islāms
Ticības praktiskā izpausme - Dieva pielūgsmē:
- Pielūgsmes-kalpošanas koncepts Islāmā - Ibāda
- Ticības apliecinājums - Šahāda
- Visu praviešu rituālā lūgšana - Solā
- Žēlastības nodoklis - Zakā
- Ramadāna gavēnis - Saums
- Svētceļojums uz Meku - Hadžs
- Dieva saukšana un atcerēšanās - Dua un Zikrs
- Labā pavēlēšana un noraidāmā aizliegšana
- Pūles Dieva ceļā - Cīņa pret paša un citu tirāniju - Džihāds
- Citas ticības uzskatu praktiskās izpausmes
Kuras ir neobligātā gavēņa dienas?
Muhammeds Sālihs Al-Munādžids
Tulkojis Ahmeds
Jautājums:
Es vēlētos zināt precīzu laiku iftaram (gavēņa pārtraukšanas maltīte) un suhūram (pirmsgavēņa maltīte). Arī cik dienas mēnesī vajadzētu gavēt, arī kurās nedēļas dienās.
Atbilde:
Visi slavinājumi Allāham.
Savā gudrībā Allāhs ir noteicis, ka Viņa kalpiem vajag brīvprātīgi censties tuvoties Viņam pēc obligātās pielūgsmes prakses pienākuma izpildīšanas, turpināt ar to pašu pāri pienākuma līmenim. Un par to Allāha kalps saņem lielu atalgojumu. Allāha Vēstnesis (lai viņam Allāha svētība un miers) teica, ka Allāhs teica: „Mans kalps netuvojas Man tuvāk ar ko Man patīkamāku kā ar pavēlēto reliģisko pienākumu pildīšanu. Un Mans kalps turpina man tuvoties ar neobligātajiem darbiem līdz Es viņu mīlu. Un kad Es viņu mīlu, Es esmu viņa dzirde, ar kuru viņš dzird, viņa redze, ar kuru viņš redz, viņa roka, ar kuru viņš dara, un kāja, ar kuru viņš staigā. Ja viņš Man ko palūdz, noteikti Es viņam to iedošu, un, ja viņš Man lūdz patvērumu, noteikti Es to viņam piešķiršu.” (Bukhārī 6502)
Navāfil (neobligātie) gavēņi iedalās divās galvenajās kategorijās:
1 - Vispārīgie neobligātie gavēņi (tas ir: tie nav noteikti ar kādu noteiktu laiku vai apstākļiem).
Muslims var ievērot gavēni jebkurā gada dienā, kurā vēlas, izņemot dažās dienās, kurās tas gavēt ir aizliegts.
Aizliegts gavēt ir šajās dienās:
a) Abas Īd dienas (Īd-al-Fitr (Ramadāna beigas) un Īd-al-Adha (Hadža beigas)).
b) Ajām-at-Tašrīk (trīs dienas, kuras seko Īd-al-Adha), izņemot tiem hadžistiem, kuriem nav dzīvnieka upurēšanai.
c) Speciāli bez jebkāda iemesla izvēlētas piektdienas (vienas pašas).
Savukārt viens no labākajiem neobligātā gavēņa veidiem (tiem kuri ir uz to spējīgi) ir gavēt katru otro dienu. Tam pierādījums ir šajā hadīsā: „Vismīlētākā lūgšana Allāham ir (pravieša) Dāvida lūgšana. Un vismīlētākais gavēnis Allāham ir Dāvida gavēnis. Viņš gulēja pusi nakts, stāvēja lūgšanā trešdaļu, un gulēja sestdaļu. Un viņš gavēja katru otro dienu.” (Bukhārī 1131; Muslim 1159.) Lai šāds gavēnis būtu labs, tam nav jāvājina un jānogurdina indivīdu, ka tas nevar pildīt savus primāros un obligātos pienākumus. Citā hadīsā ir teikts: „(..) Un viņš gavēja katru otro dienu. Un nekad viņš neaizbēga prom no kaujaslauka.” (Bukhārī 1977; Muslim 1159.)
2 - Specifiskie neobligātie gavēņi. Tie ir pārāki par vispārīgajiem neobligātajiem gavēņiem un ir divu veidu:
a) Pirmais veids ir priekš noteikta tipa indivīdiem, piemēram, jauniem, neprecētiem vīriešiem, kuriem resursi neatļauj apprecēties. Hadīsā no Abdullāha ibn Masūda: “Mēs bijām jauni vīrieši kopā ar Vēstnesi, un mums nebija nekā (lai varētu atļauties apprecēties). Dieva Vēstnesis teica mums: “Jaunie vīri! Lai tas, kurš starp jums var apprecēties, lai to dara, jo tas ir efektīvi lai vērstu lejup skatienu (no sievietēm) un sargātu tikumību. Un lai tas, kurš nav spējīgs to darīt (apprecēties), lai viņš gavē, jo tas būs viņam aizsegs.” (Bukhārī 5066; Muslim 1400.)
Šis ir līdzjūtīgs padoms un šis gavēnis ir ieteikts kamēr vien vīrietis ir neprecējies. Šim gavēnim nav minēts konkrēts skaits dienu.
b) Otrais veids ir noteiktos laikos. Daži ir iknedēļas, daži ir ikmēneša un daži ir ikgadējie.
Iknedēļas gavēnis ir lai gavētu katru pirmdienu un ceturtdienu. Šajās dienās gavēt ir mustahabb (ieteicams, - par tā darīšanu ir atalgojums, bet par nedarīšanu soda nav.). Aiša atstāstīja: “Allāha Vēstnesis bija dedzīgs gavēt pirmdienās un ceturtdienās.” (An-Nasāi 2320, Albānī hadīsu vērtē kā sahīh savā grāmatā “Al-Džāmi as-saghīr”, nr. 4827.) Vēstnesis bija jautāts par gavēšanu pirmdienās un ceturtdienās, un viņš teica: “Tās ir dienas, kurās cilvēku darbi ir parādīti Pasauļu Valdniekam, un es vēlos lai mani darbi būtu parādīti kad es gavēju.” (An-Nasāi 2358, Ibn Mādža 1740, Ahmad 8161. Albānī šo hadīsu ir vērtējis kā sahīh savā grāmatā “Sahīh al-džāmi”, nr. 1583.) (Tulkotāja piezīme: Allāhs zina visus mūsu darbus, kad tie notiek, un arī pirms tie vispār ir notikuši un mēs esam radīti. Allāhs zina visu, kas bijis, kas ir, kas būs, un kas varētu būt, bet nebūs. Hadīsā ir runa par eņģeļu pienestajiem cilvēku darbu pierakstiem.)
Vēstnesim tika jautāts par gavēšanu pirmdienā, un viņš teica: “Tajā dienā es piedzimu un tajā dienā (pirmā) atklāsme man tika atnesta.” (Muslim 1162)
Attiecībā uz ikmēneša gavēņiem, tas ir mustahabb (ieteicams) gavēt trīs dienas katru mēnesi. Abū Hureira teica: “Mans tuvais draugs (tas ir Vēstnesis) ieteica man trīs lietas, kuras es nekad nepametīšu līdz pat nāvei: gavēt trīs dienas katru mēnesi, lūgt Duha (pēcsaullēkta) lūgšanu, un gulēt pēc Vitr lūgšanas (nepāra ciklu lūgšana vakarā).” (Bukhārī 1178, Muslim 721.)
Tas ir mustahabb (ieteicams) gavēt šīs trīs mēneša dienas (lunārā) mēneša vidū, tā sauktajās Ajām-ul-Bīd. (Tātad pilnmēness dienās.) Abū Zarr teica: “Allāha Vēstnesis man teica: “Ja tu gavē kādu mēneša daļu, tad gavē trīspadsmitajā, četrpadsmitajā un piecpadsmitajā (dienā).” (An-Nasāi 2424; Ibn Mādža 1707; Ahmad 210; Albānī šo hadīsu vērtē kā sahīh savā grāmatā “Al-Džāmi as-saghīr”, nr. 673.)
Savukārt ikgadējie neobligātie gavēņi ir noteiktās dienās vai periodos.
Noteiktās dienas ir šīs:
1. Ašūras diena. Tā ir desmitais Muharrama mēneša datums. Ibn Abbāss tika taujāts par gavēšanu Ašūrā. Viņš teica: “Es nezinu Vēstneša gavētu citu dienu, kura būtu labāka par šo, un mēnesi, kurš būtu labāks par šo. Izņemot Ramadānu.” (Bukhārī 2006; Muslim 1132.) Sunna ir arī gavēt dienu iepriekš vai dienu vēlāk (kopā ar Ašūru), lai atšķirtos no ebrejiem.
2. Arafā diena. Tā ir devītais Zul-Hidždža datums. Tas ir mustahabb priekš tiem, kuri nav hadžā stāvot Arafā. Vēstnesis (saas) teica par šo triju minēto gavēņu labumu: “Triju dienu gavēņa ievērošana ik mēnesi, un (plus) Ramadāna gavēņa ievērošana vienādojas kā visa gada gavēšana. Es lūdzu Allāham lai gavēšana Arafā dienā izpērk iepriekšējo un nākamo gadu grēkus. Un es lūdzu no Allāha lai gavēšana Ašūrā izpērk iepriekšējā gada grēkus.” (Muslim 1162.)
Ir arī ikgadējie neobligātās gavēšanas periodi:
1. Šavvāla mēnesis. Ieteicams ir gavēt 6 dienas Šavvāla mēnesī, jo Allāha vēstnesis (saas) teica: “Kurš gavē Ramadānā un tad gavē sešas Šavvāla dienas, tas ir tā it kā viņš gavēja visu dzīvi.” (Muslims, 1164.)
2. Muharrama mēnesis. Ieteicams ir gavēt šajā mēnesī. Par to ir teikts šajā hadīsā: “Labākais mēnesis pēc Ramadāna ir Allāha mēnesis Muharrams. Un labākā lūgšana pēc obligātajām lūgšanām ir nakts lūgšana (kijām-ul-leil).” (Muslim 1163.)
3. Šabāna mēnesis. Aiša teica: “Allāha Vēstnesis mēdza gavēt līdz mēs domājam, ka viņš nekad nebeigs gavēt. Un viņš negavēja līdz mēs domājam, ka viņš nekad negavēs. Es nekad neredzēju Allāha Vēstnesi (saas) gavējam visu mēnesi izņemot Ramadānu. Un mēnesis, kurā es redzēju viņu gavējam visvairāk, bija Šabāns. Viņš mēdza gavēt visu Šabānu izņemot dažas dienas.” (Bukhārī 1969; Muslim 1156)
Muslims, kurš ir dedzīgs darīt labus darbus, ir jāaptver izcilums, kurš ir veicot neobligāto gavēni Allāha dēļ. Hadīsā teikts: “Kurš gavē vienu dienu Allāha dēļ, Allāhs turēs viņa seju 70 gadu attālumā no Elles.” (An-Nasāi 2247; Albānī šo hadīsu vērtē kā sahīh. “Sunnan an-Nasāi” 2121.)
Mēs lūdzam Allāhu padarīt mūs starp tiem, kuru sejas Viņš turēs tālu no Elles un tās svelmes, un lai esam svētīti ar Paradīzi.
Attiecībā par precīziem suhūra (pirmsgavēņa maltīte) un iftāra (gavēņa pārtraukšanas maltīte) laikiem:
Gavēņa definīcija ir atturēties no ēšanas, dzeršanas un dzimumattiecībām starp rītausmas sākšanos (fadžr) un saulrietu.
Kurānā ir teikts (tulkojums):
„Ēdiet un dzeriet, kamēr nespēsiet atšķirt balto rīta diegu (rītausmu) no melnā diega (nakts tumsas). Pēc tam turpiniet gavēni līdz pat naktij.” (2:187)
Tātad gavētājam ir jāsāk atturēties no rītausmas sākuma un jāturpina līdz saule noriet. Allāha Vēstnesis (saas) teica attiecībā uz iftāru: „Kad nakts ir šeit atnākusi, un kad diena ir no šejienes aizgājusi, un saule norietējusi, tad lai gavētājs pārtrauc savu gavēni.” (Bukhārī 1818; Muslim 1841.)
Attiecībā par suhūra laiku, vairums Islāma zinātnieku teica, ka tas ir laikā no otras nakts puses līdz otrajai rītausmai. (Tulkotāja piezīme: Pirms īstās rītausmas (fadžr) parādās „neīstā”, it kā rītausmas gaismas līnija, bet tā pazūd.) Tā ir sunna novilcināt suhūru (veikt to tuvāk gavēņa sākšanas laikam), un jāpaēd ir līdz otrajai rītausmai (fadžr).
Tas pamatojas uz hadīsu: „Steidzies ar iftāru un atliec (novilcini) suhūru.” (At-Tabarānī; Albānī hadīsu vērtē kā sahīh. „Sahīh al-Džāmi” 3989.)
Suhūra mērķis ir dot gavētājam spēku gavēt, tā jo tuvāk suhūrs ir gavēnim, jo efektīvāk tas palīdz gavēt.
Mēs lūdzam Allāhu padarīt mūs starp tiem, kuri ievēro Viņa likumus un rīkojas tiem atbilstoši. Lai Allāhs sūta svētību un mieru mūsu Vēstnesim Muhammedam.
