islāms
Ticības praktiskā izpausme - Dieva pielūgsmē:
- Pielūgsmes-kalpošanas koncepts Islāmā - Ibāda
- Ticības apliecinājums - Šahāda
- Visu praviešu rituālā lūgšana - Solā
- Žēlastības nodoklis - Zakā
- Ramadāna gavēnis - Saums
- Svētceļojums uz Meku - Hadžs
- Dieva saukšana un atcerēšanās - Dua un Zikrs
- Labā pavēlēšana un noraidāmā aizliegšana
- Pūles Dieva ceļā - Cīņa pret paša un citu tirāniju - Džihāds
- Citas ticības uzskatu praktiskās izpausmes
Melnais akmens
E. M. Zigašins
Tulkojušas māsas Ēģiptē
Tas ir neliela izmēra akmens, pilnīgi melns un necaurspīdīgs, iemūrēts Kaabā tās būvēšanas laikā.
Abdullāhs ibn Al Amrs ibn Al Āss stāstīja, ka Pravietis (saas) ir teicis:
„Melnais akmens un Ibrahīma makām ir divi Paradīzes akmeņi. Allāhs ir nodzēsis to gaismu, jo, ja Viņš nebūtu nodzēsis to gaismu, tad tie izgaismotu visu kas starp rietumiem un austrumiem.” (Ahmad, ibn Huzeima)
Svētceļnieki, ejot apkārt Kaabai, cenšas aizskart Melno akmeni un noskūpstīt to, jo no Sunnas ir zināms, ka Pravietis (saas) tā ir darījis.
Umars ibn Khatobs (as) noskūpstījis Melno akmeni teica: „Es zinu, ka tu esi tikai akmens, un tu nevari ne nodarīt ļaunu, ne palīdzēt. Ja es nebūtu redzējis, ka tevi skūpstīja Pravietis (saas), es nekad tevi neskūpstītu.” (Bukhārī, Muslim)
Ar šo Umars Ibn Khatobs (as) ir izteicis visu muslimu attieksmi pret Kaabas un tās saturošo detaļu dārgumiem. Ir jāatceras, ka Kaaba, Melnais akmens, Ibrāhīma (as) makām mums, muslimiem, ir tikai Viena Kunga pielūgšanas simboli. Tie netiek pielūgti un no tiem netiek gaidīts labums (bet gan no Dieva), un izpildot dažus rituālus, mēs tikai sekojam Pravietis (saas) Sunnai.
Mūsdienās Melnais akmens ir pacelts 1,5 m virs mataf (zemes līmenis pie Kaabas) līmenim. Kas attiecas uz Kaabas durvīm, tad tās tika paceltas aptuveni 2 m augstu.
Papildinājums no IslamMuslim.lv:
Melnais akmens tika saplēsts, kad 50 gadus pēc Muhammeda nāves, Abdullāhs ibn Zubeirs neatzina Jazīdu par khalīfu un tika pasludināts pats par khalīfu. Hadžādžs ib Jūsufs bombardējos Meku ar katapultām trāpīja arī Kaabai (kura aizdegās) un akmens izjuka. Tas tika salikts kopā un iestiprināts sudrabā. Sudrabs ir atjaunots ik pa laikam.
Tagadējā sudraba ietvarā ir redzami Melnā akmens fragmenti.
930. gadā no Islāma atvasinājušās reliģijas sekotāji karmatieši uzbruka Mekai un nolaupīja Melno akmeni. Viņi to pārdeva atpakaļ pēc 20 gadiem.
Iznīcināt Melno akmeni ir centušies arī šiītu indivīdi un nezināmu reliģisko piederību indivīdi. 363. gadā pēc hidžras kalendāra kāds indivīds centās sadauzīt akmeni vēl vairāk, bet viņu uz vietas nogalināja kāds svētceļnieks no Jemenas. 414. gadā pēc hidžras kalendāra šiītu grupa centās to iznīcināt. Arī viņiem tas beidzās ar nāvi. Savukārt lielākos panākumus guva afgāņu zaglis 20. gadsimta vidū. Viņam izdevās nozagt vienu akmens daļu, Kaabas pārsega fragmentu un divas sudraba loksnes. Viņš gan tika noķerts un viņam piesprieda nāvessodu.
Tulkots no bukleta "Kaaba" ("كعبة "), Зиганшин Э.М., 2009. gads.
Ibrāhīma (as) makām – pēdu nospiedumi mīkstā akmenī
Ievadraksts: Hadžs - svētceļojums uz Meku