


Visu Dieva praviešu ticības uzskati
Tulkojis Usmans.
Definīcijas
Stadijas, kurām cilvēks iet cauri, kad šīs pasaules dzīve beidzas, saucas dažādos vārdos. Kā piemērām, al-qiyāma aS-Sughra (Mazā Augšāmcelšanās), al-barzakh (starpposms, intervāls) un al-maut (nāve).
1. Al-qiyāma aS-Sughra (Mazā Augšāmcelšanās)
Al-qiyāma aS-Sughra (Mazā Augšāmcelšanās) ir nāve. Katrs, kurš nomirst, iziet cauri šai „augšāmcelšanai”, kad viņam nolemtais laiks ir pienācis. Bukhārī un Muslims atstāsta, ka Aiša teica: „Beduīni mēdza nākt pie Pravieša un prasīt par Stundu. Pravietis apskatījās uz jaunāko no viņiem un teica: „Ja šis vīrs dzīvos, viņš nesasniegs vecumu, kamēr tava stunda pienāks.”””
Ibn Kasīr teica: „Tas nozīmē viņu paaudzes beigas un ieiešanu Viņpasaulē. Katrs, kurš nomirst tiek uzskatīts, ka nonācis Viņpasaulē. Daži cilvēki saka, ka mirušais ir uzsācis savu Augšāmcelšanos.” Ibn Kasīr minēja, ka šādu viedokli pārstāvēja arī filosofi, bet viņu viedoklis vienmēr slēpa ko pilnīgi nepareizu un nepieņemamu. Cik tālu runājot par Lielo Stundu, tas ir laiks, kad no pirmā līdz pēdējam cilvēkam būs savākti vienā vietā un laiks, kad tas notiks ir zināms tikai Dievam. al-qiyāma aS-Sughra (Mazā Augšāmcelšanās) tiek saukta arī par al-ma’ād al-awwal (pirmais noteiktais laiks).
Ibn Al-Qayyim teica: Nāve ir Augšāmcelšanās un pirmais noteiktais laiks.” Dievs ir noteicis divus laikus un divas Augšāmcelšanās priekš Ādama dēliem, kuros tie, kuri darīja ļaunu, saņems atmaksu un labu darītāji tiks atalgoti ar labu. Pirmā augšāmcelšanās ir kad gars pamet ķermeni un ceļo uz pirmo atmaksas vietu (sods vai labs atalgojums)
2. Al-barzakh (Intervāls, starpposms)
Arābu valodā, barzakh nozīmē barjeru starp divām lietām. Šariātā barzakh attiecas uz periodu no nāves līdz Augšāmcelšanai. (Kurāns 23:100) Mudžāhids teica: Šis ir tas, kas ir starp nāvi un augšāmcelšanos. AšŠā’bijam tika pavēstīts, ka kāds nomira. Viņš teica, ka Viņš (mirušais) nav ne šajā pasaulē, ne Viņpasaulē. Ibn al-Qayyim teica: „"Kapa mocības un svētības" ir cits nosaukums "barzakh mocībām un svētībām", tas ir, kas starp šo dzīvi un Viņpasauli."
3. Al-maut (Nāve)
a) Nāve no semantiskā skatījuma.
Dzīvība un nāve ir antonīmi. Definīcija nāvei ir: „Al-maut ir pretējs al-hayāt (dzīve, dzīvība).” Maut saknes nozīme arābu valodā ir mierīgs; viss, kas ir sastindzis, - bezdarbīgs ir miris: vējš ir norimis (miris), uguns ir miris (kad ogles ir atdzisušas). Miris ir tas, kam nav dvēseles.
b) Mazā nāve un Lielā nāve.
Miega stāvoklis ir tuvu nāvei, tāpēc zinātnieki to sauc par Mazo nāvi. Gulēšana ir nāve un atmošanās ir augšāmcelšanās.
„Tas ir Viņš, kurš paņēmis jūsu dvēseles naktī (kad guļat) un zina visu, ko sadarījuši pa dienu, tad Viņš pieceļ jūs atkal...” Kurāns 6:60
Miegā cilvēku dvēseles ir paņemtas. Tad, ja Dievs vēlās, Viņš atgriež tās atpakaļ tam paredzētajā laikā. Dievs Kurānā saka:
„Tas ir Dievs, Kurš paņem prom dvēseles viņu nāves brīdī, un to, kuri nav nomiruši guļot. Viņš tura tās (dvēseles) tiem, kuriem nolemta nāve un sūta citas (atpakaļ) līdz laikam noteiktajam...” Kurāns 39:42
Dievs piemin divas nāves, - nāve, kura nozīmē dzīvības beigas un miega nāve. Tās ir saredzamās nozīmes, un nav nepieciešamas tālākas diskusijas.
4. Nāve ir nenovēršama
Nāve ir nenovēršama katrai dzīvai būtnei. Nav iespējams izbēgt no tās. Dievs saka:
„... Viss izplēnēs izņemot Viņa seju. Viņš ir Nolēmums, un pie Viņa jūs tiksiet atgriezti.” Kurāns 28:88
„Katrs izgaršos nāvi. Un tikai Augšāmcelšanās Dienā jūs saņemsiet pilnu atmaksu. Un kurš tiks nodalīts no Uguns un iedalīts Paradīzei, viņš, patiesi, ir sekmīgs. Zemes dzīve ir tikai ilūzijas baudīšana.” Kurāns 3:185
Ja kāds tiktu izglābts no nāves, tad tas būtu labākais no Dieva radībām - Muhameds: „Patiesi, tu (Muhamed) mirsi un, patiesi, viņi (arī) mirs.”
Dievs mierināja Savu Ziņnesi ar ziņām, ka nāve ir Viņa likums noteikts pāri Viņa radībām:
„Un Mēs nedevām nevienam cilvēkam mūžību pirms tevis (Muhamed); ja tu mirsi, vai viņi dzīvos mūžīgi?” Kurāns 21:34
Nāve cilvēkam un džiniem ir nenovēršama. Jo autentiskā hadīsā Ibn Abbās atstāsta, ka Pravietis teica:
„Es meklēju patvērumu Tavā Diženumā, bez Kura nav cita tiesīga pielūgsmes objekta kā vien Tu, Kurš nekad nemirst, kad cilvēki un džini mirst.”
5. Nāvei ir noteikts laiks.
Nāvei ir noteikts laiks. Cilvēks mirst laikus. Neviens nevar iet tālāk par noteikto laiku, kurš ir Dieva noteikts. Dievs ir noteicis katra sava kalpa dzīves brīdi. Tas viss ir uzrakstīts ar rakstāmo AlLawh al Mahfooz (Grāmatā - "Saglabātās Plāksnes"). Eņģeļi raksta (rakstīja) kamēr persona atrodas (atradās) mātes vēderā. Neviens nevar aizkavēt vai atgriezt to kas ir uzrakstīts viņam. Katra persona, kura mirst esot nogalināta, vai noslīkst, vai nogāžas ar lidmašīnu, vai sadeg, vai jeb kādā citā veidā, mirst Dieva noteiktajā laikā. Daudzi teksti norāda uz iepriekš teikto. Dievs saka:
„Lai arī kur jūs būtu, nāve pārņems jūs pat ja jūs esat cietoksnī stiprā!” Kurāns 4:78 „
"Katrai nācijai ir tās noteiktais laiks; kad tas nāk, ne tie spēj aizkavēt, ne paātrināt to (laiku, stundu, momentu).” Kurāns 7:34
„Saki (viņiem): „Patiesi, nāve, no kuras jūs bēgat, jūs satiks...” Kurāns 62:8
Muslima hadīsu krājumā atstāstīts, ka AbdulLLāh ibn Mas’ūd teica: „Umm Habība, Pravieša sieva, sacīja: „O, Allāh, ļauj man priecāties par vīru, Allāha Pravieti, manu tēvu Abu Sufiānu un manu brāli Mu’āvia (t.i. neļaut viņiem nomirt pirms manis).”
Pravietis teica:
„Tu prasīji Dievam par laiku, kurš ir noteikts un dienām, kuras ir skaitītas, un iztiku, kura jau ir sadalīta. Dievs nepaātrinās neko pirms tā noteiktā laika, un Viņš neaizkavēs neko pēc noteiktā laika. Ja tu būtu prasījusi aizsardzību no Elles mocībām un kapa soda, tas būtu labāk.”
6. Nāves laiks mums nav zināms
Cilvēkiem nav zināšanu par to kad pienāks nāve. Šīs zināšanas pieder tikai Dievam Vienīgajam, un ir viena no atslēgām neredzamajam, zināšanām, kuras pieder Pašam Dievam. Dievs teica: „Un pie Viņa ir atslēgas no Ghaib (neredzamā, slēptā), neviens nezina kā vien Viņš.” Kurāns 6:59
„Patiesi, pie Dieva ir zināšanas par Stundu, Viņš sūta lejā lietu, un zina, kas ir (mātes) klēpī. Neviens nezina cik nopelnīs rīt, un neviens nezina, kurā zemē nomirs. Patiesi, Dievs ir Visu Zinošais, Visu Gudrais.” Kurāns 31:34
Ahmad, Tirmizī un citi atstāsta, ka sahabu grupa teica: Dieva Pravietis sacīja: „Kad Dievs vēlās paņemt kāda dvēseli noteiktā zemē, Viņš rada viņam vēlmi pēc tā, kas ir tur.”