islāms
Ticības praktiskā izpausme - Dieva pielūgsmē:
- Pielūgsmes-kalpošanas koncepts Islāmā - Ibāda
- Ticības apliecinājums - Šahāda
- Visu praviešu rituālā lūgšana - Solā
- Žēlastības nodoklis - Zakā
- Ramadāna gavēnis - Saums
- Svētceļojums uz Meku - Hadžs
- Dieva saukšana un atcerēšanās - Dua un Zikrs
- Labā pavēlēšana un noraidāmā aizliegšana
- Pūles Dieva ceļā - Cīņa pret paša un citu tirāniju - Džihāds
- Citas ticības uzskatu praktiskās izpausmes
Kuros du'ā' ir jāpaceļ rokas un kuros nē?
Imrāns
Jautājums, kurš pats par sevi nav no tiem vissvarīgākajiem, bet par kuru, cik atceros nevienam nekad nebija īstas skaidrības. Uzduros Usaimīna skaidrojošā grāmatā an-Navavī 40 hadīsu krājumam.
Tātad: Kuros du'ā' ir jāpaceļ rokas un kuros nē?
Atbildi uz šo jautājumu var iedalīt trijās kategorijās:
1. du'ā' par kurām ir zināms, ka Pravietis, lai viņam miers un Allāha svētība vai sohābas tajās rokas ir pacēluši.
2. du'ā' par kurām ir zināms, ka Pravietis, lai viņam miers un Allāha svētība vai sohābas tajās rokas nav pacēluši.
3. du'ā' par kurām nav pieejama nekāda informācija (roku pacelšanas sakarā).
Pirmās kategorijas piemērs: roku pacelšana lietus prasīšanas lūgšanas (solāt al-istiskō') laikā. No hadīsa ir zināms, ka Pravietis, lai viņam miers un Allāha svētība, un stāvošie aiz viņa, pēc kāda beduīna lūguma lasīja du'ā' šis lūgšanas laikā ar paceltām rokām (solāt al-istiskō du'ā' tiek lasīts lūgšanas laikā - mans komentārs).
Tāpat Sunnā ir atrodami norādījumi, ka rokas ir jāpaceļ arī:
1. vitr lūgšanas laikā.
2. du'ā' al-istiShā' laikā (nezinu kas tas par du'ā').
3. parasta du'ā' laikā (piemēram, pirms lūgšanas vai jebkura laikā).
4. stāvot uz as-Sofā un al-Marva, kā arī stāvot uz 'Arafa Hadža laikā.
5. du'ā' an-navāzil, t.i. prasot palīdzību bēdas novēršanai (parasti tiek skaitīts pēdējā lūgšanas rak'āta laikā pirms sudžūda izpildīšanas).
Otrās kategorijas piemērs: du'ā' džumu'a khutbas laikā (ja vien netiek prasīta lietus nolīšana). Ja imāms khutbas laikā skaita du'ā' par muslimiem, vai piemēram, par mudžāhidu uzvarām, ne viņam, ne pārējiem muslimiem rokas nav jāpaceļ. Sohīh Muslim atrodama hadīsā no Umāra ibn Ru'jbah, kurā viņš, ieraugot Bašaru ibn Marvānu uz minbāra ar paceltām rokām ir pateicis: "Lai Allāhs sakropļo šis rokas!", paskaidrojot, ka Pravietis tā nav darījis (nav celis rokas khutbas laikā).
Rokas nav jāceļ arī skaitot du'ā' starp sudžūdiem, vai pēc tašahūda.
Trešās kategorijas piemērs: savā pamatā roku pacelšana ir no du'ā' ētikas, jo tas ir viens no iemesliem, kuru dēļ palielinās Allāha atbildes varbūtība. Pravietis ir teicis apmēram tādus vārdus, lai viņam miers un Allāha svētība: "Patiesi Allāhs, Dzīvs, Dāsns kautrējas no tā, lai kāds no Viņa kalpiem, kurš ir pacēlis Viņam savas rokas nolaistu tās tukšā". Tādus du'ā' (par kurām nav zināms, vai Pravietis un sohābas cēla tajā rokas vai nē) var skaitīt tā, kā katrs uzskata par pareizo: ja nolems to skaitīt ar paceltām rokām balstoties uz tā, ka savā pamatā du'ā' skaita ar paceltām rokām, tādu rīcību nevar uzskatīt par nepareizu. Bet ja nolems rokas necelt, balstoties uz norādījumu neesamību par Pravieša vai sohābu darbību (roku pacelšanu dotajā du'ā'), arī šo lēmumu nevar uzskatīt par nepareizu. Šeit var rīkoties gan tā, gan tā, inšaallāh.
