


Visu Dieva praviešu ticības uzskati
Islāma galvenā vēsts ir īstens un neviltots monoteisms. Vēl jo vairāk, ja apskata sīkāk, tad Islāms ir vienīgā monoteistiskā reliģija pasaulē. Visas pārējās reliģijas, arī kristietība un jūdaisms, neiztur kritērijus vismaz vienā no šīm kategorijām - VienDievība Kundzībā, VienDievība Pielūgsmē, VienDievība Dieva vārdos, īpašībās un atribūtos.
Monoteismu Kundzībā tie maldu neceļi pārkāpj sakot, ka kādu pasaules daļu ir radījis vai pārvalda kāds cits izņemot Dievs. Tā daļa kristiešu uzskata, ka tādas parādības, kā zemestrīces, slimības un citas lietas, kurās ir arī ļaunums, nav no Dieva.
Monoteismu Dieva pielūgsmē pārkāpj visas reliģijas izņemot Islāmu, jo visur citur tiek līdztekus Radītājam tiek paklausīta arī radība. Cilvēki ņem sevis un citu izdomājumus par atļauto un aizliegto, lai gan Dievs ir norādījis citādi. Tā kristieši un jūdaisti ir paņēmuši savus garīdzniekus (jo sevišķi Pāvilu un pāvestus) par partneriem Dievam, jo klausa viņus, kad viņi atļauj Dieva aizliegto un aizliedz Dieva atļauto. Vēl kristieši pielūdz Jēzu, viņa māti, svētos, ikonas un citus par elkiem pataisītos līdztekus Dievam. Līdzīgi monoteismu pārkāpj arī visi ideoloģiju piekritēji, kuri atļauj marksismam, nacionālismam vai libertismam noteikt kas ir atļauts un kas ir aizliegts.
Monoteismu Dieva vārdos, īpašībās un atribūtos citās reliģijās pārkāpj vai nu pielīdzinot Radītāju radībai, vai nu radību Radītājam. Bet Dievs ir Unikāls un nekas nav kā Dievs! Tā kristieši uzskata, ka Dievam ir ķermenis kā cilvēkam. Mormoņi pat cītīgi tic, ka Dievam un Ādamam ir vienādi ķermeņi un tie ir perfekti. Viņi uzskata, ka Dievam ir perfekti dzimumorgāni! Kristieši ir pārņēmuši sengrieķu un citu pagānu pasakas, ka Dievs ir tāds kā supercilvēks, kurš staigā pa zemes virsmu un atšķiras no cilvēkiem ar savu nemirstību un kādām brīnumu spējām. Un gluži tāpat kā Zevs, Dievs uztaisa zemes meitām sev dēlus - puscilvēku, pusdievu. Dievs stāv pāri tam lai būtu radībā! Dievs stāv pāri tam lai ēstu un ietu uz tualeti. Dievs stāv pāri tam lai pēc 9 mēnešu grūtniecības iznāktu sievietei starp kājām asiņains un gļotains un pēc 8 dienām tiktu apgraizīts. Dievs stāv pāri tam lai zīstu sievietes krūtis. Mostieties! Jēzus nebija Dievs, - tas ir vēlāku gadsimtu izdomājums. Nekur Jēzus nesaka, ka ir Dievs vai norāda viņu pielūgt. Gluži otrādi - norāda, ka monoteisms ir augstākais bauslis. Viss šis izdomājums, ka Jēzus ir Dievs, ir pārpratums par to, ko nozīmē "Dieva dēls". Par Dieva dēlu nav saukts tikai Jēzus, Vecajā Derībā tā ir saukti daudz Dieva pravieši. Izraēls ir saukts pat par Dieva pirmdzimto dēlu. "Dieva dēls" nozīmē "Dieva kalps" - cilvēks, kurš izvēlas darīt Dieva gribu uz zemes virsmas.
Dievs ir Unikāls un Dievs stāv pāri tam, ko Viņam piedēvē tie, kuri pielīdzina Radītāju radībai. Tā nav monoteisti tie, kuri saka, ka Dievs ir vecs vīrs ar garu bārdu, kurš nogurst, atpūšas (1. Mozus grāmata 2:2-3), guļ (Psalmi 78:65), kļūdās (Marka 11:12), pārdomā (Jeremija 18:7-10), nožēlo (1. Mozus grāmata 6:6, Pats Sev nožēlo – Jeremija 26:3), kaut ko nezina (Marka 11:12) utt. Tāpat ārpus monoteisma ir tie, kuri apgalvo, ka Dievs ir cilvēks, kurš 9 mēnešus bija Marijā (lai viņai miers), tad Dievs piedzima sievietei starp kājām gļotains, asiņains un bezpalīdzīgs, tad Dievs tika ietīts autiņos (Lūkas 2:7) un pēc 8 dienām tika apgraizīts (Lūkas 2:21). Tāpat šādu dīvainu cilvēku skatījumā Dievs zīda Marijas (lai viņai miers) krūtis, ēda un dzēra, gāja uz tualeti, baidījās no romiešu karavīriem (Lūkas 22:44), Sātans viņam piedāvāja šo pasauli (lai gan Dievam tāpat jau tā pieder un it kā Dievs to nezina...) (Lūkas 4:1-13). Viņi tāpat piedēvē, ka Dievs nezina, ka augļu kokā nav augļu ar kuriem apvaldīt izsalkumu un nolād koku (Marka 11:12-21).
Monoteismu pārkāpj arī tādā reliģijā kā šiītismā, kurā noteiktiem cilvēkiem (Imāmiem) piedēvē Dieva Unikālās īpašības. Viņi piedēvē ka Imāmi nekad nekļūdās (pat domāšanā), ir ar Visām zināšanām un pārvalda katru šīs pasaules ātomu. Šī cilvēku padarīšana par pa zemes staigājošo Dievu/pusdievu ir izplatīta arī pagānismos, hinduismā un kristietībā.
Un monoteismu pārkāpj arī tās reliģijas (piemēram, hinduisms, sūfisms), kuras saka, ka Dievs ir visur savā būtībā. Viņi ieliek Radītāju radībā, tikai atšķirībā no kristiešiem - viscaur radībā un nevis noteiktā vietā. Šī izdomātā filozofija ietver ne tikai tādas domas, ka Dievs vai nu radīja radību sevī, vai iegāja radībā, bet arī to, ka Dievs ir vircas bedrē, dzērāja vēmekļos vai geja dibenā. Šī doma iekļauj arī to filozofiju, ar kuru hinduismā attaisno elku skulptūru pielūgšanu. Viņi saka, ka Dievs ar savu klātbūtni viscaur manifestējas radībā un attiecīgajos elkos Dievs vairāk koncentrējas.
Dieva reliģijā Dievs ir Vienīgais Kungs, Kurš radījis, rada, pārvalda un uztur visu radību. Dievs ir Unikāls, nekas nav kā Dievs. Noteiktu īpašību atblāzma ir radībā, bet šīs īpašības radībā nav šo īpašību perfektajā un beztrūkumu tīrajā formā. Dievs ir Vienīgais, Kurš ir pielūgsmes, paklausības un kalpošanas vērts. Dievs nav radībā, bet gan "virs debesīm" un Visuma robežas ir tikai pirmās vai otrās debesis no septiņām. Dievs ir pāri mūsu saprašanai, un mēs drīkstam teikt par Dievu tikai to, ko Dievs mums ir informējis. Mēs nespējam iedomāties kā Dievs izskatās, jo visa mūsu pieredze ir ar radību, un Radītājs ir citāds kā radība. Ar tagadējiem ķermeņiem mēs pat nespētu paskatīties uz Dievu. Tagad mēs nespējam pat uz tādu salīdzinoši niecīgu Dieva radību kā Saule paskatīties. Tikai Paradīzē būdami ar citiem ķermeņiem mums Dievs atklās daļu Sava izskata aspektus, bet arī tad Dievs būs pāri mūsu saprašanai.
Dievs uz šīs pasaules nekaro ar Sātanu. Sātans dzīvo un tiek uzturēts no Dieva žēlastības, gluži tāpat kā visi pārējie Dieva ienaidnieki. Dievs pilnībā valda pār visu pasauli, un visa radība ir atkarīga no Dieva. Savukārt Dievs ir brīvs no jebkādas vajadzības. Dievs ir Unikāls.