islāms
Ticības praktiskā izpausme - Dieva pielūgsmē:
- Pielūgsmes-kalpošanas koncepts Islāmā - Ibāda
- Ticības apliecinājums - Šahāda
- Visu praviešu rituālā lūgšana - Solā
- Žēlastības nodoklis - Zakā
- Ramadāna gavēnis - Saums
- Svētceļojums uz Meku - Hadžs
- Dieva saukšana un atcerēšanās - Dua un Zikrs
- Labā pavēlēšana un noraidāmā aizliegšana
- Pūles Dieva ceļā - Cīņa pret paša un citu tirāniju - Džihāds
- Citas ticības uzskatu praktiskās izpausmes
Ibn Kojjims par mirušajām sirdīm
Ibn Kojjims
Tulkojis Ahmeds.
Viens no visu laiku lielākajiem Islāma zinātniekiem, dēvēts arī par "sirds zinātnieku", ibn Kojjims dzīvoja 700 gadus atpakaļ (1292-1350). Viņš bija izcilā Islāma zinātnieka ibn Teimijjas students. Ibn Kojjima slavenākais students ir ibn Kasīrs, autors vieniem no nozīmīgākajiem Kurānā komentāriem daudzos sējumos.
"Sātans ir nomaldinājis vairumu cilvēku izskaistinot viņiem dažādu neobligāto pielūgsmes prakšu nozīmīgumu uz obligāto rēķina. Šādi nomaldinātie cilvēki veic papildus neobligātās prakses kā neobligātās lūgšanas un gavēņus, bet atstāj novārtā obligāto praksi pavēlēt labo un aizliegt noraidāmo. Šī nomaldīšanās ir sasniegusi tādus apjomus, ka šādi cilvēki nepavēl labo un neaizliedz noraidāmo arī tad, kad viņi ir spējīgi to veikt.
Islāma zinātnieki šādus cilvēkus vērtē kā zemākos reliģijas skalā, jo Islāma būtība ir darīt to, ko Dievs ir mums licis darīt. Tas, kurš neveic obligāto ir īstenībā sliktāks par to, kas grēko. Katrs, kuram ir kādas zināšanas par Dieva Vēsti, par Vēstneša Muhammeda (saas) vadību, par viņa skolnieku dzīvēm, secinās, ka tie, kuri mūsu dienās ir norādīt kā Dievbijīgākie, īstenībā ir vismazāk Dievbijīgākie. Patiesi, kāda veida Dievbijība ir indivīdā, kurš novēro ar aukstu sirdi un aizvērtu muti, kā Allāha svētnīcas tiek apgānītas, Viņa reliģija pamesta, Viņa Vēstneša Sunna atstāta? Tāds indivīds ir mēms Sātans! Tādā pašā veidā kā indivīds, kurš runā nepatiesību, ir runājošs Sātans.
Vai tā nav nelaime Islāmam no tādiem vien, kuri neuztraucas kas notiek ar reliģiju-dzīvesveidu, kad viņu dzīves un pārtika ir nodrošināta? Labākie no viņiem piedāvās skumju ģīmi. Bet, ja tas skartu naudu vai citas lietas, kurām viņu sirds ir tā pieķērusies, tad viņi nežēlotu pūles tās atgūt. Šie cilvēki, ne tikai ir pelnījuši Allāha dusmas, bet arī sasirguši ar smagāko sērgu pat to nezinot: Viņiem ir mirusi sirds.
Patiesi, jo dzīvāka ir indivīda sirds, jo stiprākā tā ir dusmās Dieva dēļ un plašāka ir viņa palīdzība Islāmam un muslimiem."
Ibn Kojjims, nepilnus 700. gadus atpakaļ.
