islāms
Visu Dieva praviešu ticības uzskati
- Ticība Dievam Monoteismā
- Ticība Dieva eņģeļiem
- Ticība Dieva Grāmatām
- Ticība Dieva praviešiem
- Ticība Tiesas Dienai
- Ticība Kodaram
- Džini, Sātans, Maģija
- Citi uzskati
Dzīve un Pēcnāve atbilstoši Kurānam
Muhameds Abdel Halīms (Muhammad Abdel Haleem)
Tulkojis Ahmeds.
Kurānā šīs pasaules dzīve ir nesadalāma nepārtrauktība, - apvienots veselums – dzīve, nāve, dzīve, - kurš dod mūsu dzīvei kontekstu un būtiskumu. Šajā kontekstā indivīda dzīve ir nodzīvota tik jēgpilni un bagāti, cik tā ir pilna ar labiem darbiem. Fundamentāls Kurānā ir ticības uzskats, ka dzīve šajā pasaulē ved uz pēcnāvi. Kurānā pēcnāves dzīve nav skatīta atsevišķā sadaļā, vai kaut kā citādi atsevišķi vai pati par sevi, bet gan vienmēr attiecībā ar šīs pasaules dzīvi.
Lingvistiski nav iespējams Kurānā runāt par šo dzīvi bez semantiskas atsauces uz nākamo, jo katrs termins ir salīdzinošs pret otru. Tas ir: al'ula un al-akhira (Pirmā un Pēdējā dzīve), ), al-dunja un al-akhira (Zemā un Pēdējā dzīve). Tām nav atsevišķa specifiska nosaukuma, un tās nav neatkarīgas, nesaistītas. Sekojoši, šo terminu biežums Kurānā ir vienāds, dunja un ākhira gadījumā katra parādās 115 reizes.*
Teju katrā Kurāna lapā ir tieša vai netieša atsauksme uz vienu vai citu pēcnāves dzīves aspektu. Tas, protams, ir loģiski, jo ticība pēcnāves dzīvei ir viens no Islāma ticības pamatiem, - tā paturēšana prātā ir katrā šīs dzīves aspektā. Tā šī pēcnāves dzīve caurauž un manifestē sevi ticībā, rituālos, ētikā un likumos. Vēl vairāk, apspriežot pēcnāves dzīvi, Kurāns vēršas gan pie ticīgajiem, gan pie neticīgajiem. Jau no paša sākuma šīs divas pasaules un to saistība ir bijusi Dieva sistēma:
"Tas ir Dievs, Kurš radīja jūs. Pēc tam Viņš nodrošināja iztiku jums. Pēc tam Viņš liks jums nomirt. Pēc tam Viņš atdzīvinās jūs." (Kurāns 30:40)
"Tas ir Mēs, Kurš dod dzīvību un liek nomirt un pie Mums ir atgriešanās." (Kurāns 50:43)
"Viņš radīja nāvi un dzīvi lai varētu jūs pārbaudīt, - kurš no jums ir labākais darbos." (Kurāns 67:2)
Atbilstoši Kurānam, ticība pēcnāves dzīvei, kas ir pamatprincips Muhameda (saas) misijā, bija tāds arī citu, iepriekšējo praviešu misijās.
Ticība pēcnāves dzīvei ir bieži piesaukta savienojumā ar ticību Dievam, piemēram , šajā fragmentā: „Ja jūs ticat Dievam un Pēdējai Dienai.”. Kurānā ticīgajiem bieži tiek atgādināts:
"Paturi prātā Dievu un zini, ka tu satiksi Viņu." (Kurāns 2:233)
"Viņam piederam un pie Viņa atgriešanās" (Kurāns 36:83; 40:3 un citur). Ticība pēcnāves dzīvei ir tik fundamentāla Islāmam, ka tas ir tikai pareizi, ka muslimiem ir pastāvīgi jāatgādina par to ne tikai Kurāna lapās, bet arī ikdienas dzīvē. Praktizējoši muslimi viņu piecās ikdienas lūgšanās atkārto Dieva slavināšanu vismaz 17 reizes dienā: „Tiesas Dienas Valdnieks” (Kurāns 1:4). Nepievērst uzmanību pēcnāves dzīvei (Kurāns 30:7) vai meklēt tiesāšanas nākšanu** (Kurāns 32:14) ir neticīgā pazīmes.
Tas viss paaugstina ticīgā atbildības izjūtu par šīs dzīves darbiem. Patiesi, reliģijas principi un detaļas ir jāskata šīs un nākamās dzīves savstarpēji saistītā rāmī. Šie reliģijas principi un detaļas iekrāso muslima dzīves un Visuma uztveri, un ietekmē muslima rīcību šajā dzīvē.
Fragments no Muhameda Abdel Halīma (Muhammad Abdel Haleem) grāmatas „Saprotot Kurānu” ("Understanding The Quran")
Islammuslim.lv piezīmes:
*. Kurānā gan ir ļoti daudz izmantoti pretmetu vai saistītu lietu pāri, tāpēc līdzīgi rezultāti ir arī ar dienu/nakti utt. Komentārs vai raksts.
**. Ticīgais baidās no Tiesas Dienas. Tieši tie, kuri baidās šajā dzīvē Dievu, tiem nebūs jābaidās Tiesas Dienā. Un tie, kuri nebaidās, tie baidīsies Tiesas Dienā.
