islāms
Ticības praktiskā izpausme - Dieva pielūgsmē:
- Pielūgsmes-kalpošanas koncepts Islāmā - Ibāda
- Ticības apliecinājums - Šahāda
- Visu praviešu rituālā lūgšana - Solā
- Žēlastības nodoklis - Zakā
- Ramadāna gavēnis - Saums
- Svētceļojums uz Meku - Hadžs
- Dieva saukšana un atcerēšanās - Dua un Zikrs
- Labā pavēlēšana un noraidāmā aizliegšana
- Pūles Dieva ceļā - Cīņa pret paša un citu tirāniju - Džihāds
- Citas ticības uzskatu praktiskās izpausmes
Dievbailība rituālajā lūgšanā
عبد بن جار الله Abdullāhs Ibn Džārullāhs
Tulkojis Salmāns Petrovs.
Visžēlīgākā, Žēlojošā Dieva vārdā
Ievads
Patiesi, visi slavinājumi pieder Dievam, Kuru mēs slavinām, un Kuram prasām Viņam palīdzību un piedošanu. Un meklējam pie Dieva patvērumu no mūsu pašu ļaunuma un no mūsu ļauniem darbiem. Kuru Dievs ved Taisnajā Ceļā, to neviens nespēj maldināt, un kuru Dievs ieved maldos, to neviens nespēj vest taisnā ceļā. Un es liecinu, ka neviens un nekas nav kalpošanas vērts, kā tikai Viens Vienīgais Dievs, Kuram nav partnera, un es liecinu, ka Muhammads ir Viņa kalps un sūtnis (S).
يَا أَيُّهَا الَّذِينَ آَمَنُوا اتَّقُوا اللَّهَ حَقَّ تُقَاتِهِ وَلَا تَمُوتُنَّ إِلَّا وَأَنْتُمْ مُسْلِمُونَ﴾ آل عمران 102
"Jūs, kas noticēja! Bīstieties Dievu ar īstu Dievbijību un mirstiet tikai būdami muslimi."
يَا أَيُّهَا النَّاسُ اتَّقُوا رَبَّكُمُ الَّذِي خَلَقَكُمْ مِنْ نَفْسٍ وَاحِدَةٍ وَخَلَقَ مِنْهَا زَوْجَهَا وَبَثَّ مِنْهُمَا رِجَالًا كَثِيرًا وَنِسَاءً وَاتَّقُوا اللَّهَ الَّذِي تَسَاءَلُونَ بِهِ وَالْأَرْحَامَ إِنَّ اللَّهَ كَانَ عَلَيْكُمْ رَقِيبًا﴾ النساء 1
"Cilvēki! Bīstieties jūsu Kungu, Kurš radīja jūs no vienas dvēseles, un radīja no tās tai pāri un pavairoja no abiem daudz vīriešu un sieviešu. Un bīstieties Dievu, ar Kura vārdu jūs prasāt. Patiesi, Dievs ir Novērotājs pār jums"
يَا أَيُّهَا الَّذِينَ آَمَنُوا اتَّقُوا اللَّهَ وَقُولُوا قَوْلًا سَدِيدًا يُصْلِحْ لَكُمْ أَعْمَالَكُمْ وَيَغْفِرْ لَكُمْ ذُنُوبَكُمْ وَمَنْ يُطِعِ اللَّهَ وَرَسُولَهُ فَقَدْ فَازَ فَوْزًا عَظِيمًا﴾الأحزاب 69-71
"Jūs, kas noticēja! Bīstieties Dievu un sakiet pareizus vārdus. Viņš izlabos jūsu darbus un piedos jums jūsu grēkus, un kurš paklausa Dievs un Viņa Sūtni, tas uzvarēja ar diženām sekmēm." Aļ-ahzāb 70-71
Un pēc ievada:
Es izstudēju grāmatu "Dievbailība (khušuA) rituālajā lūgšanā", kuras autors ir šeihs Abdullāhs Ibn Džārullāhs, un piedāvāju to jums pēc dažiem pielikumiem, bez kuriem nevarēju apieties, un tas ir: kas ir minēts Cēlā Kurānā par Dievbailību, kas ir minēts par solā Cēlā Kurānā, pēc tam solā vērtība Tīrā Sunnā. Lasi ar pārdomām, un visi slavējumi un spēks pieder Dievam.
[Tulkotāju piezīme: KhušuA ir grūti tulkojams vārds. Burtiski tas nozīmētu „samierinātība” un tas nozīmē bijību pret Dievu lūgšanā. Tā kā ar „Dievbijību” parasti apzīmē „takwā” (kas burtiski ir aizsegs no Elles uguns, Dieva dusmām), bet Salmāna piedāvātā „godbijība” nelikās laba, tad ņēmām šo „Dievbailība”.]
To uzrakstīja/ علي أحمد عبد العال الطهطاويAļī Ahmads abduļĀļ AT-TohTōvī Kurāna un Sunnas cilvēku asociācijas vadītājs
Dievbailības minējums Cēlā Kurānā
1 – ﴿وَخَشَعَتِ الْأَصْوَاتُ لِلرَّحْمَنِ فَلَا تَسْمَعُ إِلَّا هَمْسًا﴾ طه 108
"Un viņu balsis būs Dievbailīgas Visžēlīgā priekšā. Tāpēc tu dzirdēsi tikai čukstus."
2 – ﴿أَلَمْ يَأْنِ لِلَّذِينَ آَمَنُوا أَنْ تَخْشَعَ قُلُوبُهُمْ لِذِكْرِ اللَّه﴾ الحديد 16
"Vai nav nācis laiks tiem, kas noticēja, lai viņu sirdis trīcētu no Dievbailības kad piemin Dievu."
3 – ﴿وَيَخِرُّونَ لِلْأَذْقَانِ يَبْكُونَ وَيَزِيدُهُمْ خُشُوعًا﴾ الإسراء 109
"Viņi krīt pie zemes pieskaroties pie zemes ar zodiem (bārdām), raudot, un viņu Dievbailība pieaug."
4 – ﴿لَوْ أَنْزَلْنَا هَذَا الْقُرْآَنَ عَلَى جَبَلٍ لَرَأَيْتَهُ خَاشِعًا مُتَصَدِّعًا مِنْ خَشْيَةِ اللَّه﴾ الحشر 21ِ
"Ja Mēs nosūtītu šo Kurānu kalnam, tu noteikti redzētu viņu Dievbailībā, sabrūkot no Dievbailības Dieva priekšā."
5 – ﴿قَدْ أَفْلَحَ الْمُؤْمِنُونَ الَّذِينَ هُمْ فِي صَلَاتِهِمْ خَاشِعُونَ﴾ المؤمنون 1-2
"Jau sekmēja ticīgie! Tie, kuri savās solā ir Dievbailīgi."
6 – ﴿وَإِنَّهَا لَكَبِيرَةٌ إِلَّا عَلَى الْخَاشِعِينَ﴾ البقرة 45
"Un tā ir grūta, bet tikai ne Dievbailīgajiem."
7 – ﴿خَاشِعِينَ لِلَّهِ لَا يَشْتَرُونَ بِآَيَاتِ اللَّهِ ثَمَنًا قَلِيلًا﴾ آل عمران 199
"Viņi ir Dievbailīgi Dieva priekšā, un nepārdod Dieva zīmes par lētu cenu."
8 – ﴿وَيَدْعُونَنَا رَغَبًا وَرَهَبًا وَكَانُوا لَنَا خَاشِعِينَ﴾ الأنبياء 90
"Viņi piesauca Mūs vēlmē un bailēs un bija Dievbailīgi Mūsu priekšā."
9 – ﴿وَالْخَاشِعِينَ وَالْخَاشِعَاتِ وَالْمُتَصَدِّقِينَ وَالْمُتَصَدِّقَاتِ﴾ الأحزاب 35
"Gan Dievbailīgajiem, gan Dievbailīgajām, gan ticošiem, gan ticošām."
10 – ﴿وَتَرَاهُمْ يُعْرَضُونَ عَلَيْهَا خَاشِعِينَ مِنَ الذُّلِّ﴾ الشورى 45
"Un tu redzēsi viņus, nostādītus tās priekšā, Dievbailīgus no pazemojuma."
11 – ﴿خُشَّعًا أَبْصَارُهُمْ يَخْرُجُونَ مِنَ الْأَجْدَاثِ كَأَنَّهُمْ جَرَادٌ مُنْتَشِرٌ﴾ القمر 7
"Ar Dievbailīgiem skatieniem viņi izies no kapiem, tā it kā būtu izkliedēti siseņi."
12 – ﴿وَمِنْ آَيَاتِهِ أَنَّكَ تَرَى الْأَرْضَ خَاشِعَةً﴾ فصلت 39
"Un no Viņa zīmēm ir tas, ka tu redzi zemi Dievbailībā."
13 – ﴿خَاشِعَةً أَبْصَارُهُمْ تَرْهَقُهُمْ ذِلَّةٌ ذَلِكَ الْيَوْمُ الَّذِي كَانُوا يُوعَدُونَ﴾ المعارج 44
"Viņu skatieni būs Dievbailīgi, viņus pārklās pazemojums. Tā ir tā diena, kura viņiem bija apsolīta."
As-solā minējums Cēlā Kurānā
1 – ﴿الَّذِينَ يُؤْمِنُونَ بِالْغَيْبِ وَيُقِيمُونَ الصَّلَاةَ وَمِمَّا رَزَقْنَاهُمْ يُنْفِقُونَ﴾ البقرة 3
"Tie, kuri tic neredzamam un nezināmam un pilda solā."
2 – ﴿إِنَّا أَعْطَيْنَاكَ الْكَوْثَرَ فَصَلِّ لِرَبِّكَ وَانْحَرْ﴾الكوثر 1-2
"Patiesi, Mēs tev devām Aļ-kaus(th)ār. Tāpēc pildi solā savam Kungam, un upurē."
3 – ﴿وَأَقِيمُوا الصَّلَاةَ وَآَتُوا الزَّكَاةَ وَارْكَعُوا مَعَ الرَّاكِعِينَ﴾البقرة 43
"Un pildiet solā, un dodiet zakā, un klanieties kopā ar tiem, kuri klanās."
4 – ﴿وَاسْتَعِينُوا بِالصَّبْرِ وَالصَّلَاةِ وَإِنَّهَا لَكَبِيرَةٌ إِلَّا عَلَى الْخَاشِعِينَ﴾البقرة 45
"Un prasiet palīdzību ar solā un pacietību, un tā ir grūta, bet tikai ne Dievbailīgajiem."
5 – ﴿وَأَقِيمُوا الصَّلَاةَ وَآَتُوا الزَّكَاةَ﴾البقرة 110
"Un pildiet solā un dodiet zakā."
6 – ﴿إِنَّ الصَّلَاةَ كَانَتْ عَلَى الْمُؤْمِنِينَ كِتَابًا مَوْقُوتًا﴾النساء 103
"Patiesi, solā ticīgajiem ir noteikta konkrētos laikos."
7 – ﴿يَا أَيُّهَا الَّذِينَ آَمَنُوا إِذَا قُمْتُمْ إِلَى الصَّلَاةِ فَاغْسِلُوا وُجُوهَكُمْ وَأَيْدِيَكُمْ﴾المائدة 6
"Jūs, kas noticēja! Kad stājaties uz solā, mazgājiet savas sejas un savas rokas."
8 – ﴿الَّذِينَ يُقِيمُونَ الصَّلَاةَ وَمِمَّا رَزَقْنَاهُمْ يُنْفِقُونَ﴾الأنفال 3
"Tie, kuri izpilda solā un tērē no tā, ar ko Mēs viņus apveltījām."
9 – ﴿وَأَقِمِ الصَّلَاةَ طَرَفَيِ النَّهَارِ وَزُلَفًا مِنَ اللَّيْلِ﴾ هود 114
"Un izpildi solā dienas sākumā un galā un nakts daļā."
10 – ﴿وَالَّذِينَ صَبَرُوا ابْتِغَاءَ وَجْهِ رَبِّهِمْ وَأَقَامُوا الصَّلَاةَ﴾ الرعد 22
"Un tie, kas pacieta, tiecoties pie viņu Kunga sejas, un pildīja solā."
11 – ﴿قُلْ لِعِبَادِيَ الَّذِينَ آَمَنُوا يُقِيمُوا الصَّلَاةَ﴾ إبراهيم 31
"Pasaki tiem no maniem kalpiem, kas noticēja, lai pilda solā"
12 – ﴿رَبِّ اجْعَلْنِي مُقِيمَ الصَّلَاةِ وَمِنْ ذُرِّيَّتِي﴾ إبراهيم 40
"Mans Kungs! Pataisi mani pildošo solā, un manus pēctečus arī"
13 – ﴿أَقِمِ الصَّلَاةَ لِدُلُوكِ الشَّمْسِ إِلَى غَسَقِ اللَّيْلِ﴾ الإسراء 78
"Pildi solā no pusdienas līdz nakts tumsai"
14 – ﴿وَأْمُرْ أَهْلَكَ بِالصَّلَاةِ وَاصْطَبِرْ عَلَيْهَا﴾ طه 132
"Pavēli savai ģimenei pildīt solā un pats pacietīgi pildi to"
15 – ﴿الَّذِينَ إِنْ مَكَّنَّاهُمْ فِي الْأَرْضِ أَقَامُوا الصَّلَاةَ وَآَتَوُا الزَّكَاةَ﴾ الحج 41
"Ja Mēs dosim viņiem varu uz zemes, viņi pildīs solā un dos zakā"
16 – ﴿ وَأَقِيمُوا الصَّلَاةَ وَآَتُوا الزَّكَاةَ وَأَطِيعُوا الرَّسُولَ﴾ النور 56
"Un pildiet solā un dodiet zakā un paklausiet Sūtnim"
17 – ﴿وَأَقِمْنَ الصَّلَاةَ وَآَتِينَ الزَّكَاةَ وَأَطِعْنَ اللَّهَ وَرَسُولَهُ﴾ الأحزاب 33
"Un pildiet solā un dodiet zakā un paklausiet Dievam un Viņa Sūtnim"
18 – ﴿وَالَّذِينَ اسْتَجَابُوا لِرَبِّهِمْ وَأَقَامُوا الصَّلَاةَ﴾ الشورى 38
"Un tie, kas atbildēja savam Kungam un pildīja solā"
19 – ﴿قَدْ أَفْلَحَ الْمُؤْمِنُونَ الَّذِينَ هُمْ فِي صَلَاتِهِمْ خَاشِعُونَ﴾ المؤمنون 1-2
"Jau sekmēja ticīgie! Tie, kas savos solā ir Dievbailīgi."
20 – ﴿حَافِظُوا عَلَى الصَّلَوَاتِ وَالصَّلَاةِ الْوُسْطَى﴾ البقرة 238
"Sargājiet lūgšanas un vidējo lūgšanu"
21 – ﴿وَالَّذِينَ هُمْ عَلَى صَلَوَاتِهِمْ يُحَافِظُونَ﴾ المؤمنون 9
"Un tie, kuri sargā savas lūgšanas"
22 – ﴿ فَوَيْلٌ لِلْمُصَلِّينَ الَّذِينَ هُمْ عَنْ صَلَاتِهِمْ سَاهُونَ ﴾ الماعون 4-5
"Bēda lūdzējiem. Tādiem, kuri nevīžīgi izturas pret savu solā" ***
Kas ir minēts Sunnā no solā vērtībām
Dārgais lasītāj! Lai noskaidrotu solā vērtību un tās statusa diženumu, pietiek izlasīt nākamos hadīsus:
1 – Viņa (S) vārdi: رَأسُ الأمْرِ الإسلامُ ، وعَمُودُه الصَّلاةُ ، وذِرْوَةُ سَنامِهِ الجهاد في سبيل اللهُ
"Lietas galva ir Islāms, tās balsts ir solā un augstākais punkts ir džihāds Dieva ceļā." Sahīh Muslim
2 – Viņa (S) vārdi: بَيْن الرَّجُل وَبَيْن الْكُفْر تَرْكُ الصَّلاة
"Starp cilvēku un kufru ir solā atstāšana." Sahīh Muslim
3 – Viņa (S) vārdi: أُمِرْت أَنْ أُقَاتِلَ النَّاسَ حَتَّى يَشْهَدُوا أَنْ لا إِلَهَ إلا اللَّهُ وأنَّ محمدًا رسول الله وَيُقِيمُوا الصَّلاةَ وَيُؤْتُوا الزَّكَاةَ فَإِذَا فَعَلوا ذَلِكَ عَصَمُوا مِنِّي دِمَاءَهُمْ وأموالَهُم إِلا بِحَقِّ الإسْلامِ وَحِسَابُهُمْ عَلَى اللَّهِ
"Man bija pavēlēts cīnīties ar cilvēkiem līdz viņi liecinās to, ka nav neviens un nekas kalpošanas vērts, izņemot Dievu, un ka Muhammads ir Viņa Sūtnis, un pildīs solā, un dos zakā, tāpēc ja izdarīs to, pasargās no manis savas asinis un īpašumu, ja tikai uz to būs Islāmā noteiktas tiesības, un viņu norēķins ir pie Dieva". Saskaņots hadīss.
[Tulkotāju piezīme: Ar “cilvēkiem” ir saprasti ajātā domātie vēsturiskie Dieva pravieša ienaidnieki 7. gadsimta Arābijā, kuri lauza Hudaijbijas pamiera līgumu, nogalināja muslimus un viņu sabiedrotos. Kā ar Dieva un viņa pravieša ienaidniekiem, kuriem pēc gadu desmitiem neģēlībām vairs netiek dotas nekādas atlaides, viņi saņems amnestiju, tikai ja patiesi pievērsīsies Islāmam. Muslimu acīs šāda ārējā pazīme ir arī obligātās lūgšanas ievērošana. Skaidrojums no Ibn Tajjmijā.]
4 – Viņa (S) vārdi: مثل الصلوات الخمس كمثل نهر جار عذب على باب أحدكم يفتسل فيه كل يوم خمس مرات فما يبقي ذلك من الدنس
Piecas lūgšanas ir kā tīra, tekoša upe pie durvīm kādam no jums. Viņš tajā mazgājas piecas reizes dienā. Vai paliks uz viņa kāds netīrums?" Sahīh hadīss
5 – Viņa (S) vārdi: : ما من امرئ مسلم تحضره صلاة مكتوبة فيحسن وضوءها و خشوعها و ركوعها إلا كانت كفارة لما قبلها من الذنوب ما لم تؤت كبيرة و ذلك الدهر كله Sahīh hadīss
6 – Kad viņam (S) prasīja, kāds darbs ir vislabākais, atbildēja: : الصلاة لوقتها
"Solā savā laikā". Sahīh Muslim
7 – Viņa (S) vārdi: ما من امرئ يتوضأ فيحسن وضوءه ثم يصلي الصلاة إلا غفر له ما بينه و بين الصلاة الأخرى حتى يصلها
"Nav cilvēka, kurš labi izpildīs vudū, pēc tam izpildīs solā, kā tikai tiks piedots viņam tas (grēks), kas ir starp šo un citu solā, kuru viņš pildīs. " Sahīh hadīss
8 – Viņa (S) vārdi: مَا مِنْ ثَلَاثَةٍ فِي قَرْيَةٍ ولا بَدو وَلَا تُقَامُ فِيهِمْ الصَّلَاةُ إِلَّا اِسْتَحْوَذَ عَلَيْهِمْ الشَّيْطَانُ فَعَلَيْكم بِالْجَمَاعَةِ فَإِنَّمَا يَأْكُلُ الذِّئْبُ مِن الغَنَمِ الْقَاصِيَةَ
"Nav triju ciemā vai ārpus tā, kuru starpā netiek pildīta solā, kā tikai ņems pār viņiem virsroku Sātans, tāpēc pildīt grupas solā ir jūsu pienākums, jo vilks ēd tikai noklīdušas aitas." Sahīh hadīss
Visžēlīgākā, Žēlojošā Dieva vārdā
Dievbailība rituālā lūgšanā solā, sirds klātiene tajā un zāles pret Sātana čukstiem
Visi slavinājumi pieder Dievam, Kurš pataisīja solā par reliģijas pīlāru un spēcīgu sakaru starp Dievu un Viņa ticīgajiem kalpiem. Miers un svētība Muhammadam Aļ-amīn (S), viņa ģimenei un visiem līdzgaitniekiem. Un pēc tam: patiesi, Dievbailība ir paklausība, pazemība un mierīgums. Teica Visaugstākais:
قَدْ أَفْلَحَ الْمُؤْمِنُونَالَّذِينَ هُمْ فِي صَلَاتِهِمْ خَاشِعُونَ﴾المؤمنون1-2
"Jau noteikti sekmēja ticīgie! Tie, kas savos solā ir Dievbailīgi".
Tas ir, jau sekmēja un laimēja, un bija veiksmīgi ticīgie, kas pildīja solā, un no viņu īpašībām ir tas, ka viņi: " tie, kas savos solā ir Dievbailīgi". Un Dievbailība rituālā lūgšanā ir sirds klātiene tajā, Visaugstākā Dieva priekšā, ar mīlestību un godināšanu pret Viņu, ar bailēm no Viņa soda, ar vēlmi saņemt Viņa sagatavotu apbalvojumu par labiem darbiem. Tāpēc tā dēļ viņš samierina sirdi, nomierina savu dvēseli, disciplinēti mīkstina sirds kustības sava Kunga priekšā, sagatavojot visu ko viņš teiks un darīs savā solā no sākuma līdz galam, tad čuksti un domas atstāj viņu. Un Dievbailība ir solā gars, t.i. diženākā tās daļa, tāpēc solā bez Dievbailības ir kā beigts ķermenis, kurā nav gara.
***
Dievbailība sirdī
Dievbailības pamats ir Dievbailība sirdī tāpēc, ka sirds ir svarīgākā ķermeņa daļa. Un ja sirds izjūt Dievbailību, tā ieiet arī pārējās ķermeņa daļās. Un kad Saīds ibn Museibs ieraudzīja cilvēku, kas nenopietni uzvedās savā solā, teica: ja sirds izjutīs Dievbailību, to izjutīs arī citas ķermeņa daļas.
Šeitōns un Dievbailība
Kalps iegūst labumu no savas solā tikai tajā laikā, kad viņš ir klāt ar savu prātu un sirdi. Un Sātans vēlas no kalpa to, lai viņš nepildītu solā un kļūtu par Elles iemītnieku. Tāpēc tad, kad kalps izpilda solā, Sātans čukst viņam sirdī un liek aizņemties ar ko citu, līdz anulē viņa solā vai pazemina tās vērtību. Un hadīsā ir teikts:
إن العبد ليصلي الصلاة و لا يكتب له إلا ربعها إلا خمسها إلا سدسها حتى بلغ عشرها
"Patiesi, kalps izpilda solā un viņam tiek pierakstīta tikai tās ceturtā daļa, vai tikai tās piektā daļa, vai tikai tās sestā daļa, vai pat tikai tās desmitā daļa." Informē Abū Dāvūd, An-nasāī un ibn Hibbāns savos hadīsu krājumos.
Un Pravietis (S), kurš pret savu ummu (kopienu – visiem muslimiem) bija iecietīgs un žēlsirdīgs, jau norādīja uz stipru ieroci, ar kuru ir jākauj ienaidnieks. Kad iziet muslims no savas mājas uz masdžidu vai citu vietu, viņam jāpasaka:
بسم الله آمنت بالله اعتصمت بالله توكلت على الله و لا حول و لا قوة إلا بالله
"Bismiļļāh, āmantu biļļāh, iAtaSomtu biļļāh, tavakkaļtu Aļallāh va ļā hauļa va ļā Kuvvata iļļābiļļāh".
[ Dieva vārdā, es noticēju Dievam, pieķēros pie Dieva, paļāvos uz Dievu, un nav varas un nav spēka, kā tikai ar Dievu.]
Un ja viņš to teiks, viņam tiek teikts: Tu tiec vadīts, tev ar Dievu ir pietiekoši un tu tiec pasargāts, un Sātans aizbēg no viņa. To nodod Abū Dāvūds, At-tirmizī un An-nasāī savos hadīsu krājumos.
Un kad ieiet masdžidā, pasaka:
أعوذ بالله العظيم و بوجهه الكريم و بسلطانه القديم من الشيطان الرجيم "aŪ(TH)u biļļāhiļ-AZīm va bivadžhihiļ-karīm va bisulTōnihiļ-Kodīm minaš-šeitōnir-rodžīm"
[Es meklēju patvērumu pie Diženā Dieva, pie Viņa Cēlas Sejas, pie Viņa mūžīgas Varas, no nolādētā Sātana.]
Un ja viņš to pateiks, Šeitōns saka: "Viņš ir pasargāts no manis uz visu atlikušo dienu." Hasan hadīss, kuru nodod Abū Dāvūds savā hadīsu krājumā un tā ziņotāju ķēde ir laba.
Un kad uzsāk savu solā, sagatavojoties sava Kunga godināšanai un stāvēšanai Viņa priekšā, saka pēc duĀ aļ-istiftāh: "aŪ(TH)u biļļāhis-samīIļ-Aļīm minaš-šeitōnir-rodžīm"
[Es meklēju patvērumu pie Dieva, Dzirdošā un Zinošā, no Nolādētā sātana.]
Pēc tam lūdzējs pārdomā visu ko viņš saka, dara un dzird no imāma, ja viņš stāv rindās, un kad imāms lasa balsī, viņš klausās lasīšanu, bet ja lasa pie sevis, ir aizņemts ar savu lasīšanu.
Dievbailības izpausmes
No Dievbailības izpausmēm solā ir kreisā apakšstilba satveršana ar labu roku, skatiens uz sudžūd vietu, izvairīšanās no acu pacelšanas uz augšu, izvairīšanās no grozīšanās pa labi un pa kreisi, izvairīšanās no kustībām un rotaļāšanos, kā arī no aizņemtības ar savu apģērbu vai kaut ko citu, izvairīšanās no pirkstu krakšķēšanās un to sakrustošanas, jo tas viss nav savienojams ar Dievbailību. Ibn Abbāss teica: "Divi solā cikli, kuros prāts ir uz vietas, ir labāki par nakts stāvēšanu, kad viņa sirdī nav uzmanības." Šarh As-sunna. Un Salmāns Aļ-farisī teica: "Solā ir mērs, tāpēc tas, kurš deva pilnu mēru, viņam dos pilnu mēru, bet kurš nedeva pilnu mēru, tad mēs jau zinām ko Dievs teica par krāpniekiem uz svariem." Šarh As-sunna.
Un hadīsā ir teikts:
أسوأ الناس سرقة الذي يسرق من صلاته
"Sliktākais zaglis ir tas, kas zog no savas solā",
un viņš ir tas, kas neizpilda pienācīgi ne rukūA, ne sudžūd, ne arī lasa kārtīgi. Informē Imāms Ahmads savā hadīsu krājumā.
Citā hadīsā ir teikts:
إن الله ينصب وجهه لوجه عبده في صلاته ما لم يلتفت
"Dievs pagriež savu Seju pret sava kalpa seju tik ilgi, kamēr viņš negrozās." Informē At-tirmizī.
Un aizliegta grozīšanās solā laikā ir divu veidu: sirds novēršanās no Dieva – taAļā - pie kaut kā cita, un skatiena novēršanās, un tas viss ir aizliegts, Un Dievs vēršas pie sava kalpa tik ilgi, kamēr pats kalps pievērš uzmanību savai solā. Tāpēc tiklīdz viņš novērš skatienu vai sirdi, Dievs novēršas no viņa.
Un prasīja Pravietim (S) par grozīšanos solā laikā, uz ko viņš atbildēja:
هو اختلاس يختلسه الشيطان من صلاة العبد
"Tā ir zagšana. Sātans zog no kalpa solā." Saskaņots hadīss.
Un citā nostāstā:
إياك والالتفات في الصلاة فإنه هلكة
"Vairies no grozīšanās solā laikā, jo tā ir iznīcība." To nodod At-tirmizī.
Patiesi, kad kāds vēlas satikt prezidentu vai direktoru, viņš pušķojas lai satiktu to ar visu savu esamību, ar savu redzi un dzirdi, un, patiesi, lūdzējs stāv Dieva priekšā, visu valdnieku Valdnieka priekšā, lūdz savos vārdos Viņam palīdzību, un Viņš redz viņu, dzird viņu un zina visus viņa noslēpumus un atklātas lietas, tāpēc viņam ir jābīstas Dievu ar Dievbailību, paklausību, mīlestību, bailēm, cerību, vēlmi un šausmām.
Patiesi, solā ar stāvēšanu tajā, rukūA, sudžūd, lūgšanām un visām kustībām kopā ir kalpošana Dievam, t.i. pilnīga piekrišana, pilnīga paklausīšana un padošanās Dievam, pasauļu Kungam, Viņa pavēļu paklausīšana un viņa aizliegumu atstāšana visas dzīves garumā, jebkurā laikā un jebkurā vietā.
Dievbailības pakāpes
Imāms Ibn Aļ-Kojjims – rohimahullāh – savā grāmatā Aļ-vābiļu AS-Sojjibu minaļ-kaļamiT-Tojjibi ["Stiprs labu vārdu lietus"] teica: cilvēki solā ir sadalāmi piecās pakāpēs:
Pirmā: tāda cilvēka pakāpe, kurš nodara netaisnību savai nevērīgai dvēselei, un tas ir tas, kas nepilda līdz galam vudū, neseko solā laikiem, robežām un pīlāriem.
Otrā: tas, kas rūpīgi seko savam vudū, solā laikiem, un redzamām robežām un pīlāriem, taču nespēj pieveikt čukstus un viņš aizpeld prom ar čukstiem un nepiederošām domām.
Trešā: tas, kas rūpīgi seko robežām un pīlāriem, un piespiež sevi cīnīties, lai atgrūstu čukstus un nepiederošas domas. Un tāds ir aizņemts ar cīņu ar savu ienaidnieku, lai tas nenozagtu no viņa solā, un tāds atrodas gan solā, gan džihādā.
Ceturtā: tas, kas tad, kad nostājas solā, izpilda līdz galam visu kas pienākas, gan pīlārus, gan robežas un liek savai sirdij sekot visām robežām, lai nepazaudētu no tās neko, un solā laikā viņu aizņem tikai tas, kā izpildīt solā kā pienākas.
Piektā: tas, kas tad, kad nostājas solā ar visu iepriekšējo, bet vēl paņem savu sirdi un noliek sava Kunga priekšā – subhānahu va taAļā – ticoties ar savu klātesošu sirdi pie Viņa, piepildītu ar mīlestību un godināšanu tā, it kā viņš redzētu un vērotu Viņu. Un tas, salīdzinājumā ar citiem solā atribūtiem, ir labāk un diženāk par visu to, kas ir starp debesīm un zemi.
Un pirmais tiks sodīts, otrais tiks norēķināts, trešais ir izpirkts, ceturtais tiks apbalvots un piektais ir pietuvinājies savam Kungam, jo viņam tika tiesa, kāda tiek tiem, kuru acu miers ir solā, un viņš ir atpūties solā tā, kā par to teica Pravietis (S):
أرحنا يا بلال بالصلاة
"Biļāļ, liec mums atpūsties solā!",
un vēl:
جعلت قرة عيني في الصلاة
"Manu acu miers ir pataisīts solā".
Un kurš atrada mieru pie Dieva, atradīs arī citi mieru ar viņu.
Un kalps paliek stiprāks tad, kad viņa domas ir klāt, un solā laikā, kad viņu pārņem viņa iekāres un vēlmes, viņš ir aizņemts ar savu Kungu. Bet ja nē, pār viņa sirdi uzvar viņa iekāres un viņu pārņem viņa vēlmes, Sātans atrod tajā ērtu un stabilu vietu. Kā tad viņš pasargās sevi no čukstiem un nepiederīgām domām?
Solā pieņemšanas prasības un iemesli
Teica daļa Islāma zinātnieku: lūdzējām ir jābūt četrām lietām, lai viņa solā būtu pilna: sirds klātiene, prāta klātiene, sakrišana ar pīlāriem un Dievbailība ķermeņa locekļos. Tāpēc tas, kurš izpilda solā bez sirds klātienes, viņš ir nevērīgs lūdzējs. Tas, kurš izpilda solā bez prāta klātienes, viņš ir nolaidīgs lūdzējs. Tas, kurš izpilda solā neizpildot pīlārus, viņš ir nedzīvs lūdzējs. Un tas, kurš izpilda solā bez Dievbailība ķermeņa daļās, viņš ir grēcīgs lūdzējs. Tas, kurš izpilda solā ar visām tām lietām, viņš ir izcils lūdzējs.
Un teica Pravietis (S):
صل صلاة مودع "izpildi "noglabājamu" solā".
[Vārdu مودع lieto, sakot par ielikto bankā naudu.]
t.i., kad izpildi solā, izpildi to pienācīgi, tā it kā tā ir pēdējā solā tavā dzīvē.
Dievbailība un Dieva pieminēšana
Dievbailība solā ir stāvoklis, kad solā kustībās piekāpjas un nomierinās ķermeņa daļas, tajā laikā tiek izteikti vārdi, kas nāk no skaidra, apdomīga prāta, domas nāk no sirds, saviļņotas no Dieva godināšanas un cildināšanas, kā arī visas izjūtas ir vērstas pie Viņa gan stāvot un nolaižoties. Un solā nebūs pilna bez Dievbailības, pat ja tajā lūdzējs pieturējās pie noteiktām normām, vai disciplinēti pildīja visas tās kustības, vai pareizi izteica vārdus.
Un Dievbailība ir viegla lieta tikai tam, kurš ir aizņemts ar sevis attīrīšanos un kura mēle nepārstāj pieminēt Dievu visos laikos, un kurš mīkstina savu sirdi, izjūtot bailes sava Kunga priekšā, līdz viņa sirdī sākt strūklot ticības strūklakas, un kurš uzzināja patiesu mieru un sāka kalpot ar ihsānu tā, it kā viņš redzētu Dievu.
أَلَمْ يَأْنِ لِلَّذِينَ آَمَنُوا أَنْ تَخْشَعَ قُلُوبُهُمْ لِذِكْرِ اللَّه وَ مَا نَزَلَ مِنَ الحَقِّ﴾ الحديد 16
"Vai nav nācis laiks tiem, kas noticēja, lai viņu sirdis trīcētu no Dievbailības no Dieva atcerēšanās un no tās Patiesības, kura ir nosūtīta."
Un Pravietis (S) paskaidroja:
الإحسان بأن تعبد الله كأنك تراه فإن لم تكن تراه فإنه يراك
"Aļ-ihsān ir kalpot Dievam tā, it kā tu viņu redzētu, un pat ja tu viņu neredzi, Viņš redz tevi".
Dievbailība un sirds klātiene
Lai Dievbailība kļūtu pilna, tai jāparādās vairākos veidos, tādos kā vēršanās pie Dieva, nodošanās tikai Viņam, izņemot jebkādu citu, Dieva cēluma un Viņa diženuma izjušana, pazemīgums Viņa priekšā, padošanās, izjūta, ka tu atrodies Viņa priekšā. Šim izjūtām obligāti jāpavada gan kustības, gan vārdus, gan visu solā rutīnu, un Dievbailība ir sirds stāšanās priekšā Kungam ar padevību un pazemīgumu.
Zinātnieki ir vienisprātis tajā, ka Dievbailības vieta ir sirds un tās augļi ir redzami uz ķermeņa daļām. Dievbailīgie ir tie, kas ir pazemīgi Dieva priekšā, kas baidās no Viņa. Tāpēc Dievbailību skaidro kā kopējo pievēršanos solā un novēršanos no visa pārēja, un tāda Dievbailība ir prāta koncentrācijas spēju attīstības līdzeklis, kas visvairāk iespaido cilvēka sekmīgumu šajā dzīvē. Un lūdzēja veiksme ir atkarīga no Dievbailības viņa solā, un tas norāda uz to, ka tie, kuri neizjūt Dievbailību savās solā, nepieder pie veiksmīgiem.
No lietām, kas anulē solā ir tīši izteikti vārdi, smiekli, ēšana, dzeršana, auras [aura – katram dzimumam noteiktā ķermeņa daļa, kas jāaizsedz noteiktās situācijās] atsegšanās, novēršanās no kiblas virziena, bieža rotaļāšanās, kā arī netīrumu parādīšanās. No lietām, kas pasargā no Sātana ir patvēruma meklēšana pie Dieva, darbība pretrunā viņam, nolemšana nepaklausīt viņu un bieža Visaugstākā Dieva pieminēšana. Pravietis (S) teica:
رأيت رجلا من أمتي قد احتوشته الشياطين فجاء ذكر الله فطرد الشيطان عنه
"Es redzēju vīru no manas ummas, kuru aplenca dēmoni, tad viņš pieminēja Dievu un Sātans aizlaidās no viņa."
Brāli muslim: Rūpīgi pildi savas piecas solā, ar tās nosacījumiem, ar tās pīlāriem, ar tās obligātām lietām, ar Dievbailību tajā, ar tās Sunnām un neatņemamām sastāvdaļām, lai līdz ar to Dievs pasargā tevi.
Un Pravietis (S) salīdzināja solā ar nomazgāšanos no grēkiem tīrā upē, kurā kalps mazgājas piecas reizes dienā, un nomazgājas visi netīrumi un izaugumi no viņa. Teica: "Tādas ir piecas solā, ar tām Dievs attīra no grēkiem." Saskaņots hadīss.
Un teica Visaugstākais:
وَالَّذِينَ هُمْ عَلَى صَلَاتِهِمْ يُحَافِظُونَ أُولَئِكَ فِي جَنَّاتٍ مُكْرَمُونَ﴾ المعارج 34-35
"Un tie, kas rūpīgi pilda savus solā. Tie būs cienījami Paradīzes dārzos."
Pataisi, Dievs, padari mūs un visus muslimus par tiem, kas rūpīgi sekos savām solā, par cienījamiem labumu dārzos. Miers un Dieva svētība Pravietim Muhammadam, viņa dzimtai un viņa līdzgaitniekiem.
* * *
Zināmi Dievbailības iemesli solā
Visi slavinājumi pieder Dievam, Kurš pataisīja solā par ticības pīlāru, un teica par to:
وَإِنَّهَا لَكَبِيرَةٌ إِلَّا عَلَى الْخَاشِعِينَ الَّذِينَ يَظُنُّونَ أَنَّهُمْ مُلَاقُو رَبِّهِمْ وَأَنَّهُمْ إِلَيْهِ رَاجِعُونَ﴾ البقرة 45-46
"Un tā ir grūta, bet tikai ne Dievbailīgajiem. Tiem, kuri uzskata, ka viņi satiks savu Kungu un ka viņi tiks atgriezti pie Viņa."
Miers un Dieva svētība mūsu Pravietim Muhammadam, kura pēdējais novēlējums savai ummai pirms aiziešanas no dzīves bija mudinājums veikt solā dēļ tās svarīguma reliģijā, viņa ģimenei un viņa līdzgaitniekiem labākā svētība un tīrākie sveicieni.
Dievbailība – tās svarīgums un tās efekts
Mūsdienu muslimu masās ir materiālisms, kas pārņēmis mūsu sirdis un kas pavada mūs mūsu kalpošanā. Tas ir iemesls, kurš izpaužas kā sirds nocietināšanās, acu asaru izžūšana un neprātošana. Un nav iespējams sirdis atgriezt to pareizajā stāvokli, kamēr nenotīrīsim visus tos izaugumus, kas apauga ap tām.
Lūk, Usmāns ibn Affāns, Ticīgo Līderis uzlika savu roku uz zālēm pret šo parādību, sakot: "Ja jūsu sirdis attīrītos, jums neapniktu Dieva – Azza va džaļl (Augstā un Grandiozā) – vārdi."
Un imāms Ibn Aļ-Kojjims nosauca īstu Dievbailību par ticības Dievbailību un stādīja to priekšā kā: "Sirds Dievbailība Dieva priekšā ar godināšanu, cildināšanu, cieņu, bailēm un kautrīgumu. Tad sirds plīst Dieva priekšā, piepildīta ar bailēm, kautrīgumu, mīlestību un biklumu. Liecinot par Dieva labumiem un savu grēku bezdibeni, sirds noteikti izjutīs Dievbijību (taqwā) un tai sekos Dievbailība (khušuA) visā ķermenī." Ar-rūh li ibn Aļ-Kojjim
Un no lietām, kas norāda uz Dievbailības svarīgumu ir tas, ka tas ir svarīgākais iemesls, lai būtu pieņemta solā, kas ir dižākais reliģijas pīlārs pēc divām liecībām (šahādām). Un nāca Pravieša (S) Sunnā vārdi:
إن العبد لينصب من صلاته و لم يكتب له منها إلا نصفها إلا ثلثها إلا ربعها إلا خمسها إلا سدسها إلا سبعها إلا ثمنها إلا تسعها إلا عشرها
"Patiesi, kalps nododas savai solā, taču viņam pieraksta no tās tikai pusi, vai tikai trešdaļu, vai tikai ceturtdaļu, vai tikai piektdaļu, vai tikai sestdaļu, vai tikai septītdaļu, vai tikai astotdaļu, vai tikai devītdaļu, vai tikai desmitdaļu."
Tāpat arī Dievbailība atvieglo solā izpildīšanu un padara to mīlētu dvēselei. Šeikhs Abdurrohmāns ibn Nāsirs As-saAdī – rohimahuLlā – teica Dieva vārdu skaidrojumā: "Un lūgšana ir grūta, bet tikai ne Dievbailīgajiem." Lūgšana ir atvieglota viņiem. Tas ir tāpēc, ka Dievbailība, Dievbijība un cerība uz atalgojumu, kas ir pie Dieva, noved lūdzēju pie tā, ka viņš ar lūgšanas pildīšanu priecē savu sirdi. Viņš rūpīgi seko tai, cerot uz atalgojumu un baidoties no soda. Un Dievbailība ir patiesas zināšanas.
Ibn Rodžabs – rohimahuLlā – nodaļā par zināšanu meklēšanas vērtību Abū Ad-dardā hadīsa skaidrojumā teica: "Nodod no Ubāda ibn AS-Sōmita un Aufs ibn Māliks un Huzeifa (R) to, ka viņi teica: "Pirmās zināšanas, kas tiks atņemtas cilvēkiem ir Dievbailība, līdz tu neieraudzīsi nevienu Dievbailīgu.""
Pēc tam nodeva dažus hadīsus ar līdzīgu nozīmi, pēc tam teica: "No šiem hadīsiem uzzinām, ka zināšanu pazušana iziet no darbu pazušanas, un to, ka līdzgaitnieki (R) izskaidroja to kā iekšēju zināšanu pazušanu no sirdīm, un tā ir Dievbailība." (..)
Tad solā ir kalpa saikne ar savu Kungu, tajā cilvēks atstāj aizņemtību ar šīs dzīves niekiem un pievēršas ar visu savu esamību savam Kungam, lūdz viņam vest viņu Taisnā Ceļā, lūdz palīdzību un norādījumus, lūdz viņam nostiprināt viņu uz Taisnā Ceļa. Taču cilvēki atšķiras savā saiknē, tāpēc dažus viņu solā vairāk pietuvina Dievam, bet daži neizjūt šo saviļņojumu savās solā. Viņi izpilda visas kustības, lasa to, ko vajag lasīt, piemina un slavē Dievu, taču bez īstas savu darbību izjūtas un bez savu vārdu formulēšanas. Bet solā, kuru vēlas Islāms, nav vienkārši vārdi, kurus izrunā mēle un kustības, kuras izpilda ķermeņa locekļi bez apdomāšanas ar prātu un bez Dievbailības sirdī.
Sunan At-tirmizī no Abū Hureiras (R), kurš teica: teica Pravietis (S):
إن أول ما يحاسب به العبد يوم القيام من عمله الصلاة فإن صلحت فقد أفلح وأنجح وإن فسدت فقد خاب و خسر فإن انتقص من فريضته شيئا قال الرب عز وجل: انظروا هل لعبدي من تطوع! فيكمل بها ما انتقص من الفريضة ثم تكون سائر أعماله على هذا
"Pirmais no darbiem, par ko tiks tiesāts kalps Tiesas Dienā, ir solā, ja tā būs derīga, viņš veiksmīgi sekmēs, un ja nebūs derīga, viņš cietīs neveiksmi un zaudējumu, ja kaut kā pietrūks obligātās solā, Kungs – Azza va džaļļ – teiks: Paskatieties, vai Manam kalpam nav brīvprātīgu solā? Un ar tām aizpildīs līdz galam to, kas trūka obligātās solā. Pēc tam tādā veidā izskatīs pārējus darbus."
Un laikā, kad daudz cilvēku cieš no Dievbailības trūkuma savās solā, mēs redzam, ka mums ir nepieciešami daži iemesli, kas atgriezīs mūs pie īstās solā, kas nostiprinās mūsu saikni ar mūsu Kungu – Azza va džaļļ – un tā ir sirds un ķermeņa daļu solā, pazemīgums Svētītā un Visaugstākā Dieva priekšā. Patiesi, Dievs – Azza va džaļļ – ir pagodinājis ticīgos cilvēkus ar šo īpašību, kad teica:
قَدْ أَفْلَحَ الْمُؤْمِنُونَ الَّذِينَ هُمْ فِي صَلَاتِهِمْ خَاشِعُونَ﴾ المؤمنون 1-2
"Jau sekmēja ticīgie! Tie, kas savos solā ir Dievbailīgi."
Un lai mēs pēc tam, kad izlasīsim Viņa – subhānahu – vārdus: "Patiesi, solā attur no neģēlības un nosodāmā", uzprasītu paši sev, kas notiek ar vairākumu, kas pabeidz savas solā, un ķeras pie nosodāmas rīcības un nekrietniem darbiem. Cik liela ir starpība starp to, kādu efektu solā atstāj Dievbailīgajam un nožēlojošam, kuri, pabeidzot solā jūt, ka katra solā nomazgā no viņa sirds izaugumus un pietuvina viņu Dievam – Azza va džaļļ.
Dievbailības iemesli
Ir obligāti jābūt kādiem iemesliem lai sasniegtu Dievbailības virsotni, un nav šaubu, ka mūsu solā izpildīšana ir ar trūkumiem un defektiem, tāpēc varbūt šajā īsajā laikā mēs izskatīsim dažus zināmus iemeslus, ar Dieva atļauju, kas ļaus pilnveidot Dievbailību mūsu solā, un tie ir:
Patiesa ticība un pareiza ticības pārliecība
Patiesais īmāns un pareiza aKīda tajā, kas dod rezultātā Dievbailību, ir no diženiem labumiem šajā dzīvē un Nākošajā.
Visaugstākais saka:
قَدْ أَفْلَحَ الْمُؤْمِنُونَ الَّذِينَ هُمْ فِي صَلَاتِهِمْ خَاشِعُونَ﴾ المؤمنون 1-2
"Jau sekmēja ticīgie! Tie, kas savos solā ir Dievbailīgi."
Nodod Muslims savā hadīsu krājumā no Usmāns ibn Affāns (R), kurš teica: es dzirdēju Pravieti (S) sakot:
ما من امرئ مسلم تحضره صلاة مكتوبة فيحسن وضوءها و خشوعها وركوعها إلا كانت كفارة لما قبلها من الذنوب ما لم تؤت كبيرة وذلك الدهر كله
"Nav vīra muslima, kuru sastaps obligātas solā laiks, un viņš labi izpildīs vudū, būs Dievbailīgs, labi izpildīs rukūA, kā tikai tas kļūs par izpirkšanu tiem grēkiem, kuri bija iepriekš, bet tikai ja viņš neizdarīs lielus grēkus. Un tā visu laiku."
Un Kurāna pantu un hadīsu, kas norāda uz Dievbailības vērtību, ir daudz.
Biežāka Kurāna lasīšana un Dieva pieminēšana
Biežāka Kurāna lasīšana, Dieva pieminēšana, piedošanas lūgšana, kā arī vairīšanās no biežām sarunām, kurās nav Dieva pieminēšanas, kā teikts hadīsā: "Nerunājiet bieži runas bez Dieva pieminēšanas, jo, patiesi, biežie vārdi bez Dieva – taĀļā – pieminēšanas tajos noved līdz sirds cietumam! Un, patiesi, tālākie cilvēki no Dieva ir tie, kam ir cietas sirdis." To nodod At-tirmizī savā hadīsu krājumā.
Kurāna lasīšana un prātošana par tā nozīmi ir viens no sirds maiguma lielākiem iemesliem, Dievs saka:
اللَّهُ نَزَّلَ أَحْسَنَ الْحَدِيثِ كِتَابًا مُتَشَابِهًا مَثَانِيَ تَقْشَعِرُّ مِنْهُ جُلُودُ الَّذِينَ يَخْشَوْنَ رَبَّهُمْ ثُمَّ تَلِينُ جُلُودُهُمْ وَقُلُوبُهُمْ إِلَى ذِكْرِ اللَّهِ﴾ الزمر 23
"Dievs sūtīja labāku runu – Rakstu, kurā ir līdzīgās zīmes un zīmes pa pāriem. No tās ir zosāda tiem, kas bīstas savu Kungu, pēc tam viņu ādas un sirdis kļūst maigas no Dieva pieminēšanas."
Tāpēc Kurāna lasīšana un Dieva pieminēšana ir kā cietoksnis pret Sātanu un viņa čukstiem. Tas arī ir iemesls sirds mierīgumam, kuru pazaudēja liela cilvēku daļa, Visaugstākais saka:
الَّذِينَ آَمَنُوا وَتَطْمَئِنُّ قُلُوبُهُمْ بِذِكْرِ اللَّهِ أَلَا بِذِكْرِ اللَّهِ تَطْمَئِنُّ الْقُلُوبُ﴾ الرعد 28
"Viņi ir tie, kas noticēja un viņu sirds nomierinās no Dieva pieminēšanas. Vai tad ne ar Dieva pieminēšanu nomierinās sirdis?"
Tāpat arī bieža Dieva– Azza va džaļļ – pieminēšana ir iemesls veiksmei, Visaugstākais saka:
وَاذْكُرُوا اللَّهَ كَثِيرًا لَعَلَّكُمْ تُفْلِحُونَ﴾ الجمعة 10
"Un pieminiet Dievu daudz, varbūt jūs kļūsiet veiksmīgie."
Šeit nav vietas, lai izskaidrotu Dieva pieminēšanas vērtību, mēs tikai vēlējāmies norādīt uz to, ka tas ir viens no Dievbailības iemesliem, taču tam, kas vēlas to zināt, t.i. Dieva pieminēšanas vērtības, jāvēršas pie Dieva Grāmatas un zikriem [Dieva atcerēšanās un slavināšana], kas tika nostiprināti no Pravieša (S), un līdz ar to arī centība cīņā ar Sātanu, kas nozīmē stingru nolūku cīnīties ar viņu vēl pirms stāšanās uz solā, un ja viņš sāka traucēt solā sākumā, tad nepadoties viņam ne tās vidū, ne tās beigās, bet gan cīnīties ar viņu līdz pēdējam vārdam solā tāpēc, ka Sātans cenšas sajaukt prātu, lai lūdzējs neko nesaprastu no savas solā. Nodod Muslims no Usmāna ibn Abū Aļ-ĀSa (R), kurš teica: Dieva Pravieti! Patiesi, Sātans traucē manai solā, manai recitēšanai, apmiglojot to. Tad Dieva Pravietis (S) teica:
ذَاكَ شَيْطَانٌ يُقَالُ لَهُ خَنْزَبٌ فَإِذَا أَحْسَسْتَهُ فَتَعَوَّذْ بِاللَّهِ مِنْهُ وَاتْفِلْ عَلَى يَسَارِكَ ثَلَاثًا
"Tas ir šeitōns vārdā Hinzab, kad viņu jutīsi, meklē patvērumu pie Dieva no viņa un (sausi) nospļaujies trīs reizes pa kreisi (pār plecu)."
Un saka hadīsa stāstītājs: es izdarīju tā un Dievs padzina viņu no manis. Tāpēc derētu lūdzējam uzlocīt piedurknes cīņā un nepārtraukt to, censties cīnīties, nenolaižot rokas. Un ja neizdodas sasniegt Dievbailību šajā solā, stingri nolūkoties sasniegt to citā solā, un ja pietrūka Dievbailības tajā, lai cenšas pilnveidot Dievbailību nākošajā, un tā tālāk. Un lai nezaudē pacietību cīnoties... Un lai prasa Dievam – subhānahu va taĀļā – lai palīdz viņam tajā.
Sekošana un atskaitīšanās sevis priekšā
Atskaitīšanās sevis priekšā un pārmešana sev par nepiedienīgiem uzskatiem, vārdiem un darbībām, Visaugstākais saka:
يَا أَيُّهَا الَّذِينَ آَمَنُوا اتَّقُوا اللَّهَ وَلْتَنْظُرْ نَفْسٌ مَا قَدَّمَتْ لِغَدٍ وَاتَّقُوا اللَّهَ إِنَّ اللَّهَ خَبِيرٌ بِمَا تَعْمَلُونَ﴾ الحشر 18
"Jūs, kas noticēja! Bīstieties Dievu, un lai paskatās dvēsele uz to, ko sagatavoja rītdienai. Un bīstieties Dievu, patiesi, Dievs ir Pārzinošs pār to, ko jūs darāt".
Un ticīgo pavēlnieks Umārs ibn Aļ-Khattōbs (R) bija teicis: "Atskaitieties sevis priekšā pirms jums liks atskaitīties. Un nosveriet sevi pirms nosvērs jūs, un izdaiļojiet sevi Lielākai stādīšanās priekšā."
Un arī vairīšanās no nepaklausīšanas: ar skatiena novēršanu no tā, kas skatienam ir aizliegts, un tas pats attiecas uz mēli, dzirdi un citām ķermeņa daļām. Aizņemties ar to, kas attiecas tikai uz kalpošanu, ieskatīties Dieva Grāmatā un vērtīgās zinātnieku grāmatās, skatīties uz to, kas ir atļauts, prātot par Dieva – subhānahu va taĀļā – radībām, klausīties tikai labus vārdus un vērtīgas sarunas, un nav šaubu, ka grēki saķēdē cilvēku un attur viņu no kalpošanas tādā formā, kādā tiek prasīts. Un katrs cilvēks pats zina kādos grēkos viņš ir kritis, un viņa pienākums ir censties izlabot savu stāvokli un sākt atskaitīties sevis priekšā tāpēc, ka cilvēks, kad atskaitās sevis priekšā, meklē to, ko derētu sevī izlabot.
Prātošana par Kurāna nozīmi un Dieva pieminēšana
Prātošana un visu izteiktu vārdu saprašana solā un skatiens tikai uz savu sudžūda vietu, cenšoties ar to izjust stāvēšanas šaušalas.
Imāms Ibn Aļ-Kojjims teica "Vērtībās": "Kalpam ir divas stāvēšanas Dieva priekšā: stāvēšana Viņa priekšā solā un stāvēšana Viņa priekšā Tiesas Dienā. Un tas, kas stāvēja pirmajā stāvēšanā tā kā pienākas, viņam būs atvieglota pēdējā stāvēšana, bet kas novērtēja pa zemu šo stāvēšanu un nestāvēja kā pienākas, pēdējā stāvēšana viņam būs apgrūtināta." Visaugstākais saka:
وَمِنَ اللَّيْلِ فَاسْجُدْ لَهُ وَسَبِّحْهُ لَيْلًا طَوِيلًا إِنَّ هَؤُلَاءِ يُحِبُّونَ الْعَاجِلَةَ وَيَذَرُونَ وَرَاءَهُمْ يَوْمًا ثَقِيلًا﴾ الإنسان 26-27
"Un naktī. Un izpildi sudžūdu Viņam un slavē Viņu nakts garumā. Patiesi, šie mīl šo dzīvi un atstāj aiz sevis grūto Dienu."
Tāpēc nepieciešams stāvēt kā pienākas, ar samierinātību, Dievbailību, sabrukšanu no Dieva godināšanas, iedomājoties to, ka šī solā ir jūsu pēdējā šajā dzīvē. Un ja tādas jūtas paliks lūdzēja sirdī, viņš noteikti pildīs solā ar Dievbailību.
Un ir arī citi iemesli Dievbailībai, no kuriem mēs minēsim:
Vēlme un sirds klātiene
Ja tevi interesē lieta par sirds klātieni, zini, ka nav ceļa pie tā, izņemot caur uzmanības pievēršanu savai solā. Un uzmanība dažreiz pieaug, bet dažreiz krīt, un tas ir atkarīgs no tā, cik ir stipra ticība Nākošajai dzīvei un no tā, cik daudz tiek ignorēti šīs pirmās dzīves nieki.
Solā garšas bauda
Bauda, kuru izjūt kalpi savos solā, ir tā, par kuru teica Ibn Teimijja – rohimahuLlāh – savos vārdos: patiesi, šajā dzīvē ir Paradīze. Kurš tajā neieies, neieies arī Nākošās dzīves Paradīzē. Un mēs nedomājam, ka muslims, kurš izjutīs šo baudu un nobaudīs tās garšu, palaidīs to garām, bet būs pacietīgs, mēģinot to izjust. Un šī bauda, kā teica Ibn Aļ-Kojjims – rohimahuLlāh – pastiprinās, pastiprinoties mīlestībai, un samazinās, samazinoties tai. Tāpēc muslimam ir nepieciešams censties iet pa ceļu, kas ved pie mīlestības pret Dievu.
Agrā atnākšana uz solā
Tas ir vajadzīgs, lai sagatavotu sirdi stāvēšanai Dieva – Azza va džaļļ – priekšā. Muslimam vajadzētu nākt uz solā agri un lasīt to, kas viņam ir viegli no Kurāna, lasīt ar pārdomām un Dievbailību tāpēc, ka tas stimulē Dievbailību solā.
Un ir starpība starp cilvēku, kurš atnāca uz solā no vakarēšanas, pilnas ar tukšvārdību un sarunām par šīs dzīves niekiem, un starp cilvēku, kurš piecēlies uz solā, un viņa sirds ir gatava stāvēšanai Dieva priekšā no tā, ko viņš izlasīja no Dieva Vārdiem, tāpēc bez šaubām, ka otrā cilvēka stāvoklis pie Dieva ir daudz labāks par pirmā cilvēka stāvokli.
Kautrība no Dieva
Kalpam ir jājūt kautrība Dieva priekšā, tuvojoties Dievam ar savu solā, kad viņa iekšiene nav piepildīta ar Dievbailību un bailēm. Un kautrības sajūta piespiež muslimu pilnveidot savu kalpošanu un tuvošanās Dievam ar solā ar Dievbailību, lai viņa solā pavadītu baiļu sajūta.
Skatiens uz salafu (pirmās trīs Muhammada (s) skolnieku paaudzes) stāvokli
Muslimam ir jāzina, kādi bija līdzgaitnieki savās solā. Un Ibn Teimijja – rohimahuLlā – minēja to, ka Muslims Ibn Jasārs bija izpildījis solā masdžidā kad masdžidas daļa sabruka un cilvēki piecēlušies. Viņš turpināja solā, nejūtot to.
Abdullā ibn Zubeirs (R) izpildīja sudžūdu, kad garām pabrauca katapulta un aizķēra viņa apģērba gabalu, un viņš palika solā, neceļot savu galvu.
Un teica : Vai tu runā ar sevi par kaut ko savā solā? Viņš teica: Vai tad ir lieta, kas man ir mīļāka par solā, lai es par to runātu ar sevi? Tad viņi teica: Bet mēs runājam ar sevi mūsu solā, un viņš prasīja: Vai par Paradīzi, hūrijām un tamlīdzīgo? Viņi teica: nē, par mūsu ģimenēm un mūsu īpašumu. Tad viņš teica: Lai šķēps izietu man cauri būtu patīkamāk man (nekā runāt ar sevi par tām lietām). Un tādi piemēri ir neskaitāmi.
Tie, ar Dieva atļauju, ir daži zināmi iemesli Dievbailībai solā. Un mēs prasām Dievam – Azza va džaļļ – lai Viņš mums palīdz paklausīt viņu tieši tādā veidā, ar kādu Viņš būs apmierināts.
Cik tālu Tu esi, visas varas Kungs, no tiem meliem, ar kādiem Tevi apraksta (nemuslimi). Miers visiem sūtņiem un visa slava Dievam, pasauļu Kungam.
