


Ticības praktiskā izpausme - Dieva pielūgsmē:
Muslims drīkst nožēlot jebkuru grēku un tapt piedots. Pravietis (miers viņam un Dieva svētība) sacīja:
"Tas, kurš nožēloja grēku, ir kā tas, kas to grēku nedarīja."
Visaugstākais Allāhs piedod tam, kurš nožēlo, to, ko viņš nožēlo. Visaugstākais Allāhs saka:
"Saki [pravieti, Manus vārdus]: Mani kalpi, kuri bija netaisnīgi paši pret sevi! Nezaudējiet cerības uz Allāha piedošanu - patiesi, Allāhs piedod visus grēkus, jo Viņš ir Tas Piedodošais un Žēlojošais!" [39:53]
Tagad parunāsim par to, kādi ir nožēlas pieņemšanas nosacījumi, lai katrs varētu censties nožēlot patiesi.
Pirms tam minēšu to, kas nav nožēlas pieņemšanas nosacījums. Dievs pieņem nožēlu un piedod bez upura (ir izņēmumi, kad par noteikta pārkāpuma sodu tiek piemērota upurēšana un gaļas sadalīšana, piemēram tad, kad veicot svētceļojumu muslims nomedī dzīvnieku. Sods par to ir upurēt līdzvērtīgu dzīvnieku.). Nav vajadzīgs upuris (nevainīgs Jēzus u.t.l.), lai Dievs pieņemtu nožēlu un piedotu grēkus. Grēku noskalo grēka atzīšana un īsta un patiesa nožēla, nevis upuris un asinis. Dievs saka:
"Neviens nastas nesējs nenesīs cita nastu." [6:164]
Grēka piedošanas nosacījumi ir:
1) Jāpārtrauc grēks.
Visaugstākais Allāhs saka: "Tie, kuri piekopa neticību pēc savas ticības, pēc tam kāpināja savu neticību - viņu nožēla netiks pieņemta un viņi arī ir tie nomaldījušies." [3:90]
2) Nožēlas brīdī jāapņemas vairs neatgriezties pie tā grēka un to vairāk neatkārtot.
Visaugstākais Allāhs saka: "Un steidzieties [ceļā] uz piedošanu no jūsu Kunga un Paradīzi, kuras platums ir kā debesis un zeme, kura ir sagatavota Dievbijīgajiem - tiem, kuri ziedo gan priekos, gan bēdās, savalda dusmas un piedod cilvēkiem. Un Allāhs mīl tos, kuri dara labu; un tiem, kuri, izdarot netiklību vai nodarot sev netaisnību, piemina Allāhu un uzreiz prasa savu grēku piedošanu, – un kurš gan piedod grēkus, ja ne Allāhs? – " [3:133-135]
3) Jānožēlo grēks.
Jāizjūt nožēla par sadarīto, apzinoties grēku kā pārkāpumu. Visaugstākais Allāhs saka: "Un Es esmu patiesi Piedodošs tam, kas vērsās nožēlā." [20:82]
4) Ja tika aizkārtas kāda cilvēka tiesības (nozagta manta, miesas bojājumi u.t.t.), tās tiesības ir jāatlīdzina.
Visaugstākais Allāhs saka: "(..) tad, patiesi, Allāhs pieņems viņa nožēlu. Patiesi, Allāhs ir Piedodošs un Žēlojošs. Un tas, kurš nožēlo pēc savas netaisnības (..)"
5) Nožēlai jānotiek tai noteiktā laikā.
Nožēlot grēkus drīkst tikai šīs dzīves laikā, bet pēc nāves cilvēka nožēla vairs netiek pieņemta. Pravietis (miers viņam un Dieva svētība) sacīja: "Patiesi, Allāhs pieņem kalpa nožēlu, kamēr viņš nesāk stenēt un vaidēt [t.i. mirt]."
Ja muslims izpilda šos nosacījumus, tad viņa nožēla ir noteikti pieņemta un viņš tiek piedots, pat ja viņš nožēlo neskaitāmus grēkus un vēlas atgriezties uz Dieva ceļa un būt Dievbijīgs.
Pravietis (miers viņam un Dieva svētība) sacīja: "Ja jūs izdarītu [tik daudz] grēku, ka tie aizsniegtu debesis, bet pēc tam nožēlotu, Allāhs noteikti pieņemtu jūsu nožēlu!" Muslimam ir jābūt pārliecinātam tajā, ka Dievs viņu piedos, ja viņš pats pa īstam nožēlo. Tas, kas var satraukt muslimu, ir viņa nožēlas patiesums, nevis Dieva piedošana.