IslamMuslim.lv

Ticības praktiskā izpausme - Dieva pielūgsmē:

Pielūgsmes-kalpošanas koncepts Islāmā - Ibāda
Ticības apliecinājums - Šahāda
Visu praviešu rituālā lūgšana - Solā
Žēlastības nodoklis - Zakā
Ramadāna gavēnis - Saums
Svētceļojums uz Meku - Hadžs
Dieva saukšana un atcerēšanās - Dua un Zikrs
Labā pavēlēšana un noraidāmā aizliegšana
Pūles Dieva ceļā - Cīņa pret paša un citu tirāniju - Džihāds
Citas ticības uzskatu praktiskās izpausmes

Pielūgsmes-kalpošanas koncepts Islāmā - Ibāda

Islāma koncepts "ibāda" var tikt tulkots un skaidrots kā "pielūgsme-kalpošana-paklausīšana". Dieva pielūgsme nozīmē darīt to, ko Dievs mīl lai cilvēks dara, un nedarīt to, ko Dievs nemīl lai cilvēks dara.

Raksti par Dieva pielūgsmi:

Islāms un dzīves mērķis

Pielūgsmes koncepts Islāmā

Trīs jautājumi kapā: (2) Kas ir tava reliģija (dzīvesveids)?

Dzīves jēga

Ticības apliecinājums - Šahāda

Ja cilvēks tic, ka ir Viens Unikālais Radītājs, Kungs, Uzturētājs, Pārvaldītājs, tad loģisks tā turpinājums ir atzīt Dieva tiesības, ka tikai Dievs tiks pielūgts un paklausīts. Jo Islāms nesākas ar to, ka cilvēks tic, ka ir Viens Dievs. Islāms sākas ar to, ka cilvēks apņemas pielūgt tikai Vienu Dievu. Tāpēc ieiešana šajās Islāma attiecībās ar Dievu iekļauj šo apņemšanos censties pielūgt un paklausīt tikai Dievu.

Ieiešanas Islāmā apliecinājuma vārdi ir:

ašhadu an lā ilāha illallāh

wa ašhadu anna muhammadar rasulullāh

Pirmā daļa nozīmē "Apliecinu, ka nekas nav pielūgsmes vērts kā vien Viens Vienīgais Dievs. Tātad tiek apliecināts, ka cilvēks ir apņēmies censties paklausīt tikai Dievu un par savu dzīvesveidu ņemt Dieva norādīto dzīvesveidu. Cilvēks ir apņēmies par labā un atļautā, sliktā un aizliegtā noteicēju paņemt tikai Dievu. Cilvēks vērsīs visu savu pielūgsmi tikai Dievam.

Otra daļa nozīmē "Un apliecinu, ka Muhammads ir Viena Vienīgā Dieva sūtnis. Šis nozīmē, ka cilvēks neizdomās sev to, ko Dievs vēlas no viņa, bet gan paņems Dieva sūtīto piemēru. Dievs jau sūtīja piemēru uz kādu censties tiekties Dievam padevīgajiem.

Lai cilvēks ieietu Islāmā, nav nepieciešama kaut kāda lēkāšana pa oglēm, plunčāšanās ūdenī vai ērgļa spalvas atnešana. Vajag tikai apliecināt savu uzskatu atbilstību Islāmam.

Pirmais Islāma pīlārs ir ticēt un deklarēt savu ticību, sakot Šahādu (apliecinājums – arābu val.), kurā apliecina:

ašhadu 'al-lā ilāha illā-llāhu wa 'ašhadu 'anna muħammadan rasūlu-llāh

„Es apliecinu, ka nav pielūgsmes objekta (pielūgsmes vērta) kā vien Dievs, un apliecinu, ka Muhammeds ir Dieva vēstnesis.”

Tās nozīme ir:

Es atzīstu, ka: Nekas nav pielūgsmes vērts kā vien Dievs,

vai arī

Nekas nav pielūgsmes vērts radītajā, tikai Radītājs ir pielūgsmes vērts.

Jeb kā mēs sakām:

„Pielūdz Radītāju, nevis Viņa radīto”.

Otrā daļa nozīmē, ka atzīsti visus Dieva praviešus un nevis tikai kādus, kurus iegribās vai izdevīgi atzīt. Tas nozīmē, ka atzīsti, ka Muhammeds (Lai viņam miers un Dieva svētība) ir Dieva pēdējais pravietis un ka centīsies dzīvot tā, kā Dievs norādīja Dieva izvēlētajā paraugā – pēdējā pravietī Muhammedā (Lai viņam miers un Dieva svētība). Pravietis Muhammeds (Lai viņam miers un Dieva svētība) savā praksē un norādījumos paskaidroja kā Dievs vēlas lai cilvēki dzīvotu.

Apliecinājums

Šim apliecinājumam ir divas daļas. Pirmā attiecās uz Visvareno Dievu, visa Radītāju, Pasauļu Kungu. Otrā daļa attiecas uz Dieva vēstnesi Muhammedu (Lai viņam miers un Dieva svētība), - pravieti un cilvēku, kuram Vēsti nodeva Erceņģelis Gabriels, un kurš mācīja to cilvēcei. Dievam nevar pakļauties, ja noliedz Dieva pravieti, kuru Dievs ir izvēlējis par paraugu, kā jādzīvo cilvēkiem.

Nē citiem pielūgsmes-kalpošanas objektiem

Patiesi izsakot Šahadu muslims apzinās, ka Dievs ir viens pats visa Radītājs, un ka Viņam ir pilnīga vara pār visu un visiem Visumā. Attiecīgi muslims slēdz savu sirdi un prātu jebkam citam kā vien Dievam gan lojalitātē, gan dievināšanā, gan paklausīšanā, gan paļāvībā, gan uzticēšanā, gan pielūgsmē. Šī noraidīšana neapstājas tikai pie pagānu koka vai akmens dievībām. Šī noraidīšana attiecas uz visiem citiem konceptiem, māņticībām, ideoloģijām, dzīvesveidiem, autoritātēm, kas pretendē uz ar Dievu konkurējošu dievināšanu, lojalitāti, uzticību, mīlestību, paklausību vai pielūgsmi. Piemēram, tas iekļauj noraidīt ticību astroloģijai, plaukstas lasīšanai, veiksmes amuletiem, nākotnes zīlēšanai un citiem murgiem. Tiek noraidīta lūgšanu skaitīšana „svēto” kapavietās, prasot šiem mirušajiem aizbilst Dievam par lūdzējiem.

Islāmā nav šādu starpnieku, ne garīdznieku šķiras. Muslimi lūdz Dievu nepastarpināti un tikai Viņu. Protams, visbiežāk cilvēki Dieva vietā pielūdz naudu, slavu, bērnus, laulāto, alkoholu, piedzīvojumus, darbu vai ko tamlīdzīgu.

Ticība pravietībai

Ticība Muhammeda (Lai viņam miers un Dieva svētība) pravietībai iekļauj ticību viņa Vadībai (guidance), kura atspoguļojas pravieša Sunnā (pravieša sacītais, norādītais un prakse). Šī ticība pēdējam pravietim pieprasa muslimam nodomu uzticīgi sekot šai vadībai. Muhammeds (Lai viņam miers un Dieva svētība) bija tikai cilvēks, vīrietis ar izjūtām un emocijām, kurš ēda, dzēra un gulēja. Viņš piedzima un nomira kā jau cilvēki. Viņam bija tīra un taisnīga daba, ārkārtīga pareizība (righteousness), nešaubīga ticība Dievam un nodošanās Islāmam. Un tomēr viņš nebija dievišķs, bet tikai cilvēks. Muslimi nelūdz viņu, un arī ne kā aizbildni. Muslimi atturas un pat saredz kā aizvainojošus pseidoterminus „muhamedānis” vai „muhamedānisms”. Muslimi ir tikai Radītāja un nevis radības pielūdzēji. Muslimi nepielūdz cilvēkus.

Uzklikšķini, lai lasītu turpinājumu

Raksti par ticības apliecinājumu:

Ievadraksts: Šahāda – Ticības apliecinājums

Ievadraksts: Ticība Dievam neviltotā monoteismā

Ticības apliecinājuma 9 nosacījumi

Lā ilāha ill Allāh nozīmes skaidrojums

Trīs principi: Kas ir tavs Kungs? Kas ir tavs pravietis?

Tauhīd (monoteisma) kategorijas

Tauhīd (Monoteisma) anulētāji

Kuras ir darbības, kuras izslēdz muslimu no Islāma padarot par atkritēju no Islāma?

Tauhīds: ticība Dieva vienotībai

Kas ir Allāh?

Visu praviešu rituālā lūgšana - Solā

Muslimiem ir trīs veida lūgšanas. Viena ir Dieva saukšana - slavinot vai ar lūgumu - "dua". Piemēram: "Dievs dod mums labumu šajā dzīvē, un dod labumu nākamajā dzīvē, un pasargā no Elles uguns."

Otra ir Dieva atcerināšanās stāvoklis un vārdi slavinot Dievu un Viņa īpašības - zikrs. Piemēram, "Allāhu akbar!" ("Dievs ir Lielāks/Varenāks (par visu)!") Vai "Al hamdu lillā!" ("Visi slavinājumi/slavējumi ir tikai Dievam!"). Vai "SubhānaAllāh al-Azīm!" (Cik perfekts un brīvs no trūkumiem ir Dievs, Visaugstais!"

Un muslimiem ir trešā lūgšanu forma, kura iekļauj divas iepriekšminētās. Tā ir tāda lūgšana, kura nav ne vienam citam. Agrāk šādu lūgšanu varēja teikt tikai Dieva pravieši. Tagad tā ir dota visiem muslimiem kā komunikācija ar Dievu un attīrīšanās metode. Šajā lūgšanā ar domāšanu un ķermeni slavina savu Kungu un lūdz pēc Vadības.

Soļā (Solā, Salā, Salāts, Namazs) ir apbrīnojama Islāma sastāvdaļa. Tas ir veids kā muslimi „sarunājas” ar Dievu. Muslimi veic soļā vismaz piecas reizes dienā. Dažkārt cilvēki neprecīzi soļā sauc par lūgšanu, jo lūgšana kristīgās kultūras izpratnē vairāk atbilstu tādām Islāma praksēm kā du`a (saukt, lūgt Dievu) un zikr (Dieva atcerēšanās gan apziņā, gan sakot frāzes).

Soļā ir pielūgsmes forma, kas iepriekš bija dota tikai praviešiem, bet Muhammeda (Lai viņam miers un Dieva svētība) dzīves laikā Dievs iedeva katram pēdējā pravieša sekotājiem šo agrāk ekskluzīvo praksi.

Soļā ir otrais nozīmīgākais pielūgsmes akts Islāmā, tūlīt pēc šahādas (ticības apliecināšanas) un bieži ir atzīmēta kā otrais Islāma pīlārs.

Soļā ir obligāta pielūgsmes prakse un ir jāveic 5 reizes dienā noteiktos laika starpposmos. Šo piecu posmu sākuma laiks ir 1) rīta gaismas parādīšanās līdz saullēktam (Fadžr), tūlīt pēc pusdienlaika (Zuhr), pēcpusdiena (`Asr), tūlīt pēc saulrieta (Maghrib), un agrīnā nakts (Išā`).

Rituālā tīrība un apmazgāšanās ir nepieciešama pirms šī pagodinājuma veikšanas, tāpat kā tīras drēbes un vieta. Lūdzējs var veikt soļā individuāli vai kolektīvi, mājās, ārā, un katrā tīrā vietā, un arī masdžidā (vislabāk). Īpašs ir piektdienas pusdienas laika soļā, saukts par Džum`ā, kas ir obligāts un ir kolektīvi veicams masdžidā (mošejā). Tas ir papildināts ar sprediķi (Khutbā), un tas aizvieto ikdienas pusdienlaika soļā.

Islāmā nav hierarhiskas garīdzniecības, nav ne priesteru, ne mācītāju. Soļā vada jebkurš pietiekami Korānu zinošs indivīds un ir sanākušo izvēlēts. Viņa (vai viņas, ja sanākušie ir sievietes) nosaukums ir imāms (priekšnieks, līderis, vadītājs, - arābu val.) Ir arī minimālais nepieciešamais sanākušo skaits, lai varētu veikt kolektīvo soļā. Kolektīvajam tas ir 2, bet Džum`ā 3 ieskaitot imāmu.

Soļā teksts sastāv no Korāna fragmentiem, Dievu slavinošām frāzēm un lūguma par praviešu sekotājiem. Daļa teksta jāsaka oriģinālā (arābu valodā), bet daļa var tikt teikta paša lūdzēja valodā. Soļā var tikt papildināts ar individuālu lūgumu. Soļā tiek izpildīts arī ar dažādām ķermeņa pozīcijām – stāvēšanu, noliekšanos, pilnīgu noliekšanos uz zemes un sēdēšanu. Soļā tiek veikts virzienā uz Ka`bu Mekā. Šis virziens iezīmē muslimu vienotību un paklausību Dieva pavēlēm.

Soļā nozīmīgums ir turpinošās saiknes ar Dievu uzturēšana vismaz 5 reizes dienā. Tas palīdz lūdzējam izvairīties no grēkiem un kļūmēm, ja viņš/viņa soļā veic patiesi, nevis mehāniski. Tas nodrošina arī disciplīnu, Dievapziņu un sevis uzticēšanu tikai un vienīgi Dievam, arī apziņu, cik svarīgi ir censties Pēcnāves dzīvei. Turklāt kolektīvais soļā arī attīsta kopienas, vienlīdzības un brālības/māsības spēcīgu izjūtu.

Uzklikšķini, lai lasītu turpinājumu

Raksti par Solā:

Ievadraksts: SoLā (Ikdienas rituālā lūgšana)

Rituālā lūgšana bildēs - vienkāršots modelis

Vai nepareizi veikts Sudžūds anulē solā

Solā - tās nozīme, gudrība un ieguvumi

Tašahhud

Lūgšana un tās ietekme uz grēkošanas atmešanu un dvēseles attīstību

Pravieša solā apraksta kopsavilkums

Šeikhs ibn Bāzs par Pravieša solā

Dievbailība rituālajā lūgšanā

Par pienākumu izpildīt solā grupā

Lēmums par rituālās lūgšanas (as-solā) pametēju, un viņa sods

Imāma teiktā atkārtošana balsī solā laikā bez iemesla un tādas atkārtošanas juridiskais statuss

Lūgšanas nosacījumi un noteikumi

Nakts lūgšana

Nekavējies ar savu lūgšanu!

Šeikhs ibn Bāzs par Pravieša solā

Žēlastības nodoklis - Zakā

Zakā ir obligātais žēlastības nodoklis, kuru maksā bagāti muslimi. Tas ir jāmaksā labdarībā 2,5% apmērā no gada neaiztiktiem uzkrājumiem virs aptuveni 1000$. Zakā ir kā skopulības salaušanas ledlauzis. Zakā ir labdarības sākums un nevis beigas.

Trešais Islāma pīlārs ir Žēlastības nodoklis (Zakā, Zakāts). Šis vārds arābu valodā nozīmē „attīrīšanās”, jo indivīds attīra savu bagātību no alkatības un skopuma.

Tas ir bagātības nodoklis, kas jāmaksā par dažādiem īpašuma veidiem, uzkrājumiem un ieguldījumiem, produkciju, precēm, ražām, lopiem, dārgmetāliem. Zakā tiek veltīts dažādām Islāma likumos noteiktām jomām. Šī dalīšanās ar citiem veido Zakā kā arī attīrīšanās aktu. Dalīšanos nosaka muslimu uzskats, ka viss pieder Dievam un Dievs ir uzticējis, nodevis īpašumus cilvēkam glabāšanā. Tāpēc cilvēka īpašums nav nemaz viņa, bet gan Dieva iedots kā pārbaudījums. Dievs ir iekļāvis šajā īpašumu uzticēšanā noteikumu, ka mazītiņa īpašuma daļa pieder pārējiem un tā ir jāatdod viņiem. Ja indivīds atsakās to darīt un uzkrāj bagātību, tad tā tiek uzskatīta par netīru. Piemēram, ja kāds izmanto šo citiem piederošo bagātību, lai finansētu savu svētceļojumu uz Meku, tad šīs abas darbības (viltuszakā un Hadžs) ir netīras, nederīgas, un netiks atalgotas. Dievs saka: "Of their wealth, take alms so you may purify and sanctify them." [9:103] Vārds Zakā (Zakat, Zakah) nozīmē attīrīšanos un augsmi. Mūsu īpašumi ir attīrīti, ja neskaita to daļiņu, kas pieder nabagiem un kopienai. Katrs muslims un muslima rēķina savu Zakā individuāli.

Standarta gadījumā Zakā nozīmē ik gadu maksāt 2,5% no noteikta sākotnējā lieluma kapitāla, kas netiek iztērēts un izmantots. Dāsns indivīds var maksāt vairāk par šo apjomu, bet tad tas ir attiecināts un atalgots kā brīvprātīgā labdarība (Sadakā). Zakā nauda ir tilts pār bagāto un nabago aizu, un šī nauda var tikt izmantota daudziem noderīgiem projektiem kopienas labklājībai.

Vēsturiski Zakā pīlārs kļuva obligāts muslimiem, sākot ar otro Hidžras gadu (622. AD.). Kurānā tas ir pieminēts vairāk kā 30 reižu, parasti kopā ar Solā (rituālo lūgšanu). Tas ir tik svarīgs, ka indivīds, kurš ignorē šo obligāto pienākumu, nav uzskatāms par Islāma brālības daļu.

Uzklikšķini, lai lasītu turpinājumu

Raksti par Zakā:

Ievadraksts: Zakā – Žēlastības nodoklis

Astoņi pamatnoteikumi zakāt-ul-fitr maksāšanai

Ramadāna gavēnis - Saums

Ramadāna gavēnī muslimi veselu mēnesi atturas dienasgaismas laikā no ēšanas, dzeršanas un laulību priekiem. Šādi muslimi audzē sevī Dievbijību un daudzas citas labas īpašības.

Ceturtais Islāma pīlārs ir gavēnis. Dievs ir noteicis visiem muslimiem Ramadāna gavēni.

Tikai ļoti veciem, maziem bērniem un nepieskaitāmajiem nav jāgavē. No fiziskās puses, gavēšanas ir atturēšanās no pārtikas, dzeramā un seksuālajām attiecībām, sākot ar pirmās rīta gaismas parādīšanās (Fadžr) un beidzot ar saules pazušanu aiz apvāršņa. Garīgā ziņā tas nozīmē atturēties no ķildošanās, bezjēdzīgām nodarbēm, muļķošanās un, protams, tādām Islāmā aizliegtām darbībām kā melošana, tenkošana un aprunāšana.

Tiem, kuriem kādi apstākļi neļauj veikt gavēni pilnībā (slimība, kādu vecuma problēmu saasināšanās, ceļojums, grūtniecība, mēnešreizes, zīdīšana), jāgavē vēlāk tā paša gada laikā negavēto dienu skaits. Ja viņi nav fiziski spējīgi veikt gavēni, tad viņiem ir jāēdina viens cilvēks par katru negavēto dienu. Bērniem jāveic gavēni (tāpat kā Solā) sākot ar pubertāti, lai gan daudzi sāk ātrāk.

Lai arī veselam un nevecam cilvēkam gavēnis ir veselīgs, tas tomēr ir garīgās pašattīrīšanās metode. Šķirot sevi no pasaulīgiem prieciņiem un komforta, pat uz īsu laiku, gavētājs izprot to izjūtas un domāšanu, kuriem tādi prieki kā pārtika, dzeramais vai sieva ir liegti ikdienā. Tad izsalkums pārstāj būt abstrakts termins. Tomēr svarīgākas gavēņa funkcijas ir garīgā izaugsme, - gan disciplīnā un paškontrolē, pacietībā un izturībā, gan dievbijībā (taqwa). 1,5-2 miljardu muslimu pieaugušo daļas kopējais gavēnis mēneša laikā ir viena no savdabīgākām lielas cilvēces daļas pieredzēm, kas paliek nemuslimu nepamanīta. Šis kopējais gavēnis stiprina muslimu brālību, gluži tāpat kā gavēņa ikvakara kopējais pārtraukums ar Iftar maltīti pie draugiem vai masdžidā (mošejā).

Līdz ar pareizu gavēšanu muslims ir mudināts Ramadāna laikā izlasīt visu Kurānu. Masdžidās tad katrā vēlā vakarā (Išā, vēls vakars, agra nakts) notiek Tarawih Solā – lūgšanas, kurās tiek skaļi citēta viena no 30 Kurāna daļām (Džuz), un Ramadānam beidzoties, ir nocitēts viss Kurāns.

Ramadāns bija mēnesis, kad pēdējais pravietis Muhammeds (saas) saņēma pirmo Dieva Vēsts fragmentu. Tas notika Ramadāna pēdējā trešdaļā, lai arī precīza diena nav zināma. Šī notikuma nakts saucas Likteņa Nakts (Laylat al-Qadr) un lūgšana šajā naktī ir tūkstošiem mēnešu vērta lūgšana. Tāpēc ļoti ieteicams izmantot šāda atalgojuma nakti. Muslimi bieži nošķiras no ģimenēm pēdējā Ramadāna trešdaļā un pavada to masdžidās lasot Kurānu un lūgšanās.

Nākamā mēneša pirmajā dienā, tiklīdz kā ir pamanīts jauns mēness, sākas viens no diviem muslimu svētkiem – Eid al-Fitr. Noteikta daudzuma pārtikas ir ziedots nabagiem (Zakat al-Fitr), katrs ir speciāli nomazgājies un uzvilcis savu labāko, vēlams arī jaunāko apģērbu, kopējās svētku Salā tiek veiktas agri no rīta, un tas turpinās ar svētku mielastu un ciemošanos.

Ir arī citi gavēņi, bet tie nav obligāti. Muslimi ir mudināti gavēt 6 dienas pēc Eid al-Fitr beigām. Tāpat arī pirmdienās un ceturtdienās, arī Muharāma mēneša 9 un 10 vai 10 un 11 datumā. 10 diena ir saukta par Ašura, tā ir arī gavēņa diena ebrejiem (Yom Kippur). Kad Izraēla bērni tika izglābti no Ēģiptes jūga, tad Mozus (saas) pateicās Dievam ar gavēni. Bet īsteni muslimi kā Dievam pateicīgi un nevienu Dieva pravieti nenoliedzoši ir tuvāki pravietim Mozum (saas) kā tie, kas noliedz, apmelo un nogalina praviešus, bet, ja it kā pieņēmuši Vēsti, tad to neievēro, un pat sagroza un slēpj no neebrejiem. Tāpat šī diena stiprina mūsdienu muslimu saikni ar cita laika praviešiem. Dievs ir pavēlējis muslimiem gavēšanas gadījumā gavēt 2 dienas, lai atšķirtos no tiem, kas neklausa Dievam un noliedz pēdējo Dieva pravieti.

Lai arī gavēšana ir mudināta, tomēr nepārtraukta gavēšana, tāpat kā monasticisms (mūkošana, klosterība), celibāts un tamlīdzīgas atteikšanās no pasaules, ir aizliegta Islāmā. Tāpēc aizliegts gavēt nepārtraukti, abos svētkos – Eid al-Fitr (Ramadāna beigšanās svētkos) un Eid al-Adha (Hadža beigšanās svētkos).

Uzklikšķini, lai lasītu turpinājumu

Raksti par Ramadāna un citiem gavēņiem:

Ievadraksts: Saums (Ramadāna gavēnis)

Grāmatiņa: Ramadāna mēneša gavēnis

Kuras ir neobligātā gavēņa dienas?

Itikāfs: pamestā Sunna

Astoņi pamatnoteikumi zakāt-ul-fitr maksāšanai

Nakts lūgšana, Taravīh

Intervija presē: Ramadāns ir laiks kļūt labākam

Svētceļojums uz Meku - Hadžs

Katram muslimam, kuram ir tādi līdzekļi, apstākļi un iespējas, ir jādodas svētceļojumā uz Meku. Mekā kopā ar brāļiem un māsām no visas plašās un raibās muslimu pasaules, viņš veic rituālus, kurus veica Kaabas uzcēlēji - Ābrahāms un Išmaēls. Hadžs ir Islāma universāluma un Dieva pielūgsmes un garīgās atjaunotnes svētki.

Piektais Islāma pīlārs ir Hadžs – svētceļojums uz Meku. Šis pīlārs ir obligāts katram muslimam vismaz reizi dzīvē, ja vien viņš/viņa var to atļauties fiziski un finansiāli, un ja ceļš ir drošs.

Lai veiktu Hadžu, muslimam jāatbilst šīm prasībām: būt brīvam, pietiekami pieaugušam un nobriedušam, garīgi veselam, un jāvar atļauties gan ceļojuma izmaksas, gan neskatoties uz prombūtni - mājās palikušo nodrošināšana. Apbalvojums par PAREIZI izdarītu Hadžu ir Paradīze. Jo ja cilvēks izdara Hadžu tā, kā tas ir jāveic, tad viņš pārmaina sevi par cilvēku, kuram Dievs dos paradīzi.

Hadžs ir galīgā pielūgsmes forma, jo tā iekļauj visu pārējo rituālu garīgās nozīmes un prasa ticīgajam lielu upuri. Savā ziņā tas ir Islāma klosterības analogs, kad muslimi uz noteiktu laiku atsakās no šīs pasaulīgās dzīves, lai arī ārpushadža laika šīs dzīves pamešana ir aizliegta. Šajā unikālajā pasākumā 2,5 -3 miljoni muslimu no visas pasaules valkā īpašus apģērbus. Apģērbs sastāv no divām baltām bezšuves daļām, kas veido balti ģērbtu ticīgo jūru, kurā nozūd bagātības, statusa, šķiras un kultūras atšķirības. Viņi visi kopā un vienādi stāv Dieva priekšā.

Muslimu veiktie Hadža rituāli ir pravieša Ābrahama (Lai viņam miers un Dieva svētība - saas) rituāli, kā arī iezīmē simbolisku līdzību ar Augšāmcelšanas dienas notikumiem. Viņš tos veica kopā ar savu dēlu Išmaēlu (saas), kad bija kopā uzcēluši Kābu – svētnīcu Dievam. Hadžs notiek 5-6 dienas, sākot ar mēness kalendāra pēdējā mēneša 8. dienu. Rituāli iekļauj iešanu riņķī ap Kābu (Tawwaf), lūgšanas, iešanu starp Safa un Marwā pakalniem, kā to darīja Hadžara (Ābrahama sieva) meklējot ūdeni savam dēlam Išmaēlam. Tad svētceļnieki stāv kopā uz Arafata kalna un kopā lūgšanās lūdz Dievam piedošanu. Vienā no rituāliem ar pirksta gala lieluma akmentiņiem svētceļnieki nomētā divus akmens stabus, kas simbolizē Sātanu un nomētāšana muslimu attieksmi pret to.

Visi šie rituāli, ja izdarīti pareizi, pārdomāti, izprasti un izjusti, atstāj milzīgu pozitīvu psiholoģisku ietekmi, stiprina ticību, dievbijību un muslimu brālību.

Hadžs beidzas ar svētkiem (sauktiem par Eid al-Adha), kuri ir atzīmēti ar speciālām svētku lūgšanām, lopiņa upurēšanu (aita, kaza, govs, kamielis), svētku mielastu, labdarību, dāvanām un apsveikumiem.

Uzklikšķini, lai lasītu turpinājumu

Raksti par Hadžu:

Ievadraksts: Hadžs (Svētceļojums uz Meku)

Hadža nozīmīgums

Ibrāhīma (as) makām – pēdu nospiedumi mīkstā akmenī

Zam-Zam avots

Melnais akmens

Kaaba

Raksts Dienā: Kaut reizi uz Meku

Dieva saukšana un atcerēšanās - Dua un Zikrs

Jau augstāk tika minētas tādas muslimu lūgšanas formas kā dua un zikrs.

Dua ir Dieva slavināšanas un lūguma lūgšanas. Piemēram, "Es meklēju glābiņu un patvērumu pie Allāha no Šaitāna, kurš tika padzīts un attālināts no visa labā."

Zikrs ir Dieva atcerēšanās stāvoklis un Dieva slavinājumu saukšana lai ieviestu sev šādu domāšanu. Piemēram, "Allāhu akbar!" ("Dievs ir lielāks (varenāks) pār jebko!"), "Al-hamdu lillāh!" ("Visi slavinājumi tikai un vienīgi Dievam!"), "Subhānallāh!" ("Lai slavēts Dievs, Kurš ir tālu no jebkādiem trūkumiem!")

Raksti par Dua un Zikru:

Solā - tās nozīme, gudrība un ieguvumi

Ko darīt, lai mūsu duas (lūgumi Dievam) tiktu atbildētas?

Kuros du'ā' ir jāpaceļ rokas un kuros nē?

Istiāzas un basmaļas skaidrojums

Labā pavēlēšana un noraidāmā aizliegšana

Islāms ir katrs individuālais rēķins ar Dievu. Bet ir kļūdaini uzskatīt, ka cilvēks var censties dzīvot ētiski, bet pilnīgā vienaldzībā par to, kas notiek ar apkārtējo sabiedrību. Rietumu maucīgie liekuļi ir šokēti un samāksloti aizvainoti, ja viņiem pasaka, ka AIDS ir Dieva sods. Viņi uzreiz piesauc ar AIDS inficētos bērnus un lezbietes kā šāda apgalvojuma apgāžošiem piemēriem. Viņi saka, ka redz kāpēc tad bērni ir vainīgi, ka viņiem ir AIDS? Lai paliek citā sadaļā apskatāmais piemērs par lezbietēm, bet nav tā, ka indivīds var pilnībā samaitāties un tas attiecas tikai uz viņu. Nē, tas ietekmē arī pārējo sabiedrību un apkārtējo vidi. Pat šādā maucības un gejisma gadījumā, arī nevainīgi sabiedrības locekļi cieš. Tas skaidri parāda, ka morāle vai ētiskais pagrimums nav tikai katra individuālā darīšana, bet gan arī skar visu sabiedrību. Islāmā ir uzsvērta šī labā un atļautā pavēlēšana sev un citiem, un sliktā un aizliegtā aizliegšana sev un citiem. Lai nebūtu sabiedrība, kura ir tik tālu degradējusies, ka tai darot sliktās un aizliegtās lietas, tai neviens nekad nebūtu pateicis, ka tas dzīvesveids ir slikts un aizliegts. Līdztekus cenšanās būt padevīgiem tikai Dievam, šī saukšana uz labo un prom no sliktā, padara muslimus par labāko cilvēces kopienu.

„Jūs esat labākā kopiena izcelta cilvēcei, jūs pavēlat labo un aizliedzat nosodāmo, un jūs ticat Dievam .” (Kurāns 3:110)

(„Jūs (īstenie Dievam padevīgie) esat labākā kopiena izcelta cilvēcei, (jo) jūs (tai) pavēlat (praktizēt) labo (Dieva reliģiju un Islāmā norādīto) un aizliedzat (praktizēt) nosodāmo (politeismu, neticību un Islāmā aizliegto), un jūs ticat Dievam (patiesā ticībā – neviltotā monoteismā).”)

Raksti par labā pavēlēšanu un noraidāmā aizliegšanu:

Ibn Kojjims par mirušajām sirdīm

Pūles Dieva ceļā - Cīņa pret paša vai citu tirāniju - Džihāds

Šķiet neviens Islāma koncepts nav izsaucis tādas nemuslimu emocijas kā džihāds. Patiešām daudz pārpratumu un dezinformācijas par to. Džihāds nozīmē "pūles (Dieva ceļā)". Tās noteikti var būt militāri centieni pret tirānijām, kuras apspiež cilvēkus, jo īpaši, ja liedz viņiem dzirdēt vai praktizēt Islāmu. Šī arī ir standarta nozīme vārda džihāds. Kā specifiska nozīme tam var būt arī pūles ar paša tirāniju pret sevi - neIslāmiskām praksēm savā dzīvesveidā.