islāms
Ticības praktiskā izpausme - Dieva pielūgsmē:
- Pielūgsmes-kalpošanas koncepts Islāmā - Ibāda
- Ticības apliecinājums - Šahāda
- Visu praviešu rituālā lūgšana - Solā
- Žēlastības nodoklis - Zakā
- Ramadāna gavēnis - Saums
- Svētceļojums uz Meku - Hadžs
- Dieva saukšana un atcerēšanās - Dua un Zikrs
- Labā pavēlēšana un noraidāmā aizliegšana
- Pūles Dieva ceļā - Cīņa pret paša un citu tirāniju - Džihāds
- Citas ticības uzskatu praktiskās izpausmes
Nakts lūgšana
Autors
Tulkojusi Fātima L.
Dažādi nosaukumi
Kijām ( قيام) nozīmē „stāvēšana”, un kijām ul-leil (قيام الليل) nozīmē „nakts stāvēšana”. Šarīa terminoloģijā abi šie termini apzīmē „brīvprātīgo nakts lūgšanu, kuras laiks sākas pēc Išā lūgšanas (Išā ir pēdējā no piecām obligātajām lūgšanām, kuras laiks ilgst no pēdējās sarkanīgās vakarblāzmas izdzišanas līdz nakts vidum) un turpinās līdz rītausmai”.
Šī brīvprātīgā lūgšana tiek apzīmēta kā kijām ul-leil tādēļ, ka tā ietver ilgstošas stāvēšanas, kuru laikā tiek nolasīti gari Kurāna fragmenti. Citi vārdi, kas apzīmē šo pašu lūgšanu, ir solāt ul-leil (nakts lūgšana), tahadždžud (تهجّد atvasināts no darbības vārda هجّد, kas nozīmē „pamosties naktī”), vitr (وتر)un taravīh (تراويح atpūšanās). [Tulkojumi pēc Lisān ul-Arab zem saknēm „هجد” un „روح”]
Jāievēro, ka tahadždžud, kijām un taravīh neapzīmē dažādas lietas, tie ir dažādi nosaukumi vienai un tai pašai lūgšanai. Vārdu taravīh parasti izmanto, lai apzīmētu šo lūgšanu Ramadāna laikā, un šo vārdu lietoja jau pirmās muslimu paaudzes. Muhammeds Šakra saka: „Šādu vārdu lietoja tāpēc, ka garo lasījumu dēļ cilvēki mēdza ik pēc četriem rakātiem atpūsties, un galu galā šo atpūtu sāka uzskatīt par nepieciešamu taravīh daļu pat tajos gadījumos, ja lasījumi bija īsi. Cilvēki sāka domāt, ka taravīh ir pareizais nosaukums, kas atklāts Dieva Sūtnim (sall-allāhu aleihi va sallam).” [Irsad us-Sari p.75-77]
Šis nosaukums ir nepareizs gan pats par sevi, gan pēc nozīmes. To nav minējis ne Dieva Sūtnis (sall-allāhu aleihi va sallam), ne viņa līdzgaitnieki; un, kas attiecas uz nozīmi, Pravietis (sall-allāhu aleihi va sallam) nekad neko nav mācījis par atpūšanos pēc noteikta rakātu skaita. Tādēļ „taravīh” ir jaunieviests vārds, un labāk izmantot „kijām”, ar kuru šo lūgšanu apzīmēja Dieva Sūtnis (sall-allāhu aleihi va sallam).
Vai atpūsties starp rakātiem ir nepareizi?
„Ja imāms ir noguris vai jūt, ka pārējie lūdzēji ir noguruši no ilgās stāvēšanas un lasīšanas, viņš var atvēlēt brītiņu atpūtai (..)” [Irshad us-Sari p. 75-77]
Kijām ul-leil nozīmīgums
Daudzās Kurāna ājās uzsvērta kijām izcilība un to cilvēku nopelni, kuri pilda kijām regulāri. Piemēram, Dievs šādi apraksta tos ticīgos, kuri izpelnās Paradīzi:
„Tie (ticīgie) pamet savas gultas lai piesauktu savu Kungu ar bailēm un cerībām, un viņi tērē no tā, ko Mēs esam tiem dāvājuši.” [Sūra as-Sadžda (32):16]
تَتَجَافَىٰ جُنُوبُهُمْ عَنِ الْمَضَاجِعِ يَدْعُونَ رَبَّهُمْ خَوْفًا وَطَمَعًا وَمِمَّا رَزَقْنَاهُمْ يُنفِقُونَ
„Tie (Dievbijīgie) bija paraduši gulēt maz no nakts.” [Sūra adh-Dhārijāt (51):17]
كَانُوا قَلِيلًا مِّنَ اللَّيْلِ مَا يَهْجَعُونَ
Arī daudzi hadīsi runā par šo lūgšanu. „No Abū Hureiras (radij-allāhu anhu): „Dieva Sūtnis (sall-allāhu aleihi va sallam) teica: „Vislabākā lūgšana pēc tām, kas uzrakstītas (obligātas), ir lūgšana nakts vidū(..)” [Sohīh Muslim un Musnad Ahmed]
عَنْ أَبِي هُرَيْرَةَ، - رضى الله عنه - يَرْفَعُهُ قَالَ سُئِلَ أَىُّ الصَّلاَةِ أَفْضَلُ بَعْدَ الْمَكْتُوبَةِ وَأَىُّ الصِّيَامِ أَفْضَلُ بَعْدَ شَهْرِ رَمَضَانَ فَقَالَ " أَفْضَلُ الصَّلاَةِ بَعْدَ الصَّلاَةِ الْمَكْتُوبَةِ الصَّلاَةُ فِي جَوْفِ اللَّيْلِوَأَفْضَلُ الصِّيَامِ بَعْدَ شَهْرِ رَمَضَانَ صِيَامُ شَهْرِ اللَّهِ الْمُحَرَّمِ " .
Viņš (sall-allāhu aleihi va sallam) arī teica: „Dievam vismīļākā lūgšana bija Dāvūda (Dāvida) lūgšana(..) Viņš gulēja pusi nakts un stāvēja (lūgšanā) trešdaļu no tās, un (tad) gulēja sestdaļu(..)” [Sohīh al-Bukhārī un Sohīh Muslim]
عَنْ عَبْدِ اللَّهِ بْنِ عَمْرٍو، - رضى الله عنهما - قَالَ قَالَ رَسُولُ اللَّهِ صلى الله عليه وسلم " إِنَّ أَحَبَّ الصِّيَامِ إِلَى اللَّهِ صِيَامُ دَاوُدَوَأَحَبَّ الصَّلاَةِإِلَى اللَّهِ صَلاَةُدَاوُدَعَلَيْهِ السَّلاَمُ كَانَ يَنَامُ نِصْفَ اللَّيْلِوَيَقُومُ ثُلُثَهُ وَيَنَامُ سُدُسَهُ وَكَانَ يَصُومُ يَوْمًا وَيُفْطِرُ يَوْمًا " .
Aizsardzība no Šeitōna
No Abū Hureiras (radij-allāhu anhu): Dieva Sūtnis (sall-allāhu aleihi va sallam) teica: „Kad kāds no jums guļ, Šeitōns sasien trīs mezglus pie viņa galvas, pasacīdams katrā no tiem: „Tev priekšā gara nakts, tāpēc guli,” un, ja viņš pamostas un atceras Dievu, viens mezgls atraisās; ja viņš nomazgājas vudū, atraisās vēl viens; ja viņš lūdz solā, atraisās trešais; tad viņš pamostas no rīta rosīgs un labā omā; bet ja viņš to nedara, tad atmostas sliktā omā un laisks.” [Sohīh al-Bukhārī un Sohīh Muslim]
عَنْ أَبِي هُرَيْرَةَ، يَبْلُغُ بِهِ النَّبِيَّ صلى الله عليه وسلم " يَعْقِدُالشَّيْطَانُعَلَى قَافِيَةِ رَأْسِ أَحَدِكُمْ ثَلاَثَ عُقَدٍإِذَا نَامَ بِكُلِّ عُقْدَةٍ يَضْرِبُ عَلَيْكَ لَيْلاً طَوِيلاً فَإِذَا اسْتَيْقَظَ فَذَكَرَ اللَّهَ انْحَلَّتْ عُقْدَةٌ وَإِذَا تَوَضَّأَ انْحَلَّتْ عُقْدَتَانِ فَإِذَا صَلَّى انْحَلَّتِ الْعُقَدُفَأَصْبَحَ نَشِيطًا طَيِّبَ النَّفْسِ وَإِلاَّ أَصْبَحَ خَبِيثَ النَّفْسِ كَسْلاَنَ " .
Lūgumu (du’a) uzklausīšana un pieņemšana
No Abū Hureiras (radij-allāhu anhu): Dieva Sūtnis (sall-allāhu aleihi va sallam) teica: „Katras nakts pēdējā trešdaļā mūsu Kungs, Svētītais un Paaugstinātais, nonāk lejup uz šīs pasaules debesīm un saka: „Kurš Mani piesauc, tam Es atbildu, kurš Man ko lūdz, tam Es dodu, kurš Man lūdz piedošanu, tam Es piedodu.” [Sohīh al-Bukhārī un Sohīh Muslim]
عَنْ اَبِي هُرَيْرَةَ، اَنَّ رَسُولَ اللَّهِ صلى الله عليه وسلم يَنْزِلُ رَبُّنَا تَبَارَكَ وَتَعَالَى كُلَّ لَيْلَةٍ اِلَى السَّمَاءِ الدُّنْيَا حِينَ يَبْقَى ثُلُثُ اللَّيْلِ الاخِرُ فَيَقُولُ مَنْ يَدْعُونِ "قَالَ ".سْتَجِيبَ لَهُ وَمَنْ يَسْاَلُنِي فَاُعْطِيَهُ وَمَنْ يَسْتَغْفِرُنِي فَاَغْفِرَ لَهُ
Citā atstāstā viņš piebilst: „ Tad Svētītais un Paaugstinātais izpleš Savas rokas un saka: „Kurš aizdos Tam, kas nav nedz trūcīgs, nedz netaisns?” Un Viņš nepārstāj to teikt, līdz parādās rītausma.” [Sohīh Muslim]
يَنْزِلُ اللَّهُ "عَنْ اَبِي هُرَيْرَةَ، عَنْ رَسُولِ اللَّهِ صلى الله عليه وسلم قَالَ يَا كُلَّ لَيْلَةٍ حِينَ يَمْضِي ثُلُثُ اللَّيْلِ الاَوَّلُ فَيَقُولُ اَنَا الْمَلِكُ اَنَا الْمَلِكُ مَنْ ذَا الَّذِي يَدْعُونِي فَاَسْتَجِيبَاِلَى السَّمَاءِ الدُّنْ لَهُ مَنْ ذَا الَّذِي يَسْاَلُنِي فَاُعْطِيَهُ مَنْ ذَا الَّذِي يَسْتَغْفِرُنِي فَاَغْفِرَ لَهُ فَلاَ يَزَالُ "
. كَذَلِكَ حَتَّى يُضِيءَ الْفَجْرُ يَنْزِلُ " ابْنُ مَرْجَانَةَ، قَالَ سَمِعْتُ اَبَا هُرَيْرَةَ، يَقُولُ قَالَ رَسُولُ اللَّهِ صلى الله عليه وسلم .اللَّهُ فِي السَّمَاءِ الدُّنْيَا لِشَطْرِ اللَّيْلِ اَوْ لِثُلُثِ اللَّيْلِ الاخِرِ فَيَقُولُ مَنْ يَدْعُونِي فَاَسْتَجِيبَ لَهُ اَوْ يَسْاَلُنِي فَاُعْطِيَهُ " ثُمَّ يَقُولُ مَنْ يُقْرِضُ غَيْرَ عَدِيمٍ وَلاَ ظَلُومٍ "
.وَلاَ ظَلُومٍ ثُمَّ يَبْسُطُ يَدَيْهِ تَبَارَكَ وَتَعَالَى يَقُولُ مَنْ يُقْرِضُ غَيْرَ عَدُومٍ ” عَنْ سَعْدِ بْنِ سَعِيدٍ، بِهَذَا الاِسْنَادِ وَزَادَ
Džābirs (radij-allāhu anhu) teica: “Dzirdēju, ka Pravietis (sall-allāhu aleihi va sallam) teica: „Patiesi, naktī ir stunda - ja tajā muslims lūdz Dievu pēc labuma šai pasaulē vai dzīvē pēc nāves, viņam tas tiek dots. Un tā tas ir katru nakti.” [Sohīh Muslim]
إِنَّ فِي اللَّيْلِ لَسَاعَةً لاَ يُوَافِقُهَا رَجُلٌ مُسْلِمٌ” قَالَ سَمِعْتُ النَّبِيَّ صلى الله عليه وسلم يَقُولُ عَنْ جَابِرٍ، "يَسْأَلُ اللَّهَ خَيْرًا مِنْ أَمْرِ الدُّنْيَا وَالآخِرَةِ إِلاَّ أَعْطَاهُ إِيَّاهُ وَذَلِكَ كُلَّ لَيْلَةٍ
No Abū Umāmas (radhi allahu anhu): Dieva Sūtnim (sall-allāhu aleihi va sallam) jautāja: „Kuru lūgumu (du’a) uzklausa?” Viņš (sall-allāhu aleihi va sallam) teica: „Pēdējā nakts dziļumā un pēc uzrakstītajām (obligātajām) lūgšanām.” [Hasan pēc šeikha al-Albānī; Sunna at-Tirmidhī] ".
جَوْفُ اللَّيْلِ الاخِرُ وَدُبُرَ الصَّلَوَاتِ الْمَكْتُوبَاتِ "قَالَ قَالَ قِيلَ يَا رَسُولَ اللَّهِ اَىُّ الدُّعَاءِ اَسْمَعُ عَنْ اَبِي اُمَامَةَ،
No Muādha ibn Džabala (radij-allāhu anhu): Dieva Sūtnis (sall-allāhu aleihi va sallam) teica: „Ja kāds muslims aiziet gulēt, atcerēdamies Dievu un būdams tīrs (t.i., ar vudū), un tad pamostas un lūdz Dievu kaut ko labu no šīs un nākamās dzīves lietām, viņam tas tiek dots.” [Sohīh pēc šeikha al-Albānī (Musnad Ahmed un at-Tirmidhī)] عَنْ
مُعَاذِبْنِ جَبَلٍ، اَنَّ رَسُولَ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ قَالَ مَا مِنْ مُسْلِمٍ يَبِيت ُعَلَى ذِكْرِ اللَّهِ طَاهِرًا فَيَتَعَارَّ مِنْ اللَّيْلِ فَيَسْاَلُ اللَّهَ عَزَّ وَجَلَّ خَيْرًا مِنْ اَمْرِ الدُّنْيَا وَالْاخِرَةِ اِلَّا اَعْطَاهُ اِيَّاهُ
Dieva tuvums
Amrs ibn Abasa (radhi allahu anhu) stāstīja, ka dzirdējis Pravieti (sall-allāhu aleihi va sallam) sakām: „Vistuvāk Kungs savam vergam ir nakts pēdējā daļā. Ja tev ir iespējams būt starp tiem, kas atceras Dievu šai stundā, tad dari tā.” [Sohīh pēc šeikha al-Albānī (at-Tirmidhī)]
اَنَّهُ سَمِعَ النَّبِيَّ صلى الله عليه وسلم يَقُولُ عَمْرُو بْنُ عَبَسَةَ، حَدَّثَنِي مِنَ الْعَبْدِ فِي جَوْفِ اللَّيْلِ الاخِرِ فَاِنِ اسْتَطَعْتَ اَنْ تَكُونَ مِمَّنْ يَذْكُرُ اللَّهَ فِي تِلْكَ السَّاعَةِ فَكُنْ اَقْرَبُ مَا يَكُونُ الرَّبُّ
Žēlastība no Dieva
No Abū Hureiras: Dieva Sūtnis (sall-allāhu aleihi va sallam) teica: Dievs ir žēlīgs pret vīru, kas uzceļas naktī un lūdz, un pamodina savu sievu, un ja viņa atsakās (celties), apšļaksta viņas seju ar ūdeni. Dievs ir žēlīgs pret sievieti, kas pieceļas naktī un lūdz, un pamodina savu vīru, un ja viņš atsakās (celties), apšļaksta viņa seju ar ūdeni. [Hasan pēc šeikha al-Albānī (Abū Dāvūd)]
عَنْ اَبِي هُرَيْرَةَ، قَالَ قَالَ رَسُولُ اللَّهِ صلى الله عليه وسلم " رَحِمَ اللَّهُ رَجُلاً قَامَ مِنَ اللَّيْل ِفَصَلَّى وَاَيْقَظَ امْرَاَتَهُ فَاِنْ اَبَتْ نَضَحَ فِي وَجْهِهَا الْمَاءَ رَحِمَ اللَّهُ امْرَاَةً قَامَتْ مِنَ اللَّيْل ِفَصَلَّتْ وَاَيْقَظَتْ زَوْجَهَا فَاِنْ اَبَى نَضَحَتْ فِي وَجْهِهِ الْمَاءَ.
Bagātīgs atalgojums par regulāri (pastāvīgi) veiktiem darbiem
Āiša (radij-allāhu anhā) teica: neatstājiet nakts lūgšanu, jo Dieva Sūtnis (sall-allāhu aleihi va sallam) nekad to neatstāja. Ja viņš bija slims vai gurdens, viņš lūdza sēdus.” [Sohīh pēc šeikha al-Albānī (Abū Dāvūd)]
قَالَتْ عَائِشَةُ رضى الله عنها لاَ تَدَعْ قِيَامَ اللَّيْلِ فَإِنَّ رَسُولَ اللَّهِ صلى الله عليه وسلم كَانَ لاَ يَدَعُهُ وَكَانَ إِذَا مَرِضَ أَوْ كَسِلَ صَلَّى قَاعِدًا قَالَتْ عَائِشَةُ رضى الله عنها لاَ تَدَعْ قِيَامَ اللَّيْلِ فَإِنَّ
Viņa teica arī: Pravietim (sall-allāhu aleihi va sallam) jautāja: „Kurš no darbiem ir Dievam vismīļākais?” Viņš (sall-allāhu aleihi va sallam) teica: „Vispastāvīgākais, kaut arī tas būtu mazs.” [Sohīh al-Bukhārī un Sohīh Muslim]
عَنْ عَائِشَةَـ رضى الله عنها ـ اَنَّهَا قَالَتْ سُئِلَ النَّبِيُّ صلى الله عليه وسلم اَىُّ الاَعْمَال ِاَحَبُّ اِلَى اللَّهِ قَالَ " اَدْوَمُهَا وَاِنْ قَلَّ".
Nakts lūgšanas izcilība Ramadāna laikā
Daudzi hadīsi atklāj nakts lūgšanas vērtīgumu tieši Ramadāna laikā:
Grēku piedošana
Abū Hureiras teica: „Dieva Sūtnis (sall-allāhu aleihi va sallam) mudināja uz kijām lūgšanu Ramadānā, kaut arī nepadarīja to obligātu. Viņš (sall-allāhu aleihi va sallam) mēdza teikt: „Kurš lūdz nakts lūgšanu Ramadānā ar ticību un cerēdams uz atalgojumu, tam tiek piedoti tie grēki, ko viņš izdarījis.” [Sohīh al-Bukhārī un Sohīh Muslim]
عَنْ أَبِي هُرَيْرَةَ، قَالَ كَانَ رَسُولُ اللَّهِ صلى الله عليه وسلم يُرَغِّبُفِي قِيَامِرَمَضَانَمِنْ غَيْرِ أَنْ يَأْمُرَهُمْ فِيهِ بِعَزِيمَةٍ فَيَقُولُ " مَنْ قَامَ رَمَضَانَ إِيمَانًا وَاحْتِسَابًا غُفِرَ لَهُ مَا تَقَدَّمَ مِنْ ذَنْبِهِ " .
Starp vistaisnākajiem
No Amra ibn Murra al-Džuhānī: pie Dieva Sūtņa (sall-allāhu aleihi va sallam) atnāca vīrs no Kudā’a cilts un teica: „Ak Dieva Sūtni! Kā ir tad, ja es apliecināju, ka nav cita pielūdzamā kā vien Dievs un ka tu esi Dieva Sūtnis, un lūdzu piecas lūgšanas, un gavēju mēnesi, un stāvēju (nakts lūgšanā) Ramadānā, un devu zakā?” Pravietis (sall-allāhu aleihi va sallam) teica: „Kurš nomirst, šādi darīdams , tas būs no taisnīgajiem un šahīdiem.” [Sohīh (ibn Khuzeima un ibn Hibbān)]
عن عمرو بن مرة الجهني قال جاء رسول الله -صلى الله عليه وسلم- رجل من قضاعة فقال له يا رسول الله ارأيت ان شهدت ان لا اله الا الله وانك رسول الله وصليت الصلوات الخمس وصمت الشهر وقمت رمضان واتيت الزكاة فقال النبي -صلى الله عليه وسلم- من مات على هذا كان من الصديقين والشهداء
Piecelšanās uz nakts lūgšanu
Daudzos hadīsos stāstīts, ko darīja Dieva sūtnis (sall-allāhu aleihi va sallam), kad piecēlās naktī.
Sivāk un vudū
Tiklīdz Dieva sūtnis (sall-allāhu aleihi va sallam) piecēlās uz nakts lūgšanu, viņš iztīrīja zobus ar sivāk un nomazgājās (vudū). Viņš (sall-allāhu aleihi va sallam) teica: „Kad kāds no jums pieceļas naktī, lai iztīra (zobus) ar sivāk, jo, kad viņš lasa savu lūgšanu, eņģelis liek savu muti uz viņa mutes, un viss, kas iziet no tās ieiet eņģeļa mutē.” [Sohīh pēc šeikha al-Albānī (al-Baihakī un citur)]
إذا قام أحدكم من الليل فليَستك، فإن أحدكم إذا قرأ في صلاته وضع ملك فاه على فيه ولا يخرج من فيه شيء إلا دخل فم الملك
Dieva vārda pieminēšana
Ubāda ibn as-Sāmit stāstīja, ka Pravietis (sall-allāhu aleihi va sallam) teica: „Kurš pamodās naktī un pateica: „Lā ilāha ill-allāh vahdahu lā šarīka lah, lah-ul-mulk va lah-ul-hamd va huva ‘alā kulli šajin kadīr, al-hamdu lillāhi va subhān allāh va lā ilāha ill-allāh, v-allāhu akbar va lā haula va lā kuvvata illā b-illāhi (Nav cita dieva kā vien Allāh, Viņš ir viens un nav Viņam neviena līdzbiedra, Viņam ir valdīšana un Viņam ir slava, un noteikšana pār katru lietu. Allāh lai ir slavēts un cildināts, nav cita dieva kā vien Allāh, Allāh ir lielāks, nav citas varas un nav cita spēka kā vien pie Allāh)” un pēc tam pateica: „Allāhumm-aghfir lī (Ak Allāh, piedod man)” vai izsaka lūgumu (du’a), viņam tiks atbildēts, un ja viņš nomazgājas (vudū) un lūdz, viņa lūgšana tiks pieņemta.” [Sohīh al-Bukhārī]
حَدَّثَنِي عُبَادَةُ بْنُ الصَّامِتِ، عَنِ النَّبِيِّ صلى الله عليه وسلم قَالَ " مَنْ تَعَارَّمِنَ اللَّيْلِفَقَالَ لاَ إِلَهَ إِلاَّ اللَّهُ وَحْدَهُ لاَ شَرِيكَلَهُ، لَهُ الْمُلْكُ، وَلَهُ الْحَمْدُ، وَهُوَ عَلَى كُلِّ شَىْءٍ قَدِيرٌ. الْحَمْدُلِلَّهِ، وَسُبْحَانَاللَّهِ، وَلاَ إِلَهَ إِلاَّ اللَّهُ، وَاللَّهُ أَكْبَرُ، وَلاَ حَوْلَ وَلاَ قُوَّةَ إِلاَّ بِاللَّهِ. ثُمَّ قَالَ اللَّهُمَّ اغْفِرْ لِي. أَوْ دَعَا اسْتُجِيبَ، فَإِنْ تَوَضَّأَ وَصَلَّى قُبِلَتْ صَلاَتُهُ ".
Rabīa ibn Ka’b al-Aslamī stāstīja: es pārlaidu nakti pie Pravieša (sall-allāhu aleihi va sallam) durvīm; viņš nomazgājās vudū, un es dzirdēju viņu ilgi atkārtojam: „Sami’-allāhu liman hamidah (Allāh dzird to, kurš Viņu slavina).” Un dzirdēju viņu ilgi atkārtojam: „Al-hamdu l-illahi rabbi-l-‘ālamīn (slava Allāh, pasauļu Kungam).” [Sohīh pēc šeikha al-Albānī (at-Tirmidhī)]
Citā variantā Rabīa saka, ka Pravietis (sall-allāhu aleihi va sallam) atkārtojis: „Subhān allāhi rabbi-l-‘ālamīn (lai cildināts Allāh, pasauļu Kungs),” un „Subhān allāhi va bi hamdih (lai cildināts Allāh un slava Viņam).”
حَدَّثَنِي رَبِيعَةُ بْنُ كَعْبٍ الاَسْلَمِيُّ، قَالَ كُنْتُ اَبِيتُ عِنْدَ بَابِ النَّبِيِّ صلى الله عليه وسلم فَاُعْطِيهِ وَضُوءَهُ فَاَسْمَعُهُ الْهَوِيَّ مِنَ اللَّيْلِ يَقُولُ " سَمِعَ اللَّهُ لِمَنْ حَمِدَهُ " . وَاَسْمَعُهُ الْهَوِيَّ مِنَ اللَّيْلِيَقُولُ " الْحَمْدُ لِلَّهِ رَبِّ الْعَالَمِينَ" . عن ربيعة بن كعب الأسلمى رضى الله تعالى عنه - قال: كنت أبيت عند حجرة النبي صلى الله عليه وآله وسلم، وكنت أسمعه إذا قام من الليل يقول: سبحان الله رب العالمين الهوى، ثم يقول: سبحان الله وبحمده الهوى
Lūgšana viegli klusinātā balsī
Nakts lūgšanu drīkst lūgt gan skaļi, gan klusi, bet vislabāk ir to darīt viegli klusinātā balsī.
No Abū Katāda (radij-allāhu anhu): kādu nakti Pravietis (sall-allāhu aleihi va sallam) izgāja (ārā), un, kad viņš bija pie Abū Bakra (radij-allāhu anhu), tas lasīja lūgšanu klusā balsī, bet, kad viņš gāja garām Umaram ibn al-Khattābam (radij-allāhu anhu), tas lūgšanu lasīja skaļi. Kad vēlāk viņi abi atnāca pie Pravieša (sall-allāhu aleihi va sallam), viņš teica: „Ak Abū Bakr, es gāju tev garām, un tu lasīji lūgšanu klusā balsī.” Abū Bakrs atbildēja: „Mani ir dzirdējis tas, kuram es čukstēju, ak, Dieva Sūtni.” Un Umaram viņš teica: „Es gāju tev garām, un tu lasīji lūgšanu skaļā balsī.” Umars teica: „Ak Dieva Sūtni, es atmodinu miegainos un aizdzenu Šeitōnu.” Hasans pievienoja pie viņa stāstītā: Tad teica Pravietis (sall-allāhu aleihi va sallam): „Ak Abū Bakr, pacel savu balsi mazliet.” Un Umaram viņš teica: „Klusini savu balsi mazliet.” [Sohīh pēc šeikha al-Albānī (Abū Dāvūd un at-Tirmidhī)]
عَنْ أَبِي قَتَادَةَ، : أَنَّ النَّبِيَّ صلى الله عليه وسلم خَرَجَ لَيْلَةً فَإِذَا هُوَ بِأَبِي بَكْرٍ- رضى الله عنه - يُصَلِّي يَخْفِضُ مِنْ صَوْتِهِ - قَالَ - وَمَرَّ بِعُمَرَبْنِ الْخَطَّابِ وَهُوَ يُصَلِّي رَافِعًا صَوْتَهُ - قَالَ - فَلَمَّا اجْتَمَعَا عِنْدَ النَّبِيِّ صلى الله عليه وسلم قَالَ النَّبِيُّ صلى الله عليه وسلم : " يَا أَبَا بَكْرٍمَرَرْتُ بِكَ وَأَنْتَ تُصَلِّي تَخْفِضُ صَوْتَكَ " . قَالَ : قَدْ أَسْمَعْتُ مَنْ نَاجَيْتُ يَا رَسُولَ اللَّهِ . قَالَ وَقَالَ لِعُمَرَ: " مَرَرْتُ بِكَ وَأَنْتَ تُصَلِّي رَافِعًا صَوْتَكَ " . قَالَ فَقَالَ : يَا رَسُولَ اللَّهِ أُوقِظُ الْوَسْنَانَ وَأَطْرُدُ الشَّيْطَانَ . زَادَ الْحَسَنُ فِي حَدِيثِهِ : فَقَالَ النَّبِيُّ صلى الله عليه وسلم : " يَا أَبَا بَكْرٍارْفَعْ مِنْ صَوْتِكَ شَيْئًا " . وَقَالَ لِعُمَرَ: " اخْفِضْ مِنْ صَوْتِكَ شَيْئًا " .
No Ibn Abbāsa (radij-allāhu anhu): Pravietis (sall-allāhu aleihi va sallam) lasīja (nakts lūgšanu) tādā balsī, ka viņu varēja dzirdēt ārpus viņa istabas. [Hasan pēc šeikha al-Albānī (Abū Dāvūd)]
عَنِ ابْنِ عَبَّاسٍ، قَالَ : كَانَتْ قِرَاءَةُالنَّبِيِّ صلى الله عليه وسلم عَلَى قَدْرِ مَا يَسْمَعُهُ مَنْ فِي الْحُجْرَةِ وَهُوَ فِي الْبَيْتِ .
Kopīga nakts lūgšana
Ramadāna laikā Sunna ir lūgt nakts lūgšanu kopīgi – tas ir labāk nekā lūgt vienatnē. Pravietis (sall-allāhu aleihi va sallam) gan pats lūdza kijām lūgšanu kopībā, gan uzslavēja sahābas par šādu lūgšanu un uzsvēra tās vērtīgumu.
No Āišas, ticīgo mātes (radij-allāhu anhā): Dieva Sūtnis (sall-allāhu aleihi va sallam) kādu nakti lūdza masdžidā, un ļaudis lūdza kopā ar viņu. Viņš lūdza arī nākamajā naktī, un sanāca daudz cilvēku. Ļaudis sapulcējās arī trešajā - vai ceturtajā – naktī, bet Dieva Sūtnis (sall-allāhu aleihi va sallam) neizgāja pie viņiem. Kad pienāca rīts, viņš teica: „Es redzēju to, ko jūs darījāt, un nekas cits mani neatturēja iziet pie jums, kā vien bažas, ka tā (nakts lūgšana) jums kļūs obligāta.” Tas notika Ramadānā. [Sohīh al-Bukhārī]
عَنْ عَائِشَةَأُمِّ الْمُؤْمِنِينَ ـ رضى الله عنها أَنَّ رَسُولَ اللَّهِ صلى الله عليه وسلم صَلَّى ذَاتَ لَيْلَةٍ فِي الْمَسْجِدِ فَصَلَّى بِصَلاَتِهِ نَاسٌ، ثُمَّ صَلَّى مِنَ الْقَابِلَةِ فَكَثُرَ النَّاسُ، ثُمَّ اجْتَمَعُوا مِنَ اللَّيْلَةِ الثَّالِثَةِ أَوِ الرَّابِعَةِ، فَلَمْ يَخْرُجْ إِلَيْهِمْ رَسُولُ اللَّهِ صلى الله عليه وسلم، فَلَمَّا أَصْبَحَ قَالَ " قَدْ رَأَيْتُ الَّذِي صَنَعْتُمْ وَلَمْ يَمْنَعْنِي مِنَ الْخُرُوجِ إِلَيْكُمْ إِلاَّ أَنِّي خَشِيتُ أَنْ تُفْرَضَ عَلَيْكُمْ "، وَذَلِكَ فِي رَمَضَانَ.
No Āišas (radij-allāhu anhā): Dieva Sūtnis (sall-allāhu aleihi va sallam) reiz izgāja (no savas mājas) nakts vidū un lūdza masdžidā, un ļaudis lūdza kopā ar viņu. No rīta cilvēki pastāstīja par to citiem, un (nākamajā naktī) sapulcējās vairāk ļaužu un lūdza ar viņu kopā. Kad pienāca ceturtā nakts, masdžidā bija pārpildīta, līdz Pravietis (sall-allāhu aleihi va sallam) izgāja uz rīta lūgšanu. Pabeidzis Fadžr, viņš pagriezās pret ļaudīm, pateica šahādu un tad turpināja: „Patiesi, man nebija nezināma jūsu atrašanās šeit, bet es baidījos, ka tā (nakts lūgšana) jums kļūs obligāta un tas jums būs par grūtu.” [Sohīh al-Bukhārī]
عَنِ ابْنِ شِهَابٍ، قَالَ أَخْبَرَنِي عُرْوَةُ، أَنَّ عَائِشَةَ، أَخْبَرَتْهُ أَنَّ رَسُولَ اللَّهِ صلى الله عليه وسلم خَرَجَ ذَاتَ لَيْلَةٍ مِنْ جَوْفِ اللَّيْلِ، فَصَلَّى فِي الْمَسْجِدِ، فَصَلَّى رِجَالٌ بِصَلاَتِهِ فَأَصْبَحَ النَّاسُ فَتَحَدَّثُوا، فَاجْتَمَعَ أَكْثَرُ مِنْهُمْ فَصَلَّوْا مَعَهُ، فَأَصْبَحَ النَّاسُ فَتَحَدَّثُوا فَكَثُرَ أَهْلُ الْمَسْجِدِ مِنَ اللَّيْلَةِ الثَّالِثَةِ، فَخَرَجَ رَسُولُ اللَّهِ صلى الله عليه وسلم فَصَلَّوْا بِصَلاَتِهِ، فَلَمَّا كَانَتِ اللَّيْلَةُ الرَّابِعَةُ عَجَزَ الْمَسْجِدُ عَنْ أَهْلِهِ حَتَّى خَرَجَ لِصَلاَةِ الصُّبْحِ، فَلَمَّا قَضَى الْفَجْرَ أَقْبَلَ عَلَى النَّاسِ، فَتَشَهَّدَ ثُمَّ قَالَ " أَمَّا بَعْدُ فَإِنَّهُ لَمْ يَخْفَ عَلَىَّ مَكَانُكُمْ، لَكِنِّي خَشِيتُ أَنْ تُفْرَضَ عَلَيْكُمْ فَتَعْجِزُوا عَنْهَا ".
No Āišas (radij-allāhu anhā): Pravietis (sall-allāhu aleihi va sallam) salocīja paklāju naktī un lūdza, bet dienā viņš to atritināja/atlocīja un sēdēja uz tā. Ļaudis sāka nākt pie Pravieša (sall-allāhu aleihi va sallam) un lūdza kopā ar viņu, līdz sapulcējās daudz cilvēku. Tad viņš pavērsās pret tiem un teica: „Ak ļaudis! Uzņemieties veikt tādus darbus, ko jūs spējat veikt, jo patiesi – Dievs nenogurst, kamēr jūs nogurstat, un Dievam mīļākie darbi ir pastāvīgi veiktie, kaut arī tie būtu nelieli.” [Sohīh al-Bukhārī]
عَنِ عَائِشَةَـ رضى الله عنها ـ أَنَّ النَّبِيَّ صلى الله عليه وسلم كَانَ يَحْتَجِرُ حَصِيرًا بِاللَّيْل ِفَيُصَلِّي، وَيَبْسُطُهُ بِالنَّهَارِ فَيَجْلِسُ عَلَيْهِ، فَجَعَلَ النَّاسُ يَثُوبُونَ إِلَى النَّبِيِّ صلى الله عليه وسلم فَيُصَلُّونَ بِصَلاَتِهِ حَتَّى كَثُرُوا فَأَقْبَلَ فَقَالَ " يَا أَيُّهَا النَّاسُ خُذُوا مِنَ الأَعْمَالِ مَا تُطِيقُونَ، فَإِنَّ اللَّهَ لاَ يَمَلُّ حَتَّى تَمَلُّوا، وَإِنَّ أَحَبَّ الأَعْمَالِ إِلَى اللَّهِ مَا دَامَ وَإِنْ قَلَّ ".
Dieva Sūtnis (sall-allāhu aleihi va sallam) ne tikai pats lūdza kijām ul-leil kopībā, bet arī mudināja citus tā rīkoties. Reiz, pēc tam, kad viņš (sall-allāhu aleihi va sallam) bija pabeidzis vadīt kijām lūgšanu Ramadāna laikā un devās prom, cilvēki lūdza, lai viņš (sall-allāhu aleihi va sallam) turpina lūgšanu arī vēl atlikušo nakts daļu. Uz to viņš (sall-allāhu aleihi va sallam) atbildēja: „Tam, kurš lūdz ar imāmu tik ilgi, kamēr imāms beidz lūgšanu un dodas prom, tiek ieskaitīts, ka viņš lūdzis visu nakti.” [Sohīh (Abū Dāvūd, at-Tirmidhī, al-Baihakī)]
عَنْ اَبِي ذَرٍّ، قَالَ صُمْنَا مَعَ رَسُولِ اللَّهِ صلى الله عليه وسلم رَمَضَانَفَلَمْ يَقُمْ بِنَا شَيْئًا مِنَ الشَّهْرِ حَتَّى بَقِيَ سَبْعٌ فَقَامَ بِنَا حَتَّى ذَهَبَ ثُلُثُ اللَّيْلِفَلَمَّا كَانَتِ السَّادِسَةُ لَمْ يَقُمْ بِنَا فَلَمَّا كَانَتِ الْخَامِسَةُ قَامَ بِنَا حَتَّى ذَهَبَ شَطْرُ اللَّيْل ِفَقُلْتُ يَا رَسُولَ اللَّهِ لَوْ نَفَّلْتَنَا قِيَامَ هَذِهِ اللَّيْلَةِ . قَالَ فَقَالَ " اِنَّ الرَّجُلَ اِذَا صَلَّى مَعَ الاِمَامِ حَتَّى يَنْصَرِفَ حُسِبَ لَهُ قِيَامُ لَيْلَةٍ " . قَالَ فَلَمَّا كَانَتِ الرَّابِعَةُ لَمْ يَقُمْ فَلَمَّا كَانَتِ الثَّالِثَةُ جَمَعَ اَهْلَهُ وَنِسَاءَهُ وَالنَّاسَ فَقَامَ بِنَا حَتَّى خَشِينَا اَنْ يَفُوتَنَا الْفَلاَحُ . قَالَ قُلْتُ مَا الْفَلاَحُ قَالَ السُّحُورُ ثُمَّ لَمْ يَقُمْ بِنَا بَقِيَّةَ الشَّهْرِ .
Teikums: „Tam, kurš lūdz ar imāmu…” norāda, cik vērtīgi ir lūgt nakts lūgšanu aiz imāma. Tāpēc, kaut arī ir īpašs atalgojums par kijām ul-leil atlikšanu uz nakts beigu daļu, labāk ir lūgt kopībā nakts sākumā, nekā vienatnē tās beigās. Šī iemesla dēļ Umars (radij-allāhu anhu), būdams khalīfs, atsāka sekot šai Sunnai, un muslimi to turpina vēl šodien.
Nepareizi secinājumi no Umara (radij-allāhu anhu) rīcības
Ir cilvēki, kas, pamatojoties uz šo Umara (radij-allāhu anhu) rīcību, apgalvo, ka „lūgt nakts lūgšanu kopībā ir jaunievedums (bid’ah), ko nepazina Pravieša (sall-allāhu aleihi va sallam) laikā, līdz ar to daži jaunievedumi ir slavējami”, un ka tāpēc tāds Pravieša (sall-allāhu aleihi va sallam) izteikums kā: „Katrs jaunievedums ir maldi,” jāsaprot sašaurinātā nozīmē, jo Umars teica: „Šī patiesi ir laba lieta.” Iepriekšminētais hadīss, kurā Āiša (radij-allāhu anhā)pavēstī, ka Allāh sūtnis (sall-allāhu aleihi va sallam) pats lūdza kijām ul-leil kopībā trīs Ramadāna naktis pēc kārtas un to pārtrauca vienīgi tādēļ, lai šī lūgšana muslimiem nekļūtu obligāta, apliecina šādu secinājumu aplamību. Tāpat nav pieņemams arguments, ka Allāh sūtņa (sall-allāhu aleihi va sallam) teikto varētu sašaurināt Umara (radij-allāhu anhu) sacītais.
Umara (radij-allāhu anhu) vārdi neattiecas uz jaunieveduma nozīmi saskaņā ar šarīa (t.i., ieviest kaut ko jaunu Islāma reliģijā bez iepriekšēja precedenta Tradīcijā), jo uzsāktā kijām ul-leil lūgšana kopībā nav viņa jaunievedums, bet pamatojas Allāh Sūtņa (sall-allāhu aleihi va sallam) darītajā. Umars šeit domāja jaunieveduma (bid’ah) lingvistisko nozīmi, t.i., „kaut kas jauns, kas nebija vispārīgi pazīstams pirms tā uzsākšanas”. Nakts lūgšana aiz imāma neapšaubāmi nebija plaši izplatīta Abū Bakra (radij-allāhu anhu) khalīfāta laikā un Umara (radij-allāhu anhu) khalīfāta sākumā. Skatoties no šāda viedokļa, tas ir kaut kas jauns, bet, būdams saskaņā ar Pravieša (sall-allāhu aleihi va sallam) rīcību, tā ir Sunna, nevis jaunievedums (bid’ah). Kā labu Umars (radij-allāhu anhu) to apzīmē vienīgi šī iemesla dēļ, un tāds ir visu lielo zinātnieku skaidrojums šim izteikumam.
Piemēram, ibn Hadžrs al-Haithamī teica: „Jūdu un kristiešu izraidīšana no Arābijas pussalas un cīnīšanās ar turkiem nav jaunievedumi: tas ir saskaņā ar Dieva sūtņa (sall-allāhu aleihi va sallam) pavēli, kaut arī tas netika darīts viņa dzīves laikā. Umars ar teikumu: „Šis patiesi ir labs jaunievedums (bid’ah),” saistībā ar kijām l-leil domāja vārda bid’ah lingvistisko nozīmi, t.i., darīt kaut ko, kas netika darīts iepriekš. Tas ir līdzīgi kā Allāh vārdi: „Saki: es neesmu nekas iepriekš neredzēts starp Sūtņiem (t.i., neesmu pirmais Sūtnis)(..)” [Sūra al-Ahkāf (46):9]
قُلْ مَا كُنتُ بِدْعًا مِّنَ الرُّسُلِ وَمَا أَدْرِي مَا يُفْعَلُ بِي وَلَا بِكُمْ ۖ إِنْ أَتَّبِعُ إِلَّا مَا يُوحَىٰ إِلَيَّ وَمَا أَنَا إِلَّا نَذِيرٌ مُّبِينٌ
Šeit nav domāts jaunievedums (bid’ah) šarīa nozīmē, jo šāds jaunievedums saskaņā ar Dieva sūtņa (sall-allāhu aleihi va sallam) teikto būtu maldi. Pietiek paskatīties uz sahābām (Pravieša līdzgaitniekiem) (radij-allāhu anhum) un tiem, kas patiesi sekoja viņu piemēram: viņi iebilda pret azāna (aicinājuma uz lūgšanu) došanu vairāk nekā piecas reizes dienā, kā, piemēram, uz Īd (svētku) lūgšanu, lai arī tieši par šo jautājumu nekāds aizliegums nav izteikts. Ir arī lietas, no kurām (sall-allāhu aleihi va sallam) izvairījās, kaut arī viņam bija vajadzība un iespēja tās darīt. Izvairīties no šādām lietām ir Sunna, un tās veikt nozīmē peļamu jaunievedumu. Jūdu izraidīšana un tamlīdzīgi neietilpst starp šādām lietām, jo bija apstākļi, kas kavēja viņu (sall-allāhu aleihi va sallam) to darīt. Līdzīgi ir arī ar nakts lūgšanu: viņam (sall-allāhu aleihi va sallam) bija vajadzība to darīt, bet bija noteikts iemesls, kas viņu (sall-allāhu aleihi va sallam) atturēja turpināt to lūgt kopībā.” [Al-Ibda fi Madarr il-Ibtida]
Abd-ul-Vahābs as-Subkī teica: „Ibn Abd-ul-Barrs teica: „Umars (radij-allāhu anhu) nepavēlēja darīt neko citu, kā vien to, ko Dieva Pravietis (sall-allāhu aleihi va sallam) bija pavēlējis, pieņēmis un kas viņam bija paticis. Vienīgais, kas viņu (sall-allāhu aleihi va sallam) atturēja no turpmākas kijām ul-leil lūgšanas kopībā, bija bažas, ka tas var kļūt par viņa Ummas obligātu pienākumu, un viņš (sall-allāhu aleihi va sallam) bija laipns un žēlsirdīgs pret ticīgajiem. Umars (radij-allāhu anhu) mācījās no Dieva Sūtņa (sall-allāhu aleihi va sallam) un saprata, ka neviens nedrīkst pievienot vai atņemt kaut ko no ticīgo pienākumiem pēc viņa (sall-allāhu aleihi va sallam) nāves. Tādēļ viņš iedibināja nakts lūgšanu kopībā, atjaunoja to un pavēlēja (..)” [Ishraq ul-Masabih fi salat fi Tarawih (1: 168)]
Sieviešu piedalīšanās lūgšanā
Sievietēm ir atļauts piedalīties kijām ul-leil, kā apliecina Abū Dharr (radij-allāhu anhu) stāstītais: „Kad pienāca trešā nakts, viņš (Dieva Sūtnis sall-allāhu aleihi va sallam) sapulcināja savu ģimeni, savas sievas un ļaudis un stāvēja (nakts lūgšanā) ar mums (ilgstoši Ramadāna laikā) (..)” [Sohīh Abū Dāvūd, at-Tirmidhī un citi] .
قَالَ فَلَمَّا كَانَتِ الرَّابِعَةُ لَمْ يَقُمْ فَلَمَّا كَانَتِ الثَّالِثَةُ جَمَعَ اَهْلَهُ وَنِسَاءَهُ وَالنَّاسَ فَقَامَ بِنَا حَتَّى خَشِينَا اَنْ يَفُوتَنَا الْفَلاَحُ . قَالَ قُلْتُ مَا الْفَلاَحُ قَالَ السُّحُورُ ثُمَّ لَمْ يَقُمْ بِنَا بَقِيَّةَ الشَّهْر
Nakts lūgšanas laiks
Kijām ul-leil laiks sākas pēc Išā lūgšanas un ilgst līdz Fadžr. No Abū Basra (radij-allāhu anhu): Allāh Sūtnis (sall-allāhu aleihi va sallam) teica: „Patiesi, Allāh pievienoja jums vēl vienu lūgšanu, un tā it Vitr („nepāra”), tāpēc lūdziet to starp Išā un Fadžr.” [Sohīh pēc šeikha al-Albānī viņa As-Sohīhah (108)]
عن أبي بصرة رضي الله عنه: أن رسول الله صلى الله عليه وسلم قال "إن الله زادكم صلاة، وهي الوتر، فصلوها فيما بين صلاة العشاء إلى صلاة الفجر"
Tomēr gadījumā, ja kāds lūdz nakts lūgšanu vienatnē, jācenšas to darīt nakts beigu daļā, jo tas ir labāk nekā nakts sākumā, jo Pravietis (sall-allāhu aleihi va sallam) teica: „Kurš bīstas, ka neuzcelsies nakts beigu daļā, lai lūdz Vitr tās sākumā; bet kurš cer uzcelties nakts beigās, lai lūdz Vitr nakts beigās, jo nakts beigu daļas lūgšanai ir liecinieki (eņģeļi) un tā ir labāka.” [Sohīh Muslim]
عَنْ جَابِرٍ، قَالَ قَالَ رَسُولُ اللَّهِ صلى الله عليه وسلم " مَنْ خَافَ اَنْ لاَ يَقُومَ مِنْ اخِرِاللَّيْل ِفَلْيُوتِرْاَوَّلَهُ وَمَنْ طَمِعَ اَنْ يَقُومَ اخِرَهُ فَلْيُوتِرْاخِرَاللَّيْل ِفَاِنَّ صَلاَةَ اخِرِاللَّيْلِ مَشْهُودَةٌ وَذَلِكَ اَفْضَلُ " .
Nakts lūgšanas lasīšana
Dieva Sūtnis (sall-allāhu aleihi va sallam) nenoteica nakts lūgšanas lasīšanas ilgumu. Viņa paša lasījumi bija dažāda garuma: dažreiz īsi, biežāk gari un dažos gadījumos sevišķi ilgi.
No Abdullāha ibn Amr ibn al-‘Ās (radij-allāhu anhu): Dieva Sūtnis (sall-allāhu aleihi va sallam) teica: „Kurš stāv (nakts lūgšanu) ar desmit ājām, tas netiek pierakstīts starp nevērīgajiem; kurš stāv (nakts lūgšanu) ar simts ājām, tiek pierakstīts starp godbijīgajiem; un kurš stāv (nakts lūgšanu) ar tūkstoš ājām, to pieraksta starp ļoti bagātajiem (ar labiem darbiem).” (Hasan pēc šeikha al-Albānī (Abū Dāvūd)]
عَنْ عَبْدِ اللَّهِ بْنِ عَمْرِو بْنِ الْعَاصِ، قَالَ قَالَ رَسُولُ اللَّهِ صلى الله عليه وسلم " مَنْ قَامَ بِعَشْرِايَاتٍ لَمْ يُكْتَبْ مِنَ الْغَافِلِينَ وَمَنْ قَامَ بِمِائَةِ ايَةٍكُتِبَ مِنَ الْقَانِتِينَ وَمَنْ قَامَ بِاَلْفِايَةٍكُتِبَ مِنَ الْمُقَنْطَرِينَ " .
Jo garāka nakts lūgšana, jo labāk. Tādēļ, lūdzot vienatnē, ieteicams lasīt lūgšanu pēc iespējas ilgāk.
Lūgumi (du’a)
Hadīsos atrodami vairāki nakts lūgšanai paredzēti lūgumi no Dieva Sūtņa (sall-allāhu aleihi va sallam), tai skaitā vairāki, kas sakāmi lūgšanas sākumā, pirms sākt lasīt Kurānu. Lai uzlabotu Sunnas īstenošanu, ieteicams iemācīties vismaz vienu no tiem.
(1) Ak Allāh! Slava Tev: Tu esi Uzturētājs debesīm un zemei, un visam, kas tajās. Slava Tev: Tev pieder valdīšana pār debesīm un zemi un pār visu, kas tajās. Slava Tev: Tu esi debesu un zemes Gaisma. Slava Tev: Tu esi Patiesība, un Tavs apsolījums ir patiesība; un satikšanās ar Tevi ir patiesa, un Tevis sacītais ir patiess, un Dārzs ir patiess, un Uguns ir patiesa, un Tavi pravieši ir patiesi, un Muhammads (sall-allāhu aleihi va sallam) ir patiess, un Stunda ir patiesa. Ak, Allāh, Tev es pakļaujos, Tev ticu un uz Tevi paļaujos, pie Tevis es vēršos (pēc piedošanas), Tevis dēļ cīnos un Tev atstāju spriedumu. Tāpēc piedod man to, ko esmu nodarījis un ko vēl nodarīšu, to, ko es apslēpju un ko atklāju, (un to, ko tu zini labāk par mani pašu). Tu esi Pasteidzinātājs un Atlicējs. Nav cita dieva kā vien Tu. (Vai - Tu esi mans Dievs, man nav cita dieva bez Tevis.) [Sohīh al-Bukhārī un Sohīh Muslim]
عَنِ ابْنِ عَبَّاسٍـ رضى الله عنهما ـ قَالَ كَانَ النَّبِيُّ صلى الله عليه وسلم يَدْعُو مِنَ اللَّيْلِ " اللَّهُمَّ لَكَ الْحَمْدُ أَنْتَ رَبُّ السَّمَوَاتِ وَالأَرْضِ، لَكَ الْحَمْدُ أَنْتَ قَيِّمُ السَّمَوَاتِ وَالأَرْضِ وَمَنْ فِيهِنَّ، لَكَ الْحَمْدُ أَنْتَ نُورُالسَّمَوَاتِ وَالأَرْضِ، قَوْلُكَ الْحَقُّ، وَوَعْدُكَ الْحَقُّ، وَلِقَاؤُكَ حَقٌّ، وَالْجَنَّةُ حَقٌّ، وَالنَّارُ حَقٌّ، وَالسَّاعَةُ حَقٌّ، اللَّهُمَّ لَكَ أَسْلَمْتُ، وَبِكَ آمَنْتُ، وَعَلَيْكَ تَوَكَّلْتُ، وَإِلَيْكَ أَنَبْتُ، وَبِكَ خَاصَمْتُ، وَإِلَيْكَ حَاكَمْتُ، فَاغْفِرْ لِي مَا قَدَّمْتُ وَمَا أَخَّرْتُ، وَأَسْرَرْتُ وَأَعْلَنْتُ، أَنْتَ إِلَهِي لاَ إِلَهَ لِي غَيْرُكَ "
. عَنِ ابْنِ عَبَّاسٍـ رضى الله عنهما ـ قَالَ كَانَ النَّبِيُّ صلى الله عليه وسلم إِذَا تَهَجَّدَ مِنَ اللَّيْلِ قَالَ " اللَّهُمَّ رَبَّنَا لَكَ الْحَمْدُ، أَنْتَ قَيِّمُ السَّمَوَاتِ وَالأَرْضِ، وَلَكَ الْحَمْدُ أَنْتَ رَبُّ السَّمَوَاتِ وَالأَرْضِ وَمَنْ فِيهِنَّ، وَلَكَ الْحَمْدُ أَنْتَ نُورُالسَّمَوَاتِ وَالأَرْضِ وَمَنْ فِيهِنَّ، أَنْتَ الْحَقُّ، وَقَوْلُكَ الْحَقُّ، وَوَعْدُكَ الْحَقُّ، وَلِقَاؤُكَ الْحَقُّ، وَالْجَنَّةُ حَقٌّ، وَالنَّارُ حَقٌّ، وَالسَّاعَةُ حَقٌّ، اللَّهُمَّ لَكَ أَسْلَمْتُ، وَبِكَ آمَنْتُ، وَعَلَيْكَ تَوَكَّلْتُ، وَإِلَيْكَ خَاصَمْتُ، وَبِكَ حَاكَمْتُ، فَاغْفِرْ لِي مَا قَدَّمْتُ وَمَا أَخَّرْتُ، وَأَسْرَرْتُ وَأَعْلَنْتُ، وَمَا أَنْتَ أَعْلَمُ بِهِ مِنِّي، لاَ إِلَهَ إِلاَّ أَنْتَ "
. عَنْ طَاوُسٍ، سَمِعَ ابْنَ عَبَّاسٍـ رضى الله عنهما ـ قَالَ كَانَ النَّبِيُّ صلى الله عليه وسلم إِذَا قَامَ مِنَ اللَّيْلِ يَتَهَجَّدُ قَالَ " اللَّهُمَّ لَكَ الْحَمْدُ أَنْتَ قَيِّمُ السَّمَوَاتِ وَالأَرْضِ وَمَنْ فِيهِنَّ وَلَكَ الْحَمْدُ، لَكَ مُلْكُ السَّمَوَاتِ وَالأَرْضِ وَمَنْ فِيهِنَّ، وَلَكَ الْحَمْدُ أَنْتَ نُورُالسَّمَوَاتِ وَالأَرْضِ، وَلَكَ الْحَمْدُ أَنْتَ الْحَقُّ، وَوَعْدُكَ الْحَقُّ، وَلِقَاؤُكَ حَقٌّ، وَقَوْلُكَ حَقٌّ، وَالْجَنَّةُ حَقٌّ، وَالنَّارُ حَقٌّ، وَالنَّبِيُّونَ حَقٌّ، وَمُحَمَّدٌ صلى الله عليه وسلم حَقٌّ، وَالسَّاعَةُ حَقٌّ، اللَّهُمَّ لَكَ أَسْلَمْتُ، وَبِكَ آمَنْتُ وَعَلَيْكَ تَوَكَّلْتُ، وَإِلَيْكَ أَنَبْتُ، وَبِكَ خَاصَمْتُ، وَإِلَيْكَ حَاكَمْتُ، فَاغْفِرْ لِي مَا قَدَّمْتُ وَمَا أَخَّرْتُ، وَمَا أَسْرَرْتُ وَمَا أَعْلَنْتُ، أَنْتَ الْمُقَدِّمُوَأَنْتَ الْمُؤَخِّرُ، لاَ إِلَهَ إِلاَّ أَنْتَ ـ أَوْ لاَ إِلَهَ غَيْرُكَ ـ ".
(2) Ak Allāh, Džibrāīla Mīkāīla un Isrāfīla Kungs, debesu un zemes Radītāj, apslēptā un redzamā Zinātāj! Tu izšķir starp Saviem vergiem to, par ko viņi nebija vienisprātis. Vadi mani ar Savu atļauju pie tā, kas patiess tur, kur nav vienprātības. Patiesi, to, kuru Tu gribi, Tu vadi uz taisno ceļu.” [Sohīh Muslim]
حَدَّثَنِي أَبُو سَلَمَةَ، بْنُ عَبْدِ الرَّحْمَنِ بْنِ عَوْفٍ قَالَ سَأَلْتُ عَائِشَةَ أُمَّ الْمُؤْمِنِينَ بِأَىِّ شَىْءٍ كَانَ نَبِيُّ اللَّهِ صلى الله عليه وسلم يَفْتَتِحُ صَلاَتَهُ إِذَا قَامَ مِنَ اللَّيْلِ قَالَتْ كَانَ إِذَا قَامَ مِنَ اللَّيْلِ افْتَتَحَ صَلاَتَهُ " اللَّهُمَّ رَبَّ جِبْرَائِيلَوَمِيكَائِيلَ وَإِسْرَافِيلَ فَاطِرَ السَّمَوَاتِ وَالأَرْضِ عَالِمَ الْغَيْبِ وَالشَّهَادَةِ أَنْتَ تَحْكُمُ بَيْنَ عِبَادِكَ فِيمَا كَانُوا فِيهِ يَخْتَلِفُونَ اهْدِنِي لِمَا اخْتُلِفَ فِيهِ مِنَ الْحَقِّ بِإِذْنِكَ إِنَّكَ تَهْدِي مَنْ تَشَاءُ إِلَى صِرَاطٍ مُسْتَقِيمٍ " .
(3) Ak Allāh, esi cildināts un slavēts, lai svētīts Tavs Vārds un paaugstināts Tavs gods, nav cita dieva bez Tevis. Nav cita pielūdzamā kā vien Allāh (trīs reizes). Allāh ir daudz lielāks (trīs reizes). Es patveros pie Allāh, Dzirdošā, Zinošā, no noraidītā Šeitōna, no viņa pamudinājumiem, viņa elpas un viņa spļāvieniem.” [Sohīh pēc šeikha al-Albānī (Abū Dāvūd un at-Tirmidhī)]
عَنْ أَبِي سَعِيدٍ الْخُدْرِيِّ، قَالَ كَانَ رَسُولُ اللَّهِ صلى الله عليه وسلم إِذَا قَامَ مِنَ اللَّيْلِ كَبَّرَ ثُمَّ يَقُولُ " سُبْحَانَكَ اللَّهُمَّ وَبِحَمْدِكَ وَتَبَارَكَ اسْمُكَ وَتَعَالَى جَدُّكَ وَلاَ إِلَهَ غَيْرُكَ " . ثُمَّ يَقُولُ " لاَ إِلَهَ إِلاَّ اللَّهُ " . ثَلاَثًا ثُمَّ يَقُولُ " اللَّهُ أَكْبَرُ كَبِيرًا " . ثَلاَثًا " أَعُوذُ بِاللَّهِ السَّمِيعِالْعَلِيمِمِنَ الشَّيْطَانِالرَّجِيمِمِنْ هَمْزِهِ وَنَفْخِهِ وَنَفْثِهِ " .
===================
Pielikums no tulkotājas:
Pravieša (sall-allāhu aleihi va sallam) nakts lūgšana
No Āišas (radij-allāhu anhā): Dieva Sūtnis (sall-allāhu aleihi va sallam) parasti lūdza vienpadsmit rakātus, tā bija viņa (nakts) lūgšana, un viņš bija sudžūdā tik ilgi, ka kāds no jums nolasītu piecdesmit ājām, pirms viņš pacēla galvu. Viņš lūdza divus rakātus pirms Fadžr, tad apgūlās uz labajiem sāniem, kamēr pie viņa atnāca muazzins uz lūgšanu.” [Sohīh al-Bukhārī]
عَنْ عُرْوَةَ، أَنَّ عَائِشَةَ، أَخْبَرَتْهُ أَنَّ رَسُولَ اللَّهِ صلى الله عليه وسلم كَانَ يُصَلِّي إِحْدَى عَشْرَةَ رَكْعَةً، كَانَتْ تِلْكَ صَلاَتَهُ ـ تَعْنِي بِاللَّيْلِـ فَيَسْجُدُ السَّجْدَةَ مِنْ ذَلِكَ قَدْرَ مَا يَقْرَأُ أَحَدُكُمْ خَمْسِينَ آيَةً قَبْلَ أَنْ يَرْفَعَ رَأْسَهُ، وَيَرْكَعُ رَكْعَتَيْنِ قَبْلَ صَلاَةِ الْفَجْرِ، ثُمَّ يَضْطَجِعُ عَلَى شِقِّهِ الأَيْمَنِ حَتَّى يَأْتِيَهُ الْمُؤَذِّنُ لِلصَّلاَةِ.
