islāms
Ticības praktiskā izpausme - Dieva pielūgsmē:
- Pielūgsmes-kalpošanas koncepts Islāmā - Ibāda
- Ticības apliecinājums - Šahāda
- Visu praviešu rituālā lūgšana - Solā
- Žēlastības nodoklis - Zakā
- Ramadāna gavēnis - Saums
- Svētceļojums uz Meku - Hadžs
- Dieva saukšana un atcerēšanās - Dua un Zikrs
- Labā pavēlēšana un noraidāmā aizliegšana
- Pūles Dieva ceļā - Cīņa pret paša un citu tirāniju - Džihāds
- Citas ticības uzskatu praktiskās izpausmes
Pravieša solā apraksta kopsavilkums
Muhammad Nāsr Ad-dīn Al-albānī
Tulkojis Salmāns Petrovs.
Kā bija veicis solā 1 Pravietis (S) no takbīra 2 līdz taslīmam 3 , tā kā tu viņu būtu redzējis, īsiem vārdiem, nav tajā grūti saprotamu lietu, kā arī tālu neskaidrību secinājumos pēc analoga un viedokļos. Katrs jautājums tajā ir pamatots ar viņa (S) vārdiem vai darbiem. Un "Solā apraksts" ir neparasts ar šiem pārākumiem, tajā ir viss, kas pazīstams mūsdienās no uzrakstītas literatūras.
Muhammad Nāsr Ad-dīn Al-albānī – rohīmahu-Llāh.
Ievads
Visžēlīgākā, Žēlojošā Dieva vārdā
Patiesi, visi slavinājumi pieder Dievam, Kuru mēs slavinām, no Kura prasām palīdzību un Kuram prasām piedošanu. Mēs meklējam pie Dieva patvērumu no mūsu pašu ļaunuma un no mūsu ļauniem darbiem. Kuru Dievs ved Taisnā ceļā, to neviens nespēj maldināt, un kuru Dievs ieliek maldos (dēļ viņa nekrietnības un vēlmes pēc maldiem), to neviens nespēj vest Taisnā ceļā.
Es apliecinu, ka neviens un nekas nav pielūgsmes-kalpošanas vērts, izņemot Vienu Vienīgo Vienoto Dievu, Kuram nav partneru, un es apliecinu, ka Muhammads ir Viņa kalps un sūtnis.
Un pēc tā:
Mans brālis Alī Aš-šāvīšs, Islāma grāmatnīcas īpašnieks, ir piedāvājis man nākt klājā ar grāmatas "Pravieša (S) solā apraksts no takbīra līdz taslīmam, tā it kā tu viņu būtu redzējis" kopsavilkumu un saīsinājumu pietuvinātā parastiem cilvēkiem valodā. Es uzskatīju šo piedāvājumu par svētītu, un tas sakrita ar to, kas jau ilgu laiku aizņēma manas domas, un to, par ko es nevienu reizi vien dzirdēju no sava brāļa un drauga. Un tas mani mudināja veltīt priekš viņa nedaudz mana laika, kas bija pārpildīts ar ikdienas darbiem, un es uzsāku īstenot attiecīgi savām enerģijai un spējām, prasot Dievam (Subhānahu va TaAlā), lai pataisa to par Viņam vienam veltīto darbu, un lai no tā gūst labumu mani brāļi muslimi. Un es minēju tajā pāris pieliktas pie "Apraksta" vērtības, ar kurām es darbojos rūpīgi un augsti vērtēju to minējumu kopsavilkumā.
Kā arī daudz un īpaši centos pie dažu minēto tekstu skaidrojuma dažos jaunos teikumos un minējumos. Un uztaisīju tajā galvenos, kā arī daudz paskaidrojušos virsrakstus un zem tiem minēju grāmatas jautājumus ar numuriem pēc kārtas. Un paskaidroju blakus katram jautājumam viņa hukmu (šeit - svarīguma vietu iekš solā ), tādu kā rukn (pīlārs), vai vādžib (obligāts), bet kad hukma skaidrojumu neminēju, tad tas ir no sunnas 4. Dažas normas, kuras skar kategoriju "sunna", tiek uzskatītas par obligātām, bet tas ir pretrunā ar zinātnisko pētījumu.
Un rukn (pīlārs) ir tas, ar ko lieta, kurā tas ir, kļūst pilna. Un viņa neesamība pataisa lietu, kurā tas ir, par anulētu, kā piemērām rukūA lūgšanā, kas ir rukn tajā, kura neesamība pataisa lūgšanu par anulētu.
Un šarT (nosacījums) - kā rukn, bet tikai tas iziet no tās lietas, kurā tas esot nosacījums, piemēram, vudū priekš solā, kas neskaitās bez vudū 5.
Un vādžib (obligāts) – tas ar ko lieta tiek pastiprināta no Kurāna vai sunnas un nav norādījuma uz to, ka tas ir pīlārs vai nosacījums, bet ved pie atalgojuma tam, kas to izpilda un ved pie soda tam, kas to atstāj bez iemesla.
Un tam līdzīgs ir farD (obligāts) – un atšķirība no vādžib ir citā terminoloģijā bez kritērijiem pret viņu.
Un sunna – tas no kalpošanas veidiem, kurus Pravietis (S) ir darījis regulāri, vienmēr vai gandrīz vienmēr, un kas netika pavēlēts pie lietas un pataisīts par obligāto, un kas ved to kas to izpilda pie atalgojuma, bet neved to kas to atstāj, ne pie soda ne pie kritikas.
Bet kas attiecas uz hadīsu, kuru piemina daži izdomātāji attiecinot to uz Pravieti (S): "Kas atstāja manu sunnu, neskars viņu mana aizstāvēšana." Un nav viņam avota no Pravieša (S), un tādā veidā nav pareizi to attiecināt uz viņu (S) uzmanīties pateikt melus uz viņu. Un teica (S): "Kas pateica uz mani to, ko neesmu teicis, lai ieņem savu vietu ugunī".
Un lieki minēt, ka es nepieturējos kādam noteiktam mazhabam 6 no četriem sekotiem. Es tikai sekoju tajā ahļ al-hadīss 7 ceļam, kuri uzliek par pienākumu ņemt visu, kas tika nostiprināts sunnā no Pravieša (S) hadīsiem, un tāpēc viņu mazhabs ir stiprākais no visiem citiem mazhabiem, kā par to liecināja no katra mazhaba taisnīgākie no viņiem, un zinātnieks Abū aļ-Hasanāts aļ-Luknavī aļ-Hanafī teica:
"Un kā tad nē, ja viņi ir īstie Pravieša (S) mantinieki, un viņa patiesie pārstāvji, lai Dievs sapulē mūs ar viņiem un dod mums nomirt ar mīlestību pret viņiem un uz viņu ceļa. "
Un lai žēlsirdīgs ir Dievs pret imāmu Ahmadu ibn Hanbalu, kurš teica:
Pravieša Muhammada reliģija ir hadīsos,
Labākais auļu zirgs jaunietim ir nostāstos.
Nenovērsies no hadīsiem un to zinātniekiem,
Jo viedoklis ir nakts, bet hadīss ir diena.
Un varbūt ir jauneklis nezinošs nostāstos par Taisnu ceļu,
Kaut arī saule to apgaismo ar saviem stariem.
Damaska 26 Sofr 1392 H
Muhammad Nāsir Ad-dīn Al-albānī
Vēršanās kiblas 8 virzienā:
1- Kad tu, muslim, stājies uz solā, vērsies pret KaAbu 9 kur tu nebūtu, tas būtu farD vai papildus lūgšana, un tas ir rukn no solā rukniem, bez kuriem solā nav derīgs.
2- Un tiek atlikta vēršanās pret KaAbu no karotāja "baiļu solā" un nopietnā kaujā. Un no nespējīgā, tāda kā slimnieks vai tā, kas ir uz kuģa vai mašīnā vai lidmašīnā, kad baidās no tā, ka solā laiks iztecēs. Un kas attiecas uz to, kas skaita nāfil 10 solā vai solā aļ-vitr 11 un viņš brauc uz dzīvnieka vai ar ko citu, tad vēlams viņam, ja uz to ir spējīgs, vērsties ar braucamrīku pret kiblu takbīra al-ihrām 12 laikā, tālāk vērsties tur, kur vērsies braucamrīks.
3- Un obligāti katram, kas redz KaAbu ar acīm, vērsties pret to ar acīm, bet tam, kas neredz KaAbu, vērsties tās pusē. Hukm solā bez vēršanās pret KaAbu kļūdas dēļ:
4 – Un solā ar vēršanos pret ko citu, izņemot KaAbu, mākoņu dēļ vai cita dēļ, pēc idžtihād 13 un meklēšanas ir pieņemama un viņam nav tā jāpārskaita.
5 – Un ja viņš ir pārliecinājies par tās virzienu, kad skaita, kad viņam tiek pateikts par tās virzienu, viņam ir obligāti jāvēršas pret tās virzienu un viņa solā ir tikmēr pareiza. Kijām jeb stāvēšana:
6 – Un obligāti skaitīt stāvus, un tas ir rukn, izņemot: "baiļu solā" izpildītājam vai nopietnā kaujā, tad der viņam skaitīt uz zirga (braucamrīka). Un slimniekam, kas nav spējīgs stāvēt, der skaitīt sēdus ja var, un ja nē, tad uz sāna. Un tam, kas izpilda papildus solā, viņam ir atļauts skaitīt uz braucamrīka vai sēdus ja vēlas, un taisa rukūA 14 un sudžūd 15 ar galvas kustību. Un tāpat slimnieks, taisa sudžūd zemāk par rukūA.
7 – Un neder sēdošam lūdzējam likt kaut ko pacelto uz zemi, lai taisītu sudžud uz to, bet der taisīt sudžud zemāk par rukūA, kā pieminējām, kad nevar pieskarties zemei. Solā uz kuģa un lidmašīnā:
8 – Un der skaitīt obligāto lūgšanu uz kuģa, un tāpat arī lidmašīnā.
9 – Un viņam ir jāskaita sēdus, ja baidās nokrist.
10 – Un der atbalstīties pret stabu vai nūju cilvēkam gados vai vājam cilvēkam. Grupēšana starp stāvēšanu un sēdēšanu:
11 – Un der skaitīt nakts solā stāvus vai sēdus bez attaisnojošā iemesla, un der arī grupēt starp stāvēšanu un sēdēšanu. Tādā veidā skaitīt un lasīt sēdus, bet īsi pirms rukūA piecelties un lasīt to kas atlikušos pantus stāvus, pēc tam izpildīt rukūA un sudžūd, tālāk izdarīt to pašu otrajā ciklā.
12 – Un jāapsēžas skaitot sakrustojot kājas, vai arī kādā citā viņam ērtā veidā. Solā apavos:
13 – Un der viņam stāvēt basām kājām, kā arī der skaitīt solā apavos. 14 – Un vislabāk ir skaitīt reizēm tā un citreiz šādi. Atkarīgs no tā, kā viņam vieglāk, un nevajag pūlēties uzvilkt tos vai noņemt lūgšanai, taču ja ir uzvilkti, lai skaita apavos, bet ja ir novilkti, lai skaita ar novilktiem, ja tikai tas nav kāds speciāls gadījums.
15 – Un kad novilka tos, lai neliek tos labajā pusē no sevis, bet gan kreisajā, ja tikai no kreisās puses neviens neskaita lūgšanu, bet ja skaita, tad lai liek starp pēdām, un par to ir droša informācija no Pravieša (S).
Solā uz minbara 16:
16 – Un derīga imāma solā uz paaugstinājuma, lai apmācītu ļaudis, nostājoties uz tā, tad izpilda takbīru un lasa, tad izpilda rukūA esot uz tā, pēc tam nolaižoties ar seju pret kiblu, lai varētu izpildīt sudžūd uz zemes, pie minbara pamata, pēc tam atgriežas atpakaļ uz paaugstinājumu. Un citā ciklā izpilda to pašu ko pirmajā.
Sutras 17 un tās tuvuma nepieciešamība solā laikā:
17 – un nepieciešams skaitīt, noliekot priekšā sutru, un nav starpības tajā, vai tas ir masdžidā 18, mazā vai lielā, vai citā vietā, kas ir skaidrs no Pravieša (S) vārdu kopīgas nozīmes: "Neskaiti solā bez sutras un neļauj nevienam iet tev garām, bet ja neklausa, tad cīnies ar viņu, jo ar viņu kopā ir partneris." t.i. šeitōns 19.
18 – Un nepieciešams sutrai būt tuvu, kā to pavēlēja Pravietis (S)
19 – Un bija starp viņa (S) sudžūda vietu un sienu, pretī kurai viņš skaitīja, attālums auna gaitas platumā, un kurš darīs tāpat, tas pieturēsies pie pareizā attāluma izvēles.
Sutras augstums:
20 – Un nepieciešams, lai sutra būtu pacelta plauksta vai divu plaukstu augstumā, kas nāk no viņa (S) vārdiem: "Kad kāds no jums liek sev priekšā kādu norobežojumu no citiem, lai skaita solā un neuztraucās par to, kas notiek aiz tā.”
21 – Un arī vēršanās tieši pret sutru, jo tāda ir skaidra pavēle no Pravieša (S) skaitīt solā liekot priekšā sutru, un kas attiecas uz griešanos no tās pa labi vai pa kreisi, lai neskaitītu tās virzienā, tas ir nepamatoti.
22 – Un der skaitīt solā pretī iespraustai zemē nūjai vai kaut kam līdzīgam, un tāpat koks, stabs, sieva, kas guļ gultā zem segas, un dzīvnieks, pat ja tas ir kamielis.
Aizliegums skaitīt solā vēršoties pret kapiem:
23 – Un absolūti neder solā, vēršoties pret kapiem, vienalga, tie ir praviešu vai kādu citu kapi.
Aizliegums iet garām tam, kas skaita solā, pat masdžidā al-harām 20:
24 – Un neder iešana garām tam, kas skaita solā, ja viņam priekšā ir nolikta sutra. Un nav starpības, tas ir masdžidā al-harām vai kādā citā masdžidā. Un aizliegums attiecas uz visiem masdžidām, izejot no viņa (S) vārdu kopējās nozīmes: "Ja tikai tas, kas iet garām lūdzējām, zinātu ko viņš ņem uz sevi! Un stāvēt 40 gadus viņam ir labāk par iešanu otrajam garām." t.i. iešana garām caur to vietu, kur lūdzējs noliek savu galvu.
Nepieciešamība lūdzējām aizliegt iet viņam garām, pat masdžidā al-harām:
25 – Un neder tam, kas skaita solā pretī sutrai, laist kādu iet viņam garām. Un tas ir no hadīsa: " Un nelaid nevienu iet tev garām..." un no viņa vārdiem: "Kad kāds no jums skaita solā pretī kaut kam, kas viņu norobežo no cilvēkiem, un kāds cits vēlas iet viņam garām, lai atgrūda viņu pa krūtīm, vai izdara ko var (citā hadīsā: lai aizliedz divreiz), un ja atsakās paklausīt, tad lai cīnās ar viņu, jo viņš ir šeitōns."
Solis uz priekšu, lai patraucētu šķērsošanu:
26 – Un der izdarīt soli vai vairāk lai patraucētu tam, kas nav atbildīgs par saviem darbiem, iet sev garām, tādam kā dzīvniekam vai bērnam, lai ļautu viņam iet garām sev aiz muguras.
27 – Un no sutras svarīguma solā laikā ir tas, ka pateicoties tai, solā netiks anulēta, ja kāds paies garām lūdzējam, atšķirībā no tā, kas nenoliek to sev priekšā, jo viņa solā tiek anulēts, ja viņam garām paiet sieviete, ēzelis vai melns suns.
Nolūks
28 – Un tam, kas skaita solā, obligāti jātaisa nolūks skaitīt tieši to solā, kuru viņš vēlas skaitīt, un noteikt to sirdī, piemēram : farD Zuhr vai Asr 21vai to lūgšanu sunnas un tas ir nosacījums vai arī pīlārs. Un nolūka teikšana skaļi ar muti ir jaunievedums reliģijā - bidA 22, kas ir pretrunā sunnai, un tā labā nav izteicies neviens Imāms, kuram ļaudis seko.
Takbīr
29 – Pēc tam jāuzsaka solā ar vārdiem:
"الله أكبر"
"Allāhu akbar"
"Allāh ir Lielākais (Varenākais)"
Un tas ir rukn, izejot no pravieša (S) vārdiem: "Solā atslēga ir tīrība, ieeja tajā ir takbīr, un izeja no tās ir taslīm."
30 – Un nav jāpaceļ balss sakot takbīr jebkurā solā, ja tikai viņš nav imāms.
31 – Un der tam, kas lasīja azānu 23, atkārtot imāma takbīru, lai to sadzird cilvēki, ja redz, ka tas ir nepieciešams, piemēram, ja imāms ir slims un viņa balss ir vāja vai arī ja aiz imāma ir liels daudzums lūdzēju.
32 – Un muezzins 24atkārto imāma takbīru tikai pēc tam, kad to pilnīgi izrunā imāms.
Roku pacelšana un tas, kādā veidā tas jādara:
33 – Un jāpaceļ rokas takbīra laikā, vai pirms takbīra, vai pēc takbīra, un tas viss ir droši nostiprināts sunnā.
34 – Un paceļot rokas, pirkstiem jābūt izplestiem.
35 – Un jāpaceļ plaukstas reizēm līdz plecu līmenim, un reizēm līdz ausu līmenim.
Roku salikšana un tas, kādā veidā tas ir jādara:
36 – Pēc takbīra rokas jāuzliek labā uz kreisās, un tā ir sunna no Praviešu (S) sunnām, un to pavēlēja Allāha Pravietis (S) saviem līdzgaitniekiem, un roku nolaišana pa sāniem neder.
37 – Un labo roku liek uz kreisās plaukstas, locītavas un apakšdelma.
38 – Un reizēm labā roka var saspiest kreiso.
Roku salikšanas vieta:
39 – Un liek rokas tikai uz krūtīm, gan vīrietim, gan sievietei.
40 – Un neder likt labo roku uz vidukli. Mierīgums un skatiens uz sudžūd vietu:
41 – Un nepieciešams būt mierīgam, nosvērtam un likt malā visu to, kas aizņem prātu, kā greznas lietas un ornamenti, un lai neskaita kad ir atnests ēdiens, kas rada apetīti, vai kad lūdzējs cieš no vajadzības aiziet uz tualeti.
42 – Un stāvēšanas laikā jāskatās uz sudžūd vietu.
43 – Un nav jāgrozās pa labi vai pa kreisi, tāpēc, ka grozīšanās ir šeitona laupīšana no Dieva kalpa solā.
44 – Un neder celt skatienu debesīs.
Atvēršanās duĀ 25:
45 – Tālāk atver lasīšanu ar pāris noteiktiem duĀ ar Pravieti (S), kuru ir daudz, un pazīstamākā ir:
"سبحانك اللهم وبحمدك وتبارك اسمك وتعالى جدك ولا إله غيرك"
"Subhānakallāhumma va bihamdika va tabārakasmuka va taĀļā džadduka va ļā iļāha Goiruk" ”
Cik perfekts Tu, Allāh, slava Tev, Tavs Vārds tika svētīts, Tava vara kļuva augsta un nav dieva, izņemot Tevi!”
Sunnā ir noteikta šī duĀ lasīšana, tāpēc mums arī ir jāseko, lai tas tā turpinātos.
Solā lasīšana (recitēšana):
46 – Tālāk noteikti jāmeklē patvērumu pie Visaugstākā Allāha (t.i. teikt aŪz(th)u biļļāhi minaššeitonirrodžīm), un kas to nedara tas grēko.
47 – Un sunna reizēm pateikt:
"أعوذ بالله من الشيطان الرجيم من همزه ونفخه ونفثه"
"aAūTHu biļāhi minaššeitonirrodžimi min hamzihi va nafHihi va nafTSHih"
"Es meklēju patvērumu no nolādētā šeitōna pie Dieva, no viņa čukstiem, no viņa uzpūšanas, no viņa izelpas."
Un ar izelpu šeit ir domāta aizliegtā dzeja.
48 – Un reizēm pateikt:
"أعوذ بالله السميع العليم من الشيطان ..."
"aAūTHu biļļāhissmīAiļAaļīmi minaššeitoni ..."
(tā pati duĀ, tikai sākt ar Dieva Vārdiem as-samīA (Visu dzirdošs) un al-Aļīm (Visu redzošs)).
49 – Tālāk jāpasaka pie sevis, gan solā, kurā skaita balsī, gan tajā, kurā skaita pie sevis:
"بسم الله الرحمن الرحيم"
"BismiĻļāhiRrohmāniRrohīm"
"Visžēlīgākā, Žēlojošā Dieva vārdā."
aļ-fātihas 26 lasīšana:
50 – Tālāk lasa sūru aļ-fātiha no sākuma līdz galam, un BismiĻļāhiRrohmāniRrohīm ir daļa no sūras. Un aļ-fātihas lasīšana ir rukn, un solā nav derīga bez tās, un katram nearābam ir jāiemācās tā no galvas.
51 – Bet kurš nespēs, tās vietā lai saka:
"سبحان الله والحمد لله ولا إله إلا الله الله أكبر ولا حول ولا قوة إلا بالله"
"Subhānallāh, vaļhamdu ļiļļāh, va ļā iļāha iļļāllāh, Allāhu akbar, va ļā hauļa va ļā Kuwwata iļļā biļļāh."
"cik perfekts ir Dievs, slava Dievam un nav neviens pielūgsmes vērts, kā tikai Dievs, Dievs ir Vislielākais un nav varas un nav spēka, kā tikai ar Dievu."
52 – Un sunna tās lasīšanā ir dalīt sūru pantos un lasot, apstāties pie katra panta beigām šādi: bismiļļāhiRrohmāniRrohīm, tad apstāties, pēc tam lasīt: aļhamdu ļiļļāhi RobbiļĀļamīn, tad apstāties, pēc tam lasīt: arrohmāniRrohīm, tad apstāties, pēc tam lasīt: māļiki jaumiddīn, pēc tam apstāties, tad lasīt un tā līdz galam. Un tāda bija Pravieša (S) lasīšana, apstājoties katra panta galā, nesavienojot to ar nākošo, pat ja turpinās nozīme.
53 – Un der lasīt "māļiki", kā arī "maļiki".
aļ-fātihas lasīšana tam, kas stāv aiz imāma:
54 – Un der tam, kas stāv aiz imāma, lasīt to aiz viņa pie sevis, un balsī arī, ja imāma lasīšana nav dzirdama, vai arī tad, kad imāms dara pauzi pēc sūras, lai ļautu citiem izlasīt šo sūru līdz galam. Kaut arī mēs neredzam šo pauzi kā nostiprinātu sunnā.
Lasīšana pēc aļ-fātihas:
55 – Lasīt pēc aļ-fātihas citu sūru vai pāris pantus divos pirmajos ciklos arī ir sunna, pat solā aļ-džanāza 27.
56 – Un var reizēm ievilkt lasīšanu, un reizēm saīsināt, ja lasītājs ir ceļā, vai klepo, vai slimo, vai dzird bērna raudas.
57 – Un lasīšanas ilgums atšķiras dažās solā, un lasīšana fadžr 28solā ir garākā no visām, bet pārejos piecos solā, aiz viņas Zuhrs 29, tad ASrs 30, tad Išā 31, tad visbiežāk maghribs 32.
58 – Un nakts solā lasīšana ir garāka par visām tām solā.
59 – Un recitēt ilgāk pirmajā ciklā par otro ir sunna.
60 – Kā arī lasīšanai pēdējos divos ciklos ir jābūt divreiz īsākai, nekā pirmajos divos.
aļ-fātihas lasīšana ciklā:
61 – aļ-fātihas lasīšana katrā ciklā ir obligāta.
62 – Tāpat arī ir sunna reizēm lasīt kaut ko no Kurāna pēc aļ-fātihas pēdējos divos ciklos.
63 – Neder imāmam pataisīt lasīšanu garāku par laiku, kas ir zināms no sunnas, jo iespējams viņš sagādā neērtības tiem, kas stāv aiz viņa, tādi kā vecs vai slims cilvēks, vai sieviete ar zīdaini, vai cilvēki ar vajadzībām.
64 – Un solā jālasa balsī rīta fadžr, piektdienas solā al-džumuA 33, divos svētkos, solā ar lūgumu sūtīt lietu, saules un mēness aptumsumu solā un pirmajos divos ciklos maghriba un Išā solā.
65 – Un der imāmam lasot pantus pie sevis, reizēm dažus nolasīt tā, lai blakus stāvošie tos sadzirdētu.
66 – Kas attiecas uz solā aļ-vitr un nakts solā attahadždžud 34, reizēm tajos jālasa pie sevis, un reizēm balsī, pie tam balsij vēlams būt vidēji skaļai. (ne pārāk klusai un ne pārāk skaļai. )
67 – Un no sunnas ir – lasīt Kurānu mēreni, nejaucot pareizo ritmu, nesteidzoties. Panti jālasa skaidri, izrunājot katru burtu, skaistinot lasīšanu ar savu balsi. Kurāns jālasa melodiski, ievērojot tadžvīd 35noteikumus. Nedrīkst lasīt korānu ar kādu izdomātu tonalitāti, vai arī pēc mūzikā zināmiem noteikumiem.
Atgādināšana imāmam:
68 – Tiem kas stāv aiz imāma, kā noteikts, ir jāsaka priekšā imāmam, ja viņam radīsies grūtības ar lasīšanu.
RukūA36:
69 – Kad lasīšana ir pabeigta, jāpabeidz lasīšana ar īsu pauzi, lai atgūtu elpu.
70 – Pēc tam paceļ rokas tā, kā bija izskaidrots sadaļā takbīr al-ihrām.
71 – Un uztaisa takbīru, un tas ir vādžīb (obligāti).
72 – Pēc tam noklanās tā, lai katra locītava ieņemtu stabilu stāvokli, un katra ķermeņa daļa ieņemtu savu vietu, un tas ir rukn (pīlārs).
Kā pareizi jātaisa rukūA:
73 – Jāuzliek rokas uz ceļgaliem, piespiežot, izvēršot pirkstus, apķerot ceļgalus. Tas viss ir vādžib.
74 – Un jāizstiepj mugura, turot to taisnu tā, ja izlīstu uz to ūdens, tas paliktu uz vietas, un tas ir vādžib.
75 – Un nav jānolaiž sava galva, kā arī nav jāpaceļ, bet jāizlīdzina tā līdz ar muguru. 76 – Un jāattālina elkoņi no sāniem.
77 – Un jāsaka rukūA pozīcijā:
"سبحان ربي العظيم"
"Subhāna robbijaļAZīm"
"Cik tālu no nepilnībām ir mans Diženais Kungs."
Trīs reizes vai vairāk.
Līdzsvars starp pīlāriem:
78 – Un no sunnas ir līdzsvars laikā starp pīlāriem, tāpēc taisa savu rukūA, stāvēšanu pēc rukūA, sudžūd un sēdēšanu starp diviem sudžūd aptuveni vienā laika ilgumā.
79 – Un neder lasīt Kurānu rukūA vai sudžūd pozīcijā.
Iztaisnošanās no rukūA:
80 – Pēc tam iztaisnojās no rukūA, un tas ir rukn. 81 – Un iztaisnošanās laikā jāsaka:
"سمع الله لمن حمده"
"SamiAllāhu ļiman hamida"
"Izdzirdēja Allāh to, kurš Viņu slavināja."
Un tas ir vādžib.
82 – Un jāpaceļ rokas iztaisnošanas laikā, tā kā bija paskaidrots iepriekš. (Ar to ir domāts, ka iztaisnojoties no rukūA jāpaceļ rokas tā, kā tu liec rokas pie takbīra. Tajā laikā jāsaka: SamiAllaahu liman hamida.)
83 – Pēc tam stāv taisni un mierīgi, lai katrs kauls ieņemtu savu iepriekšējo vietu, un tas ir rukn.
84 – Un saka šajā stāvēšanā:
"ربنا ولك الحمد"
"Robbanā wa ļakaļhamd"
"Mūsu kungs, Tev slavināšana!"
Un tas ir vādžib katram kas skaita solā, pat ja viņš skaita aiz imāma, jo tie ir vārdi, kurus nepieciešams izteikt pēc iztaisnošanās no rukūA, bet vārdi "samiAllāhi ļiman hamida" ir vārdi, kurus nepieciešams izteikt iztaisnošanās laikā.
85 – Kā teikts iepriekš, jāstāv un jādara rukūA aptuveni vienāda laika garumā.
86 – Pēc tam obligāti jāsaka "Allāhu akbar".
87 – Un dažreiz paceļ rokas.
Sudžūd37:
Nolaišanās uz rokām:
88 – Tālāk jānolaižas uz rokām sudžūd pozīcijā, liekot tās pirms ceļgaliem. To pavēlēja Pravietis (S), un tas ir noteikts no viņa (S) darbībām sunnā, un aizliedza pielīdzināties kamielim, kas sēžas vispirms uz savām priekšējām kājām.
89 – Un sudžūd pozīcijā, un tas ir rukn, jābalstās uz savām plaukstām, atverot tās 38.
90 – Un jāsakļauj pirksti.
91 – Un jāvērš tie pret kiblu.
92 – Un jāliek delnas vienā attālumā ar pleciem. 93 – Un reizēm liek tās līdz ausīm.
94 – Apakšdelms jāpaceļ no zemes, un tas ir vādžib, un tos neliek uz zemi, kā to dara suņi.
95 – Un savs deguns un piere jāpiespiež pie zemes, un tas ir rukn.
96 – Jāatbalstās arī uz ceļiem.
97 – Un tas pats attiecas uz kāju pirkstiem.
98 – Un jānoliek pēdas vertikāli, un tas ir vādžib.
99 – Un jāpavērš kāju pirksti pret kiblu.
100 – Un papēži jāsaspiež kopā.
Balanss sudžūd pozīcijā:
101 – Un ir nepieciešams pieturēties pie balansa sudžūd pozīcijā, un tas ir atbalstīties vienmērīgi uz visām ķermeņa daļām, uz kurām jāatbalstās sudžūd pozīcijā, un tās ir: piere, deguns, abas delnas, abi ceļgali un kāju pirkstgali.
102 – Un no balansa sudžūd pozīcijā ir pilnīga miera izjūta, un mierīgums sudžūd pozīcijā arī ir rukn.
103 – Un tajā izrunā:
"سبحان ربي الأعلى"
"Subhāna robbijaļ-aAļā"
"Cik tālu no nepilnībām ir mans Visaugstākais Kungs."
Trīs reizes vai vairāk.
104 – Un vēlams vairāk taisīt duĀ šajā pozīcijā, jo ir liela varbūtība, ka uz tām tiks atbildēts.
105 – Un sudžūd pozīcijā jāpaliek aptuveni tik pat ilgi, cik rukūA pozīcijā, kā par to bija runāts agrāk.
106 – Un der veikt sudžūd uz zemes un uz kaut kā starp zemi un pieri, kā apģērbs, paklājs un tepiķis u.t.t.
107 – Un neder lasīt Kurānu sudžūd pozīcijā.
aļ-iftirāš 39 un aļ-iKĀ 40 starp diviem sudžūd:
108 – Tālāk jāpaceļ galva, izrunājot takbīr, un tas ir vādžib.
109 – Un dažreiz paceļot rokas.
110 – Pēc tam mierīgi jāapsēžas, lai katrs kauls atgrieztos savā vietā, un tas ir rukn.
111 – Un jāizstiepj un jāizlīdzina horizontāli kreisā kāja pa zemi un apsēžas uz to, un tas ir vādžib.
112 – Un jāatstāj labās kājas pēda vertikālā stāvoklī.
113 – Un jāvērš tās pirkstgali kiblas virzienā.
114 – Un der reizēm apsēsties uz abiem papēžiem un pēdas vidusdaļas.
115 – Un jāsaka šajā stāvoklī:
"للهم اغفر لي وارحمني واجبرني وارفعني وعافني وارزقني"
"allāhummagfir ļī varhamnī vadžburnī, varfaAnī va Āfinī varzuKnī"
"Allāh! Piedod man un žēlo mani, un dod man spēku un paaugstini mani, un dod man piedošanu, un dod man pārtiku."
116 – Un ja vēlas, lai saka:
"رب اغفر لي رب اغفر لي"
"Robbighfir ļī robbighfir ļi"
"Mans Kungs piedod man, Mans kungs, piedod man."
117 – Šīs sēdēšanas ilgums ir aptuveni tāds pats, kā sudžūd pozīcijas ilgums.
118 – Pēc tam obligāti jāuztaisa takbīr.
119 – Un līdz ar šo takbīru dažreiz jāpaceļ rokas.
120 – Un otrreiz uztaisa sudžūd, un tas arī ir rukn.
121 – Un jāizpilda viņš tieši tāpat, kā izpildīja pirmo.
122 – Un kad paceļ galvu no otra sudžūd, gribot pacelties, lai izpildītu otru ciklu, obligāti jāizrunā takbīr.
123 – Un dažreiz jāpaceļ rokas.
124 – Un pirms pacelšanās ir jāiztaisnojas sēdus uz kreisās kājas, taisni, lai katrs kauls atgrieztos savā vietā.
Otrais cikls:
125 – Pēc tam jāpaceļas uz otru ciklu, un tas ir rukn, atsperoties no grīdas ar rokām, saspiežot pirkstus dūrē, kā to dara cilvēks, kurš mīca mīklu.
126 – Un jāizpilda tajā tas pats, ko izpildīja pirmajā.
127 – Tikai nav jālasa duĀ aļ-istiftāh 41.
128 – Un izpilda to īsāku par pirmo ciklu.
Sēdēšana un tašahhud 42 lasīšana:
129 – Un kad pabeidza otru ciklu, jāapsēžas tašahhud lasīšanai, un tas ir vādžib.
130 – Un jāsēž izstiepjot līdz ar grīdu kreiso kāju un noliekot to zem dibena, kā tika pieminēts starp diviem sudžūd.
131 – Bet šeit neder aļ-iKĀ, t.i. sēdēšana uz dibena starp abām pēdām paceltām, noliekot rokas uz grīdas.
132 – Un jāuzliek labo plaukstu uz gurnu un labo ceļgalu, bet elkoņa gals jāuzliek uz gurna, nenobīdot to.
(Tas ir: Jāuzliek plauksti uz ceļgaliem, un elkoņi jātur jo tuvāk pie gurniem, "uzlikt" uz gurniem neizdosies, nav tik garās rokas.)43
133 – Un atvērta kreisa delna jāuzliek uz kreiso ceļgalu gar kreiso gurnu.
134 – Un neder sēdēt, atbalstoties uz rokām, it īpaši kreiso. o.
Pirksta kustināšana un skatiens uz to:
135 – Un jāsaspiež dūrē visi labās rokas pirksti. Reizēm uzliek īkšķi uz vidējo pirkstu.
136 – Un reizēm var uztaisīt ar tiem apli.
137 – Un jānorāda ar rādītājpirkstu kiblas virzienā.
138 – Un jāskatās uz pirkstu.
139 – Un jākustina tas, taisot attiecīgais duĀ, no tašahhud sākuma līdz tā beigām.
140 – Un nav jānorāda ar kreisās rokas rādītājpirkstu.
141 – Un viss tas jāizpilda katrā tašahhud.
Tašahhud forma un duĀ pēc viņa:
142 – Un tašahhud ir vādžib, ja to aizmirsa izpildīt, jāizpilda divi sudžūd as-sahv 44.
143 – Un to lasa pie sevis.
144 – Un tā forma ir:
"التحيات لله والصلوات والطيبات السلام على النبي ورحمة الله وبركاته السلام علينا وعلى عباد الله الصالحين أشهد أن لا إله إلا الله وأشهد أن محمد عبده ورسوله"
"at-tahījātu ļiļļāhi vaS-Soļāvātu vaT-Tojjibāt. as-saļāmu Aļan-nabīji va rohmatullāhi va barokātuh. as-saļāmu Aļeinā va Aļā AibādiļļāhiS-Soļihīn. ašhadu aļļā iļāha iļļallāh va ašhadu anna muhammadan Abduhu va rosūļuh."
"Sveicieni, lūgšanas un labie darbi (ir tikai) Allāham. Miers Pravietim, Allāha žēlastība un Viņa svētība. Miers mums un Allāha patiesajiem kalpiem. Es liecinu, ka nav kalpošanas objekta, izņemot Allāhu, un liecinu, ka Muhammad ir Viņa kalps un Viņa sūtnis."
145 – Un pēc tam sūta svētību Pravietim (S), sakot:
""اللهم صل على محمد وعلى آل محمد كما صليت على إبراهيم وعلى آل إبراهيم إنك حميد مجيد اللهم بارك على محمد وعلى آل محمد كما باركت على إبراهيم وعلى آل إبراهيم إنك حميد مجيد"
"Allāhumma Soļļi Aļā Muhammadin va Aļā āļi Muhammadin kamā Soļļeita Aļā Ibrohīma va Aļa āļi Ibrohīma. Innaka hamīdummadžīd. Allāhumma bārik Aļā Muhammadin va Aļā āļi Muhammadin kamā bārokta Aļā Ibrohīma va Aļa āļi Ibrohīma. Innaka hamīdummadžīd."
"Allāh! Svētī Muhammad un Muhammada dzimtu, tāpat kā Tu svētīji Ibrohīm un Ibrohīma dzimtu, Patiesi, Tu esi Slavēts, Varens. Allāh! Dod labumu un svētību Muhammad un Muhammada dzimtai, tāpat kā Tu devi labumu un svētību Ibrohīm un Ibrohīma dzimtai, Patiesi, Tu esi Slavēts, Varens."
146 – Un ja vēlas saīsināt, lai saka:
"اللهم صل على محمد وعلى آل محمد وبارك على محمد وعلى آل محمد كما صليت وباركت على إبراهيم وعلى آل إبراهيم إنك حميد مجيد"
"Allāhumma Soļļi Aļā Muhammadin va Aļā āļi Muhammadin va bārik Aļā Muhammadin va Aļā āļi Muhammadin kamā Soļļeita va bārokta Aļā Ibrohīma va Aļā āļi Ibrohīma. Innaka hamīdummadžīd."
"Allāh! Svētī Muhammad un Muhammad dzimtu un dod labumu Muhammad un Muhammad dzimtai, tāpat kā Tu svētīji un devi labumu Ibrohīm un Ibrohīma dzimtai, Patiesi, Tu esi Slavēts, Varens."
147 – Tālāk šajā tašahhud var izvēlēties kādu duĀ, kas ir minēts sunnā, ar kuru viņš vēlas vērsties pie Allāha.
Trešais un ceturtais cikls:
148 – Pēc tam obligāti izrunā takbīr, un sunna ir izrunāt to vēl sēdus.
149 – Un reizēm jāpaceļ rokas.
150 – Pēc tam jāceļas lai izpildītu trešo ciklu un tas ir rukn, tāpat, kā arī cikls pēc viņa.
151 – Un jādara viss tas pats, kad vēlas piecelties uz ceturto ciklu.
152 – Tikai pirms piecelšanās ir nepieciešams iztaisnoties taisni, sēžot uz kreisās kājas, tā lai visi kauli atgrieztos savās vietās.
153 – Tālāk jāatbalstās uz savām rokām, tāpat kā darīja pieceļoties uz trešo ciklu.
154 – Pēc tam abos, gan trešajā, gan ceturtajā ciklos, obligāti jāizlasa sūra aļ-fātiha.
155 – Un reizēm jāizlasa klāt kādu pantu vai vairāk.
DuĀ sakarā ar negadījumu un tās vieta:
156 – Un sunna ir – lasīt duĀ un vērsties pie Allāha ar lūgšanām par muslimiem, ja viņus ir skārusi kāda bēda vai negadījums.
157 – Un tās vieta solā ir pēc rukūA un vārdiem: "Robbanā wa ļakaļhamd"
158 – Un nav noteiktas šīs duĀ formas, tajā izsaka to, kas jāsaka, kad kādu skar negadījums.
159 – Un jāpaceļ rokas šajā duĀ.
160 – Un to lasa skaļi, ja lasītājs ir imāms.
161 – Un tiem, kas stāv aiz viņa, jāsaka "āmīn".
162 – Un kad pabeidz, jāizrunā takbīr un jāizpilda sudžūd.
Kunūt aļ-vitr 45 un tā vieta:
163 – Kas attiecas uz kunūt aļ-vitr, to ir noteikts lasīt tikai reizēm.
164 – Un tās vieta ir pirms rukūA, atšķirīgi no kunūt an-nāziļa 46.
165 – Un tajā lasa sekojoši:
"اللهم اهدني فيمن هديت وعافني فيمن عافيت وتولني فيمن توليت وبارك لي فيما أعطيت وقني شر ما قضيت فإنك تقضي ولا يقضى عليك وإنه لا يذل من واليت ولا يعز من عاديت تباركت ربنا وتعاليت ولا منجا منك إلا إليك"
"Allāhummahdinī fīman hadeit, va Āfinī fīman Āfeit, va tavaļļanī fīman tavaļļeit, va bārik ļī fīmā aAToit, va Kinī šarrommā KoDoit, fainnaka taKDī va ļā juKDoo Aļeik, va innahu ļa ja(th)iļļu man vāļeit, va ļā jaIzzu man Ādeit, tabāroka robbanā va taĀļeit, va ļa mandžā minka iļļā iļeik."
"Allāh! Ved mani uz taisnu ceļu to starpā, kurus Tu vedi uz taisnu ceļu. Un pasargā mani no ļaunuma to starpā, kurus Tu pasargāji. Un rūpējies par mani to starpā, par kuriem Tu parūpējies. Un dod labumu man tajā, ko Tu man devi. Un pasargā mani no tā ļaunuma, kuru Tu noteici, jo Tu esi tas, kas lemj, bet nelemj pār Tevi, un nebūs pazemots tas, kuru atbalstīji, un nebūs varens tas, par kuru Tu naidojies. Mūsu Kungs! Tu esi Svētītākais un Visaugstākais! Un nav glābiņa no Tevis, tikai pie Tevis! "
166 – Un šī duĀ ir no Pravieša (S) mācības, tāpēc nedrīkst tam pielikt neko citu, kā tikai svētības sūtīšanu Viņam (S) (t.i. aS-Solātu Aļannabijj), un tas der tāpēc, ka tas ir iestiprinājies sunnā, nākot no Pravieša (S) līdzgaitniekiem (R).
167 – Pēc tam jāizpilda rukūA un divi sudžūd, kā minēts iepriekš.
Pēdējais tašahhud un sēdēšana pēc tā (at-tavarruk):
168 – Pēc tam jāapsēžas pēdējām tašahhud un tas, kas tajā ir jāizrunā – vādžib.
169 – Un jāizpilda tajā tas pats, kas jāizpilda pirmajā.
170 – Tikai jāsēž tajā tavarruk pozīcijā, sēžot ar kreiso gurnu uz zemes, izvelkot abas pēdas no vienas (t.i. labās) puses, novietojot kreiso(pēdu) zem labā apakšstilba.
171 – Un labā pēda jānoliek vertikāli.
172 – Un reizēm der to nolikt uz zemi.
173 – Un jāaizsedz ceļgals ar kreiso plaukstu, atbalstoties pret to.
Svētības sūtīšanas Pravietim (aS-Soļātu Aļannabijj (S)) un at-taŪ(th) 47 no četrām lietām nepieciešamība:
174 – Un ir obligāti šajā tašahhud sūtīt svētību Pravietim(S), mēs jau pieminējām pie pirmā tašahhud pāris tās formas.
175 – Un arī meklēt patvērumu pie Allāha no četrām lietām, sakot:
"اللهم إني أعوذ بك من عذاب جهنم ومن عذاب القبر ومن فتنة المحيا والممات ومن شر فتنة المسيح الدجال"
"Allāhumma innī aŪ(th)u bika min A(th)ābi džahannam, va min A(th)ābiļKobr, va min fitnatiļmahjā vaļmamāt, va min šarri fitnatiļmasīhiddadžāļ."
"Allāh! Es meklēju pie Tevis patvērumu no soda ellē, un no soda kapā, un no dzīves un nāves fitnām 48, un no fitnas no viltus mesijas ad-dadžāļ."
duĀ pirms sveicināšanas:
176 – Pēc tam jāprasa sev ar tādu duĀ, kura ir noteikta Kurānā vai sunnā. Un tādu ir daudz labu, un ja nevar atrast neko, tad lai prasa tā, kā viņam ir vieglāk par to, kas nes labumu viņam viņa reliģijā vai dzīvē (dunjā).
Taslīm 49 un to veidi:
177 – Tālāk jāsveicina uz labo pusi, un tas ir rukn, tā, lai būtu redzams labā vaiga baltums.
178 – Un uz kreiso pusi tā, lai būtu redzams kreisā vaiga baltums, pat ja tas ir solā aļ-džanāza 50.
179 – Un imāms paaugstina balsi, izņemot ja tas ir solā aļ-džanāza. (Paaugstina acīmredzot salīdzinot ar kopējo lūgšanas skaļumu.)
180 – Un taslīm ir tādu veidu:
Pirmais: "as-saļāmu Aļeikum va rohmatullāhi va barokātuh" uz labo pusi. "Miers jums, Allāha žēlastība un Viņa svētība" "As-saļāmu Aļeikum va rohmatullāh" uz kreiso pusi.
Otrais: Tāds pats, tikai bez vārdiem "va barokātuh".
Trešais: "as-saļāmu Aļeikum va rohmatullāh" uz labo un "as-saļāmu Aļeikum" uz kreiso.
Ceturtais: sveicināšana uz vienu pusi, pagriežot seju pa labi un mazliet noklanot to.
Nobeigums
Mans brālis, muslim! Tas ir tas, ko esmu paveicis no grāmatas "Pravieša (S) solā apraksta kopsavilkums", mēģinot to pietuvināt tev, lai pataisītu to tev skaidrāku, atvieglot to tavai uztverei, tā it kā tu būtu redzējis šo solā ar savām acīm. Un ja tu skaitīsi attiecīgi tam, ko esmu aprakstījis tev no Pravieša (S) solā, es ceru, ka Allāh pieņems to no tevis, jo ar to tu īsteno dzīvē Pravieša (S) vārdus: "Skaitiet solā tā, kā redzējāt mani skaitīdamu."
Un tad tev nav jāaizmirst uzmanības pievēršana sirds klātienei un samierināmībai tajā, jo tas ir kalpa stāvēšanas Visaugstākā Allāha priekšā lielākais mērķis, un jo vairāk tu spēsi attīstīt sevī samierināmību un sekošanu tam, ko esmu aprakstījis tev no viņa (S) solā, jo vairāk tu gūsi gaidāmus augļus, uz kuriem ir norādījis mūsu Svētītājs, Visaugstākais Kungs ar vārdiem: "Patiesi, soļā attur no neģēlības un nosodāmā."
Un nobeigumā es prasu Visaugstāko Allāhu lai Viņš pieņem no mums mūsu solā un arī parejos darbus, un lai saglabā priekš mums atalgojumu par tiem līdz pat dienai, kurā mēs Viņu satiksim, "Dienā, kad nebūs labuma no īpašuma un arī ne no bērniem, tikai tam, kas atnāca pie Allāha ar veselu sirdi". Un visa slava ir tikai Allāham, pasauļu Kungam.
====================================
Komentāri:
1. Solā (Soļā, Salah, Salat) ir ikdienas rituāls, kas sastāv no dažāda skaita cikliem, kuru muslims izpilda noteiktos dienas laikos – periodos. Tās izplatīts nosaukums ir namazs. Latviski tuvākā nozīme ir lūgšana, vai rituālā lūgšana. Šai soļā nav analoga kristietībā. „Dua” un „zikru” arī atbilst dažiem lūgšanas elementiem.
2. Takbīr ir vārdu „Allāhu akbar” izrunāšana.
3. Taslīm ir vārdu „As-salāmu aleikum” izrunāšana.
4. Sunna ir Pravieša vārdi, darbi un tas, ko viņš atbalstīja un kam piekrita.
5. Vudū ir apmazgāšanās rituāls, kas dod muslimam tīrības stāvokli, bez kura solā netiek pieņemta.
6. Mazhab ir islāma saprašanas ceļš vai skola.
7. Ahļ aļ-hadīss tulkojams kā (Pravieša) izteicienu ļaudis.
8. Kibla tulkojama kā virziens. Tas ir virziens uz KaAbu, pirmo mošeju uz zemes, kuru uzcēla Pravietis Ābrahāms (saas) Mekkā
9. KaAba ir pirmā mošeja, tā ir Mekkā, pie tās veic svētceļojumu.
10. Atšķirībā no obligātajām piecām lūgšanām, ir vēl neobligātās solā - nāfil.
11. Solā aļ-vitr ir nepāra ciklu solā, kuru parasti skaita pirms gulētiešanas vakarā, vai pamostoties pirms rīta solā.
12. Takbīr aļ-ihrām ir vārdi „Allāhu akbar”, ar kuriem lūdzējs uzsāk solā rituālu.
13. Idžtihād ir pūles pieņemt pareizo lēmumu.
14. RukūA ir viena no solā pozīcijām. Tā ir 90 grādu noliekšanās ar rokām atbalstoties pret ceļiem.
15. Sudžūd arī ir viena no solā pozīcijām. Tā ir pilnīga noliekšanās pie zemes atbalstoties uz pieri, degunu, plaukstām, ceļiem un kāju pirkstiem.
16. Minbar ir „kancele” mošejā.
17. Sutra ir šķērslis, kuram jābūt lūdzējam priekšā.
18. Masdžid ir arābu valodas vārds, kuru dažādās Eiropas kultūrās sagrozīja par dažādos variantos. Piemēram, „mošeja” vai „mečeķ”. „Masdžida” ir pareizāks un precīzāks latviskojums. Masdžida nozīmē „vieta, kurā dara sudžūd” (skat 15. piezīmi).
19. Dēmons, sātans. ns.
l20. Masdžid aļ-harām („Liegtā masdžida”) ir masdžida Mekā, kurā atrodas KaAba.
21.Obligāto solā nosaukumi. Pieminēti ir dienasvidus (Zuhr) un pēcpusdienas (Asr) lūgšanu nosaukumi.
22. BidA - Jaunievedums vai jauna prakse reliģijā, kuras avots nav šarīA. Visi jaunievedumi ir aizliegti un ir ļoti smags grēks, jo ir Dieva sūtītās Vadības kropļošana un sagrozīšana. Nav runa par tehnoloģiskajiem jaunievedumiem.
23. Azāns ir sauciens uz solā.
24. Azāna veicējs.
25. DuĀ ir prasība vai lūgums vai vēršanās pie Dieva.
26. Sūra aļ-fātiha ir pirmā sūra Kurānā.
27. Apbedīšanās solā. olā.
28. Rīta, pirmssaullēkta lūgšana.
29. Dienasvidus lūgšana.
30. Pēcpusdienas lūgšana.
31. Pēcsaulrieta lūgšana.
32. Agrās nakts lūgšana.
33. Kopējā piektdienas lūgšana.
34. Nakts neobligātā solā.
35. Tadžvīd ir lasīšana ar pareizo intonāciju un noteikumiem.
36. RukūA ir viena no solā pozīcijām. Tā ir 90 grādu noliekšanās ar rokām atbalstoties pret ceļiem.
37. Sudžūd arī ir viena no solā pozīcijām. Tā ir pilnīga noliekšanās pie zemes atbalstoties uz pieri, degunu, plaukstām, ceļiem un kāju pirkstiem.
38. alapa">38.
Ahmeds: Kas ir "atverot tās"? Elkoņi gaisā uz sāniem?
Salmāns: Te ir vārds vārdā: Un kad uztaisa sudžūd, un tas ir rukn, atbalstās uz savām abām plaukstām, va basaTohumā, kas nozīmē: un uztaisa tās plašākas ,atver, vairāk atvērtās, paplašina utt. Es domāju, ka tur ir domāts nekas cits, ka rokas nav jāsaspiež dūrē, bet jāatver plaukstas un jānoliek tās uz grīdu. Es redzēju cilvēkus kas atbalstās uz pirkstgaliem, domāju, ka tas ir norādījums tā nedarīt. Te ir tulkojums krieviski: 89. Когда молящийся совершает земной поклон, – а это является столпом (рукном) намаза, – ему следует опираться на свои ладони и держать их раскрытыми.
39. Īpašs veids, kā sēdēt uz kreisās kājas.
40. Sēdēšana noteiktā veidā.
41. Atvēršanās duĀ, par kuru gāja runa grāmatas sākumā.
42. Apliecinājuma izruna.
43. 132. Правую ладонь следует возложить на правое бедро и колено, а конец локтя правой руки следует возложить на бедро, не отодвигая при этом локоть от бедра.
44. Divi sudžūd, kuri jāizpilda pēc tašahhud, bet pirms taslīm, ja lūdzējs pieļāva noteiktās kļūdas
45. DuĀ solā aļ-vitr laikā.
46. DuĀ sakarā ar negadījumu.
47. Patvēruma meklēšana.
48. Fitna ir posts, nesaprotams stāvoklis, kārdinājums, pārbaudījums.
49. Taslīm ir sveiciens: „assalāmu aleikum”.
50. Apglabāšanās solā. glabāšanās solā.
