islāms
Muslims degpunktos
Islāma mantojums Bosnijā: 10 gadi pēc kara
Asims Zubčevičs
Tulkojusi Inga.
Virkni vērtīgāko Bosnijas Islāma kultūras pieminekļu kara gados sistemātiski iznīcināja serbu nacionālisti. Bosniešu zinātnieks Asims Zubčevičs aplūko izaicinājumus, ar kuriem nākas saskarties, atjaunojot valstī vēsturiskos pieminekļus, un to, kā petrodolāru ietekme izmaina Bosnijas kultūras ainavu.
„Visā valstī ir iznīcinātas masdžidas un minareti, ieskaitot dažus no izcilākajiem 16. gadsimta Osmaņu arhitektūras paraugiem rietumu Balkānos. Šīs celtnes netika sagrautas militāru operāciju krustugunīs – tādās pilsētās kā Bijeļina un Baņa Luka to nopostīšanai nebija nekāda sakara ar kaujām – bet gan uzspridzinātas ar spridzekļiem naktī un novāktas ar buldozeriem nākošajā dienā. Cilvēki, kas izplānoja un pavēlēja veikt šīs darbības, mēdz sacīt, ka vēsture esot viņu pusē. Taču ar savu rīcību viņi parāda, ka karo pret savas valsts vēsturi.”
Tā 1994. gadā rakstīja kāds britu vēsturnieks. Kad gadu vēlāk agresija pret Bosniju tika pārtraukta ar Deitonas miera līguma parakstīšanu, valsts varēja sākt aplēst zaudējumus: vairāk nekā 250 000 kritušo, vairāk nekā divi miljoni bēgļu, desmitiem tūkstoši izvarotu sieviešu un meiteņu un vairāk nekā 3000 nopostītu vai bojātu vēstures un reliģiskas nozīmes pieminekļu.
Varenāks par zobenu: zinātnieki sagatavo augsni
Nav apstrīdams fakts, ka Bosnijas kultūras mantojums – gan reliģiskas nozīmes pieminekļi, gan bibliotēkas, gan citi nozīmīgi objekti, kas saistīti ar dažādām kopienām – tika iznīcināts sistemātiski un metodiski. Jāuzsver, ka Bosnijas muslimu mantojuma likvidēšanas cēlonis nebija karš, bet gan rūpīgi izstrādāta politika, kas tika īstenota līdzās centieniem izskaust Bosnijas muslimus. Tādēļ nav brīnums, ka lielākā daļa objektu tika iznīcināti ārpus militārās darbības zonām.
Vēsturiskais precedents masdžidu spridzināšanai un muslimu kapu postīšanai Balkānos ir meklējams jau 19. gadsimtā, kad jaunizveidotās Balkānu valstis sāka iznīcināt muslimu kopienas un to kultūras mantojumu, kā aprakstīts vienā no augstāk vērtētajiem serbu dzejas paraugiem:
Un visām viņu mājām mēs piešķīlām liesmu;
No visām viņu masdžidām, lielām un mazām,
Aiz mums vien krāsmatas rēgojās,
Kur garāmejot ļaudīm nicīgus skatienus piesiet.
Nesenā vēsturē tie, kas Bosnijā īstenoja genocīdu, iedvesmu smēlās no serbu intelektuāļiem, ieskaitot orientālistus, kas lielā mērā atainoja muslimus un to mantojumu kā svešu, mazvērtīgāku un draudīgu. Savos rakstos un grāmatās pagājušā gadsimta 80. gados tie ar nolūku sagrozīja Islāmu un parādīja muslimu kopienu kā necilvēcisku un nelikumīgu, sniedzot zinātnisku attaisnojumu un intelektuālu pamatojumu etniskajai tīrīšanai, proti, nevēlamu iedzīvotāju pārvietošanai, kas parasti notika, iznīcinot arī fiziskas liecības par šo iedzīvotāju esamību. Tā kāds vadošs Islāma „eksperts” rakstīja, ka „mēģinot iekarot pasauli…tie izmanto dzimstību, masdžidu celtniecību un nemuslimu apspiešanu.”
Horvātu nacionālisti īpaši neatpalika. Kāds horvātu militārists paskaidroja: „Mums ne tikai ir jāiztīra Mostara no muslimiem, bet arī jāiznīcina to vērtības.”
Piemēru netrūkst, bet aprobežosimies tikai ar pašiem zīmīgākajiem iznīcināšanas gadījumiem.
Atika masdžida, Bijeļina
Celta no 1520. līdz 1566. gadam Osmaņu sultāna Suleimana Lieliskā pārvaldes laikā, Atika masdžida un tai līdzās esošā kapliča Bijeļinā Bosnijas ziemeļaustrumos tika pilnībā iznīcināta 1993.gada 13. maijā. Atjaunošanas laikā tika atrastas iepriekšējās celtnes paliekas. Balstoties uz apgalvojumiem, ka tās pieder baznīcai, atjaunošanas darbs tika apturēts, līdz neatkarīga komisija nāca klajā ar ziņojumu, kas apgāza šos apgalvojumus. Masdžidas atjaunošana tikai pilnībā pabeigta 2002. gada 3. augustā. Ferhadija masdžida
Aladža masdžida, Foča
Aladža masdžidu klasiskajā Osmaņu stilā 1550./51. gadā uzcēla tuvs slavenā Osmaņu arhitekta Mimara Sinana palīgs. Ievērojama ar harmoniskajām proporcijām un senajiem interjera rotājumiem, Aladža masdžida bija viena no skaistākajām masdžidām Balkānos un svarīgs visas Bosnijas muslimu kultūras mantojuma simbols. Tās rekonstrukcija vēl tikai gaidāma.
Ferhadija masdžida, Baņa Luka
Ja Srebrenicas noziegums ir uzskatāms par šausminošu Bosnijas muslimu fiziskas iznīcināšanas simbolu, Ferhadija masdžidas sagraušana 1993. gadā simbolizē muslimu mantojuma, īpaši masdžidu, iznīcināšanu. Patiesībā masdžidas iznīcināšanas diena, 7. maijs, Bosnijas un Hercegovinas muslimu kopienas kalendārā tiek atzīmēts kā Masdžidu diena par piemiņu vairāk nekā 1100 Bosnijas masdžidām, kas tika nopostītas 1992.-1995. gada kara laikā.
Divu mēnešu laikā pēc Ferhadija masdžidas iznīcināšanas tika uzspridzinātas arī pārējās 15 Baņa Lukas masdžidas. To, ka aiz šī nozieguma stāv Bosnijas serbu nacionālistu valdība, pierādīja pāris mēnešus vēlāk organizētā fotogrāfiju izstāde par Baņa Lukas vēsturi: tajā netika iekļauta neviena pilsētas masdžidu fotogrāfija. Masdžidu iznīcināšanas nolūks bija ne tikai likvidēt Bosnijas muslimu arhitektūru, bet arī izmainīt pilsētas identitāti, kuras nozīmīga sastāvdaļa – daudzu tās iedzīvotāju, neatkarīgi no to reliģiskās vai etniskās piederības, izpratnē – bija masdžidas un jo īpaši Ferhadija masdžida. Iespējams, tieši šī Ferhadija masdžida spēcīgā simbolisma dēļ starptautiskā sabiedrība izrāda īpašu interesi par tās atjaunošanu.
Pēc gadiem ilgas vilcināšanās un vairākkārtējas atlikšanas, Bosnijas serbu varas iestādes 2001.gada 7.maijā pēdīgi atļāva iemūrēt pamata akmeni. Muslimu apmeklētājiem un Bosnijas politiķiem un diplomātiem ierodoties iznīcinātās masdžidas vietā, apkārt sapulcējās milzīgs draudīgs pūlis, kas skandēja nacionālistiskas dziesmas, izkliedza apvainojumu un svieda ar akmeņiem, nesaudzējot pat augstas ārzemju amatpersonas. Kāds gados vecāks muslims tika ievainots un vēlāk slimnīcā mira. Protestētājiem arī izdevās aizdedzināt autobusus, ar kuriem bija ieradušies viesi.
Pagāja vēl četri gadi, līdz 2005.gada 4.oktobrī masdžidas atjaunošana beidzot varēja sākties. Pirmā stadija paredz masdžidas palieku apzināšanu pilsētas izgāztuvēs. Līdz šim ir atrasti 1000 Ferhadija un citu Baņa Lukas masdžidu fragmenti, kas tiks izmantoti šo masdžidu atjaunošanā. Katrs fragments tiek notīrīts un atzīmēts, lai masdžidas tiktu atjaunotas precīzi pēc oriģinālā projekta.
Muslimu mantojums Stolacā
Viens no spilgtākajiem kara laika iznīcības un pēckara laika atjaunošanas gadījumiem ir rodams Stolacas pilsētā. Tā ir vissenākā pilsētveida apmetne Bosnijā, kuras vēsture sniedzas 3000 gadu senā pagātnē. 1993. gada pavasarī muslimu vīrieši tika sadzīti vienkopus un ievietoti koncentrācijas nometnēs, bet sievietes un bērni izdzīti. Arī šeit laupīšana un postīšana tika sistemātiski veikta laikā, kad nenotika aktīva karadarbība. Tā rezultātā tika uzspridzinātas četras Stolacas masdžidas un vēl septiņas apkārt esošo ciematu masdžidas, ieskaitot, vecāko Bosnijas masdžidu, Čaršija masdžidu, kas atradās pilsētas centrā un tika uzcelta 1519. gadā.
Stolaca ir unikāla Bosnijas pilsēta tajā ziņā, ka liela daļas tās pirmskara iedzīvotāju muslimu ir atgriezušies par spīti spēcīgai pretestībai no horvātu nacionālistu puses. Lai iebaidītu tos, kas atgriežas, nacionālisti apkārt esošajos kalnos ir uzstādījuši krustus. Šāda politika tiek izmantota arī citās pilsētās ar spēcīgu Osmaņu mantojumu, piemēram, Mostarā un Počiteļā. Augstākstāvoša vietējā garīdzniecība, ieskaitot bīskapu, centās kavēt Čaršija masdžidas atjaunošanu, apgalvojot, ka tā atradusies uz nopostītas baznīcas pamatiem. Tā rezultātā kāds ASV zinātnieks pat nosūtīja atklātu vēstuli pāvestam Jānim Pāvilam Otrajam, lūdzot iegrožot vietējo nacionālistiski noskaņoto garīdzniecību.
2003. gada 22. augustā, masdžidas nopostīšanas desmitajā gadadienā, Čaršija masdžida tika pilnībā atjaunota pēc vecā projekta, izmantojot oriģinālos celtniecības materiālus un iemūrējot iznīcinātā oriģināla fragmentus. 2005. gada 22. augustā tika atjaunota un atvērta arī otrā jeb Uzinovička masdžida. Trešā jeb Podgradska masdžida tiek pašlaik atjaunota, bet darbs pie ceturtās jeb Čuprijska masdžidas, kas ir ievērojama ar to, ka ir viena no divām Bosnijas divstāvu masdžidām, sākās 2006. gada vasarā.
Jaunās masdžidas
Ja Stolacas gadījums vieš cerību par veiksmīgu Islāma mantojuma atjaunošanu, sastopami ir arī masdžidu celtniecības vai atjaunošanas piemēri, kad netiek ņemta vērā tradicionālā Bosnijas arhitektūra. No kara beigām 1995. gada novembrī līdz 2004. gada septembrim pavisam ir uzceltas 565 jaunas masdžidas, 265 no tām kara laikā nopostīto masdžidu vietā. Šo jauno masdžidu finansējuma avots nereti ir Tuvo Austrumu palīdzības organizācijas. Nav nekāds brīnums, ka tās arī atspoguļo ziedotāju valstīs esošos arhitektūras stilus. Šo bieži vien milzīga izmēra masdžidu monumentālās proporcijas kalpo vienīgi tam, lai uzsvērtu to svešādību. Dažkārt šīs jaunās masdžidas tiek celtas vietās, kas nekad iepriekš nav izmantotas tradicionālajā masdžidu celtniecībā, piemēram, kalnu korēs, radot valdonīgu, nevis pievilcīgu efektu. Dažām no tām ir vairāki minareti, kam nepiemīt nekādas funkcijas vai simbolisma. Parasti šo masdžidu interjeri netiek dekorēti, taču to žilbinoši baltā krāsa nespēj uzrunāt apmeklētājus. Šīs masdžidas pauž apjukumu, dezorientāciju un pārmērīgu lepnību.
Īpaši satrauc tas, ka dažos gadījumos šādu arhitektūru atbalsta cilvēki, kam vajadzētu no tās aizsargāt. Viena šāda ierēdņa idejas par masdžidu sasaucas ar “Saūda Arābijas moderno tirdzniecības centru arhitektūru ar interesantiem elementiem, ko iedvesmojis seriāla „Mīlas laiva” kruīzu lainera dizains, ieskaitot iluminatorus!”
Jaunās masdžidas nespēj rosināt traumētās Bosnijas muslimu kopienas atveseļošanos vai identitātes atjaunošanu. Agnese Hellere raksta: „Zaudējot kultūras atmiņu, pazūd arī attiecīgā cilvēku grupa.” Saskaņā ar bosniešu arhitekti Amru Hadžimuhamedoviču, šīs jaunās masdžidas veicina kultūras atmiņas zaudēšanu. Tās izmaina kultūras vidi un iznīcina saikni ar vietu. Turklāt jaunajām masdžidām nepiemīt simbolisms un tradicionālo arhitektonisko formu skaistums, kā rezultātā tās arī nespēj radīt svētuma sajūtu. Turklāt tās pat potenciāli iedragā Bosnijas muslimu identitāti, mazinot to piederības sajūtu valstij un tās pagātnei, ko atspoguļo tradicionālā arhitektūra.
Bosnijas masdžidu tradicionālā arhitektūra uzrunā bosniešus iedrošinoši, jo tā sakņojas piecu gadsimtu ilgā Islāma ietekmē uz tās iedzīvotāju – turklāt ne tikai muslimu – kultūru. Bosnijas masdžidu tradicionālā arhitektūra it nemaz nav monotona – sastopamas ir gan masdžidas ar lieliem kupoliem, kas pauž Osmaņu impērijas majestātiskumu un klusu pašpārliecinātību, gan masdžidas ar akmens jumta dakstiņiem un četrstūrainiem minaretiem, kas īpaši iederas skarbajā, kalnainajā Hercegovinas austrumdaļas ainavā. Ļoti skaistas ir nelielās masdžidas ar koka minaretiem, kas atrodamas ciematos un dažās mazpilsētās. To vienkāršums izstaro bagātīgās Bosnijas ainavas siltumu un mieru.
Nacionālo pieminekļu aizsardzības komisijas darbs
Nav iespējams runāt par Bosnijas kultūras mantojuma atjaunošanu, neminot Nacionālo pieminekļu aizsardzības komisiju. Deitonas miera līgums, kas pielika punktu agresijai pret Bosniju, paredzēja ļoti vāju centrālo valdību. Daudzi to uzskatīja par aizsegu valsts sadalīšanai de facto, dodot nacionālistiem to, ko tie vēlas. Ņemot vērā to, ka valstī nebija spēcīgu centrālās valdības institūciju, Deitonas miera līguma 8. pielikums droši vien netika uztverts nopietni: tas noteica Nacionālo pieminekļu aizsardzības komisijas izveidošanu Bosnijā. Komisijas mandāts paredz saņemt un izšķirt lūgumus par nacionālo pieminekļu statusa piešķiršanu kultūras, vēstures, reliģiskas un etniskas nozīmes objektiem. Komisijas lēmumi ir galēji un īstenojami saskaņā ar valsts likumdošanu. Tādējādi tās lēmumi ir saistoši vietējām pašvaldībām, lai gan pašai komisijai nav tiesību īstenot šādus lēmumus. Taču tai tomēr ir izdevies veikt ievērojamu darbu, atjaunojot un saglabājot Bosnijas kultūras mantojumu. Galu galā 8. pielikums – līdzās 7. pielikumam, kas garantē bēgļu atgriešanos pirmskara dzīvesvietās – ir izrādījies ļoti svarīgs Deitonas miera līguma noteikums.
Izmantotie materiāli:
• Noel Malcolm. Bosnia: A Short History (London: Macmillan, 1994), xxiv lpp.
• Hadzimuhamedovic, Amra. Transnational Meaning of the Bosnia-Herzegovinian Architectural Heritage and Its Post-War Reconstruction. Online. University of Trieste. Interneta publikācija. 2005. gada 29. oktobris.
• Michael Sells. The Bridge Betrayed: Religion and Genocide in Bosnia (University of California Press: Berkeley, 1996), xiv lpp.
• Petar P. Njegos. Gorski Vijenac, (Belgrade,1884), 122.lpp., citēts Rusmir Mahmutcahajic. Bosnia the Good: Tolerance and Tradition (Budapest: Central European University Press, 2000), 183.lpp.
• Norman Cigar. Uloga srpskih orijentalista u opravdanju genocida nad muslimanima Balkana (Institute for the Research Against Humanity and International Law and Bosnian Cultural Centre: Sarajevo, 2000).
• Miroljub Jevtic. Savremeni dzihad kao rat, (Belgrade, 1989), 316-317.lpp, citēts Mahmutcahajic, 183.lpp.
• Sells, ibid., 93.lpp. Par Bosnijas pilsētu iznīcināšanu skatīt Mehmed Bublin. Gradovi Bosne i Hercegovine: milenijum razvoja i godine urbicida (Sarajevo Publishing: Sarajevo, 1999).
• Zeljko Cvijanovic, “Srbi i Ferhadija: evolucija koje nije bilo,” BH Dani. 11 May 2001:205. Interneta publikācija. BH Dani arhīvs. Interneta publikācija. 2005.gada 1.novembris.
• Īpaši lielu ieguldījumu Ferhadija masdžidas atjaunošanā ir devusi Apvienotajā Karalistē dibinātā organizācija „Soul of Europe”, unikāls kristiešu un muslimu sadarbības projekts, kas izstrādāja kampaņu, lai vāktu līdzekļus masdžidas atjaunošanai. Sīkāk par „Soul of Europe” skatīt organizācijas mājas lapu www.soulofeurope.org
• Pašreizējais Serbijas prezidents Vojislavs Koštunica, kura valdības laikā ES piekrita sākt Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu, nesen publiski paziņoja, ka dažas „baznīcas un masdžidas nevajadzētu atjaunot, jo tas varētu izraisīt incidentus.” Šo notikumu attēlus var apskatīt mājas lapā http://www.ferhadija.com/bL07052001.php
• Par Ferhadija masdžidas vēsturi un tās nopostīšanu skatīt Aleksandar Ravlic. Banjalucka Ferhadija: ljepotica koju su ubili (AARis: Rijeka, 1996).
• Careva masdžidā arī atradās daudz manuskriptu arābu un citās valodās. Par vēstuli pāvestam skatīt Amra Hadzimuhamedovic, ed. Ljudska prava i razaranje kulturnog pamcenja: slucaj Stoca. (Sarajevo, the Helsinki Committee for Human Rights in Bosnia-Herzegovina, 2005), 228-233.lpp.
• Schwartz, Stephen. “Islamic Fundamentalism in the Balkans,” Partisan Review. 2000: nr.lxii, 3. Interneta publikācija. 2005.gada 27.oktobris.
• Agnes Heller. “Tentative answer to the question: has civil society cultural memory?”, Social Research, Winter, 2001. Citēts Human Rights and Destruction of Cultural Memory, 210.lpp.
• Amer Obradovic, intervija ar Amra Hadzimuhamedovic, BH Dani, 2005.gada 4.februāris: 399.
• Sīkāk par komisijas darbu skatīt tās mājas lapu www.aneks8komisija.com.ba.
• Asims Zubčevičs ir Islāma zinātnieks, Sarajevas Universitātes Islāma Studiju fakultātes mācībspēks.
