


Ticības praktiskā izpausme - Dieva pielūgsmē:
Tulkojušas māsas Ēģiptē

Kaaba bija pirmā masdžida uz pasaules, kur cilvēki nāca pielūgt Allāhu (s.w.t.).
Patiesi, pirmais svētītais nams, kas celts cilvēkiem, ir tas, kas Bekkā (Mekas senais nosaukums), lai būtu par vadību pasaulēm.
Tajā ir skaidras zīmes – Ibrāhīma (Ābrahāma) vieta. Un kas ieies tajā, būs drošībā. Cilvēku pienākums Allāha priekšā ir veikt svētceļojumu pie Mājas (Kaabas) – tam, kas spēj paveikt šo ceļu. Bet kas nenoticēs – Allāhs taču ir bez vajadzības pēc pasaulēm. (Kurāns 3:96-97)
Kaaba – Mekkas centrs, dvēseliska un vēsturiska svētnīca, un tā ir nozīmīga katram muslimam.
Vārds ka`aba ("كعبة ") tulkojumā nozīmē „kubs”, lai gan Kaaba nav precīzi atbilstoša šai formai. Iekšpusē tā ir tukša, tajā tikai atrodas 3 kolonnas, kuras tur griestus, un simtiem zelta un sudraba lampu, kuras karājas no griestiem. No ārpuses, austrumu pusē atrodas Melnais akmens. Kaaba ir pārklāta ar melnu audumu (Kisva), uz kura zelta un sudraba diegiem ir izšūtas ājas no Kurāna un neviltotās viendievības liecība ”Nav nekas pielūgsmes vērts izņemot Allāhu un Muhammads ir Viņa pravietis.”

Ir daudz noslēpumu, kas saistīti ar Islāmu, viens no tiem ir – Svētā Kaaba. Kāpēc katra muslima ikdienas lūgšana ir vērsta uz Kaabas pusi, neatkarīgi kurā planētas malā tas atrodas? Kāpēc tieši šī vieta ir aizliegtā (Masdžid-al-harām)?
(..)
Kaabas formas
Augstums sasniedz 13,1 m, Pravieša (saas) laikā tā bija stipri zemāk, par to liecina sekojošas liecības.
Mekkas atvēršanā (bezkaujas padošanās) dienā Pravietis (saas) pacēla sev uz pleciem Alī ibn Abū Tolibu, lai tas varētu nomest elkus, kuri bija salikti uz Kaabas jumta.
Ziemeļu un dienvidu sienas sasniedz 10,10 m garumu, bet austrumu, kurā ir ieejas durvis un rietumu sienu garums sasniedz 12 m. Ieejas durvis ir paceltas 2 metru augstumā.

Melnais akmens ir iebūvēts dienvidaustrumu pusē, kas nozīmē no ieejas durvīm pa kreisi. Akmens ir izvietots 1,5 m no zemes, tā diametrs ir aptuveni 30 cm.

Kopš seniem laikiem, Kaabas stūri ir nosaukti: Ziemeļu – Irākas; Rietumu – Sīrijas, Dienvidu – Jemenas un Austrumu – tas, kur ir iebūvēts Melnais Akmens. Svētnīca, kuru atjaunoja/uzbūvēja Ibrāhīms kopā ar savu dēlu Ismāīlu (Išmaēlu), lai pielūgtu Vienīgo Dievu, ar laiku kļuva par vietu elku pielūgšanai. Pravietis (saas) laikā, Kaabas iekšpusē atradās līdz pat 360 elkiem, tai skaitā Ibrāhīma (as) un Ismaīla (as) akmens tēli.
Vēl pagānu valdīšanas laikā, kad Pravietis (saas) bija 35 gadu, Mekka applūda, pēc plūdiem tika izlemts Kaabu pārbūvēt.


Plānoja uzcelt jumtu (līdz tam Kaaba bija bez jumta) un ielikt atpakaļ Kaabas dārgumus, kas glabājās akā, netālu no tās.


Piedalīties Kaabas atjaunošanā bija milzīgs gods. Tāpēc, lai neviens nebūtu atstumts un aizvainots, katrai vietējai ciltij tika uzticēta sava Kaabas daļa. Al Valīds ibn Al Mughīra bija pirmais, kas sāka jaukt sienas, kuras uzcēla Ibrāhīms (as) ar savu dēlu (as). Viņš paņēma kapli, piegāja pie Kaabas un teica: „Ak, Dievs! Mēs gribam tikai labu!” un sagrāva daļu sienas. Cilvēki gaidīja šo nakti. Viņi teica: „Ja ar viņu kaut kas notiks, tad neko nejauksim un atgriezīsim visu kā bija. Tomēr, ja nekas nenotiks, tātad Allāhs ir piekritis mūsu darbībai un mēs izjauksim Kaabu.” Al Valīds no rīta piecēlās sveiks un vesels un devās turpināt jaukt nost Kaabu, pārējie viņam pievienojās. Viņi turpināja jaukt, līdz sasniedza Kaabas pamatus.
(Tulkotāju piezīme: Pretstatā tam, kā par to ir maldināti rietumnieki, Muhammeds nenāca lai Mekkas pagāni sāktu ticēt Dievam. Mekkas pagāni jau ticēja samērā līdzīgi tam, kā monoteismu uztver kristieši un daudzas citas ticības. Mekkas pagāni ticēja Dievam, bet savā pielūgsmē pielūdza un paklausīja ne tikai Dievu, bet arī citus pielūgsmes objektus. Viņi vērsās ar lūgšanām pie mirušiem praviešiem, „svētajiem” – mirušiem izcilu īpašību cilvēkiem, lai tie aizbilst par viņiem labu vārdu Dievam, jo paši nejūtas tik labi, lai nekrīzes laikā vērstos pa tiešo pie Dieva. Tā viņi bija gluži kā mūsdienu katoļi vai pareizticīgie, vienīgi Mekas pagāni bija labāki ar to, ka krīžu un grūtību laikā vērsās tikai pie Dieva, bet pie svētajiem un citiem pielūgsmes objektiem vērsās mierīgos un labos laikos. Mūsdienu pareizticīgie un katoļi sauc pēc palīdzības svētajiem gan vieglos, gan grūtos laikos. Vēl starp Kaabā esošajiem elkiem bija Marijas un Jēzus attēli, kurus arī daļa Mekas pagānu pielūdza gluži kā mūsdienu kristieši. Tāpat pielūgsmes objektos un atsevišķās dievībās bija pārvērstas, manifestētas dažas Dieva īpašības, gluži kā to dara hinduisti. Un bez šī visa bija arī universālais vispasaules monoteisma pārkāpums – kad cilvēki atļauj to, ko Dievs ir aizliedzis, un aizliedz to, ko Dievs ir atļāvis. To dara visi mūsdienu cilvēki, izņemot muslimi ar zināšanām. Plašāk par īsto un neviltoto monoteismu var lasīt vairākos rakstos:
Ievadraksts: Ticība Dievam neviltotā monoteismā
Tauhīd (monoteisma) kategorijas )
Pēc Kaabas nojaukšanas katra arābu cilts sāka vākt akmeņus celtniecībai. Pēc tam sāka atjaunot Mājas sienu celtniecību, līdz nonāca līdz Melnajam akmenim. šajā brīdī starp ciltīm uzsākās strīds, jo katra cilts gribēja pacelt un iebūvēt Melno akmeni bez citu palīdzības, jo visi šā vai tā to nevar izdarīt.
(Attēlā Melnais akmens ir iekausēts sudrabā, jo 10. gadsimtā bandīti to nolaupīja un saplēsa.)
Tie uzsāka strīdus un pat gatavojās karam. Tad vecākais no Kureišu cilts, Abū Umeiia ibn Al Mughīra teica: „Kureišu sapulce! Lai jūsu strīdu izšķir pirmais, kurš ienāks pa ((Masdžid-al-Harām) vārtiem!” Viņi tā arī izdarīja. Pirmais, kurš ienāca bija Pravietis (saas). Viņu (saas) ieraudzījuši, tie teica: „Tas – taisnīgs. Mēs esam ar mieru. Tas – Muhammads.” Kad Pravietim (saas) pastāstīja par notikušo, Viņš (saas) izklāja savu apmetni un ar savām rokām uzlika uz tā Melno akmeni. Tad teica: „Lai katra cilts paņem apmetni aiz sava stūra un visi reizē paceļ.” Viņi tā arī izdarīja. Kad viņi aiznesa akmeni uz paredzēto vietu, Pravietis (saas) ielika to paredzētā vietā.
Pravietis (saas) teica:
„Aiša! Ja tava tauta vēl nesen nebūtu bijusi neticīga, es pavēlētu izjaukt Māju (Kaabu), un pieliktu to, kas tika noņemts, nolaistu to zemāk, un izveidotu tajā durvis austrumos un rietumos, šādi atgriežot Ibrāhīma (Ābrahām) veida.” (Al-Bukhārī, Muslims)
Trešo reizi Kaaba tika atjaunota pēc ugunsgrēka, kurš notika pēc Hadžādža ibn Jūsufa vadītā sīriešu karaspēka uzbrukuma Mekkai. Az–Zubeirs bija tas, kurš vadīja celtniecību, viņš izpildīja Pravieša (saas) vēlmi hadīsā un izveidoja vēl vienas durvis.
Ceturto reizi Kaabu pārbūvēja pēc Ibn Az – Zubeira nāves. Tiek ziņots, ka Abdul–Maliks ibn Marvāns teica, ka Ibn Az – Zubeirs pārbūvēja Kaabu, nekonsultējoties ar Mekkas iedzīvotājiem, tāpēc Abdul–Maliks pavēlēja atjaunot Kaabai iepriekšējo izskatu.
Tiek arī stāstīts, ka khalīfa Harūns Ar-Rašīds izlēma atkal pārbūvēt Kaabu un izveidot to tādu, kādu to bija izveidojis Ibn Az-Zubeir, bet Maliks ibn Anass viņu brīdināja: „Es lūdzu Tevi, ticīgo līderi, nepadari šo Māju par rotaļlietu valdniekiem, kuri būs pēc tevis, lai viņi katrs nepārbūvētu to kā iegribas, citādi pazudīs cieņa pret To muslimu sirdīs...”
Tika uzskaitītas pirmās četras Kaabas pārbūvēšanas – par tām viedokļi neatšķiras. Piektā un tai pašā laikā pirmā Kaabas celšana ir zinātnieku strīdu iemesls. Runa ir par Ādama (as) Kaabas celšanu.
Al Beihikī ir ievācis šādu hadīsu:
„Visuaugstais Allāhs aizsūtīja eņģeli Džibrīlu (Gabrielu) pie Ādama un Ievas ar vēsti: „Uzbūvējiet Svētnīcu Man (Manis slavināšanai).” Kad viņi uzbūvēja, tad Allāhs iedvesmoja viņam veikt tavāf (iešanu apkārt Kaabai) un teica viņam: „Tu esi pirmais no cilvēkiem, un šī ir pirmā no Mājām.” Laika gaitā svētceļojumu uz turieni veica Nūhs (Noass), vēlāk Ibrāhīms (Ābrahāms) pacēla šīs Mājas sienas.”
Tomēr šis un citi hadīsi par šo tēmu tiek uzskatīti par vājiem. Tiek vērtēts, ka, ja arī sākotnējo Kaabu uzbūvēja Ādams, tad Ibrāhīma laikā no tās nekas vairs nebija palicis.
Kopš Ibrāhīma (as) laikiem Kaabas sienas tika uzbūvētas divreiz augstāk, bet Mājas iekšpusē uzstādītas kolonnas, kā arī parādījās jumts.
Kaabas pārklājs
Karalis Imeina Abū Bakrs Asads bija pirmais, kurš sāka pārklāt Kaabu ar strīpainu materiālu, kas bija izgreznots ar sudraba izšuvumiem.

Viņa pēcteči sekoja šim ieradumam, visbeidzot Kaaba tika pārklāta ar dažādiem materiāliem. Kad iepriekšējais materiāls nonēsājās, tam pa virsu lika jaunu. Pārklāju parasti mainīja vienu reizi gadā.
Abbasīdu valdīšanas laikā, Kaaba draudēja sabrukt zem sakrājušos pārklāju smaguma. Khalīfa pavēlēja novākt visus iepriekšējos pārklājus un turpinājumā, liekot jaunu pārklāju, veco ņēma nost. Šo tradīciju ievēro arī mūsdienās.


Kas ir Kaabas iekšpusē?

Doktors Muzzamils Siddīkī, Ziemeļamerikas Islāma Organizācijas prezidents, kurš iegāja Kaabas iekšpusē 1998. gadā aprakstīja to šādi:
- trīs kolonnas;
- galds, lai būtu kur uzlikt dažādus priekšmetus, piemēram, aromātiskos kociņus;
- pie griestiem ir piestiprinātas lampas;
- tur var izvietoties 50 cilvēku;
- iekšpusē nav elektrības gaismas;
- sienas un grīda ir izveidotas no marmora;
- nav logu;
- augšējās, iekšējās sienas bija aizsegtas ar aizkariem, uz kuriem ir uzrakstīta Šahāda.
18., 19. un 20. gadsimta zīmējumi un fotogrāfijas:








Mūsdienas:



Nākotnes projekti:




Ibrāhīma (as) makām – pēdu nospiedumi mīkstā akmenī
Ievadraksts: Hadžs - svētceļojums uz Meku