islāms
Ticības praktiskā izpausme - Dieva pielūgsmē:
- Pielūgsmes-kalpošanas koncepts Islāmā - Ibāda
- Ticības apliecinājums - Šahāda
- Visu praviešu rituālā lūgšana - Solā
- Žēlastības nodoklis - Zakā
- Ramadāna gavēnis - Saums
- Svētceļojums uz Meku - Hadžs
- Dieva saukšana un atcerēšanās - Dua un Zikrs
- Labā pavēlēšana un noraidāmā aizliegšana
- Pūles Dieva ceļā - Cīņa pret paša un citu tirāniju - Džihāds
- Citas ticības uzskatu praktiskās izpausmes
Zakā – Žēlastības nodoklis
http://islamtomorrow.com/zakah.asp
Tulkojis ar nelielām izmainām Ahmeds.
Trešais Islāma pīlārs ir Žēlastības nodoklis (Zakā, Zakāts). Šis vārds arābu valodā nozīmē „attīrīšanās”, jo indivīds attīra savu bagātību no alkatības un skopuma.
Tas ir bagātības nodoklis, kas jāmaksā par dažādiem īpašuma veidiem, uzkrājumiem un ieguldījumiem, produkciju, precēm, ražām, lopiem, dārgmetāliem. Zakā tiek veltīts dažādām Islāma likumos noteiktām jomām. Šī dalīšanās ar citiem veido Zakā kā arī attīrīšanās aktu. Dalīšanos nosaka muslimu uzskats, ka viss pieder Dievam un Dievs ir uzticējis, nodevis īpašumus cilvēkam glabāšanā. Tāpēc cilvēka īpašums nav nemaz viņa, bet gan Dieva iedots kā pārbaudījums. Dievs ir iekļāvis šajā īpašumu uzticēšanā noteikumu, ka mazītiņa īpašuma daļa pieder pārējiem un tā ir jāatdod viņiem. Ja indivīds atsakās to darīt un uzkrāj bagātību, tad tā tiek uzskatīta par netīru. Piemēram, ja kāds izmanto šo citiem piederošo bagātību, lai finansētu savu svētceļojumu uz Meku, tad šīs abas darbības (viltuszakā un Hadžs) ir netīras, nederīgas, un netiks atalgotas. Dievs saka: "Of their wealth, take alms so you may purify and sanctify them." [9:103] Vārds Zakā (Zakat, Zakah) nozīmē attīrīšanos un augsmi. Mūsu īpašumi ir attīrīti, ja neskaita to daļiņu, kas pieder nabagiem un kopienai. Katrs muslims un muslima rēķina savu Zakā individuāli.
Standarta gadījumā Zakā nozīmē ik gadu maksāt 2,5% no noteikta sākotnējā lieluma kapitāla, kas netiek iztērēts un izmantots. Dāsns indivīds var maksāt vairāk par šo apjomu, bet tad tas ir attiecināts un atalgots kā brīvprātīgā labdarība (Sadakā). Zakā nauda ir tilts pār bagāto un nabago aizu, un šī nauda var tikt izmantota daudziem noderīgiem projektiem kopienas labklājībai.
Vēsturiski Zakā pīlārs kļuva obligāts muslimiem, sākot ar otro Hidžras gadu (622. AD.). Kurānā tas ir pieminēts vairāk kā 30 reižu, parasti kopā ar Solā (rituālo lūgšanu). Tas ir tik svarīgs, ka indivīds, kurš ignorē šo obligāto pienākumu, nav uzskatāms par Islāma brālības daļu.
