islāms
Ticības praktiskā izpausme - Dieva pielūgsmē:
- Pielūgsmes-kalpošanas koncepts Islāmā - Ibāda
- Ticības apliecinājums - Šahāda
- Visu praviešu rituālā lūgšana - Solā
- Žēlastības nodoklis - Zakā
- Ramadāna gavēnis - Saums
- Svētceļojums uz Meku - Hadžs
- Dieva saukšana un atcerēšanās - Dua un Zikrs
- Labā pavēlēšana un noraidāmā aizliegšana
- Pūles Dieva ceļā - Cīņa pret paša un citu tirāniju - Džihāds
- Citas ticības uzskatu praktiskās izpausmes
Dzīves jēga
Ahmeds
Centīšos būt īsāks kā Monty Pythona filma par šo tematu.
Cilvēces gaitā vienmēr ir bijuši cilvēki, kuriem ir bijis šis jautājums: Kāda ir dzīves jēga? Kāds ir dzīves piepildījums? Priekš kam mēs dzīvojam? Kā mums jādzīvo? Jautājumu uzdod tie, kuri nezina atbildi. Tomēr pozitīvi ir tas, ka šie cilvēki nav izvēlējušies tik briesmīgu aklumu, ka aizliedz sev uzdot šo jautājumu. Šis jautājums par dzīves jēgu ir viens no klasiskajiem filozofijas jautājumiem. Un ja jau tik daudzi cilvēki nav spējuši atrast atbildi, tad jau atbilde laikam nav tik vienkārša. Bet vai tiešām tā ir?
Jo mums jāsaprot, ka zināt patiesību un atzīt, ka tā ir patiesība, nav viens un tas pats stāvoklis. Cilvēks var zināt, ka tā ir patiesība, bet tik un tā to noliegt. Šķiet, ka ir teiciens: "Strīdā dzimst patiesība." Bet mēs visi zinām, ka strīdoties abas puses tikai iekrampējas savā pozīcijā un neatzīst otras puses taisnību, pat ja bez strīda atzītu. Tā mēs redzam, ka bieži vien pašu ego un intereses neļauj atzīt patiesību. Tas ir tāpat kā ir ļoti viegli dot padomus citam par viņa problēmām, bet ar paša problēmu risinājumu ir grūti, jo tad pašam būs jārīkojas atbilstoši tam padomam. Tā mūsu savtīgās intereses pārmāc mūsu spēju atzīt patiesību.
Tāpēc no vienas puses varbūt, ka var teikt, ka, ja jau uz jautājumu par dzīves jēgu tik daudzi cilvēki nav spējuši dot atbildi, tad atbildes vai nu nav vai arī tā nemaz nav tik loģiska un viegli atrodama, atpazīstama. Bet no otras puses: ja nu šie cilvēki noliedz kādu elementu, kas ir loģiskajā atbildē un tāpēc noliedz atbildi?
Pēc šī ievada par patiesības atzīšanu, arī pievērsīsimies atbildei uz jautājumu par dzīves jēgu.
Kāda ir suņa būdas pastāvēšanas jēga? Protams, ka LOĢISKI, ka tai ir pastāvēšanas jēga. Mēs to uzbūvējām lai tā suni pasargātu no lietus, sniega, aukstuma, vēja utt. Suņa būdas dzīves jēga ir funkcionēt atbilstoši tam, kam mēs to esam iedomājuši. Suņa būdas pastāvēšanas jēga nav ripot no kalna vai būt bojai kuģu ceļā, vai bērnu smilšu kastei. Un vienlaikus mēs redzam, ka suņa būdas vislabākā dzīve, vispilnīgākā dzīve un visatbilstošākā dzīve ir būt suņa būdai un pasargāt suņuku no lietus, sniega, aukstuma, vēja, krusas utt. Un kāda ir mobilā telefona pastāvēšanas jēga? Protams, ka mobilais telefons ir uzbūvēts lai darītu to, kas paredzēts tam darīt. Viņa pastāvēšanas jēga ir izmantot to runāšanai un saziņai. Var, protams, to izmantot kā riekstu pārsitamo, kā paliktni zem galda lai tas nešūpojas, vai pat kā zivju vizuli. Bet vai visatbilstošāk un patiesībā vienīgais pareizais variants nav izmantot mobilo telefonu saziņai? Un vai tad cita veida izmantošana nav nejēdzīga? PretJēdzīga?
Tāpēc tik loģiski ir, ka pastāvēšanas jēga un vislabākais darbošanās veids ir tas, kas atbilst tam, kam paredzējis šo lietu uzbūvētājs.
Un viss, kam ir sākums ir radība. Jo tas taču ir radies. Un, ja ir radība, tad ir Radītājs. Mēs jau sākumā runājām par klasiskajiem cilvēces jautājumiem. Piemēram: Kas bija sākumā: Vista vai ola? Protams, ka atbilde ir skaidra, ja cilvēks nenoliedz Patiesības elementu. Atbilde uz to vistas jautājumu nav iespējama, ja vien neatzīst, ka kaut kad bija vista, kura nenāca no olas, bet gan tika radīta. Ja nenoliedz Radītāju, tad atbilde it skaidra. Bet kā jau runājām, tad cilvēki noliedz patiesību, jo tad viņiem kaut kas ir jāsāk darīt.
Radītāja pašsaprotamās pastāvēšanas atzīšanai ir sekas - ir jādzīvo ar apziņu, ka ir Radītājs. Šis ir tas pats iemesls, kāpēc tie filozofi nespēj atbildēt uz jautājumu par dzīves jēgu. Jo viņi noliedz Radītāju. Jo tas iekļauj, ka mums - Radītāja radītajiem cilvēkiem ir jādzīvo noteiktā veidā. Tad, kad mēs uzbūvējam mobilo telefonu vai suņa būdu noteiktai funkcijai, tad mēs (mobilā vai būdas "radītāji") zinām kāds ir pareizais šīs lietas pastāvēšanas veids. Tāpat atzīstot, ka mums ir Radītājs, mēs atzīstam, ka mums ir jādzīvo tā, kā vēlas mūsu Radītājs. Pilnīgi loģiski, bet cilvēki, kuri nespēj pārkāpt savam ego un tagadējam dzīvesveidam, tie noliegs šo tik vienkāršo atbildi. Mēs jau sākumā runājām par to, kā cilvēki dēļ sava ego neatzīst patiesību...
...
...
Tā kā mums pašiem nav funkcijas paskaidrojošs nosaukums "Suņa būda" vai "Mobilais tālrunis" vai "Maizes kaste" vai "Piena paka", tad loģisks ir jautājums: Kā Radītājs vēlas lai mēs dzīvotu? Kas ir mūsu pastāvēšanas labākais veids, lai mēs nebūtu kā tā suņa būda par boju izmantotā?
Mēs redzam cik sarežģīta ir radība, pat visvienkāršākā šūna. Mēs redzam cik sarežģīts ir cilvēka ķermenis, cik milzīgi neaptverams un sarežģīts ir Visums. Tā tikai tie, kuri izvēlējušies noliegt Patiesību, tikai tie noliedz, ka tam visam ir Radītājs. Radītāja neatzīšana ir lielā mērā ir sekas alerģijai pret kristietību un baznīcu. Radītāja noliedzēji nevēlas pieņemt sekas, kuras izriet no Radītāja atzīšanas.
Mēs redzam cik Dižens ir Radītājs un cik neaizsniedzami tālu no mūsu spējām un zināšanām ir Radītāja zināšanas un spējas. Skaidrs, ka mēs neteiksim, ka mūs Radītājs ir radījis bez pastāvēšanas jēgas, ja pat vienkāršai piena pakai ir pastāvēšanas jēga. Tavām kurpēm ir pastāvēšanas jēga un Tev nav???
Un mūsu dzīves jēga ir: dzīvot tā, kā Radītājs vēlas lai mēs dzīvotu, un nedzīvot tā, kā Dievs vēlas lai mēs nedzīvotu. Lai mēs dzīvotu tā, kā Radītājs ir iecerējis lai mēs dzīvotu. Gluži tāpat kā mēs būvējot suņu būdu, būvējam to tās noteiktai dzīvei.
Mēs, cilvēki, esam radīti kā Dieva vietvalži uz Zemes. Mums nepieder Zeme. Visa radība pieder Radītājam. Mums ir uzticēts izmantot Dieva īpašumu atbilstoši Dieva noteikumiem. Tā mēs rīkojamies ar mūsu rīcībā nodotajiem resursiem - ķermeni un tā spējām, mūsu īpašumiem un iespējām atbilstoši Īpašnieka noteikumiem.
Un, protams, kā gan mēs varētu to darīt, ja mēs nezinātu kas mums jādara.
Tā kā Dievs ir pilnīgi pāri mūsu saprašanai, tad mēs nevaram tīri no mūsu saprāta to visu izdomāt. Tomēr Dievs ir devis vairākas lietas lai mēs varētu piepildīt mūsu pastāvēšanas jēgu:
1) mūsos ir ieliktas noteiktas spējas, saprāts, dažādi instinkti kā atzīt Dievu, atpazīt labo un ļauno. Mums ir šīs spējas, ja vien mēs paši ar saviem grēkiem nenomācam šīs spējas to tīrajās kvalitātēs, jo grēkojot un nenožēlojot mums ir tieksme tuvoties Dieva noliegšanai lai nejustos tik slikti, ka rīkojamies pretēji Dieva noteiktajam. Nenožēlojot grēkus un tā neattīroties mēs nomācām mūsu dabisko tīro būtību, kura saprātīgā vecumā atzīst Dievu. Dievs neradīja mūs sliktus, tikai vājus. Bet patiesa nožēlošana, centība labos darbos un reliģiskajā praksē attīra cilvēku no grēku sliktās ietekmes. No mums netiek sagaidīts neiespējamais perfektums. Bet mūsu pienākums ir nožēlot paklupšanu un censties dzīvot atbilstoši tam, kā vēlas Dievs, lai mēs dzīvotu.
2) mums ir doti Dieva pravieši - cilvēki, kuriem Dievs ir devis īpašas zināšanas par Dievu un pareizo dzīvesveidu, un šie cilvēki mums ir praktiskais piemērs kā jāuzvedas nosacītās perfekcijas cilvēkiem. No parastajiem cilvēkiem nav sagaidīts, ka viņi būs tik labi kā pravieši, bet vajag tikai patiesi nožēlot. Tad lūk praviešiem tika dotas īpašas zināšanas par pareizo dzīvesveidu un viņi to rādīja piemērā.
Dieva pravieši ir brīvi no viņiem veltītajiem apmelojumiem, kurus Rakstu sakropļotāji sarakstījuši Bībelē.
Un daļai praviešu pat tika doti Dieva raksti. No visām šīm grāmatām (kā, piemēram, Mozus Tora, Dāvida Psalmi, Jēzus Evaņģēlijs) oriģinālajā veidā ir saglabāts tikai Kurāns. Un tas ir loģiski, jo tie citi raksti bija domāti noteiktam laikam un noteiktai tautai. Trīs uzskaitītie bija domāti ebrejiem tajos laika posmos, un tajos arī uzrunā ebrejus un nevis Cilvēci. Bet savukārt Kurāns ir domāts visai Cilvēcei, un līdz pat Pasaules Galam. Iepriekš pēc tam, kad Dieva pravieši bija atstājuši Grāmatas glabāt cilvēkiem, bet nelieši tās sakropļoja, lai attaisnotu savus grēkus vai gūtu kādu sev labumu, vienmēr nāca nākamais Dieva pravietis, kurš ieviesa skaidrību. Bet tā kā Muhameds (saas) ir pēdējais Dieva pravietis un ir pravietis visai cilvēcei, tad pēc viņa nenāktu jauns pravietis, kurš ieviestu skaidrību, ja cilvēki sakropļotu Muhameda (saas) atstātos Dieva rakstus. Tāpēc Dievs pašā Kurānā jau apsola pasargāt Kurānu no sakropļošanas un mums mūsdienās ir tieši tas pats Kurāns, kuru recitēja Muhameds (saas). Tieši tas pats. Vārds vārdā. ORIĢINĀLS.
Tāpēc un citu iemeslu dēļ, Islāmā ir informācija kā Radītājs vēlas lai mēs dzīvotu. Un tu atklāsi, ka pārvarot pirmās grūtības, kuras radušās kā sekas tam, ko atstājušas tavā sirdī nenožēloti grēki un lepnums, tu atklāsi, ka dzīvot tā kā Dievs vēlas lai tu dzīvotu, ir ļoti ērti, izdevīgi, piepildoši. Jo tāpat kā suņa būdai ir vislabākais veids kā dzīvot ir būt suņa būdai (un nevis upes kuģu ceļa bojai), vai mobilajam tālrunim vislabākais ir būt par saziņas līdzekli un nevis riekstu sitamo, tāpat tu atklāsi, ka dzīvot tā kā Dievs vēlas lai tu dzīvotu, ir vislabākais, visērtākais, visatbilstošākais paša būtībai.
Jo Dievs ir perfekts un ar visām zināšanām. Dievs pat par mums labāk zina kā mums jādzīvo. Protams, mums cilvēkiem ir ierobežotas zināšanas, prasmes, spējas un saprašana un dažkārt mēs atklājam, ka lietu, kuru mēs uzbūvējām varam pielietot citādi. Un varbūt jaunais pielietošanas veids ir pat labāks.
Tomēr kā jau teikts - mūsu zināšanas nav pilnīgas. Savukārt Dievs pēc definīcijas ir perfekts. Ja, protams, kāds vēlas izgudrot, ka Dievs ir neperfekts, tad ver šo e-lapu ciet, un iet uz tām e-lapām un forumiem, kuros teiks, ka Dievs ir cilvēks, kurš paēd un tad iet uz krūmiem. Vai kuram bail no romiešu karavīriem. Vai to, ka Dievs ir kā cilvēks, un Dievs nogurst un atpūšas, vai pat iemieg, pārdomā, un kaut vai svilpo...
Vēl, protams, jāsaprot, ka mēs uzbūvējām mobilo telefonu, jo mums ir pēc tā vajadzība. Mums tas kaut ko dod. Bet normāli cilvēki atzīst, ka Dievs ir Perfekts un tāpēc Dievam neko nevajag. Jo vajadzība nozīmē iztrūkumu, kuru piepildīt. Bet tas ir pretruna perfektumam. Un normāli cilvēki atzīst, ka Dievs ir Perfekts. Tāpēc Dievam nevajag mūs, un nevajag lai mēs dzīvotu tā kā Dievs vēlas, lai mēs dzīvotu. Mums - neperfektajiem cilvēkiem ir vajadzības. Un viena no šīm vajadzībām ir dzīvot atbilstoši savai būtībai un vispareizākajam pielietošanas veidam. Tas ir - Dzīvot tā kā Dievs vēlas lai mēs dzīvotu. Kurānā 51:56 ir teikts: "Es neradīju džinus un cilvēkus, izņemot lai viņi veiktu ibādu (pielūgsmi, paklausību un kalpošanu) Man (vienam pašam)!"
Bet atgriežoties pie pašsaprotamā: Dievs ir perfekts. Dievs nekļūdās. Kā gan Dievs var kļūdīties vai pārdomāt, vai kaut ko atklāt, ja Dievam jau ir VISAS zināšanas. Visas zināšanas par to, kas bija, ir, būs un varētu notikt (bet nenotiks) ir Dievam uz kuru neattiecas laiks. Tāpēc Dieva iecerētais dzīvesveids priekš mums ir vislabākais. Vēl jo vairāk, - citi veidi nav labi. Jo mēs skaidri redzam, ka cilvēki, kuri nedzīvo tā kā Dievs vēlas lai viņi dzīvotu, viņi nejūtas labi, lai kādi būtu viņiem apstākļi. Protams, ja nesajauc visādu vēlmju apmierināšanu un šīs prakses īslaicīgos efektus ar laimi. Jo laimīgs cilvēks var būt tikai tad, ja dzīvo atbilstoši savai būtībai. Mobilā telefona būtība ir būt saziņas līdzeklim un nevis riekstu sitamajam. Un cilvēks nejūtas laimīgs, ja nedzīvo atbilstoši savai būtībai, kuru tajos ir ielicis Dievs.
Aicinu uz labāko tavā dzīvē. Dzīvo tā kā Dievs vēlas lai tu dzīvotu. Nenožēlosi.
Neņem vērā, ja tekstā kaut kas aizvainoja. Es neesmu Dieva pravietis, bet gan viduvējs muslims ar saviem trūkumiem un grēciņiem. Šī nav mana filozofija. 7 gadus atpakaļ es nebiju muslims un man nebija šīs atbildes. Es nepieņēmu Islāmu tāpēc, ka tas deva atbildi uz šo jautājumu. Es šo atbildi vēl ilgi nezināju formulētā veidā. Es pieņēmu Islāmu tāpēc, ka sapratu, ka tam ir jābūt īstajai Dieva reliģijai. Tikai pēc tam es vēl un vēl atklāju tik daudzas skaistas Islāma daļas.
Šī ir Islāma atbilde uz klasisko jautājumu par dzīves jēgu. Iesaku apdomāt šo Islāma atbildi tagad vai šovakar.
