islāms
Ticības praktiskā izpausme - Dieva pielūgsmē:
- Pielūgsmes-kalpošanas koncepts Islāmā - Ibāda
- Ticības apliecinājums - Šahāda
- Visu praviešu rituālā lūgšana - Solā
- Žēlastības nodoklis - Zakā
- Ramadāna gavēnis - Saums
- Svētceļojums uz Meku - Hadžs
- Dieva saukšana un atcerēšanās - Dua un Zikrs
- Labā pavēlēšana un noraidāmā aizliegšana
- Pūles Dieva ceļā - Cīņa pret paša un citu tirāniju - Džihāds
- Citas ticības uzskatu praktiskās izpausmes
Imāma teiktā atkārtošana balsī solā laikā bez iemesla un tādas atkārtošanas juridiskais statuss
Apkopojis Salmāns Petrovs
Imāma teiktā atkārtošana ir ar šarīas atzīta lieta, kuru ir nepieciešams veikt tajos gadījumos, kad imāma balss ir vāja, vai lūdzēju masdžidā ir tik daudz, ka viņa balss nav dzirdama pēdējās rindās. Un uz to norāda sekojošie hadīsi:
Pastāsta Džābir, lai Dievs ir apmierināts ar viņu: "Pravietis, miers viņam un Dieva svētība, nejutās labi un, kad mēs izpildījām ar viņu lūgšanu, viņš sēdēja, bet Abū Bakr atkārtoja viņa takbīrus, lai tos dzirdētu lūdzēji. Pravietis, miers viņam un Dieva svētība, pagriezās, ieraudzīja, ka mēs stāvam kājās, un deva mums zīmi, lai apsēžamies, un mēs apsēdāmies. Tā arī mēs izpildījām lūgšanu, sēžot kā viņš, un kad viņš beidza lūgšanu, viņš sacīja: "Tikko jūs teju izdarījāt to, ko dara persieši un romieši – stāv kājās viņu valdnieku priekšā, kad tie sēž. Tāpēc nedariet tā. Sekojiet imāmiem – ja imāms lūgšanā stāv, jūs arī pildiet stāvus, bet, ja imāms tajā sēž, sēdiet arī jūs."" [Muslim (413), Nasāī (1200), Abū Dāvud (602), Ibn Mādžah (1240), Ahmad (334/3).]
Citā šī hadīsa versijā no Džābira, lai Dievs ir apmierināts ar viņu, ir teikts: "Pravietis, miers viņam un Dieva svētība, vadīja mūsu lūgšanu, bet Abū Bakr stāvēja aiz viņa. Un kad pravietis, miers viņam un Dieva svētība, teica takbīr, Abū Bakr atkārtoja takbīr, lai ļautu mums dzirdēt to." [Muslim (413), Nasāī (1200), Abū Dāvud (602), Ibn Mādžah (1240), Ahmad (334/3).]
Pastāstīts no Āišas, lai Dievs ir apmierināts ar viņu, kura teica: "Vienreiz, kad pravietis, miers viņam un Dieva svētība, bija slims ar to slimību, no kuras viņš nomira, pie viņa atnāca Bilāl un pasauca viņu uz lūgšanu. Pravietis atbildēja: "Pasakiet Abū Bakram, lai vada lūgšanu," un es teicu: "Abū Bakru ātri pārņem grūtsirdība, ja viņš nostāsies tavā vietā, viņš nespēs palasīt," uz ko viņš atbildēja: "Pasakiet Abū Bakram, lai vada lūgšanu," un es atkārtoju to pašu. Pēc trešās vai ceturtās reizes viņš atbildēja: "Jūs esat kā tās sievietes ar Jūsufu! Pasakiet Abū Bakram, lai vada lūgšanu!" Kad Abū Bakr sāka pildīt lūgšanu, pravieti, miers viņam un Dieva svētība, izveda divi cilvēki, - tā, it kā es skatītos uz viņu tagad, kad viņš taisa savus soļus, - un kad viņu ieraudzīja Abū Bakr, viņš sāka atkāpties atpakaļ, taču pravietis, miers viņam un Dieva svētība, deva viņam zīmi, lai turpina skaitīt, un kad Abū Bakr atkāpās, pravietis, miers viņam un Dieva svētība, apsēdās viņam blakus, bet Abū Bakr atkārtoja viņa takbīrus, lai tos dzirdētu cilvēki." [Bukhārī (174/1)]
Citā šī hadīsa versijā no Āišas, lai Dievs ir apmierināts ar viņu, ir pastāstīts: "..pravietim, miers viņam un Dieva svētība, palika vieglāk, un viņš piecēlās un sāka iet, atbalstoties uz diviem cilvēkiem, taisot soļus pašam, un, kad viņš iegāja masdžidā, Abū Bakr to pamanīja un sāka atkāpties. Tad pravietis, miers viņam un Dieva svētība, deva viņam zīmi, un, kad pienāca klāt, apsēdās no Abū Bakra pa kreisi. Abū Bakr pildīja lūgšanu stāvus, bet pravietis, miers viņam un Dieva svētība, sēdus. Abū Bakr vadījās pēc pravieša, miers viņam un Dieva svētība, lūgšanas, bet pārējie lūdzēji vadījās pēc Abū Bakra, lai Dievs ir apmierināts ar viņu, lūgšanas." [Bukhārī (681), Muslim (418), Tirmizī (3672), Ahmad (34/6), Mālik (414), Dārimī (1257).]
Piezīme: šajā hadīsa versijā nav norādīts iemesls atkārtošanai pēc imāma, taču tas nenozīmē to, ka atkārtot imāma teikto ir atļauts arī bez iemesla. Tas ir tāpēc, ka šī hadīsa teksts ir mutlak (مطلق), jeb nepaskaidrots, bet iepriekš minētā versijas teksts ir mukajjad (مقيد), jeb paskaidrots, jo tajā ir minēts iemesls, proti, vārdi: "atkārtoja, lai tos dzirdētu cilvēki". Un, ja pie vienas lietas attiecas gan nepaskaidroti, gan paskaidroti teksti, nepaskaidrotus paskaidro ar paskaidrotiem, nevis otrādi. Hadīsus par vienu un to pašu gadījumu izskata, paskaidrojot vienu ar otru, nevis atsevišķi. Un tāpēc, hadīss, kurā ir paskaidrots kaut kas vairāk, par notikumu liecina vairāk.
Hadīsi norāda uz to, ka Abū Bakr atkārtoja pravieša, miers viņam un Dieva svētība, takbīrus, lai ļautu pārējiem tos sadzirdēt. Par iemeslu šai atkārtošanai bija tas, ka pravieša, miers viņam un Dieva svētība, balss toreiz bija vāja, un bija nepieciešams ļaut cilvēkiem sadzirdēt viņa takbīrus, lai viņi varētu sekot lūgšanai. Par to liecina piebilde hadīsos. Un tas norāda uz to, ka atkārtošana pēc imāma bez iemesla ir jaunievedums reliģijā, jo nav neviena hadīsa, kurā būtu norāde uz to, ka pravieša laikā to darīja arī bez šajos hadīsos minēta iemesla. Un to, ka tas ir nosodāms jaunievedums, var secināt, balstoties uz likumu [1] par to, ka kalpošanas rituālos drīkst praktizēt tikai to, ko atļāva Likumdevējs [2].
Kuveitas Fikha Enciklopēdijā ir teikts:
Imāmam ir sunna izrunāt visus takbīrus un vārdus "samiallāhu liman hamidah" balsī, tas pats attiecas uz papildus takbīriem abu svētku lūgšanās, lai darītu zināmu lūdzējiem to, ka imāms pāriet no vienas pozīcijas uz otru, un lai viņi sekotu viņam abu svētku lūgšanās, taisot takbīrus kopā ar viņu. Un ja imāma balss slimības vai cita iemesla dēļ ir vāja, un viņa balsi nedzird visi, kas vadās lūgšanā pēc viņa takbīriem, tad muazzin vai kāds cits atkārto pēc viņa balsī. [Sadaļa par atkārtošanu pēc imāma balsī, 15. punkts]
Sejjid Sābik savā darbā "Sunnas fikh " raksta:
Atkārtot pēc imāma ir mustahabb (مستحب), jeb vēlams, ja to prasa vajadzība, piemēram, ja lūdzēji nedzird imāma balsi. Taču, ja visi lūdzēji imāma balsi dzird, tad tādā gadījumā tas ir jaunievedums par ko zinātnieki ir vienisprātis. [Fikhu As-Sunna, sadaļa par imāmu un pārējiem lūdzējiem, 7. punkts: atkārtošana pēc imāma]
Abū Abdu-r-Rahmān Jahjā ibn Alī Al-Hudžūrī savā darbā "Ar džumua saistītie statusi un jautājumi" raksta:
Tas ir nosodāms jaunievedums, vienalga, vai to atkārto viens cilvēks, vai vairāki. Darbā Hāšija Abī Saūd ir teikts: "Atkārtošana bez vajadzības, kad lūdzēji dzird imāma balsi, ir nosodāma". "As-Sīra Al-Halbijja " autors teica: "Četri imāmi ir vienuprātis par to, ka tādā gadījumā atkārtošana ir nosodāms jaunievedums, tas ir, ja nav vajadzības, bet ja ir vajadzība, tad mustahabb (مستحب), jeb vēlama lieta, bet tikai tad, ja atkārtotājs nevēlas parādīt citiem, cik viņa balss ir skaista un melodiska, vai parādīt savu augstu vietu, kā tas bieži notiek mūsdienās. Pilnīgi iespējams, ka tāda lūgšana nav derīga. Teikts "Ad-Durr Al-Mukhtār ", ka pravietis, miers viņam un Dieva svētība, pildīja savas pēdējās lūgšanas sēdus, bet ļaudis aiz viņa pildīja stāvus, kad Abū Bakr atkārtoja viņa takbīrus, lai tos dzirdētu cilvēki. Ar to arī mēs uzzinām, kādā gadījumā ir atļauts, atkārtojot pēc imāma, pacelt balsi. Tas ir, ja tam ir iemesls. Taču tas, ko mūsdienās cilvēki mēdz darīt, pilnīgi iespējams, ka tas ir nederīgs."
Mālikīti teica, ka labāk, lai imāms paceļ balsi un apejas bez kāda, kas atkārtotu pēc viņa.
Šāfiīti teica, ka imāmam ir sunna ļaut kādam atkārtot takbīr un tasmīa , lai tos dzirdētu lūdzēji, ja ir vajadzība. Un ja tajā nav vajadzības, tad tas ir nosodāms.
Alī Al-Mahfūz, lai Dievs žēlo viņu, teica:
"..Tāpēc iegūstam, ka atkārtošanai ir pamats sunnā, un to, ka vairākums cilvēku to ir pielietojuši nevietā un nepareizā veidā. Tu redzi dažreiz aiz imāma kādu cilvēku, kas traucējot paceļ savu balsi; tāpat notiek, ja aiz imāma ir tādi divi vai trīs atkārtotāji. Dažreiz masdžida var būt tik maziņa, ka varētu dzirdēt imāmu ar vājāko balsi, taču tajā kāds atkārto pēc imāma, traucējot tiem, kas atrodas masdžidā. Un traucēšana ir harām (حرام), jeb aizliegta bez domstarpībām starp zinātniekiem. Mēs prasām Allāham pareizību un vadību." Paņemts no grāmatas "Darbs par jaunievedumu ļaunumu " 181-182. lpp. Un tad es saku: Kāda gan var būt vajadzība atkārtot pēc imāma šodien, kad ir mikrofoni, kuri ir izvietoti masdžidas stūros un malās, gan iekšā, gan ārpusē, it īpaši divās svētajās masdžidās? Tāpēc saprātīgiem cilvēkiem, kuru pilnvarā ieiet aizliegt lietas tur, - lai Allāhs palīdz viņiem, - vajadzētu mainīt to nosodāmu lietu, kuru tur dara atkārtotāji, ilgi velkot balsi. Un uz šo jautājumu nevajadzētu skatīties kā uz amatu, pat ja tas balstītos uz jaunievedumu ieviešanu mūsu viendievības reliģijā. [Ar džumua saistītie statusi un jautājumi", 77. punkts: ja muazzin lūgšanas laikā atkārto pēc imāma viņa takbīrus bez vajadzības.]
Un, neskatoties uz abu svētu masdžidu lielu statusu ticīgo sirdīs, jāsaka, ka tās nav un nevar būt par šariata avotu, un nekas, kas ar tām ir saistīts, nevar kalpot par pierādījumu reliģijas statusiem pats par sevi. Un šī jaunieveduma esamība tajās masdžidās neleģitimē tā esamību citās masdžidās.
Pastāvīgajai zinātnisko pētījumu un fatvu izdošanas komitejai tika uzdots jautājums par atkārtošanas juridisku statusu:
Trešais jautājums fatvā N 9147 Jautājums: Kāds ir juridiskais statuss tam, ka kāds no lūdzējiem atkārto imāma teiktos takbīrus, "samiallāhu li man hamidah" un salām?
Atbilde: Ja lūdzēji nedzird imāma balsi tāpēc, ka tā ir vāja, vai tāpēc, ka viņu ir pārāk daudz, šarīā noteikts atkārtot imāma teikto, lai to dzirdētu lūdzēji, un citos gadījumos nav noteikts. Un vadība ir no Allāha, lai miers un Allāha svētība mūsu pravietim Muhammadam, viņa dzimtai un līdzgaitniekiem.
Pastāvīgā zinātnisko pētījumu un fatvu izdošanas komiteja Abdullāh ibn Kuūd, Abdullāh ibn Gadajān, Abdu-r-Razzāk Afīfī, Abdu-l-Azīz ibn Abdullāh ibn Bāz.
[1] Šis likums pamatojas uz Allāha vārdiem: "Vai tad viņiem ir līdzdalībnieki, kuri leģitimēja priekš viņiem reliģijā to, ko nav atļāvis Allāhs?" [42:21] un pravieša, miers viņam un Dieva svētība, vārdiem: "Kas izdomās šajā mūsu lietā (reliģijā) ko tādu, kas nav no tās, no tā nebūs pieņemts," [Bukhārī (2697)] un "kas izdarīs ko tādu, uz ko nebija mūsu pavēles, no tā nebūs pieņemts" [Muslim (4590)].
[1] Termins Likumdevējs skan kā aš-šāria (الشارع) un tas ir tas, kas leģitimē šarīa. Ar to ir domāts Allāhs vai Viņa pravietis, miers viņam un Dieva svētība.
Latviski.
Arābiski.