islāms
Visu Dieva praviešu ticības uzskati
- Ticība Dievam Monoteismā
- Ticība Dieva eņģeļiem
- Ticība Dieva Grāmatām
- Ticība Dieva praviešiem
- Ticība Tiesas Dienai
- Ticība Kodaram
- Džini, Sātans, Maģija
- Citi uzskati
Par vārdu "Allāh"
www.islamreligion.com
Tulkojis Džafars.
Viens no visizplatītākajiem nepatiesajiem priekšstatiem par Islāmu nemuslimu vidū ir vārda „Allāhs” izpratne. Dažādu iemeslu pēc daudzi uzskata, ka muslimi nepielūdz to Dievu, kuru pielūdz kristieši un jūdi. Šāds uzskats ir absolūti maldīgs, jo vārds „Allāhs” ir tikai Dieva vārds arābu valodā, un eksistē tikai Viens Dievs. Muslimi pielūdz Noasa, Ābrama, Mozus, Dāvida un Jēzus (miers viņiem visiem) Dievu – par to nav nekādu šaubu. Atšķirība ir tajā, ka jūdiem, kristiešiem un muslimiem ir dažāda Visvarenā Dieva izpratne. Piemēram, muslimi, līdzīgi kā jūdi, noraida kristiešu ticību Trīsvienībai un Dievišķajam iemiesojumam. Tomēr, tas nenozīmē, ka katrai no šīm trim reliģijām ir savs Dievs, jo kā mēs iepriekš apgalvojām – ir tikai Viens Patiesais Dievs. Gan Jūdaisms, gan Kristietība, gan Islāms redz pravieša Ābrahāma ticību kā daļu no savējās. Islāms skaidro, ka citas reliģijas, neievērojot Dieva patieso mācību, tā vai citādi sagrozot un pievienojot cilvēku idejas, ir anulējušas tīro ticību Visvarenajam Dievam.
Jāatzīmē arī tas, ka arābu valodā runājošie kristieši un jūdi vārdu „Allāhs” izmanto Dieva apzīmējumam. Pārlapojot Bībeli arābu valodā var redzēt, ka vārds „Allāhs” tiek lietots tur, kur „Dievs” latviešu valodā. Tas izskaidrojams ar to, ka „Allāhs” ir arābu valodas ekvivalents latviešu vārdam „Dievs” ar lielo sākumburtu. Pie tam, vārds „Allāhs” nav atrodams daudzskaitļa formā – fakts, kurš atbilst Islāma izpratnei par Dievu.
Interesanti ir arī tas, ka aramiešu valodā, kurā runāja Jēzus, vārds „Eloji” apzīmē vārdu „Dievs”, ir līdzīgāks savā skanējumā vārdam „Allāhs” nekā latviešu valodā „Dievs”. Tas pats attiecas arī uz Dievu apzīmējošiem ebreju valodas vārdiem „Eļ”, „Eloah” un vārdu „Elohim”, kurš atrodas daudzskaitļa vai pagodinājuma formā. Izskaidrojama šī līdzība ir ar to, ka ivrits, aramiešu un arābu valodas attiecas uz semītu saimes valodu grupu ar kopēju izcelsmi. Jāatzīmē arī tas, ka ebreju valodas vārds „Eļ”, Bībeles tulkojumos citās valodās, tiek tulkots dažādi: „Dievs”, „dievs”, „eņģelis”! Šādas valodas īpatnības pieļauj vārda tulkošanu pēc saviem ieskatiem atbilstoši tulkotāja priekšstatiem vai aizspriedumiem. Vārds „Allāhs” arābu valodā šādas grūtības vai divdomīgas situācijas nerada, jo tiek izmantots tikai un vienīgi Visaugstākā Dieva apzīmējumam. Vienīgā atšķirība starp latviešu valodā izmantojamo vārdu „dievs”, kurš apzīmē jebkuru viltus dievību, elku un tamlīdzīgi, un vārdu „Dievs”, kurš apzīmē tikai Vienu Patieso Dievu, ir lielais sākumburts „D”. Izanalizējot iepriekš minētos faktus, precīzāks vārda „Allāhs” tulkojums latviešu valodā būtu – „Viens Vienīgais Dievs” jeb „Vienīgais Patiesais Dievs”.
Jo īpaši jāatzīmē tas, ka vārds „Allāhs” arābu valodā satur dziļu reliģisku vēstījums. Šim vārdam ir kopēja sakne ar arābu darbības vārdu „taallaha” (vai alaha), kurš nozīmē „pielūgt”. Ievērojot šo, vārds „Allāhs” arābu valodā nozīmē „Vienīgais, Kurš ir pielūgšanas cienīgs ” (Vienīgais, Kurš jāpielūdz). Pēc būtības, tas ir tīrs Islāma monoteistisks vēstījums.
Ķecerīgos ticējumos un elkdievību pielūgsmē nekrīt tikai tas, kurš apgalvo (nenoliedzot nevienu Dieva pravieti), ka ir „monoteistisks” jūds, kristietis vai muslims. Daudzi cilvēki, ieskaitot dažus muslimus, neskatoties uz ticību „Vienam Dievam”, ieslīgst elkdievību pielūgsmē. Daudzi protestanti apsūdz Romas katoļus elku pielūgšanā, norādot uz svēto un Jaunavas Marijas pielūgšanu. Pēc analoģijas, daudzi kristieši uzskata, ka grieķu pareizticīgo baznīca pielūdz elkus, jo savā pielūgšanas rituālā tie izmanto attēlus (svētbildes). Bet, ja Jūs uzdosiet jautājumu katolim vai pareizticīgajam – Vai Dievs ir Viens? – to atbildes būs apstiprinošas. Šis apgalvojums gan neattur viņus no radītā pielūgsmes. Tas attiecas arī uz hinduistiem, kuri uzskata, ka viņu dievi ir tikai Viena Augstākā Dieva „izpausme” vai „iemiesojums”.
Un visbeidzot... Ārkārtīgi tālu no patiesības atrodas cilvēki, kuri vēlas piespiest visus domāt, ka „Allāhs” ir tikai kāds Arābijas „dievs”, un Islāms ir pavisam kas „cits”, jo tam nav nekas kopīga Ābrahāma ticības tradīciju (Kristietību un Jūdaismu).
Nav loģikas izteikumos, ka muslimi pielūdz citu „Dievu” tikai tāpēc, ka izmanto vārdu „Allāhs”. Šādā gadījumā tas pats būtu jāsaka arī par frančiem, spāņiem un ebrejiem, jo pirmie izmanto vārdu „Dieu”, otrie – „Dios”, bet trešie saka „Jahve”. Pavisam noteikti, šādi prātojumi ir smieklīgi! Jāatzīmē arī tas, ka apgalvojums (paziņojums) par it kā vienīgo pareizo vārdu Dieva apzīmējumam kādā konkrētā valodā būtu pielīdzināms Dieva universālā vēstījuma cilvēcei noliegšanai, jo, kā zināms, līdz visām nācijām, ciltīm un tautām tas nonācis ar dažādu, dažādās valodās runājošu praviešu starpniecību.
Gribētos jautāt mūsu lasītājiem – Kas ir šo cilvēku virzītājspēks? Iemesls meklējams tajā, ka Islāma norādījumu Noslēdzošā Patiesība bāzējas uz ciešiem pamatiem un uz tā ticības Vienīgajam Dievam. Šā iemesla dēļ kristieši nespēj kritizēt Islāma doktrīnas objektīvi, tā vietā viņi safabricē dažādus melīgus pieņēmumus par to, lai cilvēkiem zūd interese uzzināt par Islāmu ko vairāk. Ja Islāms būtu atainots pasaulei pienācīgā veidā, tad cilvēki varētu pārskatīt un pārvērtēt savu pārliecību. Ļoti iespējams, ka viņi sajustu nepieciešamību pārskatīt pašu ticības pamatus un doktrīnas, ja zinātu, ka pasaulē pastāv universāla reliģija, kura māca pielūgt un mīlēt Vienīgo Dievu, reliģija, kura praktizē monoteismu.
