islāms
Ticības praktiskā izpausme - Dieva pielūgsmē:
- Pielūgsmes-kalpošanas koncepts Islāmā - Ibāda
- Ticības apliecinājums - Šahāda
- Visu praviešu rituālā lūgšana - Solā
- Žēlastības nodoklis - Zakā
- Ramadāna gavēnis - Saums
- Svētceļojums uz Meku - Hadžs
- Dieva saukšana un atcerēšanās - Dua un Zikrs
- Labā pavēlēšana un noraidāmā aizliegšana
- Pūles Dieva ceļā - Cīņa pret paša un citu tirāniju - Džihāds
- Citas ticības uzskatu praktiskās izpausmes
Saums (Ramadāna gavēnis)
http://islamtomorrow.com/sawm.asp
Tulkojis ar nelielām izmainām Ahmeds.
Ceturtais Islāma pīlārs ir gavēnis. Dievs ir noteicis visiem muslimiem Ramadāna gavēni.
Tikai ļoti veciem, maziem bērniem un nepieskaitāmajiem nav jāgavē. No fiziskās puses, gavēšanas ir atturēšanās no pārtikas, dzeramā un seksuālajām attiecībām, sākot ar pirmās rīta gaismas parādīšanās (Fadžr) un beidzot ar saules pazušanu aiz apvāršņa. Garīgā ziņā tas nozīmē atturēties no ķildošanās, bezjēdzīgām nodarbēm, muļķošanās un, protams, tādām Islāmā aizliegtām darbībām kā melošana, tenkošana un aprunāšana.
Tiem, kuriem kādi apstākļi neļauj veikt gavēni pilnībā (slimība, kādu vecuma problēmu saasināšanās, ceļojums, grūtniecība, mēnešreizes, zīdīšana), jāgavē vēlāk tā paša gada laikā negavēto dienu skaits. Ja viņi nav fiziski spējīgi veikt gavēni, tad viņiem ir jāēdina viens cilvēks par katru negavēto dienu. Bērniem jāveic gavēni (tāpat kā Solā) sākot ar pubertāti, lai gan daudzi sāk ātrāk.
Lai arī veselam un nevecam cilvēkam gavēnis ir veselīgs, tas tomēr ir garīgās pašattīrīšanās metode. Šķirot sevi no pasaulīgiem prieciņiem un komforta, pat uz īsu laiku, gavētājs izprot to izjūtas un domāšanu, kuriem tādi prieki kā pārtika, dzeramais vai sieva ir liegti ikdienā. Tad izsalkums pārstāj būt abstrakts termins. Tomēr svarīgākas gavēņa funkcijas ir garīgā izaugsme, - gan disciplīnā un paškontrolē, pacietībā un izturībā, gan dievbijībā (taqwa). 1,5-2 miljardu muslimu pieaugušo daļas kopējais gavēnis mēneša laikā ir viena no savdabīgākām lielas cilvēces daļas pieredzēm, kas paliek nemuslimu nepamanīta. Šis kopējais gavēnis stiprina muslimu brālību, gluži tāpat kā gavēņa ikvakara kopējais pārtraukums ar Iftar maltīti pie draugiem vai masdžidā (mošejā).
Līdz ar pareizu gavēšanu muslims ir mudināts Ramadāna laikā izlasīt visu Kurānu. Masdžidās tad katrā vēlā vakarā (Išā, vēls vakars, agra nakts) notiek Tarawih Solā – lūgšanas, kurās tiek skaļi citēta viena no 30 Kurāna daļām (Džuz), un Ramadānam beidzoties, ir nocitēts viss Kurāns.
Ramadāns bija mēnesis, kad pēdējais pravietis Muhammeds (saas) saņēma pirmo Dieva Vēsts fragmentu. Tas notika Ramadāna pēdējā trešdaļā, lai arī precīza diena nav zināma. Šī notikuma nakts saucas Likteņa Nakts (Laylat al-Qadr) un lūgšana šajā naktī ir tūkstošiem mēnešu vērta lūgšana. Tāpēc ļoti ieteicams izmantot šāda atalgojuma nakti. Muslimi bieži nošķiras no ģimenēm pēdējā Ramadāna trešdaļā un pavada to masdžidās lasot Kurānu un lūgšanās.
Nākamā mēneša pirmajā dienā, tiklīdz kā ir pamanīts jauns mēness, sākas viens no diviem muslimu svētkiem – Eid al-Fitr. Noteikta daudzuma pārtikas ir ziedots nabagiem (Zakat al-Fitr), katrs ir speciāli nomazgājies un uzvilcis savu labāko, vēlams arī jaunāko apģērbu, kopējās svētku Salā tiek veiktas agri no rīta, un tas turpinās ar svētku mielastu un ciemošanos.
Ir arī citi gavēņi, bet tie nav obligāti. Muslimi ir mudināti gavēt 6 dienas pēc Eid al-Fitr beigām. Tāpat arī pirmdienās un ceturtdienās, arī Muharāma mēneša 9 un 10 vai 10 un 11 datumā. 10 diena ir saukta par Ašura, tā ir arī gavēņa diena ebrejiem (Yom Kippur). Kad Izraēla bērni tika izglābti no Ēģiptes jūga, tad Mozus (saas) pateicās Dievam ar gavēni. Bet īsteni muslimi kā Dievam pateicīgi un nevienu Dieva pravieti nenoliedzoši ir tuvāki pravietim Mozum (saas) kā tie, kas noliedz, apmelo un nogalina praviešus, bet, ja it kā pieņēmuši Vēsti, tad to neievēro, un pat sagroza un slēpj no neebrejiem. Tāpat šī diena stiprina mūsdienu muslimu saikni ar cita laika praviešiem. Dievs ir pavēlējis muslimiem gavēšanas gadījumā gavēt 2 dienas, lai atšķirtos no tiem, kas neklausa Dievam un noliedz pēdējo Dieva pravieti.
Lai arī gavēšana ir mudināta, tomēr nepārtraukta gavēšana, tāpat kā monasticisms (mūkošana, klosterība), celibāts un tamlīdzīgas atteikšanās no pasaules, ir aizliegta Islāmā. Tāpēc aizliegts gavēt nepārtraukti, abos svētkos – Eid al-Fitr (Ramadāna beigšanās svētkos) un Eid al-Adha (Hadža beigšanās svētkos).
