islāms
Ticības praktiskā izpausme - Dieva pielūgsmē:
- Pielūgsmes-kalpošanas koncepts Islāmā - Ibāda
- Ticības apliecinājums - Šahāda
- Visu praviešu rituālā lūgšana - Solā
- Žēlastības nodoklis - Zakā
- Ramadāna gavēnis - Saums
- Svētceļojums uz Meku - Hadžs
- Dieva saukšana un atcerēšanās - Dua un Zikrs
- Labā pavēlēšana un noraidāmā aizliegšana
- Pūles Dieva ceļā - Cīņa pret paša un citu tirāniju - Džihāds
- Citas ticības uzskatu praktiskās izpausmes
Lēmums par rituālās lūgšanas (as-solā) pametēju, un viņa sods
Mahmūds ibn Aļ-Džibrīns محمود بن الجبرين
Tulkojis Salmāns Petrovs.
Šis raksts ir rakstīts etnisko muslimu sabiedrībai, un nemuslimiem un jaunajiem muslimiem var radīt dažādus pārpratumus, jo iztrūkst papildus zināšanas, kādos rāmjos izprast skarbākas vietas. Izpratnei nedaudz palīdzēs komentāri raksta beigās.
Visžēlīgākā, Žēlojošā Dieva vārdā
Vēstules ievads:
Patiesi, visa slava pieder Dievam, kuru mēs slavējam, prasām Viņam palīdzību un prasām Viņam piedošanu, un mēs meklējam pie Dieva patvērumu no mūsu pašu ļaunuma un mūsu ļauniem darbiem. Kuru Dievs ved Taisnā ceļā, to neviens nespēj ievest maldos, un kuru Dievs ieved maldos, to neviens nespēj vest Taisnā ceļā. Un es liecinu, ka neviens un nekas nav kalpošanas vērts, kā tikai Viens Vienots Dievs, kuram nav partnera, un es liecinu, ka Muhammads ir Viņa kalps un sūtnis (S2 ), un pēc tam:
Muslims nenoliedz, ka solā ir dižākais pīlārs no Islāma pīlāriem, uzreiz pēc divām liecībām, kā tas ir teikts Ibn Umara hadīsā:
بُنِيَ الْإِسْلام عَلَى خَمْس
"Islāms ir uzbūvēts uz piecām lietām..."
un pieminēja tajā divas liecības, minot pēc tām solā izpildīšanu.
Un nav šaubu, ka solā ir tā saite, kas pietuvina kalpu savam Svētajām un Visaugstākajām Kungam. Un katru reizi, kad kalps izpilda solā un krīt līdz zemei sava Kunga priekšā, viņš pietuvinās Dievam, kā arī tiek atbildēts uz viņa prasībām un tiek savests kārtībā viņa stāvoklis šajā dzīvē un Nākošajā, kā arī Varenākais un Cēlākais Dievs rūpējas par viņu un aizsargā viņu.
Un teica pēdējais Dieva pravietis (S):
أَقْرَب مَا يَكُون الْعَبْد مِنْ رَبّه وَهُوَ سَاجِد
"Kalps vistuvāk savam Kungam ir tad, kad viņš ir sudžūd pozīcijā". Un teica (S) tam, kas prasīja kļūt par viņa (S) tuvinieku Paradīzē:
أعِنّي على نفسِكَ بِكَثرَةِ السُّجودِ
"Palīdzi sev ar vairākiem sudžūd."
Un solā ir kalpa patvērums brīžos, kad viņu skar uztraukums vai skumjas, vai arī satrauc kāda lieta. Pravietis (S), brīžos, kad viņu satrauca kaut kas, vērsās veikt solā.
Un solā ir kalpa atpūta un miers, kā arī viņa prāta atdusa, tāpēc viņš (S) bija teicis (uzrunājot saucēju uz lūgšanu):
أرِحْنَا بالصَّلاةِ يا بِلال
"Biļāļ, liec mums atpūsties solā!"
Kā arī solā ir palīdzība grūtībās un neveiksmēs, tāpēc saka Visaugstākais:
َاسْتَعِينُوا بِالصَّبْرِ وَالصَّلَاةِ وَإِنَّهَا لَكَبِيرَةٌ إِلَّا عَلَى الْخَاشِعِينَ الَّذِينَ يَظُنُّونَ أَنَّهُمْ مُلَاقُو رَبِّهِمْ وَأَنَّهُمْ إِلَيْهِ رَاجِعُونَ﴾ البقرة 45-46 "
Un prasiet palīdzību ar pacietību un solā, un patiesi, tas ir par smagu, bet tikai ne godbijīgiem. Tiem, kuri zina to, ka viņi patiesi satiks savu Kungu, un ka viņi patiesi pie Viņa atgriezīsies."
Un cik reizes jau Varenākais un Cēlākais Dievs uzslavēja ticīgos un izskaidroja viņu veiksmes cēloņus, un sāka ar solā, sakot:
قَدْ أَفْلَحَ الْمُؤْمِنُونَ الَّذِينَ هُمْ فِي صَلَاتِهِمْ خَاشِعُونَ﴾ الْمُؤْمِنُونَ 1-2
"Noteikti kļuva veiksmīgi ticīgie. Tie, kuru savās solā ir godbijīgie."
Un Žēlīgais pieminēja Savus kalpus, kā arī to, ka no viņu īpašībām ir tas, ka viņi:
يَبِيتُونَ لِرَبِّهِمْ سُجَّدًا وَقِيَامًا﴾ الفرقان 64
"Pavada nakti krītot pie zemes un stāvot viņu Kunga priekšā."
Taču diemžēl vēsturiski muslimu starpā bija tādi, kuri nenovērtēja solā, un tas ir aizgājis līdz tam, ka vairākums mūsdienu muslimu nepilda solā un vairākums to, kas pilda solā, neparādās ne kopējā solā, ne piektdienas solā, va innā ļiļļāhi va innā iļeihi rōdžiūn. 3
Un tev, mans brāli muslim, es savācu šos vienkāršos vārdus no Ibn Aļ-Kojjima grāmatas "As-solā un lēmums par tās neveicēju" ar dažiem saīsinājumiem un pielikumiem brīvā stilā, varbūt tu atradīsi tajā to, kas pamudinās tevi rūpēties par savas solā izpildīšanu tās laikā un tur, kur pavēlēja to darīt Dievs, un pamudinās tevi nepielīdzināties liekuļiem, kuri nepilda solā grupās (kopējās solā), un nebūt starp tiem, kuriem Dievs draud ar postu un iznīcību, sodu un pazušanu, kuri savās solā ir nevērīgi, kā arī nebūt starp tiem, kas atstāja solā un sekoja iegribām un visi viņi redzēs postu.
Un visa slava pieder Dievam, pasauļu Kungam. Miers un Dievs svētība mūsu Pravietim Muhammad, viņa ģimenei un līdzgaitniekiem.
Ievada autors ir Mahmūds ibn Aļ-Džibrīns.
Solā statuss un tās atstāšanas grēka milzīgums:
Muslimi ir vienprātīgi, ka obligātās solā atstāšana tīšām ir viens no lielākiem un milzīgākiem grēkiem, un ka tās atstāšanas grēks Dieva skatījumā ir milzīgāks par cilvēka slepkavību, viņa īpašuma piesavināšanu, lielāks par laulības pārkāpšanas grēku, par zādzību un alkohola dzeršanu, un ka tas noved līdz Dieva sodam, Viņa dusmām un pazemojumam šajā dzīvē un Nākošajā.
Kā teica Abdullā ibn Šakīks:
Muhammada (S) līdzgaitnieki neredzēja nevienu lietu, kuras pametējs kļūtu neticīgais, izņemot solā.
Iemesli, kāpēc solā ir noteikts šāds statuss:
Tas ir tāpēc, ka solā ir izteikta no citu pielūgsmes-kalpošanas veidu vidus jo tai ir īpašības, kuras nav pārējiem. Un solā ir pirmais, ko Dievs pasludināja par obligātu Islāmā.
Un tāpēc Pravietis (S) sakot Muāzamam pavēlēja saviem vietniekiem un sūtņiem saukt pie solā tūlīt pēc tam, kad viņi piesauks pie monoteisma apliecinājuma un pēdējā pravieša pravietības atzinuma liecībām:
إنك ستأتي قومًا أهل الكتاب فليكن أول ما تدعوهم إليه : شهادة أن لا إله إلا الله وأن محمدًا رسول الله فإن هم أجابوا لذلك فأعلمهم أن الله فرض عليهم خمس صلوات في اليوم والليلة ...
"Patiesi, tu atnāksi pie Grāmatas ļaudiem, un lai ir pirmais, pie kā tu viņus sauksi: liecība par to, ka nav neviens un nekas kalpošanas vērts, kā tikai Dievs, un ka Muhammads ir Viņa pravietis, un, ja viņi uz to atbildēs, paziņo viņiem, ka Dievs noteica viņiem piecas solā dienā un naktī..."
* Un tāpēc, ka solā ir pirmais no visiem darbiem, par kuru tiks prasīts kalps.
* Un tāpēc, ka Dievs to pavēlēja debesīs Muhammada (S) brīnumainajā nakts ceļojuma un pacelšanās naktī.
* Un tāpēc, ka no obligātām lietām, tā visvairāk ir pieminēta Kurānā.
* Un tāpēc, ka Elles iemītnieki kad tiks prasīti:
مَا سَلَكَكُمْ فِي سَقَرَ﴾ المدثر 42
"Kas lika jums ieiet Ellē?"
neatbildēs ne ar ko citu, kā ar to, ka viņi nepildīja solā:
قَالُوا لَمْ نَكُ مِنَ الْمُصَلِّينَ﴾ المدثر 43
"Viņi teiks: Mēs nebijām no tiem, kas pildīja solā"
* Un tāpēc, ka Dievam padevīgā kalpa pienākums to pildīt saglabājas līdz tam brīdim, kamēr viņš ir pie skaidrā prāta.
* Un tāpēc, ka solā ir pēdējais, kas tiks zaudēts no reliģijas.
* Un tāpēc, ka tas ir gan brīvā, gan verga, gan vīrieša, gan sievietes, gan iedzīvotāja, gan ceļotāja, gan veselā, gan slimā, gan bagātā, gan nabagā pienākums.
* Un Pravietis (S) nebija pieņēmis kāda Islāma pieņemšanu, tikai kopā ar solījumu pildīt solā.
* Un tāpēc, ka visu citu darbu pieņemšana ir atkarīga no solā pildīšanas, tāpēc Dievs nepieņem no tā, kas atstāja solā, ne gavēni, ne svētceļojumu, ne ziedojumu, ne džihādu Dieva ceļā, ne arī ko citu no viņa darbiem.
* Un tāpēc , ka vienas solā atstāšana (kā piem. Aļ-ASr) anulē darbus, tad ko var padomāt par to, kas atstāj visus solā?
Sods šajā dzīvē tam, kas atstāja solā:
Vairākums salafu un Islāma zinātnieku deva fatvu, ka viņš tiek nogalināts... 4
Un daļa no viņiem deva fatvu, ka viņš: tiek ieslodzīts līdz nāvei vai nožēlai, taču netiek nogalināts.
Norādījums uz to, ka tas, kas atstāja solā, tiek nonāvēts
Pirmkārt: no Raksta:
* Visaugstākā vārdi:
فَاقْتُلُوا الْمُشْرِكِينَ حَيْثُ وَجَدْتُمُوهُمْ وَخُذُوهُمْ وَاحْصُرُوهُمْ وَاقْعُدُوا لَهُمْ كُلَّ مَرْصَدٍ فَإِنْ تَابُوا وَأَقَامُوا الصَّلَاةَ وَآَتَوُا الزَّكَاةَ فَخَلُّوا سَبِيلَهُمْ إِنَّ اللَّهَ غَفُورٌ رَحِيمٌ﴾ التوبة 5
"Un nogaliniet pagānus tur, kur viņus atradīsiet, un ņemiet viņus gūstā, taisiet viņiem blokādes, un ielenciet viņus visos slēpņos. Bet ja viņi nožēlos, izpildīs solā un dos attīrīšanās nodokli, atbrīvojiet viņus. Patiesi, Dievs ir Piedodošs, Visžēlīgākais."
Dievs pavēlēja viņus nogalināt līdz tam brīdim, kad viņi nožēlos savu širku, izpildīs solā un maksās attīrīšanās nodokli. 5
Otrkārt: no Sunnas:
* Un Bukhari un Muslima autentisko hadīsu krājumos ir hadīss, kurā no Abu Saīd Aļ-Khodrī vārdiem, kas teica: "Alī ibn Abū Tolibs (R 6) atradies Jemenā un no turienes tika sūtīts pie Pravieša (S) ar zelta rotu. Un Pravietis (S) sadalīja to starp četriem, tad teica kāds cilvēks: "Dieva Sūtni! Bīsties Dievu!" Uz ko teica (S):
وَيلَكَ ألستُ أحقّ أهل الأرض أن يتقيَ الله؟
"Bēda tev! Vai tad neesmu tas, kam no zemes iemītniekiem visvairāk pienākas bīties Dievu? "
Pēc tam aizgāja tas cilvēks. Tad teica Khōlids ibn Aļ-Vaļīds: „Dieva Pravieti! Vai man nenocirst viņam galvu?” Teica: "Nē, varbūt viņš pilda solā". Tad teica Khōlids: „Bet cik no lūdzējiem saka ar mēlēm to, kā nav viņu sirdīs?” Un teica Dieva Sūtnis (S):
إِنِّي لَمْ أُومَرْ أَنْ أُنَقِّبَ عَنْ قُلُوب النَّاس وَلَا أَشُقَّ بُطُونَهُمْ
"Patiesi, man nebija pavēlēts ielīst cilvēku sirdīs un šķelt viņu vēderus."
Un Pravietis (S) aizliedza viņu nogalināt tāpēc, ka viņš pildīja solā, un tas norāda uz to, ka tas, kas neizpilda solā, tiek nogalināts.
Un tāpēc teica citā hadīsā:
نُهيتُ عن قتلِ المُصلِّين
"Man bija aizliegts nogalināt tos, kas pilda solā."
Un tas norāda uz to, ka Dievs neaizliedza viņam (S) nogalināt tos, kas nepilda solā. 7
Lūdzēju sirdis netiek izmeklētas:
To nodeva Imāmi Ahmads un Aš-šāfiī savos Musnados, Abdullā ibn Adijjs ibn Aļ-Hijārs hadīsā par to, ka viens cilvēks no ansāriem 8 pastāstīja viņam, ka viņš atnāca pie Pravieša (S), kad viņš sēdēja sapulcē, un slepeni paprasīja viņam atļauju nogalināt vienu no liekuļiem 9, tad Pravietis (S) pateica balsī:
ألَيسَ يَشهَدُ أن لا إله إلا الله ؟
"Vai tad viņš neliecina, ka nav neviens kalpošanas vērts, kā tikai Dievs?"
Un ansārs atbildēja: „Protams, Dieva Pravieti, taču viņa liecība netiek pieņemta.”, tad teica Pravietis (S):
ألَيسَ يَشهَد أن محمدًا رسول الله ؟
"Vai tad viņš neliecina, ka Muhammads ir Dieva Sūtnis?"
Teica: „Protams, taču viņa liecība netiek pieņemta.” Tad teica Pravietis (S):
ألَيسَ يُصلِّي الصَّلاة ؟
"Vai tad viņš nepilda solā?"
Teica: „Protams, bet viņa solā netiek pieņemta.” Tad teica Pravietis (S):
أولَئكَ الَّذِينَ نَهاني الله عَنْ قَتْلِهِم
"Tie ir tie, kurus Dievs man aizliedza nogalināt".
Tāpēc tas norāda uz to, ka Dievs neaizliedza viņam nogalināt tos, kuri nepilda solā.
Aizliegums izliet to muslimu asinis, kuri pilda solā:
* Un (no abiem sahīhu krājumiem) no Abdullā ibn Umars teiktā, ka Pravietis (S) teica:
أُمِرْت أَنْ أُقَاتِلَ النَّاسَ حَتَّى يَشْهَدُوا أَنْ لا إِلَهَ إلا اللَّهُ وأنَّ محمدًا رسول الله وَيُقِيمُوا الصَّلاةَ وَيُؤْتُوا الزَّكَاةَ فَإِذَا فَعَلوا ذَلِكَ عَصَمُوا مِنِّي دِمَاءَهُمْ وأموالَهُم إِلا بِحَقِّ الإسْلامِ وَحِسَابُهُمْ عَلَى اللَّهِ
Man tika pavēlēts cīnīties ar cilvēkiem 10 līdz tam brīdim, kad viņi liecinās, ka neviens un nekas nav kalpošanas vērts, izņemot Dievu un ka Muhammads ir Dieva Sūtnis, izpildīs solā un maksās attīrīšanās nodokli, un kad viņi izdarīs to, paglābs no manis savas asinis un īpašumu, tikai ja uz to būs Islāmā noteiktās tiesības, un viņu norēķins ir ar Dievu."
Viņš pavēstīja, ka viņam tika pavēlēts cīnīties ar viņiem līdz tam brīdim, kad viņi izpildīs solā, un ka viņu asinis un īpašums tiek aizliegti tikai pēc divām liecībām, solā izpildīšanas un attīrīšanās nodokļa (zakāt) maksāšanas.
Vai no tā, kas pameta solā tiek prasīta nožēla?
Jā - no viņa tiek prasīta nožēla, un ja viņš nožēloja – tiek atlaists, ja nē – tiek nogalināts.
Un nožēlas pieprasīšana šeit ir vēlamāka par tiešu nāves sodu bez nožēlas pieprasīšanas, jo viņa atgriešanās iespējamība ir lielāka. Tas nepieciešams tāpēc, ka viņa piederība Islāma reliģijai, abu šahādu liecība un ticība tām var novest viņu pie nožēlas, kas glābs viņu no soda šajā dzīvē un Nākošajā.
Vai viņš tiek nogalināts ar nomētāšanu ar akmeņiem kā laulības pārkāpējs u.t.t., vai arī tiek nogalināts tā, kā nogalina ticības atkritēju?
Islāma zinātnieki nav vienprātīgi: vai viņš tiek nogalināts kā ticības atkritējs, vai arī hadd (nāves sods muslimam) ceļā, taču ne tā kā neticīgais?
Un nav šaubu tajā, ka šī domstarpība par to, vai viņu nogalina nāves soda ceļā kā muslimu vai kā kāfiru, kļūs skaidra tikai tad, ja mēs iedomāsimies to situāciju, kad atved to, kurš pameta solā un nogalina, nepieprasot no viņa nožēlu un nepavēlot viņam solā.
Kādas ir atšķirīgas pazīmes tam, ka atstāja solā:
Var būt tāds, kurš tīšuprāt atstāja solā, un tiek izsaukts tiesas priekšā, un redz paceltu virs savas galvas nāvessodam uzasinātu zobenu, un tiek teikts viņam: Izpildi solā, un ja nē – mēs tevi nogalināsim, un viņš atbilda: Nogaliniet mani, jo neskaitīšu solā nekad!
Nav šaubu, ka tāds kā viņš ir neticīgais atkritējs, un viņa solā atstāšana iziet no viņa neticības, noraidīšanas, neticēšanas, neatzīšanas un ņirgāšanās par šo solā un šo reliģiju. Un viņš tiek nogalināts, un tajā momentā tiek nogalināts par atkrišanu no ticības, nevis tikai par solā atstāšanu.
Kad tas, kurš atstāja solā, nepaliek par ticības atkritēju?
Bet ja
viņa sirds joprojām atzīst viendievību un noliedz širku,
un arī piekrīt tam, ka
solā ir obligāts un noteikts pienākums,
un tam, ka viņš ir pelnījis sodu par solā atstāšanu,
kā arī vēlas būt no tiem, kas pilda solā, taču viņu no tā attālina iegriba,
vai slinkums,
vai aizņemtība ar šīs dzīves lietu pavairošanu
vai savu darbu,
vai nogurums u.t.t.,
vai arī viņš ir jauns Islāmā un nezin solā statusu reliģijā,
vai auga nejēgu vidē, kura bija tālu no šarīa zināšanām, un kurš nezina šo obligāto pienākumu vērtību,
vai arī auga nolaidīgā vidē, kurā nepavēlēja labumu un neatturēja no nosodāmā, un tajā nepildīja Varenākā un Cēlākā Dieva tiesības nejēgu dēļ,
vai viņš ir no sabiedrības, kurā ļaudis bez zināšanām pārvalda pār iedzīvotājiem, un kuri lika tās iedzīvotājiem nodarboties ar nosodāmajamiem reliģiskajiem jaunievedumiem (bidA) un izdomātām leģendām un nemāca viņiem to, kā ir jāpilda solā, un mūsdienās tādu lietu ir daudz,
tad nav šaubu, ka cilvēks no šīs kategorijas, ja nomirst šajā stāvoklī, vai tiek nogalināts un viņš ir šajā stāvoklī, un neviens nepieprasīja no viņa nožēlu, viņu lemj neskaitīt par atkritēju vai par tādu, kas izgāja no reliģijas robežām, pat ja viņš atzina to, ka viņa uzvedība saucas Kufr, šī ir neticība darbos un nevis neticība pārliecībā, tāpēc viņš nebija izgājis no reliģijas, pat ja viņa grēks bija bīstamāks un lielāks par slepkavību, zagšanu, laulības pārkāpumu un kaut ko līdzīgo no lieliem grēkiem.
***
Kas ir zināms par draudiem tam, kurš atstāja solā
Pirmais: no Raksta
* Visaugstākā vārdi:
أَفَنَجْعَلُ الْمُسْلِمِينَ كَالْمُجْرِمِينَ مَا لَكُمْ كَيْفَ تَحْكُمُونَ أَمْ لَكُمْ كِتَابٌ فِيهِ تَدْرُسُونَ إِنَّ لَكُمْ فِيهِ لَمَا تَخَيَّرُونَ أَمْ لَكُمْ أَيْمَانٌ عَلَيْنَا بَالِغَةٌ إِلَى يَوْمِ الْقِيَامَةِ إِنَّ لَكُمْ لَمَا تَحْكُمُونَ﴾ القلم 35-39
"Vai tad Mēs pataisīsim muslimus kā noziedzniekus? Kas ir ar jums, kā jūs spriežat? Vai tad jums ir Raksts, no kura jūs mācaties par to, ka tur jums būs viss, ko jūs izvēlēsieties? Vai arī jums ir zvērests no Mums, kas saglabāsies līdz Stāvēšanas Dienai par to, ka viss ko jūs notiesāsiet sev būs jūsu?"
* Visaugstākā vārdi:
يَوْمَ يُكْشَفُ عَنْ سَاقٍ وَيُدْعَوْنَ إِلَى السُّجُودِ فَلَا يَسْتَطِيعُونَ خَاشِعَةً أَبْصَارُهُمْ تَرْهَقُهُمْ ذِلَّةٌ وَقَدْ كَانُوا يُدْعَوْنَ إِلَى السُّجُودِ وَهُمْ سَالِمُونَ﴾ القلم 42-43
"Dienā, kad atsegsies Apakšstilbs 11, viņus sauks krist pie zemes, taču viņi uz to nebūs spējīgi. Viņu acis drebēs, viņus apklās pazemojums. Taču jau sauca viņus krist pie zemes pirmajā dzīvē, kad viņi bija pie vesela saprāta."
Dievs pavēstīja par to, ka netiesās muslimus tāpat kā noziedzniekus. Pēc tam pieminēja noziedznieku stāvokli, un to, ka viņi tiks saukti izpildīt sudžūd savam Svētītajam un Visaugstākajam Kungam Tiesas Dienā, viņi tiks attālināti no tā un tāpēc nespēs izdarīt sudžūd 12 ar muslimiem. Tas viņiem būs sods par to, ka viņi nekrita pie zemes kopā ar lūdzējiem Viņa priekšā pirmajā dzīvē. Tāds pats arī ir liekuļu stāvoklis, kuru muguras palika nelocītas kā govju ragi tad, kad muslimi taisīja sudžūd.
* Visaugstākā vārdi:
كُلُّ نَفْسٍ بِمَا كَسَبَتْ رَهِينَةٌ إِلَّا أَصْحَابَ الْيَمِينِ فِي جَنَّاتٍ يَتَسَاءَلُونَ عَنِ الْمُجْرِمِينَ مَا سَلَكَكُمْ فِي سَقَرَ قَالُوا لَمْ نَكُ مِنَ الْمُصَلِّينَ وَلَمْ نَكُ نُطْعِمُ الْمِسْكِينَ وَكُنَّا نَخُوضُ مَعَ الْخَائِضِينَ وَكُنَّا نُكَذِّبُ بِيَوْمِ الدِّينِ﴾ المدثر 38-46
"Katra dvēsele ir tā, ko viņa nopelnīja ķīlniece. Tikai ne labās puses cilvēki. Paradīzē viņi jautās viens otram. Par noziedzniekiem. Kas lika jums ieiet Ellē? Viņi teiks: Mēs nebijām no tiem, kas pildīja solā. Un nebijām barojuši nabagos. Un iedziļinājāmies tukšvārdībā ar tiem, kas iedziļinājās. Un mēs neticējām Tiesas Dienai."
Un pirmais, ko pieminēja no iemesliem, kāpēc viņi iegāja Ellē, ir tas, ka viņi nebija no tiem, kas pildīja solā. Pēc tam pievienoja pie solā atstāšanas pāris lielo grēku un pabeidza tos iemeslus ar neticēšanu Tiesas Dienai. Un solā atstāšanas grēka nolikšana blakus šiem lielajiem grēkiem, no kuriem lielākais ir neticēšana Tiesas Dienai, norāda uz solā atstāšanas grēka milzīgumu.
* Visaugstākā vārdi:
فَوَيْلٌ لِلْمُصَلِّينَ الَّذِينَ هُمْ عَنْ صَلَاتِهِمْ سَاهُونَ﴾الماعون 4-5
"Un veiļ (bēda) lūdzējiem. Kuri ir nevērīgie savās solā." Un ja nevērīga attieksme pret saviem solā, kas ir viņu noteiktu laiku nokavēšana, pataisa cilvēku par pelnījušo veiļ, kā tad izskatās tā stāvoklis, kurš atstāja tos pilnīgi?
* Visaugstākā vārdi:
فَخَلَفَ مِنْ بَعْدِهِمْ خَلْفٌ أَضَاعُوا الصَّلَاةَ وَاتَّبَعُوا الشَّهَوَاتِ فَسَوْفَ يَلْقَوْنَ غَيًّا﴾ مريم 59
"Un parādījušies pēc viņiem pēcteči, kuri pazaudēja solā un sekoja iegribām, un visi viņi satiks gojj (ieies Ellē)." Un tas ir tas pats, kas jau bija teikts iepriekš, ka tas, kurš atstāja solā, nevērīgi attiecoties pret tās laikiem vai tās atveidu, satiks gojj. Un gojj, un veiļ (bēda) ir stingrs sods un iznīcība, tad kā izskatās tā stāvoklis, kas atstāja to pilnīgi?
* Visaugstākā vārdi:
فَإِنْ تَابُوا وَأَقَامُوا الصَّلَاةَ وَآَتَوُا الزَّكَاةَ فَإِخْوَانُكُمْ فِي الدِّينِ﴾التوبة 11
"Un ja viņi nožēlos un izpildīs solā un dos attīrīšanās nodokli, tad viņi būs jūsu ticības brāļi."
Dievs sasaistīja viņu brāļos būšanu ar ticīgajiem ar širka nožēlu, solā pildīšanu un attīrīšanās nodokļa maksāšanu, un, ja viņi to neizdarīs, tad viņi nebūs ticīgo brāļi, un nebūs no ticīgajiem par kuriem Dievs teica:
إِنَّمَا الْمُؤْمِنُونَ إِخْوَةٌ﴾ الحجرات 10
"Patiesi, ticīgie ir brāļi"
* Visaugstākā vārdi:
فَلَا صَدَّقَ وَلَا صَلَّى وَلَكِنْ كَذَّبَ وَتَوَلَّى﴾القيامة 31-32
"Un viņš nenoticēja un nepildīja solā. Taču viņš to pasludināja par meliem un novērsās."
Dievs pataisīja solā atstāšanu par novēršanos, kā arī sasaistīja to ar pasludināšanu par meliem, kā teikts iepriekš.
* Visaugstākā vārdi:
يَا أَيُّهَا الَّذِينَ آَمَنُوا لَا تُلْهِكُمْ أَمْوَالُكُمْ وَلَا أَوْلَادُكُمْ عَنْ ذِكْرِ اللَّهِ وَمَنْ يَفْعَلْ ذَلِكَ فَأُولَئِكَ هُمُ الْخَاسِرُونَ﴾ المنافقون 9
"Jūs, kas noticēja! Lai neatrauj jūs no Dieva pieminēšanas ne jūsu īpašums, ne jūsu bērni. Un kas to izdarīs, tad tāds ir no zaudētājiem."
Dievs brīdina ticīgos, lai viņi nepielīdzinātos zaudētājiem, kurus atrauj no Dieva pieminēšanas un solā viņu īpašums un bērni.
* Visaugstākā vārdi:
إِنَّمَا يُؤْمِنُ بِآَيَاتِنَا الَّذِينَ إِذَا ذُكِّرُوا بِهَا خَرُّوا سُجَّدًا وَسَبَّحُوا بِحَمْدِ رَبِّهِمْ وَهُمْ لَا يَسْتَكْبِرُونَ﴾ السجدة 15
"Patiesi, tikai tie tic Mūsu zīmēs, kas tad, kad piemina tās, krīt pie zemes un slavē ar slavu viņu Kungu un kuri nekļūst lepni."
Tas norāda uz to, ka sudžūd atstāšana Varenākajam un Cēlākajam Dievam ir norādījums uz lielu ticības trūkumu, kura ir obligāta katram muslimam.
* Visaugstākā vārdi:
وَيْلٌ يَوْمَئِذٍ لِلْمُكَذِّبِينَ وَإِذَا قِيلَ لَهُمُ ارْكَعُوا لَا يَرْكَعُونَ وَيْلٌ يَوْمَئِذٍ لِلْمُكَذِّبِينَ﴾ المرسلات 46-49
"Ēdiet un baudiet mazliet, patiesi, jūs esat noziedznieki. Bēda tajā dienā tiem, kas uzskatīja par meliem. Un kad teica viņiem: "klanieties!", neklanījās. Bēda tajā dienā tiem, kas uzskatīja par meliem."
Dievs brīdina ar bēdu, sodu un iznīcību tos, kuri tiek saukti uz solā, un viņi neatbild uz to saucienu. Un pataisīja to (neatbildēšanu) par daļu no neticēšanas un no noziedznieku īpašībām.
Otrais: kas ir teikts sunnā
* Muslima autentisko hadīsu krājumā rakstīts, ka Džābirs ibn Abdullā teica: teica Dieva Sūtnis (S):
بَيْن الرَّجُل وَبَيْن الشِّرْك وَالْكُفْر تَرْكُ الصَّلاة
"Starp cilvēku un kufru ar širku ir solā atstāšana"
* Jazīds ibn Aļ-Habībs Aļ-Islamī teica: es dzirdēju Dieva Sūtni (S) sakot:
الْعَهْد الَّذِي بَيْننَا وَبَيْنهمْ الصَّلَاة فَمَنْ تَرَكَهَا فَقَدْ كَفَرَ
"Līgums starp mums un viņiem ir solā, tāpēc tas, kas atstāja to, kļuva neticīgs."
* Tsoubāns, Dieva Sūtņa (S) sargs, teica: es dzirdēju Dieva Sūtni (S) sakot:
بين العبد وبين الكفر والإيمان الصلاة فإذا تركها فقد أشرك
"Starp kalpu un kufru un ticību ir solā, un kad atstāja to, izdarīja širku."
Šajos hadīsos solā atstāšana ir aprakstīta kā kufr un širk.
As-solā ir no Islāma pīlāriem
* Bukhari un Muslima autentisko hadīsu krājumos un citur ir hadīss no Abdullā ibn Umars teiktā: teica Dieva Sūtnis (S):
بُنِىَ الإسْلامُ عَلَى خَمْسٍ: شَهَادَةِ أَنْ لا إِلَهَ إِلا اللَّهُ وَأَنَّ مُحَمَّدًا رَسُولُ اللَّهِ، وَإِقَامِ الصَّلاةِ، وَإِيتَاءِ الزَّكَاةِ، وَالْحَجِّ، وَصَوْمِ رَمَضَانَ
"Islāms ir uzbūvēts uz piecām lietām: liecība par to, ka neviens un nekas nav kalpošanas vērts, izņemot Dievu, un ka Muhammads ir Dieva Sūtnis, solā pildīšana, attīrīšanās nodokļa (zakāt) maksāšana, svētceļojums pie Mājas (Hadžs uz Masdžid-al-Haram Mekā) un gavēnis Ramadānā."
Šajā hadīsā ir izskaidrots solā nozīmīgums un vieta Islāmā, un tas, ka solā ir no Islāma pīlāriem, un ja viens no tiem pīlāriem nokrīt, celtne paliek nestabila, un pēc tam sabrūk vai gandrīz sabrūk.
As-solā ir no īpašībām, kura atšķir muslimu no citiem.
* Pravieša(S) vārdi: من صلى صلاتنا واستقبل قبلتنا وأكل ذبيحتنا فهو المسلام له ما لنا وعليه ما علينا
"Kas izpilda mūsu solā, vēršas mūsu kiblas virzienā un ēd mūsu nokautos lopus, tas ir muslims, viņam ir tas, kas ir mums, un pret viņu ir tas, kas ir pret mums."
Šajā hadīsā par kalpu, kuru apraksta ar Islāmu, kas dod viņam noteiktas tiesības un pienākumus, ir minēts tāds kalps, kas izpilda muslimu rituālo lūgšanu solā, pagriežas kiblas virzienā, un, ja viņš neizpilda kaut ko no tā, tad tas nozīmē, ka viņš neizpilda kādu no Islāmā obligātajām prasībām.
Islāma sasaiste ar solā
* Kā informē Mihdžans ibn Aļ-adraA Aļ-Islamī, ka viņš bija sapulcē ar Pravieti (S) kad sauca uz lūgšanu. Pravietis (S) piecēlās un pēc tam atgriezās, un teica Mihdžanam, kas bija viņa sapulcē:
ما منعك أن تصلي أليس برجل مسلم؟
"Kas tev patraucēja izpildīt solā, vai tad tu neesi muslims?" Mihdžans teica: "Protams esmu, taču es jau izpildīju solā ar savu ģimeni". Pravietis (S) teica:
إذا جئت فصل مع الناس وإن كنت قد صليت
"Kad atnāc, izpildi solā ar cilvēkiem, pat ja esi jau izpildījis to."
Hadīss no Imāma Ahmada un An-Nasāī krājumiem.
Islāmā nav vietas tam, kurš atstāja solā
* Abos Sahīhu krājumos (Bukhari un Muslim), kā arī citās grāmatās par khalifu Umaru ibn Aļ-Khattābu (R), ir teikts, ka tad, kad viņu sadūra masdžidā, līdzgaitnieki aiznesa viņu uz māju. Umars pavēlēja Abdurrohmānam ibn Aufam būt solā vadītājam. Kad viņi iegāja Umara mājā, Umars tuvojās nāve un viņam nekļuva vieglāk. Kad parādījās rīta gaisma, viņš piecēlās un teica: "Vai kāds vadīja solā cilvēku priekšā?". Viņam atbildēja: "'Jā", un viņš teica: "Islāmā nav vietas tam, kas atstāja solā". Pēc tam paprasīja izdarīt vudū, apmazgājās un izpildīja solā.
Darbi tiek anulēti tam, kurš atstāja solā
Kas attiecas uz to, kurš atstāja solā pilnīgi, tad kopā ar to netiek pieņemti viņa darbi, tāpat kā tie netiek pieņemti kopā ar širku. Tas ir tāpēc, ka pārējo darbu pieņemšana ir atkarīga no solā pieņemšanas, un, ja tiek noraidīta viņa solā, tad tiek noraidīti līdz ar to arī pārējie darbi.
Un, ja atstāj tās tikai dažreiz, tad par to Aļ-Buhārī savā autentisko hadīsu krājumā, no Bureida teiktā: teica Dieva Sūtnis (S):
بكِّروا بصلاة العصر فإن من ترك صلاة العصر فقد حبط عمله
"Izpildiet agri pēcpusdienas solā (aļ-ASr), jo, patiesi, tas, kas atstāja pēcpusdienas solā, viņa darbi tiek anulēti".
Un tas, kas atklājas no hadīsa ir tas, ka – Allāhu aAļam 13 –Viņa Sūtnis (S) ar to bija domājis, ka atstāšana ir divu veidu:
Pilnīga atstāšana, kad nekad netiek pildīta solā, tad tas anulē visus atstājēja darbus.
Daļēja atstāšana kādā noteiktā dienā, un tas anulē tās dienas darbus.
Tāpēc kopējā anulēšana iziet no kopējās atstāšanas, un daļēja anulēšana iziet no daļējās atstāšanas.
Vai tiek pieņemta nakts solā, ja to izpilda dienā, un dienas solā, ja to izpilda naktī?
Šajā jautājumā ir divi varianti:
Pirmais: Tiek pieņemta. Un tas ir tad, kad dienas solā tiek izlaista miega vai aizmiršanas dēļ, tad to izpilda naktī, un otrādi.
Tāpat, ir nostiprinājies abos Sahīhos no Anas ibn Mālika, ka Pravietis (S) teica:
من نسى صلاة أو نام عنها فكفارتها أن يصليها إذا ذكرها
"Kas aizmirsa solā vai nogulēja to, viņa izpirkums ir izpildīt to tad, kad atcerēsies par to." (Muslima hadīsu krājums)
Un Muslima Sahīhā no Abu Hureira saņemts hadīss, ka Pravietis (S), kad bija atgriezies no Khoibar kaujas, gāja naktī līdz nogāja malā no ceļa lai pagulētu, un teica Biļāļam:
اكلأ لنا الليل
"Piesargi mūs nakts laikā".
Un Biļāļs izpildīja tik daudz solā, cik viņam Dievs lēma, bet Pravietis (S), kā arī viņa līdzgaitnieki, gulēja. Un kad pietuvojās rītausmas laiks, Biļāļs sāka snaust uz sava kamieļa, viņa acis pieveica viņu pirms pašas rītausmas un viņš aizmiga uz sava kamieļa, un nepiecēlās ne Pravietis (S), ne Biļāļs, ne arī kāds cits no līdzgaitniekiem, kamēr saules gaisma neiespīdēja viņiem sejā, tad pirmais kas piecēlās bija Pravietis (S) un, uztraucoties, teica:
أي بلال "Ak, Biļāļ!"
Tad teica Biļāļs:
"Paņēma mani Tas Pats, kas paņēma tevi, lai kļūst par izpirkumu par tevi mans tēvs un māte, Dieva Pravieti!" Tad pavēlēja Biļāļam nolasīt azānu, tad nostājās lūgšanai un izpildīja ar viņiem rīta solā, un kad paveica solā, teica:
من نسي الصلاة فليصلها إذا ذكرها فإن الله تعالى قال: ﴿أقم الصلاة لذكري﴾ طه 14
"Kas aizmirsa solā, lai skaita to tad, kad atcerēsies, tāpēc, ka Visaugstākais Dievs saka: "Izpildi solā lai pieminētu Mani"".
Un ir hadīss no Muslima Sahīhā no Abu Kotāda, kurš teica: mēs pastāstījām Pravietim (S) par to, ka noguļam reizēm solā, viņš teica:
إنه ليس في البوم تفريط إنما التفريط على من لم يصل الصلاة حتى يجيء وقت الأخرى
"Miegā nav nevīžības. Nevīžīgs ir tas, kas neizpilda solā līdz atnāk citas solā laiks."
Vai ir atļauts nokavēt solā dēļ kādas vajadzības?
Un tad, kad kāds atceras vai pamostas, viņam ir obligāti jāsāk solā, nekavējot to, izņemot, ja to atlikt ir labāk. Piemēram, tas, kurš pamodās brīdī, kad uzlec saule, lai pagaida lai tā paceļas. Vai arī, ja ir vajadzība nomazgāties (gusļ) vai tamlīdzīgi. Kā arī tiek ziņots caur autentisku ziņotāju ķēdi no Pravieša (S), ka viņš nav pildījis solā vietā, kur viņi gulēja, taču pavēlēja ņemt kursu un citu vietu un pildīja solā tajā.
Un Abū Kuteida hadīsā: kad viņi pamodās, viņš teica: "Sēžaties virsū!", un mēs braucām, kamēr pacēlās saule, tad nokāpa un paprasīja atnest vudū trauku ar ūdeni, uztaisīja vudū, pēc tam Biļāļs nolasīja azānu, un Pravietis (S) izpildīja divus ciklus, pēc tam izpildīja pusdienu solā.
Vai tam, kurš tīšām atstāja solā ir jāaizpilda noziegtais?
Un otrais variants: un tas ir tas, kad atstāja solā tīšām līdz iztecēja tās laiks.
Islāma zinātnieki ir viedokļu atšķirības par to, vai ir atļauts aizpildīt to, vai nē.
Un imāmi Abu Hanīfa, Aš-Šāfiī, Ahmads un Māliks teica, ka viņam ir obligāti jāaizpilda tā, un viņš ir pelnījis sodu, ja tikai Dievs viņam nepiedos.
Un teica salafu 14 un hoļafu 15 grupa: kas tīšām nokavēja solā tās laikā bez iemesla, kas atļautu viņam to nokavēt, viņam nav iespējas to labot un viņš nevar to aizpildīt nekad, un no viņa to nepieņems.
Un viņi ir vienoti tajā, ka patiesa nožēla nesīs viņam labumu, bet viņi ir izšķīrušies viedokļos par to, vai pilnīga nožēla aizpilda to iepriekšējo solā, kuru viņš atstāja tīšām, tā kā nožēla nav derīga bez aizpildīšanas? Vai arī nožēla nav atkarīga no aizpildīšanas, un viņam rūpīgi jāpilda solā nākotnē un vairāk jāpilda papildus un neobligātas solā, jo viņam vairs nav iespējas labot pagātni.
Vai tā solā, kurš pilda to viens, neskatoties uz to, ka viņš ir spējīgs to pildīt grupā, ir derīga vai nē?
Fikh 16 zinātnieki šajā jautājumā ir viedokļu atšķirības, izejot no viedokļu atšķirības tajā, kāds ir lēmums (hukm) par grupas solā. Tāpēc tie, kuri uzskata, ka grupas solā ir nosacījums (šarT) solā derīgumam tad, kad ir noteikts to pildīt grupā lai tā būtu derīga, tie norāda uz to, ka solā, kuru lūdzējs pilda viens tad, kad viņš spēj to pildīt grupā, nebūs pieņemta.
Un citi uzskata, ka grupas solā ir vādžīb (obligāti) vai sunna, bet tas nav nosacījums (šarT) tam, lai solā būtu derīga. Viņi norāda uz to, ka tā solā, kas to pilda viens pats bez attaisnojošā iemesla, būs derīga, taču viņš nopelnīs grēku par neierašanos uz grupas solā.
Pierādījumi tam, ka grupas solā ir pienākums:
Pirmkārt: no Raksta
* Visaugstākais saka:
وَإِذَا كُنْتَ فِيهِمْ فَأَقَمْتَ لَهُمُ الصَّلَاةَ فَلْتَقُمْ طَائِفَةٌ مِنْهُمْ مَعَكَ وَلْيَأْخُذُوا أَسْلِحَتَهُمْ فَإِذَا سَجَدُوا فَلْيَكُونُوا مِنْ وَرَائِكُمْ وَلْتَأْتِ طَائِفَةٌ أُخْرَى لَمْ يُصَلُّوا فَلْيُصَلُّوا مَعَكَ﴾النساء102
"Un kad tu esi starp viņiem un vadi viņu solā, lai pirmā grupa no viņiem stāv ar tevi, un lai paņem savus ieročus. Un kad viņi izpildīs sudžūd, lai atrodas jums aiz muguras, un lai atnāk cita grupa, kas vēl nav pildījusi solā, un lai pilda to ar tevi"
Varenākais un Cēlākais Dievs pavēlēja Savam Pravietim (S) un ticīgajiem izpildīt solā tad, kad viņi ir kaujas stāvoklī, un no viņiem netiek noņemt pienākums pildīt to grupā, un, ja grupas solā nebūtu obligāta, tad pirmais, kad šis pienākums būtu noņemts, būtu baiļu gadījumā. Un, ja grupas solā būtu kolektīva pienākums (farD aļ-kifāja), tad tas tiktu noņemts pēc pirmās grupas solā izpildīšanas, taču Dievs pavēlēja solā abām grupām, tāpēc tas norāda uz to, ka tas ir katra muslima pienākums.
Tas, kurš netaisa patiesu, atklātu sudžūd Dievam šajā dzīvē, neuztaisīs to Nākošajā dzīvē
* Visaugstākā vārdi:
يَوْمَ يُكْشَفُ عَنْ سَاقٍ وَيُدْعَوْنَ إِلَى السُّجُودِ فَلَا يَسْتَطِيعُونَ خَاشِعَةً أَبْصَارُهُمْ تَرْهَقُهُمْ ذِلَّةٌ وَقَدْ كَانُوا يُدْعَوْنَ إِلَى السُّجُودِ وَهُمْ سَالِمُونَ﴾ القلم 42-43 "Dienā, kad atsegsies Apakšstilbs, viņus sauks krist pie zemes, taču viņi uz to nebūs spējīgi. Viņu acis drebēs, viņus apklās pazemojums. Taču jau sauca viņus krist pie zemes pirmajā dzīvē, kad viņi bija pie vesela saprāta."
Dievs paskaidroja, ka Tiesas Dienā Viņš tos sodīs ar to, ka neļaus viņiem krist pie zemes tā, kā viņus sauca to izdarīt pirmajā dzīvē, un viņi atteica saucējām. Un atbilde saucējām ir atnākšana uz masdžidu, lai izpildītu solā grupā, nevis tās pildīšana vienatnē, mājās, kā to paskaidroja Pravietis (S).
Ziņo Muslims savā Sahīhu krājumā no Abu Hureiras: "Pie Pravieša atnāca akls cilvēks un teica: Dieva Pravieti! Man nav vedēja, kas mani aizvestu uz masdžidu, un paprasīja Pravietim (S) atļauju (nenākt uz masdžidu) un kad viņš devās prom, tad viņu pasauca un teica:
هل تسمع النداء؟
"Vai tu dzirdi saucienu (uz lūgšanu no masdžidas)?"
Aklais vīrs teica: „Jā.” Tad pravietis (S) teica:
فأجب
"Tad atbildi (tam, atnākot uz masdžidu)!"".
Un Pravietis (S) nepadarīja saucienu par atbildētu ar to, ka viņš izpilda solā mājās. Un tas norāda uz to, ka tā atbilde, kuru viņš (S) pavēlēja, ir atnākšana uz grupas solā uz masdžidu. Un uz to norāda arī Ibn Umm Maktūma hadīss, kurš teica: „Dieva Pravieti! Medīnā ir daudz indīgu insektu (skorpioni un zirnekļi) un plēsoņu!”
Dieva Pravietis (S) uz to atbildēja:
تسمع حيَّ على الصلاة حيَّ على الفلاح؟
"Vai dzirdi: nāciet uz solā, nāciet uz veiksmi?"
Ibn Umm Maktūms teica: „Jā!”
Tad Pravietis (S) teica:
فحيّهلا
"Tad atbildi!"
(No Abu Davūda Sunnas un Imāma Ahmada Musnada hadīsu krājumiem.)
* Visaugstākā vārdi:
وَأَقِيمُوا الصَّلَاةَ وَآَتُوا الزَّكَاةَ وَارْكَعُوا مَعَ الرَّاكِعِينَ﴾البقرة 43
"Un izpildiet solā un maksājiet attīrīšanās nodokli (zakāt) un klanieties kopā ar tiem, kas klanās."
Dievs – subhānahu – pavēlēja viņiem izpildīt solā un maksāt attīrīšanās nodokli, pēc tam pavēlēja Savu vārdu beigās "kopā ar tiem, kas klanās", un tā ir solā izpildīšana lūdzēju grupā, uz ko norāda kopošana ar vārdu "kopā".
Norādījumi no Sunnas uz pienākumu pildīt solā grupā:
* Abos Sahīhu hadīsu krājumos autentiskā hadīsā no Abu Hureiras ir teikts, ka Dieva Pravietis (S) teica:
وَالَّذِى نَفْسِى بِيَدِهِ، لَقَدْ هَمَمْتُ أَنْ آمُرَ بِحَطَبٍ يُحْتَطَبُ، ثُمَّ آمُرَ بِالصَّلاةِ، فَيُؤَذَّنَ لَهَا، ثُمَّ آمُرَ رَجُلا، فَيَؤُمَّ النَّاسَ، ثُمَّ أُخَالِفَ إِلَى رِجَالٍ فَأُحَرِّقَ عَلَيْهِمْ بُيُوتَهُمْ، وَالَّذِى نَفْسِى بِيَدِهِ، لَوْ يَعْلَمُ أَحَدُكُمْ أَنَّهُ يَجِدُ عَرْقًا سَمِينًا أَوْ مِرمَاتَيْنِ حَسَنَتَيْنِ لَشَهِدَ الْعِشَاءَ
"Zvēru pie Tā, Kura rokā ir mana dvēsele, es biju plānojis pavēlēt savākt malku, pēc tam pavēlēt solā un saukt uz to, tad pavēlēt kādam vīram, lai viņš kļūtu lūdzēju imāms, pēc tam doties pie vīriem, kas neatnāca, un nodedzināt viņu mājas. Zvēru pie Tā, Kura rokā ir mana dvēsele, ja kāds no jums zinātu, ka viņam tiks liels gaļas gabals, vai divi labi un lieli ēdieni, noteikti atnāktu uz Aļ-Išā."
Un no Abu Hureiras hadīss, ka Pravietis (S) teica:
إنَّ أَثْقَلَ الصَّلَاةِ عَلَى الْمُنَافِقِينَ صَلَاةُ الْعِشَاءِ وَصَلَاةُ الْفَجْرِ ، وَلَوْ يَعْلَمُونَ مَا فِيهِمَا لَأَتَوْهُمَا ، وَلَوْ حَبْوًا وَلَقَدْ هَمَمْت أَنْ آمُرَ بِالصَّلَاةِ فَتُقَامَ ثُمَّ آمُرَ رَجُلًا فَيُصَلِّيَ بِالنَّاسِ ، ثُمَّ أَنْطَلِقَ مَعِي بِرِجَالٍ مَعَهُمْ حُزَمٌ مِنْ حَطَبٍ إلَى قَوْمٍ لَا يَشْهَدُونَ الصَّلَاةَ فَأُحَرِّقَ عَلَيْهِمْ بُيُوتَهُمْ بِالنَّارِ
"Patiesi, liekuļiem visgrūtākā solā ir nakts un rīta solā. Ja viņi zinātu, kas (vērtīgs) tajās ir, tad noteikti atnāktu, kaut vai rāpus. Patiesi, es biju plānojis pavēlēt un sākt solā, pēc tam likt kādam vīram vadīt lūdzēju solā, pēc tam ātri aiziet ar cilvēkiem, kuriem līdzi ir sasieta malka, pie cilvēkiem, kas nenāk uz solā, un nodedzināt ar uguni viņu mājas."
Hadīsu pierakstīja Muslims, un hadīss ir saskaņots. 17
Un Imāma Ahmada Musnadā ir hadīss, kurā pēdējais Dieva Pravietis (S) saka:
لو لا ما في البيوت من لبنساء والذرية أقمت صلاة العشاء وأمرت فتياني يحرقون ما في البيوت بالنار
"Ja ne sievietes un bērni mājās, es izpildītu nakts solā un pavēlētu saviem jaunekļiem nodedzināt visu kas ir (tajās) mājās." 18
Tas, ko nodod Kōsims ibn Asbags savā grāmatā: mums pastāstīja Ismāīļs ibn Ishaks aļ-Kōdī, kuram pastāstīja Suleimāns ibn Harbs, kuram pastāstīja Šeiba, kuram Hubeibs ibn Tsābits, kuram Saīds ibn Džubeirs, kuram Ibn Abbās to, ka Pravietis (S) teica:
من سمع النداء فلم يجب فلا صلاة له إلا من عذر
"Tam, kas dzirdēja saucienu un neatbildēja, nav viņam solā, ja tikai ar attaisnojumu."
Grupas solā ir taisnā ceļa daļa.
* Informē Muslims savā Sahīhu krājumā no Abdullā ibn Masūda, kurš teica: "Kuru muslimu iepriecinās rīt satikt Dievu, lai rūpīgi pilda šīs solā tur, kur sauc uz tām. Tāpēc, ka Dievs nozīmēja jūsu Pravietim taisno ceļu, un tās (t.i. solā) ir no taisnā ceļa. Ja jūs pildītu solā savās mājās tā, kā pilda solā šis te sliņķis savā mājā, tad noteikti atstātu jūsu Pravieša sunnu, un ja atstātu jūsu Pravieša sunnu, noteikti nomaldītos. Un jebkuram vīrietim, kurš izpilda pienācīgu apmazgāšanos un pēc tam aiziet uz vienu masdžidu no šīm masdžidām, Dieva pieraksta viņam par katru soli, kuru viņš sper, labu darbu, un paceļ ar to viņa līmeni un noņem no viņa rēķina sliktu darbu. Un tāds ir mūsu karogs (tādi esam mēs), un atšķiras no tā (no mums) tikai liekulis, kura liekulība ir zināma, un patiesi, bija cilvēks, kuru veda (nesa) divi vīrieši, lai viņš varētu nostāties kopējās lūgšanas rindā."
Un teica: Pravietis (S) mācīja mums Taisno ceļu, un no Taisnā ceļa ir solā tajā masdžidā, kurā sauc azānu.
* Nodod Muslim savā Sahīhu krājumā no Abu Saīda Aļ-Hodrī, kurš teica: Teica Dieva Sūtnis (S):
إِذَا كَانُوا ثَلَاثَة فَلْيَؤُمَّهُمْ أَحَدُهُمْ ، وَأَحَقّهمْ بِالْإِمَامَةِ أَقْرَؤُهُمْ
"Ja ir (muslimu) trijotne, lai nozīmē vienu, vispienācīgāko par imāmu, kas vislabāk (vai visvairāk) recitē (Kurānu) no viņiem."
Un pavēlēja grupas solā, un pavēle norāda uz pienākumu.
Tam, kurš skaitīja viens aiz rindas, ir jāatkārto solā
* Pravietis (S) pavēlēja atkārtot solā tam, kas skaitīja solā viens aiz grupas lūgšanas rindas. Nodod VābiSa ibn MaAbads to, ka Pravietis (S) ieraudzīja vīru, kas pildīja solā vienatnē aiz rindas un pavēlēja viņam atkārtot solā.
To nodeva Imāms Ahmads un Ahļ As-sunan un Ibn Khubāns, un At-Tirmizī teica, ka tas hadīss ir hasan.
As-solā grupā ir aizsardzība no Sātana
* Abū Dāvūds savā Sunnā un Imāms Ahmads savā Musnadā informē no Abu Ad-Dardā hadīsu: Teica Dieva Sūtnis (S):
مَا مِنْ ثَلَاثَةٍ فِي قَرْيَةٍ لا يؤذن وَلَا تُقَامُ فِيهِمْ الصَّلَاةُ إِلَّا وَقَدْ اِسْتَحْوَذَ عَلَيْهِمْ الشَّيْطَانُ فَعَلَيْك بِالْجَمَاعَةِ فَإِنَّمَا يَأْكُلُ الذِّئْبُ مِن الغَنمِ الْقَاصِيَةَ
"Nav tādu trīs cilvēku apdzīvotā vietā, kuru starpā netiek lasīts azāns un netiek veikta solā, pār kuriem nepaņems virsroku Sātans. Tāpēc pildīt solā grupā ir tavs pienākums. Un patiesi, vilks ēd tikai noklīdušas aitas."
Iziešana no masdžidas un grupas solā atstāšana ir Dieva Pravieša (S) nepaklausīšana
* Nodod Muslims savā Sahīhu krājumā no Aš-šāAtsā Aļ-Muhāribī, kurš teica:
Mēs bijām sēdējuši masdžidā, un piecēlies viens vīrs un izgāja no masdžidas, un Abū Hureira pavadīja viņu ar skatienu līdz viņš pazuda, tad Abū Hureira teica: kas attiecas uz šo te, tad viņš nepaklausīja Abu Aļ-Kōsimam 19 (S).
Un citā hadīsā: Es dzirdēju, ka Abū Hureira redzēja vienu cilvēku, kas gāja caur masdžidu, izejot no tās pēc azāna, un teica: kas attiecas uz šo te, tad viņš nepaklausīja Abu Aļ-Kōsimam (S).
Ko teica līdzgaitnieki par to, kurš atstāj grupas solā
* Teica Ibn Masūds (R): Kurš dzirdēja saucienu un neatbildēja bez attaisnojuma, nav viņam solā.
* Teica Abū Mūsā Aļ-AšArī (R): Kurš dzirdēja saucēju un neatbildēja bez attaisnojuma, nav viņam solā.
* Teica Aļī (R): Nav masdžidas kaimiņam solā, izņemot masdžidā. Un kāds prasīja: kurš ir masdžidas kaimiņš? Teica: tas, kurš dzird saucēju (uz lūgšanu – azānu).
* Teica Hasans ibn Aļī: kurš dzirdēja saucienu un neatnāca, viņa solā neaizies tālāk par viņa galvu, ja tikai viņam nav attaisnojuma.
* No Abu Hureiras, kurš teica: Ādama dēlam labāk ir piepildīt ausis ar izkausētu svinu, nekā dzirdēt saucēju un neatbildēt viņam.
* No Ibn Abbāsa, kurš teica: kurš dzirdēja saucienu un neatbildēja bez attaisnojuma, nav viņam solā.
Un kurš pienācīgi aizdomāsies par Sunnu, viņam kļūs skaidrs, ka solā izpildīšana masdžidās ir obligāta (farD) katram, izņemot gadījumus, kad ir atļauts atstāt solā grupā un piektdienas solā. Un tas saskan ar visiem autentisko informāciju par pravieša teikto un darīto.
Lēmums par to, kurš atstāj piektdienas solā
Piektdienas solā savā būtībā iekļaujas grupas solā kategorijā, un tās atstāšana ir līdzīga obligāto solā atstāšanai, ja tikai ne vēl ļaunāk. Un ir nodoti hadīsi par piektdienas solā atstāšanu, kas norāda uz tā grēka milzīgumu. No tiem ir:
* Nodod Muslims savā Sahīhu krājumā no Ibn Masūda hadīsu, ka Pravietis (S) teica tiem, kas nenāca uz piektdienas solā:
لقد هممت أن آمر رجلا يصلي بالناس ثم أحرق على رجال يتخلفون عن الجمعة بيوتهم
"Es biju plānojis pavēlēt kādam vadīt lūdzēju solā, pēc tam aiziet un nodedzināt to cilvēku mājas, kas nenāk uz piektdienas solā."
* Un nodod arī no Abū Hureiras un Ibn Umara, ka viņi abi dzirdēja Dieva Sūtni (S), sakot no sava koka minbara 20:
لَيَنْتَهِيَنَّ أَقْوَامٌ عَنْ وَدْعِهِمْ الْجُمُعَاتِ أَوْ لَيَخْتِمَنَّ اللَّهُ عَلَى قُلُوبِهِمْ ثُمَّ لَيَكُونَنَّ مِنْ الْغَافِلِينَ
"Patiesi, ļaudis vai nu izbeigs neierasties uz solā piektdienās, vai arī Dievs noteikti uzliks zīmogu uz viņu sirdīm, pēc tam viņi kļūs par nevērīgiem."
* Un no Aļ-džaAd AD-Domīrī teikts, ka Pravietis (S) teica: من ترك ثلاث جمع تهاونًا طبع الله على قلبه
"Kas atstāja bezatbildīgi trīs piektdienas solā, Dievs liek zīmogu uz viņa sirdi."
Lēmums par to, kurš pilda pārāk ātri savu solā (knābā kā vista) un nepilda līdz galam ne rukūA, 21 ne sudžūd
* No Abū Hureiras (R) ziņots, ka Pravietis (S) iegāja masdžidā, tad iegāja cilvēks un izpildīja solā, pēc tam pienāca un pasveicināja Pravieti (S), viņš arī viņu pasveicināja un teica:
ارجع فصلِّ فإنك لم تصلِّ
"Atgriezies un izpildi solā, jo tu neesi izpildījis solā"
Tā viņš atkārtoja pēc šī cilvēka vēl divām nepareizi izpildītām lūgšanām. Tad lūdzējs, par kura lūgšanas nederīgumu informēja Muhammads (S), teica:
Zvēru pie Tā, Kurš sūtīja tevi ar patiesību, ja ir kaut kas labāks par šo, tad iemāci man.
Un Pravietis (S) teica:
إِذَا قُمْتَ إِلَى الصَّلاةِ، فَأَسْبِغِ الْوُضُوءَ، ثُمَّ اسْتَقْبِلِ الْقِبْلَةَ، وَكَبِّرْ، وَاقْرَأْ بِمَا تَيَسَّرَ مَعَكَ مِنَ الْقُرْآنِ، ثُمَّ ارْكَعْ حَتَّى تَطْمَئِنَّ رَاكِعًا، ثُمَّ ارْفَعْ رَأْسَكَ حَتَّى تَعْتَدِلَ قَائِمًا، ثُمَّ اسْجُدْ حَتَّى تَطْمَئِنَّ سَاجِدًا، ثُمَّ ارْفَعْ حَتَّى تَسْتَوِىَ وَتَطْمَئِنَّ جَالِسًا، ثُمَّ اسْجُدْ حَتَّى تَطْمَئِنَّ سَاجِدًا، ثُمَّ ارْفَعْ حَتَّى تَسْتَوِىَ قَائِمًا، ثُمَّ افْعَلْ ذَلِكَ فِى صَلاتِكَ كُلِّهَا
"Kad nostājies uz solā, tad izpildi vudū, pēc tam nostājies pret kiblu un pasaki: Allāhu akbar, pēc tam izlasi to, kas tev ir viegli no Kurāna, pēc tam izpildi rukūA līdz nomierināsies tajā pozīcijā, pēc tam piecelies līdz iztaisnosies stāvus, pēc tam izpildi sudžūd līdz nomierināsies tajā pozīcijā, pēc tam pacelies līdz nomierināsies sēžot, pēc tam izpildi sudžūd līdz nomierināsies šajā pozīcijā, pēc tam izdari to pašu visā savā solā."
(Autentisks hadīss no Aļ-Buhārī.)
As-solā tīšā nokavēšana un pārāk ātrā izpildīšana ir liekuļu pazīme
Nodod Muslims savā hadīsu krājumā no Aļ-Aļā ibn Abdurrohmāna to, ka viņš iegāja pie Anasa ibn Mālika mājās Basrā, pēc tam, kad bija pabeidzis pildīt solā aZ-Zuhr, un teica:
Kad mēs iegājām pie viņa, viņš teica: Vai jūs jau izpildījāt aļ-ASr? Mēs teicām: mēs tikai stundu atpakaļ izpildījām aZ-Zuhr, tad viņš teica: aiziet! Izpildiet aļ-ASr, tad mēs piecēlāmies un izpildījām. Kad mēs pabeidzām, viņš teica: es dzirdēju Pravieti (S) sakot:
تِلْكَ صَلَاة الْمُنَافِق جَلَسَ يَرْقُب الْشمس حَتَّى إِذَا كَانَتْ بَيْن قَرْنَيْ الشَّيْطَان قَامَ فَنَقَرهاَ أَرْبَعًا لا يَذْكُرُ اللَّهَ فِيهَا إِلَّا قَلِيلا
"Tā ir liekuļa solā. Tā ir liekuļa solā. Tā ir liekuļa solā. Viņš sēž un vēro sauli, līdz tā ieiet starp diviem Sātana ragiem, tad ceļas un pārāk ātri (kā vista knābā sēklas) izpilda četrus ciklus, un piemina tajā Dievu tikai mazliet."
* Un teica Visaugstākais Dievs:
إِنَّ الْمُنَافِقِينَ يُخَادِعُونَ اللَّهَ وَهُوَ خَادِعُهُمْ وَإِذَا قَامُوا إِلَى الصَّلَاةِ قَامُوا كُسَالَى يُرَاءُونَ النَّاسَ وَلَا يَذْكُرُونَ اللَّهَ إِلَّا قَلِيلا﴾ النساء 142
"Patiesi, liekuļi piemāna Dievu, bet Viņš piemāna viņus, un kad viņi stājās solā, viņi stājās slinki, ar izrādīšanos cilvēkiem, un piemina Dievu tikai nedaudz".
Aļ-Bukharī Sahīhu krājumā ir hadīss no Zeida ibn Vahba, kurš teica: Huzeifa ieraudzīja cilvēku, kas nepildīja pienācīgi ne rukūA, ne sudžūd, un teica: Tu neizpildīji solā, un, ja nomirtu, tad nomirtu ne uz tās dabas (fiTra), kurā Dievs radīja Muhammadu (S).
Un Pravietis (S) teica, ka solā zaglis ir ļaunāks par īpašuma zagli.
Musnadā no Abū Katāda hadīsa: teica Pravietis (S):
أسوأ الناس سرقة الذي يسرق من صلاته
"Sliktākais zaglis ir tas, kas zog no savas solā!"
Cilvēki teica: Dieva Pravieti, kā var nozagt no solā?
Teica:
لا يتم ركوعها ولا سجودها – أو قال – لا يقيم صلبه في الركوع والسجود
"Nepildot ne rukūA, ne sudžūd pienācīgi – vai teica – neiztaisnojot savu muguru rukūA un sudžūd".
Sods nākošajā dzīvē tam, kurš atstāj solā
Ar autentisku uzticamu ziņotāju ķēdi no Pravieša (S) tiek nodots, ka viņš redzēja miegā garu sapni. No tā viņš pieminēja: viņš redzēja cilvēku, kas gulēja uz zemes, bet cits nāca klāt ar lielu akmeni un sita viņam ar to pa galvu, sasitot to, pēc tam gāja un ņēma akmeni vēlreiz un kad bija atgriezies, galva atgriezās iepriekšējā stāvoklī, tad sita viņam ar akmeni vēlreiz, sasitot to, un šādi gāja , atgriezies un sita pa galvu, un galva katru reizi atgriezās iepriekšējā stāvoklī.
Un Pravietis (S) jautāja par to, un viņam atbildēja, ka tas ir guļava: viņš bija gulējis solā laikos.
Tāpēc paskaties, kāds ir tā stāvoklis, kurš bija gulējis solā laikos un bija slinks attiecībā pret solā, un viņš nebija atstājis solā tīšām, būdams nomodā.
Un citā hadīsā par to, ka kāds cilvēks gulēja līdz rītausmai, un Pravietis (S) teica:
ذلك رجل بال الشيطان في أذنه
"Sātans urinēja šim vīram ausī!"
Un daļa no zinātniekiem attiecināja to uz to cilvēku, kurš nogulēja nakts solā, kura ir vēlamā un nevis obligātā, tad kāds ir tā stāvoklis, kurš nogulēja obligāto solā?
Solā atstājēja stāvoklis Tiesas Dienā
Abos Sahīhu krājumos ziņots garā hadīsā par aizstāvēšanu tas, ka ticīgie Tiesas Dienā pēc norēķina, kad pāries pāri tiltam, griezīsies pie Varenākā un Cēlākā Dieva ar savu Ellē iegājušo brāļu viendievju aizstāvēšanu. Un viņi teiks: mūsu Kungs! Šie mūsu brāļi bija pildījuši ar mums solā tāpat, kā mēs, un gavēja tāpat kā mēs, mūsu Kungs! Pieņem no mums viņu aizstāvēšanu, un Varenākais un Cēlākais Dievs pieņems no viņiem brāļu aizstāvēšanu un pavēlēs viņiem ieiet Ellē un izvest no tās tos, kurus viņi atpazīs. Dievs aizliegs ugunīm skart viņu ķermeņus, lai tās nenodarītu viņiem neko ļaunu, un viņi ieies ugunī un atradīs viņus sadedzinātus, kļuvušus par oglēm, uguns sadedzināja viņus visus, izņemot sudžūd vietu 22, un viņi atpazīs viņus pēc sudžūd vietas un izvilks ārā.
Pēdējā cerība tam, kurš atstāja solā, ja viņš bija viendievis
Abos Sahīh hadīsu krājumos teikts no Pravieša (S):
يخرج من النار من فال لا إله إلا الله وفي قلنه مثقال حبة من خردل من إيمان
"Izies no Uguns tas, kas teica Ļā iļāha iļļallāh 23 un viņa sirdī bija ticība kaut vai sinepju sēklas lielumā."
Un Muslima Sahīhu krājuma garā hadīsā par aizstāvēšanu tas, ka Varenākais un Cēlākais Dievs teiks:
شَفَعَتْ الْمَلَائِكَةُ وَشَفَعَ النَّبِيُّونَ وَشَفَعَ الْمُؤْمِنُونَ وَلَمْ يَبْقَ إِلَّا أَرْحَمُ الرَّاحِمِينَ فَيَقْبِضُ قَبْضَةً مِنْ النَّار( و في رواية: فيحثو ثلاث حثيات من النار)ِ فَيُخْرِجُ مِنْهَا قَوْمًا لَمْ يَعْمَلُوا خَيْرًا قَطُّ فيدخلهم الجنة
"Aizstāvēja eņģeļi, aizstāvēja pravieši un aizstāvēja ticīgie, un ir palicis tikai Visžēlsirdīgākais no žēlsirdīgiem, un Viņš ņems sauju no uguns (un citā nostāstā: izbirs trīs riekšavas), un izvedīs cilvēkus, kas nav izdarījuši neko labu un ievedīs viņus Paradīzē".
Un nav šaubu, ka tas ir no viendievju tiesībām, taču kas attiecas uz nemuslimiem (pagāniem un liekuļiem), Dievs teica, ka viņi neizies no Elles nekad, un katru reizi, kad gribēs tikt ārā no tās, tiks atgriezti tajā.
Ko tad tu, solā atstājēj, gaidi?!
Vai tad tu, brāli muslim, kurš atstāja solā sava slinkuma dēļ un dēļ aizņemtības ar šīs dzīves niekiem, gaidi labu galu?
Gaidi, ka tu būsi tajā saujā vai tajās riekšavās, vai arī nē?
Vai tu izturēsi gaidot, kad atnāks šo riekšavu laiks, paliekot ugunī, kas tevi dedzinās, no kā tu kļūsi kā ogles, līdz tevi sasniegs Visžēlīgākā no žēlīgajiem žēlastība?
Vai tu vēli sev šajā dzīvē to, ka tu kļūsi no tiem cilvēkiem, kuriem nav ticis ne tiesas labuma? Tad kāpēc tu vēli to sev Nākošajā dzīvē?
Vai tad tu nedzirdi Kurānu, kas tevi sauc pie traukšanās un tiekšanās uz Paradīzi, kuras platums ir kā debesis un zeme, kura ir sagatavota Dievbijīgajiem?
Vai tad tu nevēlies Paradīzi un tās labumus, hūrijas, ēdienus, dzērienus, vīnu un sievas? 24
Brāli, kas atstāj solā:
Vai tad tu nezini, ka Pravietis (S) pavēstīja, ka atvedīs visapveltītāko šīs dzīves cilvēku, kurš kļūs par Elles iemītnieku un vienreiz iegremdēs ugunī, pēc tam viņam teiks: vai tu redzēji kaut vienu labumu (zemes dzīvē)? Un viņš teiks: nē, zvēru pie Tavas Varas. Un atvedīs visnelaimīgāko šīs dzīves cilvēku, kurš kļūs par Paradīzes iemītnieku un vienreiz ievietos Paradīzē, pēc tam viņam teiks: vai tu redzēji kaut vienu bēdu (zemes dzīvē)? Un viņš teiks: nē, zvēru pie Tavas Varas.
Brāli, kas atstāj solā .. esi Dievbijīgs!
Brāli, kas atstāj solā .. vai tev patīk, ka par tevi saka: neticīgais?
Brāli, kas atstāj solā .. vai tev patiktu, ja par tevi iznestu lēmumu izšķirt tevi ar tavu sievu? 25
Brāli, kas atstāj solā .. vai tev patiktu, ja lemtu neapglabāt tevi muslimu kapsētā? 26
Brāli, kas atstāj solā .. vai tu vēlies, lai tev izpilda nāves sodu?
Brāli, kas atstāj solā .. vai tu vēlies izjust kapa mokas?
Brāli, kas atstāj solā .. vai tu vēlies izjust sodu Ellē?
Mēs lūdzam Dievu, lai Viņš vestu mūs un citus muslimus Taisnā ceļā, un lai palīdz mums atcerēties Viņu, pateikties Viņam, un labi kalpot Viņam.
Un miers un svētība mūsu Pravietim Muhammadam, viņa ģimenei un līdzgaitniekiem.
Un mūsu pēdējie vārdi ir tas, ka visa slava pieder Dievam, pasauļu Kungam.
IslamMuslim.lv Komentāri:
1. Raksts ir rakstīts muslimu auditorijai ar tās zināšanām. Nemuslimam ar tā pārpratumiem šis raksts var radīt vai stiprināt pārpratumus, jo nemuslimam var pietrūkt zināšanu par šeit apskatīto tematu citiem aspektiem, iemesliem, ierobežojumiem un kontekstu. Autors šo rakstu rakstīja muslimiem ar viņu zināšanām, tāpēc nav ņēmis vērā nemuslimu pārpratumus, kuri var rasties lasot šo rakstu. Pierakstīju nedaudz komentārus šī teksta mazāk pārprotošai uztverei.
2. Salallāhi aleihi wa salem – Lai viņam Dieva svētība un miers.
3. Dievam mēs piederam un pie Dieva mums atgriezties.
4. Tur un tālāk ir runa par liekuļu pazīmi – cilvēki, kuri pieņem Islāmu un izliekas par muslimiem, lai gan tādi nemaz nav. Šo cilvēku motivācija ir kaitēšana muslimiem, un viņi ir nodevēji pret 1,5 miljardu muslimu kopienu. Jebkura valsts par valsts nodevību piespriež nāvessodu. Bet tā ir tikai valsts, kuras nolūks ir imperiālistiski, nacionālistiski un mantkārīgi mērķi. Dievam padevīgo statuss un aizsardzība ir daudz lielākas nozīmes par tiem mākslīgajiem un noziedzīgajiem veidojumiem.
5. Ajātā ir runāts par vēsturisko situāciju, kad Dieva pravieša ienaidnieki pārkāpa pamiera līgumu un Dievs atļāva karot pret šiem Dieva ienaidniekiem, kuri savu neģēlību (slepkavības, spīdzināšanas, padzīšanas, laupīšanas utt.) piedošanu ieguva atzīstot, ka ir jāklausa Dievs. Kā pazīme, ka viņi ir kļuvuši īsti muslimi un ir uzsākuši sevis pārveidošanu, ir lūgšanas skaitīšana, kura ir Dieva norādītā metode sevis reformēšanai.
6. Radiallāhu anhu – Lai Dievs ir ar viņu apmierināts.
7. Tas nenozīmē, ka muslimiem ir jānogalina nemuslimi. Nemuslimiem ir viņu tiesības, ieskaitot viņu dzīvības, īpašuma, veselības, goda un saprāta aizsardzību no Islāma valsts puses. Muhammads (S) pats informēja, ka viņam Tiesas Dienā būs tiesības pašam vērsties pret muslimiem, kuri lieguši nemuslimiem viņu tiesības. Parasts muslims nevar zināt cita cilvēka nodomus, jo tikai Dievs zina, kas ir cilvēku sirdīs. Cilvēkiem ir jāvērtē citi cilvēki pēc viņu ārējiem darbiem un nav jāšaubās un jātur aizdomās kamēr tie nedod iemeslus. Tikai Dievs zina precīzi katra nodomus un patiesumu un vērtē nevis pēc ārējām izpausmēm, bet gan pēc nodomiem. Dievs pravietim bija atklājis tos, kuri nebija muslimi, bet gan liekuļi. Tomēr Muhammada (S) aktīvie ienaidnieki un neitrālie cilvēki, kuri netic, ka Muhammads (S) saņem atklāsmes no Dieva, viņi liekuļu nogalināšanu redzētu kā Muhammada (S) vēršanos pret paša sekotājiem. Dievs bija informējis par to, kuri ir liekuļi, bet pravietis Muhammads (S) nepavēlēja tos nogalināt, jo tad viņa ienaidnieki teiktu, ka Muhammads (S) nogalina savus sekotājus. Solā neskaitīšana gan norādītu, ka attiecīgie cilvēki gan nemaz nav Muhammada (S) sekotāji, bet gan liekuļi, ienaidnieku aģenti, kuriem ir nodoms kaitēt muslimiem tajā kara apstākļu sabiedrībā.
8. Ansāri – Medīnas Islāmu pieņēmušie iedzīvotāji, kuri uzņēma un atbalstīja muslimu bēgļus no Mekas. Ansāri – palīgi, muhādžiri – bēgļi.
9. Liekuļi (Munāfiki) – Cilvēki, kuri paši būdami bez ticības, izliekas par Islāmu pieņēmušiem un diženiem muslimiem, bet viņu nolūks ir kaitēt muslimiem un gūt kādu materiālu labumu no muslimiem. Medīnas liekuļi dažādos veidos kaitēja agrīno muslimu kopienai un ir kaitējošāki un bīstamāki muslimiem nekā atklāti vai slēpti nemuslimu ienaidnieki, kuri neizliekas par muslimiem.
10. Ar “cilvēkiem” ir saprasti ajātā domātie vēsturiskie Dieva pravieša ienaidnieki 7. gadsimta Arābijā, kuri lauza Hudaijbijas pamiera līgumu, nogalināja muslimus un viņu sabiedrotos. Kā ar Dieva un viņa pravieša ienaidniekiem, kuriem pēc gadu desmitiem neģēlībām vairs netiek dotas nekādas atlaides, viņi saņems amnestiju, tikai ja patiesi pievērsīsies Islāmam. Muslimu acīs šāda ārējā pazīme ir arī obligātās lūgšanas ievērošana. Tas ir Ibn Tajjmijā viedoklis.
11. Sudžūd – Lūgšanu poza muslimu un visu praviešu lūgšanā.
12. Nevajadzētu iedomāties cilvēka apakšstilbu. Nevajadzētu iedomāties vispār neko, no ar mūsu pieredzi un zināšanām mēs iedomājamies tikai nepareizi. Dievs nav ne cilvēks, ne dzīvnieks. Dievs ir Radītājs un Radītājs ir Unikāls un citāds kā radība. Mēs pazīstam tikai radību un nekad nespētu pat par nieku izdomāt kāds īsti ir Dievs. Vārdiem ir tā nozīme, kura tiem ir. Bet šie vārdi ir jāskata kontekstā. Jo, ja saka „kāja”, tad iedomāties cilvēka kāju ir kļūdaini. Jo kāja var būt gan zilonim, gan cilvēkam, gan odam, gan galdam, gan ciparam. Un ja saka „liels”, tad liels var būt zilonis, ods, skaitlis, skaistums un izmisums. Un kā gan mēs varam iedomāties ko no Dieva, kad pazīstam tikai niecīgu daļu radības. Un Dievs norādīja, ka nekad nespēsim iedomāties pareizi un Dievs ir pilnīgi citāds kā radība. Tāpēc galvā jābūt tukšai bildei, bez jebkādas vizualizācijas. Vārdiem ir tāda nozīme kāda tiem ir, bet jāzina uz ko attiecināmi šie vārdi. Tā kā mēs nezinām un nevaram tagad nemaz izprast kāds izskatās Radītājs, jo pazīstam tikai radību, tad mēs nevizualizējam šo vārdu, bet arī nenoliedzam tā nozīmi.
13. Allāhu aAļam – Dievs zina labāk.
14. Salaf – burtiski „priekšteči”. Tā sauc Muhammada (S) skolniekus, viņu skolniekus, un vēl nākamos skolniekus. Salafi (Salafīti) – (uz Salaf attiecināmie) muslimi, kuri atzīst, ka tieši Muhammadam (S) un viņa skolniekiem nākamajās 3 paaudzēs bija vispareizākā Islāma izpratne. (Atbilstoši Muhammada (S) hadīsam par nākamajām viņa skolnieku 3 paaudzēm.) Tā kā mūsdienās daudzas grupas neatmet savus reliģiskos jaunievedumus un filozofijas, kuras bija svešas pirmajām 3 paaudzēm, tad muslimi ar pareizo Islāma izpratnes metodoloģiju izmanto šo vārdu „salafi”, kamēr vien filozofiju piekritēji, kuri ir atdalījušas sevi no Ummas ar savām deviācijām un reliģiskajiem jaunievedumiem, nepārtrauks sevi šādi atdalīt.
15. Hoļafi – „Pēcteči” – Dievbijīgie un pareizo uzskatu muslimi, kuri nāk pēc šīm trīs paaudzēm (salaf). 1
6. Fikh – Islāma jurisprudence, Islāma zinātnieku darbs atvasinot no Dieva un Dieva pravieša tiešiem un netiešiem norādījumiem Islāma likumus universālām un specifiskām situācijām.
17. Abi hadīsi runā par jau iepriekš apspriesto iekšējo ienaidnieku problēmu Medīnas muslimu kopienā.
18. Sievietēm un bērniem nav obligāti jāatbild uz kopējām lūgšanām. Sievietēm ir atvieglojums skaitīt lūgšanas mājās, savukārt bērniem atkarībā no vecuma var būt pat ne obligāti jāievēro katra lūgšana. Hadīss joprojām ir par atcelto vēršanos pret cilvēkiem, kuri ir liekuļi un slepeni ienaidnieki muslimu kopienai un palīgi ārējiem ienaidniekiem
19. Pravieša Muhammada (S) kunja. „Kāsima tēvs”.
20. Minbars, nedaudz līdzīgs baznīcu kancelei esošs paaugstinājums masdžidā no kuras imāms uzrunā sanākušos.
21. Rukua – lūgšanu poza, noliecoties.
22. Šajā gadījumā ar „sudžūd vietu” ir domāts no lūgšanu laikā sudžūd pozīcijā iegūtais nospiedums, nobrāzums uz pieres.
23. Nekas nav pielūgsmes vērts kā tikai Viens Vienīgais un Īstais Dievs.
24. Runa ir par vīrieša labumiem Paradīzē. Hūrijas ir speciāli radītas vīriešu priekiem „kompanjones”. Paradīzes labumi tikai pēc nosaukuma un attālas miglainas līdzības ir sakarā ar attiecīgajiem šīs zemes labumiem. Paradīzē esošie labumi ir pilnīgi citā kvalitātes pakāpē, tāpēc mums pagaidām neizprotami labumi. Pieminētais vīns nav alkohols.
25. Kā nemuslims viņam nav tiesību būt laulībā ar muslimu sievieti.
26. Muslimus un cilvēkus, atsakās no Paradīzes un izvēlas Elli, (nemuslimus) ir jāapbedī atsevišķi, ja ir tāda iespēja.
27. Tikai Islāma valstī par nodevību pret muslimiem.
(حكم تارك الصلاة وعقوبته)