islāms
Muslims degpunktos
Irākas kultūras mantojuma iznīcināšana
Aiša al-Avadī (Aisha El-Awady)
Tulkojusi Līna.
ASV –Irākas kara rezultātā tika izlaupītas un iznīcinātas tūkstošiem nenovērtējamu vēsturisku un arheoloģisku relikviju, kas bija saglabājušās no 6000 gadu senām civilizācijām. Bostonas Universitātes arheologs Pols Zimanskis (Paul Zimansky) šo neaizvietojamo lietu zaudējumu raksturo kā „plaša mēroga katastrofu”.
Bombardēšanas un izlaupīšanas radītais zaudējumu apjoms vēl nav skaidri zināms,1 bet valstī, kur atrodas 10 000 – 100 000 antīku celtņu, jebkura bombardēšana nodara zaudējumus, it sevišķi, ja ļoti daudz relikviju atrodas tādās vietās kā Mosula, Tikrīta un Nasīrija, kuras kara laikā daudz cieta.
Par ko ir runa?
Mezopotāmija, senā zeme starp Tigras un Eifratas upēm, ir uzskatāma par civilizāciju šūpuli. Šis bija pirmo civilizāciju (šumeru, akadiešu un babiloniešu) centrs. Šīs kultūras cēla pilsētas un attīstīja apūdeņošanas sistēmas, ieviesa juridisko sistēmu, pasta pakalpojumus, rakstības sistēmu un arī aizsāka tādas zinātnes kā astronomiju un matemātiku. Vēlākos laikos Bagdāde arī bija Islāma zinātņu un civilizācijas centrs.
Čikāgas Austrumu institūta arheologs Makgīrs Gibsons (McGuire Gibson) atzīst, ka „visa šī valsts uzskatāma par arheoloģisku pieminekli. Cilvēki nesaprot, ka pasaules kultūras mantojuma ziņā Irāka ir svarīgāka par Ēģipti.”
Bombardēšana un pēckara laupīšana radīja būtiskus zaudējumus unikālam kultūras mantojumam. Iznīcināti un zuduši bija daudz neaizvietojamu artefaktu, senu celtņu un arheoloģiski nozīmīgu vietu.
Pirmā līča karā ASV uzbrukumi Irākai iznīcināja vairākus senus kultūras pieminekļus. Artilērijas uzlidojumu laikā būtiski cieta 2100. g. p.m.ē. celtais Ūras zikurāts. Pirmās ievērojamākās šumeru celtnes zikurāti bija tempļa torņi. Tos cēla no saulē kaltētiem dubļu ķieģeļiem un parasti rotāja krāsaini glazētiem ķieģeļiem. Zikurāts bija dievības – pilsētas aizbildņa mājvieta.
Iznīcināti tika arī vairākus tūkstošus gadu veci tilti Bagdādē, un daļēji sagrauta bija kāda 10. gadsimtā celta baznīca Mosulā. Izpostītas bija arī 13. gadsimtā celtās Mustansīrijas (Mustansiriya) un Kaplanjas (Kaplannya) masdžidas Bagdādē un kāda 4500 gadu veca kapsēta.
Pēc kara laupītāji uzbruka un aizdedzināja Irākas Nacionālo bibliotēku, iznīcinot nenovērtējamas grāmatas, piemēram, Osmāņu impērijas vēsturiskus dokumentus. Viņi uzbruka un nodedzināja Irākas galveno Islāma bibliotēku, kur glabājās Kurāna eksemplāri no agrīnās muslimu vēstures.
Laupītāji arī iznīcināja vai nozaga nenovērtējamus Nacionālā Muzeja artefaktus. Pazudušas ir arī Hammurapi likumu kodeksa plāksnes, kas ir pirmais zināmais tik detalizēti izstrādātais likumu apkopojums pasaulē. Hammurapi, kurš par Mezopotāmijas valdnieku kļuva 1792.g. p.m.ē., iekala kodeksu uz astoņu pēdu2 gara melna bazalta staba. Šis kodekss nodrošināja vairāku pilsētvalstu vienotību.
Nolaupīti arī tādi artefakti kā 4000 gadu veca kāda akadiešu valdnieka vara biste, zelta bļodas, izrotātas liras, milzīgas statujas un senas ķīļrakstu plāksnes, kas uzskatāmas par pirmajiem rakstu pieminekļiem.
Anglo-amerikāņu karaspēks ir saņēmis vispasaules nosodījumu par to vienaldzīgo attieksmi pret Irākas kultūras mantojuma iznīcināšanu.
Ko tālāk?
Nesen kādā konferencē Gibsons atklāja, ka viņa rīcībā ir kāda nepārbaudīta informācija, ka nolaupītās lietas jau tiek pārdotas Parīzē un Irānā. „Izskatās, ka laupīšana bijusi rūpīgi izplānota. Visticamāk, ka to paveikuši tie, kas pēdējo 12 gadu laikā izlaupījuši Irāku. Man šķiet, ka kāds ārpus valsts maksā kādam šajā valstī, lai tas izlaupītu kultūras pieminekļus. Cilvēkiem nav naudas, un viņi ir gatavi uz visu, lai tikai pabarotu savu ģimeni. Tā kā laupīšana bija plānota, iesaistīti bija 300 vai pat 400 cilvēku.”
Tagad, kad karš ir beidzies,3 starptautiska arheologu un muzeju direktoru grupa ir nolēmusi nosūtīt misiju uz Irāku, lai tā izvērtētu šīs valsts muzejiem un arheoloģiski nozīmīgām vietām nodarīto zaudējuma apjomus.
UNESCO (Apvienoto Nāciju Izglītības, Zinātnes un Kultūras Organizācija) ir izveidojusi fondu, lai atpirktu nozagtos Irākas artefaktus. Itālija ir ziedojusi 1 miljonu dolāru, savukārt Francija, Katara, Ēģipte un Lielbritānija ir piedāvājušas arī cita veida finansiālu palīdzību. UNESCO arī atbalstīja Pasaules Muitas organizācijas, Interpola un kaimiņvalstu centienus stingrāk kontrolēt nozagtos artefaktus.
Apvienoto Nāciju kultūras aģentūra un Britu muzejs paziņoja, ka uz izlaupītajiem muzejiem tiks nosūtītas vairākas komandas, kas palīdzētu tos atjaunot. Tomēr, neskatoties uz to, kādi mēri tiks pieņemti, Irākas bagātīgā kultūras mantojuma zaudējumi un bojājumi ir neatsverami. Masačūsetsas Mākslas koledžas profesors Džons Rasels (John Russell) atzīst: „Zināmā mērā tas ir totāls karš pret pagātni. Tiek izdzēsta vēsture bez iespējām to atjaunot.”
Avoti:
• Abrams, Stacey, 1991: Astronomy In Ancient Mesopotamia - THE ELECTRONIC JOURNAL OF THE ASTRONOMICAL SOCIETYOF THE ATLANTIC 1991 - Vol. 3, No. 2
• Cevallos, Diego. War Could Wipe Out Ancient History. IPS.
• Coleman Joseph, 2003: Looting of Iraqi antiquities throws spotlight on illicit art trade.
• Handwerk, Brian, 2003: Iraq War Threatens Ancient Treasures. National Geographic News.
• Hanley, Charles J., 2003: LOST TREASURES: Theft, arson gut Iraq's National Library. Detroit Free Press.
• Horne, Charles F.: The Code of Hammurabi: Introduction.
• Miniclier, Kit, 2003: The cradle of civilization. Denver Post
• Pravda, 2003: Baghdad's Museums Robbed of Invaluable Historical and Archaeological Relics.
• Riding, Alan, 2003: UNESCO oversees plan to recover artefacts. International Herald Tribune.
• Snyder, Marcia A. Ancient Mesopotamia.
• Tibbles, Kevin, 1999: Iraq's ancient Babylon bites the dust: Priceless artifacts go missing amid isolation and turmoil. NBC News.
1 Tā kā raksts ir tapis 2003. gadā, domājams, ka tagad varētu būt gan zināms šis zaudējumu apjoms.
2 Astoņas pēdas – 2,528 metri.
3. Daudzi foto ir apskatāmi šeit.
