islāms
Muslims degpunktos
Desmit mīti par Lībijas karu
Maksimiliāns Forte
Tulkojis Nikomēds, www.diena.lv blogi.
Pulkvedis Kadafi ir zaudējis karā pret NATO un dumpiniekiem un nu daudzi TV diktori šo karu nosauc par "panākumu". Viņi runā pārliecībā, ka tā ir "Lībijas tautas uzvara", un, ka mums visiem vajadzētu to svinēt.
Es vēlos atgādināt cik tālu no patiesības ir ideoloģiski motivētie izdomājumi, kas tika radīti, lai pamatotu karu pret Lībiju, un uzsvērt, cik kaitīgas ir šo mītu praktiskās sekas gan Lībijas pilsoņiem, gan visiem tiem, kas atbalstīja miermīlīgus, nemilitārus risinājumus.
Šie desmit mīti ir tie, kas visvairāk atkārtojas gan Lībijas dumpinieku, gan NATO, Eiropas līderu, Obamas administrācijas, meinstrīma mediju un pat tā saucamās "Starptautiskās krimināltiesas" nostādnēs. Mēs apskatīsim dažus no iemesliem, kāpēc šie mīti balstīja plašāko no visiem mītiem, ka šis karš esot "humanitārā intervence" ar vienīgo mērķi "aizsargāt civiliedzīvotājus". Šo mītu nekritiska atražošana draud nopietni izkropļot cilvēktiesību ideālus un to nākotni, kā arī sekmēt Rietumu kultūras un sabiedrības militarizāciju.
1. Genocīds
Tikai dažas dienas pēc tam, kad 21 februārī sākās ielu protesti, Lībijas pastāvīgais pārstāvis ANO, Ibrahim Dabbashi, ziņoja: "Mēs sagaidām reālu genocīdu. Lidlaukos jau pulcējas algotņi". Šis ir mīts, kas sastāv no citiem mītiem. Ar šo paziņojumu viņš saistīja kopā trīs galvenos mītus - lidostu loma (tāpēc nepieciešama lidojumu aizlieguma zona), "algotņu" loma (tas nozīmē cilvēkus, kas nav lībieši), "genocīda" draudi (retorika, vērsta uz ANO doktrīnu, kura uzliek par pienākumu aizsargāt iedzīvotājus.) Rupji un pilnīgi nepamatoti viņš salika kopā trīs melīgus mītus (vienā no tiem ar rasistisku diskursu, kas līdz šodienai atbalsojas dumpinieku zvērībās pret melnādainajiem). Viņš nebija vienīgais, kas izsacīja šos apgalvojumus. Soliman Bouchuiguir, Lībijas Cilvēktiesību līgas prezidents ziņoja Reuters aģentūrai, ka, ja Kadafi karaspēks ienāks Bengāzī, "tur būs reāla asinspirts un slepkavības, kādas notika Ruandā". Lai arī ASV Valsts departamenta oficiālais pārstāvis Mark Toner iebilda, sakot, ka Kadafi mēdz lietot uzpūstu retoriku, 23.februārī prezidents Obama paziņoja, ka viņš ir pilnvarojis administrāciju nākt klajā ar "pilnu iespēju klāstu," pret Kadafi.
Taču "genocīds" ir labi izstrādāta starptautiska juridiska definīcija. ANO 1948.g. Konvencijā par genocīda novēršanu un sodīšanu noteikts, ka genocīds ir "etnisku, rasu vai reliģisku grupu vajāšana". Ne katra vardarbība, pat pārmērīga, vēl nav genocīds. Gan Dabbashi, kā pārstāvim ANO, gan Dallaire, kā ekspertam, gan citiem to vajadzēja labi zināt Tas liecina, ka šis mīts tika radīts tīši.
Ko ārvalstu militārā intervence gan izdarīja - tā izraisīja genocidālu vardarbības vilni pret melnādainajiem armijniekiem un viesstrādniekiem. Katru notverto melnādaino dumpinieki uzskatīja par "algotni" un visbiežāk nogalināja. Rietumu pasaule to izlikās nemanām.
2. Kadafi "bombardē savu tautu"
Atcerēsimies, ka viens no sākotnējiem iemesliem, lai noteiktu lidojumu aizlieguma zonu, bija novērst to, ka Kadafi savus gaisa spēkus izmantotu "pret savu tautu", formulējums, kas bija izmēģināts un pārbaudīts jau Sadama Huseina demonizēšanai Irākā. To, ka Kadafi gaisa spēki apšaudījuši dumpiniekus, ziņoja Al Jazeera un BBC. Tomēr, 1.martā Pentagona preses konferencē uz jautājumiem: "Vai jums ir pierādījumi, ka Kadafi ir apšaudījis savu tautu no gaisa? Ir ziņas par to, bet vai jums ir neatkarīgi apstiprinājumi? Ja jā, tad cik lielā mērā? ", ASV aizsardzības sekretārs Roberts Geitss atbildēja: "Mēs esam redzējuši preses ziņojumus, bet mums nav apstiprinājuma, ka tas tā būtu bijis". Arī admirālis Mullen teica: "Tas tā ir. Mēs neesam redzējuši apstiprinājumu."
Īstenībā, apvainojumi, ka Kadafi izmantojis helikopterus pret neapbruņotiem protestētājiem, ir pilnīgi nepamatoti un safabricēti, pamatojoties uz viltus apgalvojumiem. Vispirms ārvalstu iebrucēji gribēja paralizēt Kadafi gaisa spēkus un tāpēc mītus par zvērībām ar aviācijas pielietošanu ņēma par izejas punktu, un ar to sākās notikumi, kas bija tālu no jebkādām "civiliedzīvotāju aizsargāšanas pilnvarām".
David Kirpatrick no New York Times, jau 21 martā apstiprināja, ka "dumpinieki melo, veidojot savu propagandu, izdomājot neeksistējošas kaujas un uzvaras, izdomājot scenārijus par Kadafi barbarisko rīcību, kas attaisnotu rietumvalstu iejaukšanos. Reti gan kāds no lielā žurnālistu bara Bengāzī pārbaudīja, vai viņu namatēvi runā patiesību.
3. Bengāzī glābšana
"Ja mēs gaidītu vēl kādu dienu," Baraks Obama teica 28 martā, "Bengāzī, būtu noticis slaktiņš, kas atbalsotos visā reģionā un arī pasaules sirdsapziņā". Obama kopā ar Kameronu un Sarkozī apgalvoja: "Nekavējoši reaģējot, mūsu valstis pārtrauca asinspirti ... Desmitiem tūkstošu dzīvību ir aizsargātas."
Izņemot Kadafi "uzpūsto retoriku", ko izmantoja ASV mērķu interesēs, līdz šim joprojām nav nekādu pierādījumu, ka Bengāzī varētu būt bijuši "desmitiem tūkstošu" upuru, kā to pasludināja Obama, Kamerons, un Sarkozī. To vislabāk skaidro profesors Alan J. Kuperman savā "Viltus iemesli karam Lībijā?":
"Vislabākais pierādījums tam, ka Kadafi neplānoja genocīdu Bengāzī, ir tas, ka viņš to nav darījis citās pilsētās, kuras viņš bija atguvis pilnībā vai daļēji, ieskaitot Zawiya, Misurata un Ajdabiya, kur kopā iedzīvotāju skaits ir lielāks par Bengāzī .... Kadafi nedarīja neko tādu, kas notika Ruandā, Darfūrā, Kongo, Bosnijā un citās asinspirtīs.... Kaut gan visi var filmēt ar mobiliem telefoniem, nekas tāds nav nofilmēts .... nav arī Kadafi jebkad draudējis ar civiliedzīvotāju slaktiņu Bengāzī, kā to apgalvo Obama. 17 marta "Bez žēlastības" brīdinājums attiecas tikai uz dumpiniekiem, un, kā ziņoja New York Times, Lībijas līderis solīja amnestiju tiem, "kuri noliks ieročus." Kadafi pat piedāvāja dumpiniekiem evakuācijas ceļu un atvērtu robežu ar Ēģipti, lai izvairītos no cīņas".
Rūgta ironija - pierādījumi par masu slepkavībām, ir atrodami tikai tagad un tās ir izdarījuši dumpinieki.
4. Āfrikāņu algotņi
Patrick Cockburn ir apkopojis mīta par "Āfrikas algotņiem" funkcionālo lietderību, un norādījis kontekstu, kurā tas radās: "Kopš februāra, dumpinieki, kurus atbalsta svešās varas, apgalvoja, ka cīņa bijusi starp Kadafi un viņa ģimeni no vienas puses un Lībijas tautu no otras puses. Lielo pro-Kadafi spēku esamību viņi skaidro ar to, ka tie visi bijuši algotņi, galvenokārt no melnās Āfrikas, kuru vienīgais motīvs bijusi nauda." Kā viņš norāda, melnie gūstekņi tika rādīti medijiem (kas ir pretrunā ar Ženēvas konvenciju), bet Amnesty International vēlāk noskaidroja, ka tie bija nevis cīnītāji, bet gan nereģistrētie viesstrādnieki no Mali, Čadas, un Rietumāfrikas. Mīts bija noderīgs opozīcijai, lai melotu, ka tas bijis karš starp "Kadafi un Lībijas tautu," kā Kadafi nav baudījis tautas atbalstu. Absolūti meli, kam varētu noticēt vienīgi mazi bērni.
5. Viagra un masveida izvarošana
Ziņas, kas tika sacerētas par Kadafi režīma noziegumiem un cilvēktiesību pārkāpumiem jau tā bija pietiekami šausmīgas, bet vēl papildus tika sacerēts mīts par Kadafi kareivju erekciju stiprinošām Viagras kravām armijas apgādē. Šis mīts pat tika ņemts tik nopietni, ka daži cilvēki sāka rakstīt Pfizer ražotnei, lai tā pārtrauktu Viagru pārdot Lībijai, jo šis produkts tiek izmantota kā kara ierocis.
Viagras mītu pirmais izplata Al Jazeera telekanāls, sadarbībā ar dumpiniekus atbalstošo Kataras režīmu, kas šo telekanālu finansē. Tad to pārtver gandrīz visi citi lielākie Rietumu plašsaziņas līdzekļi.
Starptautiskās Krimināltiesas virsprokurors Luis Moreno-Ocampo uzsvēra: "Mēs esam ieguvuši informāciju, ka Kadafi ir devis pavēli izvarot tos, kas ir pret valdību. Viagra ir "kā mačete," un "Viagra ir instruments masveida izvarošanai", viņš paziņoja.
10.jūnijā Cherif Bassiouni, kas vadīja ANO izmeklēšanu par situāciju Lībijā, izteica pieņēmumu, ka Viagra un masveida izvarošanas ir daļa no "masveida histērijas". Tiešām, karā parasti abas puses izsaka, līdzīgus apgalvojumus viena pret otru. Bassiouni arī pastāstīja presei gadījumu, ka "kāda sieviete apgalvoja, ka viņa nosūtījusi 70.000 anketas un saņēma 60.000 atbildes, no kurām 259 ticis ziņots par seksuālu uzmākšanos." Netika atrasta neviena persona, kas būtu saņēmusi šādu anketu." Bet viņa tagad stāsta visiem par to ... ka ir 259 sievietes, kas ir atbildējušas, ka ir tikušas seksuāli izmantotas". Bassiouni arī norādīja, ka "nešķiet ticami, ka sieviete varēja izsūtīt 70.000 anketas martā, kad pasta pakalpojumi nedarbojās". Faktiski Bassiouni komanda atklāja tikai četrus iespējamus izvarošanas vai seksuālas vardarbības gadījumus. "Mēs nevaram apgalvot, ka pastāv sistemātiskas izvarošanas politika", secināja Bassiouni.
Arī Donatella Rovera no ANO Amnesty International, intervijā ar Francijas Liberation teica: "...mēs neatradām pierādījumus par izvarošanu .... Neviena cietusi persona, pat tāda, kas satikušas kādu cietušo, nav atrasta".
6. Pienākums aizsargāt - Responsibility to protect
Nepamatoti apgalvojot, ka Kadafi "apdraud Lībijas tautu ar genocīdu", Rietumu lielvalstīm bija ērti atsaukties uz ANO 2005 g. doktrinu par pienākumu aizsargāt iedzīvotājus (Responsibility to protect, vai R2P) Taču līdz tam brīdim, kad ANO Drošības padome pieņēma bēdīgi slaveni rezolūciju Nr.1973, Lībijā vardarbība nebija pat sasniegusi to līmeni, kas bija Ēģiptē, Sīrijā un Jemenā.
Visbiežākā atbilde uz jautājumu par "humānās iejaukšanās" selektivitāti, ir tāda, ka, ja Rietumi nevar iejaukties visur, tas nenozīmē, ka tiem nevajadzētu iejaukties Lībijā. Netiek paskaidrots, kāpēc Lībija tika izvēlēta kā mērķis. Secinājums viens - R2P kalpo kā vīģes lapa hegemoniskai ģeopolitikai.
Mīts, ka ārvalstu militāro intervenci nosacīja humanitāri apsvērumi. Lai mīts darbotos, vajag ignorēt ģeopolitiskās realitātes.
NATO atzinās, ka apzināti un mērķtiecīgi tikusi bombardēta Lībijas valsts televīzija, nogalinot trīs civilpersonas - reportierus, kas tiešā veidā pārkāpj 2006.g. Drošības padomes rezolūciju, kas aizliedz uzbrukumus žurnālistiem.
Collateral Murder video redzams ASV Apache helikoptera uzbrukums civiliedzīvotājiem Zawiya pilsētas centrālajā laukumā, kur starp citiem iedzīvotājiem tika nogalināts arī informācijas ministra brālis. Visai brīvi interpretējot jēdzienu “command and control facilities", NATO uzbruka vietai, kur atradās civiliedzīvotāji un nogalināja Kadafi ģimenes locekļus, ieskaitot trīs mazus bērnus.
Lai aizsargātu mītu par "civiliedzīvotāju aizsardzību" un neatklātu cinisko pretrunu "karā par cilvēktiesībām", galvenie ziņu mediji bieži klusēja par civiliedzīvotāju nogalināšanu
NATO uzlidojumos. R2P kļūst neredzams, kad NATO uzbrūk civiliedzīvotājiem. NATO izstrādāja savdabīgu terminoloģisku paņēmienu attiecībā uz Lībiju, kas kalpo, lai noņemtu no dumpiniekiem jebkādus apvainojumus noziegumos pret civiliedzīvotājiem un ignorētu tā saukto "pienākumu aizsargāt" tos. Visā kara gaitā NATO, ASV un Eiropas valstu paziņojumos konsekventi attēlota jebkura Kadafi spēku rīcība kā "bīstama civiliedzīvotājiem," pat ja tie veic aizsardzības pasākumus, vai arī cīnās pret bruņotiem pretiniekiem. Aizsargājot dumpiniekus ar tādu pat frazeoloģiju, kādā tiek runāts par civiliedzīvotāju aizsardzību, ir skaidrs, ka NATO cer, ka ļaudis pasaulē uzskatīs Kadafi bruņotos pretiniekus par civiliedzīvotājiem. Interesanti, ka Afganistānā, kur NATO un ASV apbruņoja un apmācīja Karzaja režīmu uzbrukt "savai tautai", bruņotie pretinieki konsekventi tiek saukti par "teroristiem" vai "nemierniekiem" pat tad, ja lielākā daļa no tiem ir civiliedzīvotāji, kuri nekad nav kalpojuši nekādā oficiālā armijā. Afganistānā kritušie nemiernieki tiek uzskaitīti atsevišķi no civiliedzīvotāju upuriem. Ar kādas burvestības palīdzību Lībijā visi dumpinieki kļūst par "civiliedzīvotājiem?
NATO ir Lībijā nodrošinājusi vairogu dumpiniekiem, lai tie varētu vajāt neapbruņotus civiliedzīvotājus ieņemtajās teritorijās. Attiecībā uz tiem, nav nekādu pazīmju par "atbildību aizsargāt". NATO palīdzēja dumpiniekiem mērdēt badā ļaudis Tripolē, neļaujot piegādāt tiem, aplenkumā esot, ūdeni, pārtiku, medikamentus un degvielu. Kad Kadafi tika apsūdzēts, ka viņš to pašu esot darījis Misratā, starptautiskie plašsaziņas līdzekļi to nodēvēja par kara noziegumu. Glābt Misratā, nogalināt Tripolē - šāds lozungs pēc humanitārās loģikas nav pieņemams risinājums.
Bez dokumentētajiem noziegumiem pret melnādainajiem viesstrādniekiem, dumpinieki ieņemtajās pilsētās, kā konstatēja Human Rights Watch, sistemātiski laupījuši, dedzinājuši un pastrādājuši vardarbības pret civiliedzīvotājiem.
"Pienākums aizsargāt"? Tas tagad izklausās pēc ciniskas un mežonīgas ņirgāšanās.
7. Demons Kadafi
Atkarībā no jūsu viedokļa - vai nu Kadafi ir varonis, un līdz ar to jūs esat ekstrēmists Rietumu demonizētājs, vai Kadafi tiešām ir slikts cilvēks, un tādā gadījumā viņa demonizācija ir nevajadzīga un absurda. Mīta radītāji Kadafi varas vēsturi iezīmē tikai ar nežēlību, viņš ir caurcauri ļauns bez kādām cilvēciskām īpašībām, un ikvienam, kam var pārmest, ka viņš ir "Kadafi atbalstītājs" būtu vairāk jākaunas, nekā tiem, kuri atklāti atbalsta NATO. Tas ir binārs absolūtisms vissliktākajā veidā - ikviens ir spiests būt tikai vienā no šīm nometnēm un nav atļauti izņēmumi. Tas noved pie tā, ka var būt tikai fanātiķi vai nu vienā vai otrā pusē. Diskusijā arī iztrūkst atzinums, ka Kadafi pēdējos desmit gados bijis Rietumu sabiedrotais.
"Neviens cienījams cilvēks nevar simpatizēt Kadafi", saka mīta aizstāvji. Bet man ir zināmi daudzi cienījami cilvēki Nikaragvā, Trinidadē, Dominikā un arī Monreālā, kuri ļoti augstu vērtē Kadafi atbalstu, nemaz nerunājot par atbalstu dažādām nacionālās atbrīvošanās kustībām, ieskaitot pretaparteīda cīņu Dienvidāfrikā. Kadafi režīmam ir daudz seju: daži viņu Lībijā uztver kā pretinieku, bet citi viņā redz palīdzības sniedzēju, citi viņam ir smaidījuši - kā Berluskoni, Sarkozi, Kondolīza Raisa, Hilarija Klintone un Obama. Ir daudz šo seju, un tās visas ir vienlaicīgi reālas. Daži atsakās "atteikties" no Kadafi, lai "atvainotos" par savu draudzību ar viņu vienalga, cik daudz nepatīkama citi "progresīvie" atrod viņā. Tas ir jāņem vērā, nevis, kā tagad nācis modē, iebiedējoši uzkliegt un apsūdzēt: "Jūs atbalstāt diktatoru". Ironiski - mēs atbalstām daudzus diktatorus ar mūsu pašu nodokļu dolāriem un neatvainojamies par šādu faktu.
Bet ASV Kongresa bibliotēkas vietnē var apskatīt Kadafi valdīšanas laikā sasniegumus - Lībija ir valsts, kas Āfrikā ieņem 1.vietu.
Sievietes Lībija var brīvi strādāt un ģērbties kā viņām tīk. Ienākumi uz vienu iedzīvotāju tiek lēsti ap $ 12.000 (saskaņā ar Pasaules Banku). Analfabētisms ir gandrīz likvidēts, tāpat kā bezpajumtniecība, kas bija hroniska problēma pirms-Kadafi laikmetā, kad skārda būdas bija redzamas pilsētu centros visā valstī.
Vai tad, ja kāds atzīst sasniegumus veselības aprūpē, tas būtu saucams par diktatūras atbalstītāju? Un, ja "diktatora" valdība subsidē dzīvojamo namu fondu un cilvēku pamatvajadzības, vai ir jāizdzēš šos faktus no atmiņas?
8. Dumpinieku glorifikācija
Kadafi demonizaciju papildina dumpinieku glorifikācija. Vairums Rietumu medijos dumpinieki tiek iztēloti par domājošiem inteliģentiem ļaudīm - juristiem, zinātniekiem, uzņēmējiem, kuri runā par demokrātiju, cilvēktiesībām un tiesiskumu. Profesijas, kuras atpazīst amerikāņu vidusslānis un kuras izraisa simpātijas, lai iedvesmotu kopīgu izpratni un identifikāciju starp lasītāju un Lībijas opozīciju, jo īpaši tāpēc, ka tie, kas ir Kadafi pusē, tiek tēloti kā tumsas spēki, kuru galvenās profesijas ir mocītāji, teroristi un Āfrikas algotņi.
9. "Lībijas tautas uzvara"
Mīts par to, ka dumpinieku spēki būtu uzvarējuši Kadafi.
30. martā New York Times rakstīja, ka jau vairākas nedēļas CIP darbinieki strādājuši Lībijā, kas nozīmē, ka viņi tur kopā ar daudzām britu īpašo spēku un MI6 izlūkošanas amatpersonām bija jau no februāra vidus, kad sākās protesti. New York Times arī rakstīja, ka februāra vidū prezidents Obama atļāva CIP nodrošināt ieroču un cita veida atbalstu Lībijas nemierniekiem. USAID grupa bija Lībijā jau marta sākumā. Martā Obama publiski paziņoja, ka mērķis ir gāzt Kadafi. Ļoti aizdomīgā retorikā: "ASV administrācija cerēja, ka Lībijas sacelšanās izvērtīsies tāpat, kā, piemēram Tunisijā un Ēģiptē, bez nepieciešamības pēc ārvalstu iejaukšanās"
Bet 14.martā dumpinieku pārstāvis Abdel Hafeez Goga saka: "Mēs esam spējīgi kontrolēt visu Lībiju, bet tikai pēc lidojumu aizlieguma zonas ieviešanas". Kontrolēt visu Lībiju gan nebija iespējams pat pēc sešiem mēnešiem.
Lai arī dumpinieki mēģināja izlikties, ka tie ir pret "ārvalstu spēku atrašanos Lībijā", patiesībā realitāti apstiprina NATO: "Specvienības no Lielbritānijas, Francijas, Jordānijas un Kataras aktivizēja militārās operācijas Tripolē un citās pilsētās, lai palīdzētu nemiernieku spēkiem izšķirošajos uzbrukumos".
10. Tikai kreisie nosoda intervenci Lībijā (netulkotā daļa)
Šeit Maximilian Forte aplūko mītu par to, ka tie, kas nosoda intervenci Lībijā, būtu tikai kreisie. Pret karu iestājas plaša ideoloģiska spektra un dažādu pārliecību cilvēki.
Maximilian Forte ir profesors Concordia universitatē Monreālā, Kanādā. Viņa vietnes adrese ir: http://openanthropology.org/ Šeit aplūkotā raksta avots: http://www.counterpunch.org/2011/08/31/the-top-ten-myths-in-the-war-against-libya/
Pielikums no Islammuslima:
Nemierniekiem ir tiesības vairākus mēnešus bombardēt Sirti:
Rezultāts:
