībām ar Dievu. Ar vislielāko mīlestību un cieņu starp muslimiem tiek minēti ebreju pravieši. Muslimi saucas viņu vārdos un ir varbūt ir daudz vairāk muslimu, kuriem vārds ir Mūsa (Mozus), nekā ebreju vispār...
Un visa kritika nekad nav vērsta pret kādu tautību. Runa ir tikai par attiecībām ar Dievu. Ir taču tūkstošiem ebreju muslimu!
Piemēram, šeit ir ebreju muslimu elapa: www.jews-for-allah.com
Arī Latvijā ir Islāmu pieņēmis ebrejs.
Pravieša laikos bija kari ar pravieti noliedzošajām ebreju ciltīm, kuras pārkāpa noslēgtos līgumus, nodevīgi organizēja un finansēja pagānu uzbrukumus muslimiem, centās nogalināt Pravieti un dažādi citādi vērsās pret muslimiem. Tā no sadarbības līgumiem un partnerības (Medīnas konstitūcija) ebreji ar savu nodevību (kura sākās ebrejiem esot neapmierinātiem ar muslimu skaita pieaugumu) izraisīja militāras cīņas starp muslimiem un ebrejiem.
Un te ar ebrejiem jāsaprot tos ebrejus, kuri nepieņēma Islāmu. Jo citi pieņēma, un ir starp zināmākajiem Muhammeda (saas) skolniekiem. Kaut vai Abu Hureira, kura vārdu zina katrs muslims, jo dēļ viņa izcilās atmiņas un skolniekiem, no viņa ir vislielākais skaits atstāstu par Muhammeda (saas) teikto un dzīvi.
Tāpēc svarīgi ir atdalīt tautību no ticības. Jo nereti muslims ir ebrejs. Un tie ebreji, kuri dzīvoja pirms Muhammeda (saas) un sekoja praviešiem no Izraēla līdz Jēzum (saas) tie, visi bija Dieva reliģijā un tāpēc viņi bija muslimi (Dievam padevīgie).
Islāma avotos nereti „ebrejs” nozīmē nevis tautību, bet gan reliģiju. Un tas arī var nozīmēt pretējas lietas. Vienā gadījumā ticīgie pirms Muhammeda, bija mūsdienu muslimu analogs, citā gadījumā par nemusliem ebrejiem, kuri noliedza Muhammedu, runa ir par Dieva ienaidniekiem.
Ir slavens atgadījums tieši šajā sakarā.
Pravietim Muhammedam (saas) bija vairākas sievas. Reiz, pēc konfliktiem ar ebrejiem, dažas no viņām paķircināja sievu Saffiju, kura bija ebrejiete. Bet pravietis Muhammeds (saas) norādīja, ka (nav jau slikti būt ebrejam), jo tad tavs tēvs ir Ārons, tēvocis Mozus, vīrs Pravietis.
Safiyya had in Muhammad a most kind and considerate husband, she was not always favorably accepted by some of his other wives, especially when she had first joined the Prophet's household. It is related by Anas that on one occasion, the Prophet found Safiyya weeping. When he asked her what the matter was, she replied that she heard Hafsa had disparagingly described her as 'the daughter of a Jew'.
The Prophet responded by saying, "You are certainly the daughter of a Prophet (Harun), and certainly your uncle was a Prophet Musa, and you are certainly the wife of a Prophet (Muhammad), so what is there in that to be scornful towards you?" Then he said to Hafsa, "O Hafsah, fear Allâh!"
Tāpēc ceru, ka ir mazinājies šis pārpratums par muslimiem kā antiebrejiem. Muslimi nav pret ebrejiem kā tautību. Islāmā vispār ir uzsvērts, ka cilšisms un nacionālisms ir slima lieta, un muslims nedrīkst būt šajā slimībā. Neviens no kādas tautības nav pārāks par otru tautību, kā vien Dievbijībā. Ebrejs, kurš ir pieņēmis Islāmu (vai piedzimis Islāmā), ir muslima brālis. Viņš ir brālis arābam un nevis tas Libānas arābs-kristietis. Runa nav par tautību, bet gan par attiecībām ar Dievu.
Jā, ir muslimi, kuri šo nesajēdz, bet viņiem ir mazas zināšanas par Islāmu. Un, protams, muslimiem nav jāspēlē pēckara vāciešu spēlīte, kurā ebrejus nedrīkst kritizēt par viņu veiktajiem noziegumiem, piemēram, genocīdu Palestīnā, tikai tāpēc, ka ebreji paši cieta genocīdu pirms 65 gadiem.
Saprāts un morālās vērtības nav jāizslēdz, un neviens psihiski pieskaitāms cilvēks vai tauta nestāv pāri atbildībai un pieskaitāmībai par viņu noziegumiem. Tāpēc ir kretīnisms un neģēlība katru Izraēlas noziegumu kritiku saukt par antisemītismu.
Ja Rietumi nevēlas pieturēties pie saprāta, tad tas ir saprotami viņu tradīcijā, kurā dominēt šizofrēniskais personības dalīšanās sekulārisms, saprātu degradējošās apreibinošās vielas, un tādu reliģisko dogmu kā trīsvienība absurds un bezsakars.
Muslimiem vajadzētu neiekrist pasaules tirānu tendencēs, un tāpēc vajag pielabot tos brāļus, kuri nav izpratuši diskursu, un domā, ka ir atļauts vērsties pret kādu tautību. Islāmā nav atļauta tāda lieta, bet ir obligāts negatīvais skatījums pret Dieva noliedzējiem un ienaidniekiem.
008.036 The Unbelievers spend their wealth to hinder (man) from the path of Allah, and so will they continue to spend; but in the end they will have (only) regrets and sighs; at length they will be overcome: and the Unbelievers will be gathered together to Hell;-
008.037 In order that Allah may separate the impure from the pure, put the impure, one on another, heap them together, and cast them into Hell. They will be the ones to have lost.
Lai jau tie ebreji dzīvojas un pelna sev bargāku sodu:
004.155 (They (Jews) have incurred divine displeasure): In that they broke their covenant; that they rejected the signs of Allah; that they slew the Messengers in defiance of right; that they said, "Our hearts are the wrappings (which preserve Allah's Word; We need no more)";- Nay, Allah hath set the seal on their hearts for their blasphemy, and little is it they believe;-
Ziņojums: Izraēla vainojama daudzo Libānas civiliedzīvotāju nāvē 2006.gada karā
LETA 6. septembris 2007 17:12
Izraēla ir vainojama par lielo civiliedzīvotāju upuru skaitu pagājušā gada iebrukuma laikā Libānā, jo Izraēlas armija veikusi plašu, neprecīzu un no vispārpieņemto kara likumu viedokļa nepieņemamu civilo objektu bombardēšanu un artilērijas apšaudi, teikts ceturtdien izplatītajā cilvēktiesību organizācijas "Human Rights Watch" ziņojumā.
Ziņojuma autori noraida Izraēlas apsūdzības, ka par cīņām Libānas pilsētās un ciematos būtu vainojami radikālās Libānas politiskās kustības "Hizbollah" kaujinieki.
"Human Rights Watch" pārstāvji, kuri piecus mēnešus pētījuši Izraēlas uzlidojumos un artilērijas apšaudēs cietušos Libānas apvidus, norāda - nav pierādījumu, ka "Hizbollah" būtu sistemātiski izmantojuši civiliedzīvotājus kā "dzīvo vairogu".
Kaut gan cilvēktiesību organizācija nosodīja "Hizbollah" kaujinieku veikto Izraēlas teritorijas apšaudi ar raķetēm, Izraēlai tā pārmet uzbrukumus "Hizbollah" atbalstītājiem un nemilitārājām struktūrām.
""Hizbollah" cīnītāji bieži vien atklātībā nebija redzami ar ieročiem un nevalkāja uniformas - tas viņus padarīja par grūti identificējamiem mērķiem," norāda "Human Rights Watch" izpilddirektors Kenets Rots. "Tomēr tas neattaisno Izraēlas bruņoto spēku nespēju atšķirt civiliedzīvotājus no kaujiniekiem. Kara likumi pieprasa, lai šaubu gadījumā persona tiktu uzskatīta par civiliedzīvotāju."
""Hizbollah" bija izstrādājusi noteiktu stratēģiju, darbojoties civiliedzīvotāju vidū un izmantojot viņus kā "dzīvo vairogu"," paskaidroja Izraēlas Ārlietu ministrijas pārstāvis Marks Regevs.
Tam nepiekrīt "Human Rights Watch" un norāda, ka "Hizbollah" kaujinieki militārās operācijas vairumā gadījumu notikušas ārpus civiliedzīvotāju apdzīvotajām teritorijām.
Pirms uzbrukt konkrētiem mērķiem Libānā Izraēlas armija brīdinājusi civiliedzīvotājus, lai viņi gaidāmo uzbrukumu vietas atstāj. "Brīdinājumi plašos uzbrukumus nepadara likumīgus," norādīja Rots.
Izraēlas iebrukumā Libānā 2006.gada jūlijā un augustā dzīvību zaudēja 1200 libānieši - viņu vidū tikai 270 "Hizbollah" kaujinieki - kā arī 158 izraēlieši.
================================
Diez vai piena rūpnīca, kura ražo saldējumu, ir uzskatāma par militāras nozīmes objektu. Fašisti vienkārši nobombardēja kaimiņu ekonomiku.
