Islāms
Ticības praktiskā izpausme - Dieva pielūgsmē:
- Pielūgsmes-kalpošanas koncepts Islāmā - Ibāda
- Ticības apliecinājums - Šahāda
- Visu praviešu rituālā lūgšana - Solā
- Žēlastības nodoklis - Zakā
- Ramadāna gavēnis - Saums
- Svētceļojums uz Meku - Hadžs
- Dieva saukšana un atcerēšanās - Dua un Zikrs
- Labā pavēlēšana un noraidāmā aizliegšana
- Pūles Dieva ceļā - Cīņa pret paša un citu tirāniju - Džihāds
- Citas ticības uzskatu praktiskās izpausmes
Lūgšanas nosacījumi un noteikumi
Tulkojis Salmāns Petrovs. Ar Salmāna Petrova stilīgajiem zīmējumiem.
Visžēlīgākā, Žēlojošā Dieva vārdā
LŪGŠANAS NOTEIKUMI
Lai izpildītu lūgšanu, ir jāievēro pieci noteikumi. Ja kaut viens noteikums netiks ievērots tad, kad ir bijusi iespēja to ievērot, lūgšana netiek ieskaitīta.
1. noteikums
Tahara
Vārds tahara arābu valodā nozīmē attīrīšanās vai nomazgāšanās. Nedrīkst izpildīt lūgšanu bez tahara. Tahara ir netīrumu nomazgāšana ar ūdeni. Attīrīšanās šajā gadījumā ir jāsaprot kā ārējās tīrības ievērošana. Savukārt ar lūgšanu mēs attīrāmies iekšēji. Šādi mēs sasniedzam ārējo un iekšējo tīrību ar tahara un solā (īpašs lūgšanas rituāls Islāmā) izpildīšanu.
Pravietis Muhammad (sollallāhu aleihi va sallam) teica: „Attīrīšanās ir lūgšanas atslēga.”
„Attīrīšanās ir ticības daļa.”
„Kas neizpildīja attīrīšanos, tam nav lūgšanas un kas neatcerējās Allāha vārdu (nepateica Bismiļļā) tam nav attīrīšanās (nav derīga tahara).”
Kurānā ir teikts:
„Allāh mīl attīrošos” /9. sūra, 109. āja./
„Jūs, kas noticēja! Kad ceļaties uz lūgšanu, tad mazgājiet jūsu sejas un rokas līdz elkoņiem, un nobrauciet (ar mitrām plaukstām) pa galvu un (mazgājiet) jūsu kājas līdz potītēm”. /5. sūra, 6. āja./
Vudū (nomazgāšanās veids) kārtība
Vudū notiek sekojošā kārtībā: Nolūks, kam jābūt sirdī: ”Es taisos veikt obligāto vudū”, pēc tam jāpasaka: ”Bismiļļāhir-Rohmānir-Rohīm” vienā vārdā. Tas nozīmē Visžēlīgākā (Šajā dzīvē), Žēlojošā (Nākošajā dzīvē) Dieva vārdā.
Pēc tam mazgā roku plaukstas trīs reizes, tīra zobus ar misvāk (zobu tīrīšanas kociņš - sprungulītis no noteikta veida kokiem) vai ar pirkstu, noskalo degunu un muti vienlaicīgi trīs reizes. Pēc tam mazgā seju ieskaitot bārdu trīs reizes. Mazgā rokas sākot ar labo līdz elkonim un mazliet augstāk trīs reizes. Nobrauc ar mitrām plaukstām pa matiem uz galvas un ar pirkstiem ausis no ārpuses un iekšpuses. Mazgā kājas, ieskaitot potītes tā, lai ūdens nokļūst starp pirkstiem trīs reizes sākot ar labo. Pēc vudū vēlams pateikt:
”Ašhadu aļļā iļāha iļļallāhu vahdahu ļā šarīka ļah. Va ašhadu anna muhammadan abduhu va rosūļuh.”
Tas nozīmē: "Es liecinu ka neviens nav pielūgšanas vērts, kā tikai Viens Dievs, kam nav līdzīgā. Un es liecinu ka Muhammad ir viņa kalps un viņa sūtnis."
Piezīme: visas transkripcijas no arābu valodas ir tikai aptuvenas un dotas tikai lai tās iegaumētu tuvākam laikam. Vēlāk masdžidā (mošejā) katram ir jāiemācās pareizi izrunāt arābu tekstus, it īpaši Kurānu.
Tālāk minētie seši noteikumi ir obligāti, lai vudū skaitītos derīgs:
1. Nolūks.
2. Nomazgāt seju vienu reizi.
3. Nomazgāt abas rokas līdz elkonim vienu reizi.
4. Daļēji (pa paura priekšējo daļu) nobraukt ar mitrām plaukstām pa galvas matiem.
5. Nomazgāt abas kājas līdz potītei vienu reizi.
6. Ievērot darbības pēc kārtas.
Viss tas, kas vudū procesā veic papildus pie noskaitītā neattiecas pie obligātā. Taču veikt to ir vēlams un rekomendējams.
Nevēlamās darbības vudū laikā:
1. Lieka ūdens tērēšana. Lai uztaisītu vudū vienu reizi, jāpietiek vienam litram.
2. Mazgāt ķermeņa daļas vairāk par trim reizēm.
3. Izpildīt vudū netīrā vietā, tāpēc ka netīras šļakatas var nokļūt uz ķermeni un apģērbu.
4. Bieža vai dziļa mutes skalošana gavēņa laikā.
5. Pastāvīgas sarunas vudū laikā, kas nav saistītas ar reliģiju.
Tahara stāvoklis paliek nederīgs pēc sekojošā:
1. Fekāliju, gāžu un urīna vai kādas citas vielas dabiska iziešana no netīrumu izvešanas orgāniem.
2. Samaņas vai saprāta zušana neatkarīgi no iemesla, kas to izraisīja - paģībums, apreibināšanās ar alkoholu, narkotiskajām vielām, benzīna izgarojumiem u.c.
3. Miegs. Izņemot gadījumu, kad cilvēks iesnaužas taisni sēdus bez atbalsta mugurai (piem. gaidot lūgšanas sākšanos masdžidā).
4. Vīrieša un sievietes pieskaršanās viens otram ar kaisli. Netīša pieskaršanās, kas var notikt piem. sabiedriskā transportā nepataisa tahara nederīgu.
5. Pieskaršanās netīrumu izvešanas orgāniem ar plauksta iekšpusi bez šķēršļa (apģērba), pie saviem vai kāda cita neatkarīgi.
Viss augstāk minētais padara tahara nederīgu un pirms nākoša solāt (lūgšanas) ir jāveic jauns vudū. Ja tahara paliek derīgs, var skaitīt solāt bez skaita.
Gadījumā, kad cilvēks aizmirst, vai viņš ir tahara stāvoklī vai nav, viņam jāatkārto vudū. Ja cilvēks rodas tādas šaubas lūgšanas laikā, lūgšana nav jāpārtrauc, līdz tas nenoskaidrosies skaidri. Bez tā tahara pataisa nederīgu vīrieša sēklas vai sievietes vagīnas izdalījumu iziešana, dzimumattiecības un Islāma ticības atstāšana. Pēc sekojošā ir jāveic ghusļ (nomazgāšanas veids), kad cilvēkam jānomazgā viss ķermenis ar ūdeni, lai uz tā nepaliktu neviena sausa plankuma.
Gadījumā, ja ūdens nav pieejams, tas ir ļoti auksts vai tā ir tik maz, ka pietiek tikai dzeršanai, un arī citos gadījumos, kad ir auksts ārā un tamlīdzīgi, vudū un ghusļ var aizstāt ar tajamūm (sausās taharas veids). Plaukstas uzliek uz smiltīm vai dabas putekļiem, tad ar plaukstām pārbrauc pa abām plaukstām no iekšpuses un ārpuses, tad uzliek vēlreiz uz smiltīm, nokrata smiltis un pārbrauc pa seju kā vudū gadījumā.
2. noteikums
Tīrības ievērošana
Cilvēkam, kas izpilda solāt, ķermenim, apģērbam un lūgšanas vietai jābūt attīrītiem no netīrumiem. Pie netīrumiem pieskaita: urīns, fekālijas, vēmeklis, maita (beigts vai nogalināts, bet ne Dieva vārdā nokauts dzīvnieks, tā daļa vai asinis, piens u.c.), strutas. Ja kaut kas no minētā atradīsies uz ķermeņa, apģērba vai uz lūgšanas vietas, solā netiks ieskaitīta.
3. noteikums
Soļā laika ievērošana
1. Rīta lūgšanas (fadžr) laiks ir no rītausmas līdz saullēktam.
2. Pusdienas lūgšanas (zuhr) laiks ir no laika, kad saule no zenīta aiziet mazliet uz rietumiem līdz laikam, kad priekšmeta ēna paliek divreiz garāka par priekšmetu.
3. Pēcpusdienas lūgšanas (asr) laiks ir no laika, kad beidzas zuhr un beidzas ar saulrietu.
4. Vakara lūgšanas (maghrib) laiks ir no saulrieta līdz laikam, kad no debesīm pazūd pēdēja gaisma.
5. Nakts lūgšanas (išā) laiks ir no laika, kad beidzas maghrib, līdz saullēktam. Lūgšanu laiku sarakstu mēnesim vai gadam var saņemt masdžidās vai internetā, piemēram, http://www.islamicfinder.org/world.php .
Noskaitītais soļā sava laika sākumā ir vērtīgāks, - Pravietim (sollallāhu aleihi va sallam) uzdeva jautājumu: „Kāds darbs ir visvērtīgākais?” – viņš atbildēja: „Laikus noskaitīta soļā”.
4. noteikums
Aura nosegšana
Soļā izpildīšanas laikā cilvēks stāv Dieva priekšā, runā ar Viņu. Tāpēc ārējam izskatam ir jābūt cienīgam Allāha priekšā. Stāvot Visaugstākā priekšā mums ir jābūt laipniem, Dievbijīgiem un cienošiem Viņu.
Aura ir arābu vārds, kas apzīmē to ķermeņa daļu, kas cilvēkam jānosedz no citu acīm. Vīriešiem aura ir no nabas iekļaujot līdz ceļgaliem. Par sievietes aura Islāma zinātniekiem ir viedokļu domstarpības, daļa uzskata, ka aura ir viss ķermenis, daļa uzskata, ka viss ķermenis, izņemot seju un plaukstas. Mati arī ir aura, tie sievietei jānosedz.
5. noteikums
Skatiens Kaabas virzienā (kibla) uz leju
Cilvēks solā laikā stāv virzienā uz Kaabu, šo virzienu sauc kibla (arābu valodā - virziens). Cilvēkam, kam nav iespējas noteikt vai uzzināt kibla vai nav iespējas tur pagriezties (piem. karā) ir atļauts skaitīt solā jebkurā pieejamā virzienā. Kibla Latvijā ir 155 grādi. Vienkārši vajag skaitīt dienvidu virzienā.
OBLIGĀTO SOĻĀ SKAITS UN RAKAA SKAITS TAJOS
Muslimam par pienākumu Dieva ir uzlikts skaitīt piecus soļā diennaktī. Katrs soļā sastāv no 2, 3 vai 4 rakaa jeb cikliem. Kā veikt atsevišķu rakaa, ir paskaidrots tālāk. Bez obligātām lūgšanām ir papildus vēlamās lūgšanas, kuras skaitīt nav obligāti, bet stipri rekomendēts, to skaitīšana aizpilda nepilnības un kļūdas, kas tika pieļautas obligātās lūgšanās kā arī nes citus labumus un tuvina cilvēku Dievam. Tabulā ir norādītas rekomendētas lūgšanas pirms un pēc obligātām lūgšanām ar rakaa skaitu tajās. Rekomendētas un obligātas lūgšanas ir jānoskaita lūgšanu laikos, kas norādīti iepriekš.
Tabula ar obligātajām un sunna (šajā gadījumā - neobligāto lūgšanu shēma kā to veica Pravietis Muhammeds):
| Lūgšana | Azāns | Ieteicams pirms obligātās | Ikāma | Obligāti | Rekomendēti pēc obligātās |
| Fadž laikā | 2 rakaa | 2 rakaa | - | ||
| Zuhr laikā | 2 vai 4 rakaa | 4 rakaa | 2 vai 4 rakaa | ||
| Asr laikā | 4 rakaa | - | |||
| Magrib laikā | 3 rakaa | 2 rakaa | |||
| Išā laikā | 4 rakaa | 2 rakaa; vēlāk nepāra skaitlis rakaa (vitr solā) |
(Tulkotāju piezīme: Tukšo ailīšu laikos arī drīkst skaitīt neobligāto solā (piem., 2 rakaa). Skaitīt var vienmēr izņemot pēc fadžr (līdz saullēktam) un asr (līdz saulrietam) obligātajām lūgšanām, izņemot sveicinot masdžidu, istihara, kompensējot izlaisto no sava nosolītā neobligāto lūgšanu ritma un tamlīdzīgas speciāla iemesla lūgšanas.)
SOLĀ SKAITĪŠANAS KĀRTĪBA
Tagad sāksim izskatīt lūgšanas kārtību. Pirms tam mēs attīrījāmies un ievērojām citus nosacījumus, lai mūsu solā tiktu pieņemtas. Mēs esam gatavi stāties Allāha priekšā. Ja atceramies savus grēkus, mums tos patiesi jānožēlo. Koncentrējot prātu, domas un savu ķermeni sarunai ar Allāhu, vēršot seju kiblas virzienā, mēs esam gatavi solā izpildīšanai.
Pirms sākt lūgšanu jānoskaita azān (sauciens uz lūgšanas laika sākšanos). To sauc šādi:
Allāhu akbar. Allāhu akbar. Allāhu akbar. Allāhu akbar.
Ašhadu aļļā iļāha iļļallāh. Ašhadu aļļā iļāha iļļallāh. Ašhadu anna Muhammadur-rasūļullāh.
Ašhadu anna Muhammadur-rasūļullāh.
Hajja aļās-solāh. Hajja aļās-soļāh. Hajja aļaļ-faļāh. Hajja aļaļ-faļāh.
(fadžr papildus laikā: Assoļātu kheirum-minan-naum. Assoļātu kheirum-minan-naum.)
Allāhu akbar. Allāhu akbar. Ļā iļāha iļallāh.
Allāh ir vislielākais. (x4)
Es liecinu, ka neviens un nekas nav pielūgsmes vērts, kā tikai Dievs. (x2) Es liecinu, ka Muhammad ir Dieva sūtnis. (x2)
Steidzaties uz lūgšanu. (x2)
Steidzaties uz veiksmi. (x2)
(fadžr laikā: Lūgšana soļā ir labāka par miegu. (x2))
Allāh ir vislielākais. (x2)
Neviens un nekas nav pielūgsmes vērts ( (ļā iļāha), kā tikai Dievs (iļļallāh).
Pēc azāna ir rekomendēts lasīt sekojošus vārdus: Allāhumma solļī aļā Muhammadin va aļā āli Muhammad. Allāhumma robba hāzihid-davatit-tāmmāti va soļāti koimah, āti Muhammadani-ļvasīļata va-ļfadīļata va b-ashu makomam-mahmūdani-ļļatī va-adtah.
Dievs svētī Muhammadu un Muhammada ģimeni. Ak Dievs, šā veiktā sauciena un uzsāktas lūgšanas Kungs! Dod Muhammadam aļ-vasīļa (augstākā pakāpe Paradīzē) un pārākumu, un atdzīvini viņu slavētā vietā, kuru Tu viņam apsolīji. (Tā ir vieta, kur Pravietis stāvēs Tiesas Dienā).
Tagad jānoskaita ikāma, tas ir aicinājums ļaudīm, kas sanāca uz lūgšanu, nostāties līdzenās rindās un sagatavoties soļā. Starp azānu un ikāma ir labs laiks, lai vērstos pie Dieva ar prasībām, lūgšanām un vēlmēm.
Allāhu akbar Allāhu akbar. Ašhadu aļļā iļāha iļļallāh. Ašhadu anna Muhammadar-rasūļullāh. Hajja aļā soļāti, hajja aļāļ-faļāh. Kod komatis-soļātu, kod komatis-soļāh. Allāhu akbar Allāhu akbar. Ļā iļāha iļļallāh.
Allāh ir vislielākais, Allāh ir vislielākais. Es liecinu, ka neviens un nekas nav pielūgsmes vērt, kā tikai Dievs. Es liecinu, ka Muhammad ir Dieva sūtnis. Steidzaties uz lūgšanu. Steidzaties uz veiksmi. Jau nostājušies lūgšanai, jau nostājušies lūgšanai. Allāh ir vislielākais. Allāh ir vislielākais. Neviens un nekas nav pielūgsmes vērts, kā tikai Dievs.
Pēc ikāmas sākas obligātais soļā. Sievietēm nav jālasa azāns, bet ikāma viņas var nolasīt. Azānu lasa lēni un melodiski, ievērojot pauzes pēc teikumiem, bet ikāma lasa salīdzinoši ātri.
RĪTA LŪGŠANA FADŽR DIVOS RAKAA
Vēršot seju kiblas virzienā, koncentrējoties, domās uztaisām nolūku veikt Allāha dēļ rīta obligāto solā divos rakaa. Nolūks ir galvenais lūgšanā, tas piedod solā vērtību, derīgumu un konkretizē to. Nolūku nedrīkst mainīt visas lūgšanas garumā. Nolūks nav jāizsaka vārdos, tam jābūt muslima sirdī un domās. Pravietis teica, ka darbi ir vērtējami pēc to nolūkiem, un katrs dabūs to, kam atbilst viņa nolūks. Noķerot iekšējas koncentrēšanās momentu, nostiprinot nolūku, ceļam augšā rokas līdz ausu līmenim, sakām takbīr: „Allāhu akbar!”
1. zīm.
Tālāk nolaižam abas rokas un saliekam tās uz krūtīm, pie tam labā roka saķer kreiso.
2.zīm.
Tālāk noskaitām sekojošus vārdus:
„Subhānakallāhumma va bihamdika va tabāroka smuka va taaļa džadduka va ļā iļāha ghoiruk.” Tas nozīmē: ”Perfekts Tu, Allāh, slava Tev, Tavs Vārds tika svētīts, Tava vara kļuva augsta un nav dieva, izņemot Tevi!”
Pirms Kurāna teksta lasīšanas noskaitām:
„aauzu biļļāhi minaš-šeiTonir-rodžīm”.
Tas nozīmē: „Es meklēju aizsardzību no nolādētā sātana pie Dieva”
Šie divi teikumi ir jālasa visos soļā tikai pirmajā rakaa, nākošos rakaa nav viņi jālasa, bet jāsāk ar sūru „Fātiha”:
(Tulkotāju piezīme: Atšķirībā no pārējām transskripcijām šajā tekstā, al-fātihas svarīguma dēļ šeit ir nevienkāršots transkripcijas modelis. "z(th)" ir kā angļu valodas "the". Lielie burti norāda citu burtu. Tā "s" ir "sīn", bet "S" ir "Sōd". Tā "A" un "I" ir "Aijn". Tā "a" nav tas pats kas "A", "i" kas "I", "s" kas "S", "t" kas "T", "d" kas "D", "h" kas "H", "k" kas "q", utt.)
bismiļļāHir-rohmānir-rohīm (Žēlīgā, Žēlsirdīgā Dieva vārdā)
aļ-hamdu ļiļļāHi robbiļ-AAļamīn (Slava Dievam, pasauļu Kungam)
ar--rohmānir-rohīm (Žēlsirdīgajam šajā dzīvē pret visiem, Žēlsirdīgajam nākošajā dzīve pret ticīgajiem)
māļiki jaumid-dīn (Tiesas Dienas Valdniekam)
ijjāka naAbudu va ijjāka nastaaĪn (Tev mēs kalpojam un Tavi prasām pēc palīdzības)
iHdinaS-SirōToļ-mustaqīn (Ved mūs taisnā ceļā!)
SirōToļ-ļaz(th)īna an.Amta AleiHim, (To ceļā, kurus Tu apdāvināji ar saviem labumiem,)
ghoiriļ maghDūbi AleiHim va ļaD-Dōōōōōļļīn (un ne to (ceļā), uz kuriem krita Tavs naids un ne nomaldījušos (ceļā)!)
Tālāk sakām: ””āmīn!”
Pēc sūras „Fātiha” lasām kādu citu sūru vai pantus no Kurāna. Teksts jālasa mierīgi, ar pauzi pēc katra panta, vēlams lasīt Dievbijīgā, mazliet skumjā balsī, skaidri zināt un saprast katra vārda nozīmi.
Tālāk izpildām rukua, 3.zīm. paceļam rokas ausu līmenī sakot „Allāhu akbar!” tas nozīmē Dievs ir vislielākais!, pēc tam saliecamies uz priekšu, turot muguru un kājas taisnas un rokas liekot uz ceļgaliem. Šajā pozīcijā pie sevis nolasām 1 līdz 3 reizes: „Subhāna robbijaļ-azīm” Tas nozīmē, Cik perfekts mans Kungs, Visvarenākais!
3.zīm.
Tad iztaisnojamies iepriekšējā pozīcijā, 4.zīm. paceļot rokas ausu līmenī, sakot: ”Samial-lāhu ļiman hamidah!” Tas nozīmē: Izdzirdēja Dievs to, kas slavēja Viņu!
4.zīm.
Nolaižam rokas, pie sevis sakot: „Robbanā va ļakaļ-hamd!” Tas nozīmē: Tev Slava, Mūsu Kungs!. Stāvēšanas pozīcijā jāpaliek vismaz 1-2 sekundes pēc iztaisnošanās.
Tālāk lai izpildītu sudžūd, sakām „Allāhu akbar!”, un tad nolaižamies zemē, liekot rokas priekšā.
5.zīm.
Šajā pozīcijā ar zemi jāskaras septiņām vietām: sejai (piere un deguns), abām plaukstām, abiem ceļgaliem, abu kāju pirkstiem. Elkoņus nenolaižam pie zemes, pēdas saliekam kopā. Šajā pozīcijā pie sevis 1 līdz 3 reizes nolasām:
„Subhāna robbijaļ-aaļā”
Tas nozīmē: Cik perfekts mans Kungs, Visaugstākais!
Šī pozīcija ir svarīga ar to, ka tajā muslims visvairāk pietuvinās Dievam, tāpēc labi būtu tajā izteikt savas prasības un lūgšanas.
Tālāk, paceļot ķermeni, iztaisnojam muguru taisnu, apsēžamies uz kreiso pēdu ar dibenu, labo pēdu atstājot vietā, plaukstas saliekam uz kājām. 6.zīm.
Pie sevis sakām: Subhānallāh, Robbī gfirļī, robbī gfirļī. Tas nozīmē: Cik Perfekts esi Dievs! Piedod man, mans Kungs, piedod man, mans Kungs. Šajā pozīcijā jāsēž vismaz 1-2 sekundes.
Tālāk uztaisām otru sudžūd tāpat, kā pirmo. 5.zīm. Ar to beidzas pirmais rakaa, jeb cikls. Ceļamies kājās, uz sākam otru rakaa ar to, ka paceļam rokas un sakām „Allāhu akbar!” un uzreiz lasām sūru „Fātiha”1.zīm. Turpinām to pašu līdz otram sudžūd. Kad izpildījām noslēdzošo rakaa, apsēžamies uz kreiso pēdu un skaitam pie sevis tašahud (liecība):
(1.daļa) Attahījātu ļiļļāhi vas-soļāvātu vat-tojjibāt. As-saļāmu aleika ajjuhan-nabīju va rohmatullāhi va barokātuh. As-saļāmu aleinā va aļā ibādiļļāhis-solihīn. Ašhadu aļļā iļāha iļļallāh va ašhadu anna muhammadan abduhu va rosūļuh.
Sveicieni, lūgšanas un labie darbi (ir tikai) Dievam. Miers tev, ak Pravieti, Dieva žēlastība un Viņa svētība. Miers mums un Dieva patiesajiem kalpiem. Es liecinu, ka neviens un nekas nav pielūgšanas vērts, kā tikai Dievs, un es liecinu, ka Muhammad ir Viņa kalps un Viņa sūtnis.
(2.daļa) Allāhumma solļī aļā muhammadin va aļā āļi muhammadin, kamā soleita aļā ibrohīma va aļā āļi ibrohīm. Va bārik aļā muhammadin va aļā āļi muhammadin, kamā bārokta aļā ibrohīma va aļā āļi ibrohīma fīļ-āļamīn. Innaka hamīdum-madžīd.
Dievs, svētī Muhammad un Muhammada ģimeni, tāpat kā Tu svētīji Ibrohīm un Ibrohīma ģimeni. Un dod labumu Muhammad un Muhammada ģimenei, tāpat kā Tu devi labumu Ibrohīm un Ibrohīm ģimenei paaudzēs. Patiesi, Tu esi Slavēts, Varens.
Tālāk pagriežam seju pa labi, sakot „As-salāmu aleikum va rohmatullāh” 7.zīm.
Tas nozīmē: Miers jums un Dieva žēlastība , pagriežam pa kreisi un sakām to pašu. Tas saucas taslīm.
Ar to ir noslēgts soļā.
LŪGŠANAS OBLIGĀTĀS SASTĀVDAĻAS
Lūgšanā ir obligātas sastāvdaļas, kuru izpilde ir obligāta muslimam. Tādu ir 13, tie saucas arkān, vienskaitlī rukn. Ja kaut viens rukns (pīlārs) tikls izlaists, lūgšana netiks ieskaitīta.
1. nolūks
2. pirmais takbirs „Allāhu akbar!”
3. stāvēšana tiem, kam ir iespēja stāvēt, kad lasa „Fātiha”
4. „Fātiha” lasīšana
5. rukua pozīcija
6. iztaisnošanās no rukua un stāvēšana
7. sudžūd pozīcija divas reizes
8. sēdēšana starp diviem sudžūd
9. sēdēšana tašahud lasīšanas laikā
10. tašahud lasīšana
11. taslīm uz vienu pusi
12. miers un padevība katrā solāt pozīcijā
13. norādītās secības ievērošana
Viss kas pīlāros nav minēts, neattiecas pie obligātā, bet ir ļoti rekomendēts un tas ir jādara, kaut gan aizmirstot vai izlaižot, lūgšana būs derīga.
VAKARA LŪGŠANA MAGHRIB TRIJOS RAKAA
Visas lūgšanas sākās ar nolūku, un šoreiz nolūkam jābūt izpildīt obligāto vakara solāt jeb lūgšanu maghrib trijos rakaa Allāha dēļ. Paceļot rokas ausu līmenī sakām „Allāhu akbar!” un turpinām pildīt pirmo rakaa kā ierasti. Šeit atšķirība ir tā, ka otrais rakaa nav noslēdzošais, bet noslēdzošais ir trešais rakaa, tāpēc pēc otrā rakaa noskaitām tikai tašahud 1.daļu un ceļamies uz trešo rakaa. Tajā pēc „Fātiha” nelasa neko, izpilda rukua un divus sudžūd un tad nolasa tašahud 1. un 2.daļu un dod „As-saļāmu aleikum va rohmatullāh” uz abām pusēm.
LŪGŠANA ČETROS RAKAA (ZUHR, ASR, ĪŠĀ)
Četru rakaa lūgšanā ir divi tašahud, pēc 2. un 4. rakaa. Pēc otrā rakaa tašahhud ir tikai 1.daļa, bet pēc noslēdzošā ceturtā rakaa, tašahud ir abas daļas. Trešajā un ceturtajā rakaa pēc „Fātiha” nelasa neko. Piezīme: Pirmajos divos rakaa fadžr, maghrib un išā obligātās lūgšanās Kurānu lasa ierastā balsī, visos citos rakaa Kurānu lasa pie sevis.
Katram, kam jāmācās skaitīt lūgšana ir stipri ieteicams atnākt uz masdžidu (mošeju, Brīvības ielā 104, ieeja no sētas puses) un lūgt praktisku palīdzību Kurāna izrunā, kustību secībā un citos jautājumos, lai droši sāktu izpildīt solāt.
NEVĒLAMAS DARBĪBAS SOĻĀ IZPILDĪŠANAS LAIKĀ
1. Taustīt jebko ar pirkstiem (piem. bārdu, drēbes)
2. Grozīt seju bez vajadzības
3. Izpildīt lūgšanu, aplūkojot priekšmetus (piem. zīmējumus, ornamentus utt.)
4. Izpildīt lūgšanu, ja tā nav aizkavēta, atrodoties blakus pagatavotam ēdienam
5. Izpildīt lūgšanu stāvoklī, kad organisms prasa steidzīgi nokārtot dabiskas vajadzības.
6. Izpildīt lūgšanu kapsētā, pirtī, tualetē, atkritumu izgāšanas vietās, cilvēku pulcēšanās vietās, kas traucētu to izpildīt normāli (piem. tirgū, stacijas peronā, ceļa vidū)
7. Žāvāties lūgšanas laikā. Ja nevar to izciest, jāpieliek kreisā roka mutes priekšā.
8. Izpildīt lūgšanu, būdams miegainā stāvoklī.
9. Lasīt jebko no Kurāna ruku un sudžūd pozīcijās
10. Skatīties uz debesīm
11. Sakrustot pirkstus, spēlēties
12. Rādīt mīmikas zīmes ar acīm vai pirkstiem
13. Sudžūd pozīcijā turēties pie apģērba vai matiem
14. Masdžidā pastāvīgi izpildīt lūgšanas vienā un tai pašā vietā
15. Jaukt Kurāna sūru secību (piem. lasīt 114., tad 113. un tad 112. sūru )
16. Salikt rokas zemāk par nabu stāvēšanas laikā (pareizi ir uz krūtīm, lai gan Hanafi mazhabā tās liek zemu)
17. Atbalstīties ar pleciem pret zemi sudžūd laikā
18. Tašahud laikā sēdēt, paceļot ceļgalus augšā (suņu pozā)
19. Izpildīt lūgšanu bez priekšējā aizsega (tas var būt piem. siena vai kolona, kā arī citi priekšmeti, kurus ērti nolikt sev priekšā: apavi, darbarīks, mājdzīvnieks, krēsls, mugursoma utt.).
Minētie momenti pazemina lūgšanas vērtību un atalgojumu par to, taču nepataisa lūgšanu par nederīgu. Vēlams no tiem izvairīties.
DARBĪBAS, KAS PATAISA LŪGŠANU PAR NEDERĪGU
1. Kaut viena pīlāra jeb rukna izlaišana. Ja muslims aizmirsa to un atcerējies lūgšanas laikā, ka izlaida kādu no 13. pīlāriem (piem. nenoskaitīja sūru „Fātiha” ), viņam jāatgriežas pie tās vietas un turpināt lūgšanu no tās.
2. Nepieļaujamas kļūdas al-Fātiha recitēšanā.
3. Ēšana vai dzeršana, arī mazos daudzumos.
4. Smiekli
5. Vēršanās pie kāda vai saruna ar kādu izņemot Dievu. Ja ir vajadzība pievērst kāda uzmanību kaut kam, jāpasaka „Subhānallāh!”
6. Nevajadzīgas kustības, kas liek domāt apkārtējiem, ka muslims pašlaik lūgšanu neskaita. Maz pamanāmas kustības pēc vajadzības neanulē lūgšanu, var arī uztaisīt soli pa labi vai pa kreisi, noteiktās situācijās ar vajadzību arī uz priekšu vai atpakaļ.
7. Ja nav ievērots kaut viens no pieciem lūgšanas noteikumiem (tahara, tīrība, soļā laiks, kibla un aura nosegšana)
SUDŽUDUS-SAHV (divi sudžūd, kas jāuztaisa kā kompensācija par pieļauto kļūdu lūgšanā)
Sudžūdus-sahv izpilda starp tašahud 2.daļu un taslīm. Pamanot pieļauto kļūdu, jāizpilda lūgšana līdz noslēdzošajām rakaa un pēc tašahud 2.daļas jāuztaisa divi sudžūd, tad dot taslīm uz abām pusēm. Tas jādara, ja:
1. ir izlaists kaut viens rukns jeb pīlārs.
2. ir izpildīts lieks rakaa
3. ir aizmirsts noskaitīt tašahud pēc otrā rakaa un jau piecēlušies kājās. Izlaistais tašahud nav jāizpilda. Ja vēl nav pilnībā piecēlušies kājās, var apsēsties un izpildīt tašahud.
4. ir šaubas par to, cik rakaa ir noskaitīti. Ja ir šaubas par to, ir noskaitīti 3 vai 4 rakaa jāuzskata, ka ir noskaitīti 3.
LŪGŠANAS PĀRCELŠANA UN SAĪSINĀŠANA
Dzīvē var gadīties tādas situācijas, kad muslimam neizdodas kārtīgi un laikus izpildīt solāt. Tādas situācijas var gadīties piem. ceļojumā un neparedzētos grūtos apstākļos. Ņemot to vērā, Dievs ir atvieglojis obligāto lūgšanu nosacījumus, atļāvis pārcelt un saīsināt tās.
1. Saīsinājums
Lūgšanas saīsinājums nozīmē četru rakaa lūgšanu (zuhr, asr, išā) saīsināšanu līdz divu rakaa lūgšanas formai, ja ir nolūks tās saīsināt. Tiesības saīsināt lūgšanu tiek dotas ceļotājam, kas devies ceļojumā, no brīža, kad viņš atstāj savu pilsētu. Saīsināt fadžr un maghrib lūgšanu nav atļauts. Lūgšanas saīsinājums ir atvieglojums no Dieva, Viņa dāvana. Pravietis vienmēr ceļojumos saīsināja lūgšanas, un lika neatteikties no tā, tāpēc arī mums tas jādara. Nav atšķirības, muslims devies ceļojumā ar kājām, ar transportu vai ar lidmašīnu.
2. Pārcelšana
Lūgšanas pārcelšana nozīmē divu lūgšanu izpildīšanu vienas no tām laikā. Tas ir atļauts ceļotājam, kā arī cilvēkiem, kas citas iespējas vienkārši nav, piem. kara laikā, smagi slimi muslimi, tie kuru dzīvība vai veselība tajā laikā ir briesmās. Pārcelt var zuhr lūgšanu uz asr laiku un izpildīt abas lūgšanas asr laikā un otrādi, asr izpildīt kopā ar zuhr vienā laikā. Tas pats attiecas uz maghrib un išā. Savienot fadž ne ar vienu lūgšanu nav atļauts, tāpat nav atļauts savienot asr ar maghrib.
DŽAMĀA LŪGŠANA
Džamāa (grupa) lūgšana ir lūgšana, kuru izpilda divi vai vairāki cilvēki. Atalgojums par džamāa lūgšanu ir 27 reizes lielāks par lūgšanu vienatnē. Džamāa lūgšana ir kolektīvs pienākums, tas jāizpilda muslimu grupai, kas ir spējīga to darīt vietā, kur dzīvo muslimi. Pravietis teica, ka ir divi iemesli, lai neapmeklētu džamāa lūgšanu: slimība un bailes (no briesmām un draudiem). Atklāta džamāa lūgšanas izpilde ir kritērijs, pēc kura var spriest, ka reģionā eksistē Islāms. Ja Islāma valdības teritorijā ir reģions, kurā neizpilda džamāa lūgšanu, Islāma valdniekam ir pienākums cīnīties ar tā reģiona muslimiem, kas to neievēro.
Pravietis brīdināja, ka ja 3 un vairāki muslimi sapulcēsies kopā un neievēros soļātuļ-džamāa, viņus iekaros šeitons. Pat tad, kad Ibnu Maktum(rodiallāhu anh) žēlojās Pravietim uz to, ka viņš ir akls un viņa māja atrodas tālu no masdžidas, un viņam nav vedēja un prasīja atļauju palikt mājās, Pravietis atbildēja: „Ja dzirdi azānu vārdus, atsaucies kaut vai līšus”.
Džamāa lūgšanai ir nenovērtējama vērtība Islāma sabiedrībai, tā dod noteiktu impulsu ticības un Islāma stiprināšanā, kā vienota Allāha pielūgšanas sistēma. Grupas lūgšana nes zināmu pozitīvu labumu Islāmam:
1. norāda uz visu muslimu vienotību, neatkarīgi no viņu sociālā stāvokļa, ādas krāsas, tautības.
2. veic visu šķēršļu pārvarēšanu, kas traucē vienoties muslimiem vienīgajam mērķim, kura dēļ viņi dzīvo pasaulē. Lūgšanā viņi stāv Dieva priekšā, un Viņa priekšā viņus atšķir tikai Dievbijības pakāpe.
3. audzina muslimam organizētības sajūtu un pakļaušanos godīgiem valdniekiem, kas stāv uz Islāma likumiem.
4. satuvina muslimus, attīsta un padziļina viņos solidaritātes, mīlestības, brālības un cieņas izjūtas, vēlmi palīdzēt viens otram.
Džamāa lūgšanas izpildes kārtība
Priekšā stāv imām – muslims, kas vada grupas lūgšanu. Viņam aiz muguras taisnās rindās nostājās ma.mūmi (muslimi, kas lūgšanā seko imāmam).
8.zīm. Grupas soļā divatā un trijatā
Muslims, kas nolasīja azānu (muazzin), nolasa ikāma, paziņojot par obligātās lūgšanas sākumu. Pēc tam imāms uzsāk lūgšanu, uztaisa attiecīgu nolūku vadīt grupas lūgšanu Dieva dēļ. Imāms paceļ rokas, skaļi sakot „Allāhu akbar!”
Šie vārdi ir signāls pārējiem, kas seko lūgšanai, viņi arī uztaisa nolūku sekot obligātā lūgšanā, paceļ rokas un pie sevis saka takbir. Tālāk imāms turpina izpildīt solāt pīlārus pēc kārtas, pārējie atkārto pēc viņa to pašu, 1-2 sekundes atpaliekot kustībās, Kurānu lasa pie sevis. Visi „Allāhu akbar”, „Samiallāhu liman hamidah” un „As-saļāmu aleikum va rohmatullāh” imāms saka skaļi visās piecās lūgšanās, lai pārējie to dzirdētu. Visus citus tekstus, izņemot vietas kur Kurāns jālasa skaļi, gan imāms gan pārējie saka pie sevis.
Jauniem muslimiem grupas lūgšana jāpraktizē masdžidā ar mērķi iemācīties tās nianses un zināt, kā to izpilda praksē. Ja grupas lūgšanu izpilda divi cilvēki, muslims nostājas pa labi no imāma un pus pēdu atpakaļ. Sievietei jāstāv imāmam aiz muguras, ja tikai viņa nav imāma māte, māsa vai sieva.
Imāms ir muslims, kas vada lūgšanu, viņš ir kā delegāts pie Dieva no dotās grupas. Tāpēc imāmam stingri jāpieturas pie Kurāna un Sunnas, jābūt Dievbijīgam. Pirmais kritērijs, pēc kura izvēlās imāmu ir kompetence Kurāna jautājumos.
Azāns un ikāma lasa cits muslims muazzins. Sieviete, kāda izglītība vai īpašības viņai nebūtu, nevar būt imāms grupā, kurā ir vīrietis. Sieviešu grupā sieviete var būt imāms.
Grupas lūgšanas sākuma nokavēšana
Ja muslims nokavēja grupas lūgšanas sākumu, viņam mierīgi jānostājas muslimu rindā, uztaisīt nolūku un pievienoties lūgšanai, nolasot pie sevis ”Allāhu akbar!” Tālāk viņš ieņem to pozīciju, kurā atrodas imāms, un turpina ar pārējiem izpildīt lūgšanu. Ja muslims paspēja pievienoties pirms pirmā taslīma, viņa grupas lūgšana ir ieskaitīta. Ja muslims paspēja pirms imāms nav piecēlies no ruku, dotais rakaat ir ieskaitīts, un tas viņam nav jāatkārto, pat ja viņš nav izlasījis „Fatihah”. Bet ja muslims paspēja pievienoties lūgšanai tikai pēc tam, kad imām ir iztaisnojies no ruku vai vēlāk, dotais rakaat nav pieņemts. Kad imām dod taslīm uz abām pusēm, muslims, kas nokavēja kaut vienu rakaat, nedod taslīm, pieceļas un izpilda rakaa, kurus izlaida.
DŽUMUA LŪGŠANA
Šī ir obligātā lūgšana, kuru kolektīvi izpilda piektdienās zuhr lūgšanas laikā, masdžidā. Par šīs lūgšanas svarīgumu ir teikts Kurānā: „Jūs, kas noticēja! Kad jūs dzirdēsiet saucienu uz lūgšanu pulcēšanās (piektdienas) dienā, tad tiecaties uz Dieva atcerēšanos (lūgšanu) un atstājiet tirdzniecību, tas jums ir labāk, ja jūs tik zinātu.”
Kārtība, kurā izpilda a džumua lūgšanu
Imāms uzkāp uz pacēlumu muslimu priekšā, novēla visiem mieru, sveicinot viņus. Muazzins lasa azānu. Pēc azāna, imāms sāk savu piektdienas uzrunu, to viņš lasa stāvot. Nolasot uzrunas pirmo daļu, imāms apsēžas, uztaisa pauzi. Pēc tam pieceļas un turpina uzrunas otro daļu. Pabeidzot uzrunu, imāms nokāpj no pacēluma un nostājās muslimu priekšā. Muazzins nolasa ikāma un imāms sāk vadīt grupas lūgšanu divos rakaa, lasot Kurānu skaļi. Muslims, kas nokavēja džumua lūgšanu, izpilda četru rakaa zuhr lūgšanu.
Šajā dienā ir vēlams vairāk vērsties pie Dieva ar prasībām, vēlmēm un lūgšanām, lasīt vairāk Kurānu, tā kā šī diena, pēc Pravieša vārdiem ir iknedēļas muslimu svētki.
