islāms
Visu Dieva praviešu ticības uzskati
- Ticība Dievam Monoteismā
- Ticība Dieva eņģeļiem
- Ticība Dieva Grāmatām
- Ticība Dieva praviešiem
- Ticība Tiesas Dienai
- Ticība Kodaram
- Džini, Sātans, Maģija
- Citi uzskati
Zinātnes attīstība diskreditē ateismu
www.islamreligion.com
Tulkojis Džafars.
„Tā kā cilvēki ieklausās manī, vēlos mēģināt labot milzīgo zaudējumu, kuru es, iespējams, esmu nodarījis.” Entonijs Fljū (Antony Flew)
Šie, savulaik pazīstamā filozofa-ateista Entonija Fljū (Antony Flew) ar nožēlu piepildītie vārdi, saņēma plašu rezonansi avīzēs. Astoņdesmitgadīgais britu filozofijas profesors Fljū ateismu izvēlējās 15 gadu vecumā un akadēmiskajā jomā viņa vārds izskanēja 1950.gada publicētajā darbā. Turpmākos 54 gadus viņš, kā pasniedzējs, aizstāvēja ateismu Oksfordas, Aberdīnas, Ķīles un Ridinga universitātēs, daudzās ASV un Kanādas universitātēs, kuras viņš apmeklēja, debatēs, grāmatās, lekciju zālēs un avīžu rakstos. Un tomēr, Fljū paziņoja, ka ir kļūdījies un atzīst, ka Visums ir radīts.
Izšķirošais faktors šajā radikālajā pārliecības maiņā bija skaidra un kategoriska liecība, kuru saistībā ar radīšanu sniedza zinātne. Dzīvības kompleksās sarežģītības priekšā Fljū apzinājās, ka patiesā dzīvības izcelšanās ir intelektuāls projekts, bet ateisms, kuru viņš sludināja 66 gadu garumā, ir diskreditēta filozofija.
Savu pārliecības maiņu Fljū pamatoja ar zinātniskiem faktiem: „DNS izpēte, kuru veica biologi, parādīja gandrīz neticamu uzbūves sarežģītību, kura nepieciešama, lai radītu dzīvību, un tam ir nepieciešama intelekta piesaistīšana.”[1]
„Kļuva neticami grūti pat mēģināt domāt par pirmā reproduktīvā organisma rašanos naturālisma teorijas skatījumā.”[2]
[Islammuslim.lv piezīme: Naturālisms ir filozofija zinātnē, ka jebkura teorija un hipotēze, kura iekļauj Dieva esamību, ir nepareiza un kļūdaina. Un ka viss ir izskaidrojams bez atsaucēm uz pārdabisku cēloni.]
„Es biju absolūti pārliecināts, ka pirmā dzīvā matērija vienkārši izcēlās no nedzīvās un tad attīstījās par neparasti sarežģītu radību.[3]
DNS izpēte, kuru Fljū citē kā fundamentālu iemeslu savu uzskatu maiņai, patiešām atklāja pārsteidzošus faktus par radīšanu. DNS molekulas spirāles forma, tās ģenētiskais kods, nukleoīda saite, apgāž aklas sakritības iespējamību, informācijas enciklopēdiskā daudzuma glabāšana un daudzi citi apbrīnojami rezultāti parādīja, ka šīs molekulas struktūra un funkcijas bija dzīvībai pakārtotas ar speciālu projektu. Zinātnieku komentāri, kuri nodarbojas ar DNS izpēti, apstiprināja šos faktus.
Piemēram, Frensiss Krīks, viens no zinātniekiem, kurš atklāja DNS spirālveidīgo formu, DNS pētījumu rezultātu priekšā atzina, ka dzīvības izcelsme norāda uz brīnumu:
„Šodien, kad mūsu rīcībā ir tādas zināšanas un informācija, godprātīgs cilvēks var pateikt tikai vienu: dzīvība izcēlās kādā brīnumainā veidā: tik daudz priekšnosacījumu ir jāievēro, lai to iegūtu.”[4]
Bāzējoties uz saviem aprēķiniem, Leds Edlemans no Dienvidkalifornijas Universitātes Losandželosā paziņoja, ka viens grams DNS var glabāt tādu daudzumu informācijas, cik var izvietot triljonā kompaktdiskos.[5] Gins Maierss, zinātnieks, kurš strādāja pie Genoma Cilvēka Projekta, pētot brīnumaino uzbūvi ir teicis:
„Kas patiešām mani pārsteidz – dzīvības arhitektūra. Ārkārtīgi sarežģīta sistēma. Tas izskatās kā izstrādāts dizains... Tajā jūtams milzīgs intelekts.[6]
Vispārsteidzošākais fakts par DNS – tas, ka kodētas ģenētiskas informācijas esamību nevar izskaidrot ar matērijas un enerģijas sakarībām vai ar dabaszinību likumiem. Doktors Verners Džitts, Vācijas Federālā Fizikas un Tehnoloģiju Institūta profesors, šajā sakarā ir teicis:
„Kodēta sistēma – tas vienmēr ir prāta procesa rezultāts. Nepieciešams atzīmēt, ka arī matērija nav spējīga izveidot jel kādu kodu. Visi izmēģinājumi norāda, ka domājošai radībai savas gribas trenēšanai, ir nepieciešami izzināšana un mākslinieciskais (radošs) potenciāls. Neeksistē neviens dabisks likums, ar kura starpniecību matērija spētu pavairot informāciju, nav zināms neviens fizisks process vai materiāla parādība, kas spētu to paveikt.”[7]
Zinātnieku, kuri pētīja radīšanu un filozofi, atzinumi bija svarīgi tajā, ka Fljū pieņēma jēdzienu par intelektuālo dizainu, kurš balstījās uz viņu argumentiem. Pēdējā laikā Fljū piedalījās debatēs un apmainījās viedokļiem ar zinātniekiem un filozofiem – radīšanas piekritējiem. Pēdējais pagrieziena punkts šajā procesā bija 2003.gada maijā Parazinātnisko Pētījumu Institūta organizētā apspriešana Teksasas štatā. Profesors Fljū šajā apspriešanā piedalījās kopā ar fiziķi Roju Ābrahamu Vargezu un molekulāro biologu Džeraldu Šrēderu. Pēc šīs apspriešanas Fljū atradās tik lielā šo nozīmīgo zinātnisko liecību par labu radīšanai un viņa oponentu argumentu pārliecinošā rakstura iespaidā, ka drīz atteicās no ateisma kā pārliecības. 2003.gada augusta – septembrī rakstītajā vēstulē britu žurnālam „Filozofija šodien” Fljū rekomendēja Šrēdera grāmatu „Dieva Slēptā Seja: Zinātne atklāj galējo patiesību” un Vargeza grāmatu „Brīnišķīgā Pasaule”. Intervijas laikā ar Teoloģijas un filozofijas profesoru G.R.Habermasu[8], kurš arī nospēlēja svarīgu lomu viņa viedokļa maiņā, kā arī videoierakstā „Zinātne atklāj Dievu?”, Fljū atklāti paziņoja, ka ir noticējis intelektuālajam dizainam.
„Visumu piepildošais intelekts” un ateisma krahs
Tas, ka pazīstamais ilggadējais ateisma aizstāvis Entonijs Fljū atzina inteliģentā dizaina apgalvojumu (ka radības sarežģītums liecina par Radītāja esamību), atspoguļo krahu, kurā nonācis ateisms dēļ mūsdienu zinātnes atklājumiem, un parāda „Visumu piepildošā intelekta” esamību.
Savā grāmatā „Dieva Slēptā Seja” Džeralds Šrēders, viens no zinātniekiem – radīšanas piekritējiem, kurš ietekmēja Fljū, raksta:
„(..) visaptveroša gudrība caurvij Visuma uzbūvi. Zinātnes atklājumi, kuri pēta matērijas subatomu kvantu sistēmu, ir pietuvinājuši mūs pie satriecošas atklāsmes: viss eksistējošais – šīs gudrības izpausme. Laboratorijās mēs to izjūtam kā informāciju, kura sākumā formulējās kā enerģija un pēc tam pārveidojās matērijas formā. Katra daļiņa, katra radība, no atoma līdz cilvēkam tiek parādīta kā informācijas un gudrības iemiesojums.”[9]
Zinātniskie pētījumi šūnas funkcionēšanā un matērijas subatomu daļiņās neapstrīdami pierāda faktu: dzīvība un Visums bija radīti no nekā atbilstoši vēlmei, kuras Īpašniekam piemīt nepārspēts prāts, saprāts un gudrība. Nav šaubu, ka šī saprāta un zināšanu īpašnieks – Visuma projektētājs visos tā līmeņos – Visvarenais Dievs. Dievs šīs patiesības parāda daudzos Kurāna pantos.
Izmantoto avotu un literatūras saraksts:
[1] Ričards N. Ostlings „Pēc pārliecības ateists maina uzskatu par dievišķo radīšanu”, The Washington Times 10 Deccember 2004; (http://washingtontimes.com/national/20041209-113212-2782r.htm.)
[2] Entonijs Fljū “Entonija Fljū vēstule par darvinismu un teoloģiju”, Philosophy Now; (http://www.philosophynow.org/issue47/47flew.htm.)
[3] Stjuarts Vēvels un Vills Aidels, “Atvainojiet, runā ateistu vadonis,- beidzot esmu noticējis Dievam”, The Sunday Times, 12 December 2004; (http://www.timesonline.co.uk/article/0,,2087-1400368,00.html)
[4] Frensiss Krīks, ”Dzīvība: tās izcelšanās un raksturs”, New York: Simon & Schuster, 1981, стp. 88
[5] Džons Vaitfilds, , “Physicists plunder life’s tool chest”, 24 April 2003; (http://www.nature.com/nsu/030421/030421-6.html)
[6] San Francisco Chronicle, 19 February, 2001
[7] Werner Gitt, In the Beginning Was Information, CLV, Bielenfeld, Germany, pp. 64-7, 79
[8] “Ateisti kļūst ticīgi: izvilkumi no intervijas ar bijušo ateistu Entoniju Fljū”, (http://www.biola.edu/antonyflew/index.cfm.)
[9] Gerald Schroeder, The Hidden Face of God, Touchstone, New York, 2001, p. xi.
