


Sabiedrība un ģimene:
Jautājumā par to, vai sievietes balss ir aura (عورة), zinātnieki nonāca domstarpībās. Zinātnieku vairākums izteica viedokli, ka sievietes balss nav aura (عورة).
[Aura (عورة) ir kailums, kas jāaizsedz un nav citiem jāredz.]
Šeikham Al-Musliham tika uzdots jautājums par to, vai sievietes balss ir aura (عورة), uz kuru viņš atbildēja šādi:
Visžēlīgākā, Žēlojošā Allāha vārdā
Jautājumā par to, vai sievietes balss ir aura (عورة) vai nē, zinātnieku domas dalījās. Viņi izteica divus viedokļus. Kurāna un Sunnas acīmredzamās nozīmes norāda uz to, ka sievietes balss nav aura (عورة), un tāds ir zinātnieku vairākuma viedoklis. Tas ir pareizākais viedoklis Hanafītu mazhabā, stiprs viedoklis Mālikītu mazhabā, tāpat arī Šāfiītu un Hanbalītu mazhabā. Taču tas attiecas tikai uz to gadījumu, kad sievietes runa neizraisa kārdinājumu. Nav šaubu par to, ka klausīties sievietes [kura nav sieva] balsi ar baudu, ir aizliegts, jo pravietis, miers viņam un Dieva svētība, sacīja: “Ausu zinā (زنى) jeb pārkāpums ir klausīšanās”. To pierakstīja Muslims (2657) no Abū Hureiras, lai Dievs ir apmierināts ar viņu. Un Visaugstākais Allāhs zina labāk.
Jūsu brālis Khālids ibn Abdullāhs Al-Muslihs 18.12.1424 h. [Vairāk nekā 100 Šeikha Khālida ibn Abdullāha Al-Musliha fatvu]
Šeikham Al-Munadždžidam tika uzdots jautājums par vīrieti, kurš māca sievietes iegaumēt Kurānu, atrodoties aiz aizsega. Savā atbildē viņš teica:
“… Ir svarīgi pievērst uzmanību tam, ka sievietes balss nav aura (عورة). Tas ir pieņemamākais no diviem zinātnieku viedokļiem. Taču ar nosacījumu, ka viņa nerunās maigi vai mīlīgi.
Vienas no Hanbalītu grāmatas “Kaššāf Al-Konāa” autors raksta: “Svešas sievietes balss nav aura (عورة). Darbā “Al-Furūa” ir teikts: “Tas ir pareizākais viedoklis. Baudīt sievietes balsi ir aizliegts, pat tad, ja viņa lasa Kurānu, jo pastāv iespēja kārdinājuma izraisīšanai.”" (5/15)
Vienas no Šāfiītu fikha grāmatas “Mugnī Al-Muhtādž” autors raksta: “Sievietes balss nav aura (عورة), to drīkst klausīties, ja vīrietis ir drošs, ka tas neizraisīs kārdinājumu.” (4/210)” [Šeikha Muhammada Sāliha Al-Munadždžida fatvas, Fatva № 83032]
Zinātnieku vairākuma viedokļa piekritēji par pierādījumiem izmantoja Kurāna zīmes un hadīsus:
Jautājums:
Visžēlīgākā, Žēlojošā Allāha vārdā
Miers jums Dieva žēlastība un svētība.
Vai sievietes balss ir aura (عورة)? Un kāds tam ir pierādījums, paldies.
Fatva:
Visus slavējumus pelnīja Allāhs, miers un Allāha svētība Allāha pravietim, un pēc tam:
Sievietes balss nav aura (عورة), jo Visaugstākais Allāhs teica:
Un kad jūs prasāt viņām kādus piederumus, prasiet viņām aiz aizsega. Tas ir tīrāk jūsu un viņu sirdīm. [33:53]
Aizliegums neskar runāšanu, Allāhs aizliedza runāt maigā un mīlīgā balsī. Visaugstākais Allāhs teica:
Tad nerunājiet maigi, ka sagribēs jūs tas, kura sirdī ir slimība. Bet runājiet pienācīgā veidā. [33:32]
Ja sievietes balss izraisa baudu tam, kurš to dzird, vai viņš baidās no kārdinājumā, tad klausīties to ir aizliegts. Pārējos gadījumos tas nav aizliegts, jo sievietes balss nav aura (عورة). Un Visaugstākais Allāhs zina labāk.
[Fatvu centrs portālā www.islamweb.net Abdullāha ibn Al-Fakīha vadībā. Fatva № 1524.]
Šeikham Ibn Useimīnam tika uzdots jautājums, vai viņš deva fatvu par to, ka sievietes balss nav aura (عورة), uz ko viņš atbildēja:
Jā, es devu tādu fatvu, balstoties uz Visaugstākā un Labumu pilnā Allāha vēršanās pie Pravieša, miers viņam un Dieva svētība, sievām:
Sūtņa sievas! Jūs neesat tādas, kā citas sievietes, ja jūs esat Dievbijīgas, tad nerunājiet maigi, ka sagribēs jūs tas, kura sirdī ir slimība. [33:32]
Allāhs aizliedza runāt maigi. Tas nozīmē, ka sievietei nav atļauts uzrunāt vīrieti maigā balsī, kura var izraisīt kārdinājumu. Taču parasta runa nav aura (عورة). Sievietes mēdza nākt pie pravieša, miers viņam un Dieva svētība, un uzdot viņam jautājumus viņa līdzgaitnieku klātbūtnē. Pravietis, miers viņam un Dieva svētība, neteica viņām: “Uzrunājiet mani klusā balsī, jo jūsu balss ir aura (عورة),” tāpēc balss nav aura (عورة). Taču runāt maigā balsī, kura izraisa kārdinājumu, ir aizliegts.
Jautājums, kurš izraisa diskusiju, ir sievietes sveša vīrieša uzrunāšana. Tas ir jautājums, kurā ir daudz kas sakāms. Un mēs nevaram teikt sievietei, kura pastaigājas pa tirgu un satiek vīriešus: “Sveicini vīriešus.” Viņai nav jāsveicina vīrieši, arī vīriešiem nav jāsveicina viņa. [Stundas un fatvas Medīnas Aizliegtajā masdžidā. Šeikhs Ibn Useimīns]
Pastāvīgajai zinātnisko pētījumu un fatvu izdošanas komitejai tika uzdots līdzīgs jautājums:
Jautājums:
Tiek runāts par to, ka sievietes balss ir aura (عورة); vai tas tā ir?
Atbilde:
Vīrietis tiecas pie sievietes, lai apmierinātu savu vajadzību. Sievietes flirtēšana palielina kārdinājumu, tāpēc Visaugstākais Allāhs pavēlēja ticīgajiem, lai viņi uzrunātu sievietes aiz aizsega, sakot:
Un kad jūs prasāt viņām kādus piederumus, prasiet viņām aiz aizsega. Tas ir tīrāk jūsu un viņu sirdīm. [33:53]
Visaugstākais Allāhs aizliedzis sievietei vērsties pie vīrieša maigā balsī, lai tas, kura sirds ir slima, nesagribētu viņu. Par to Visaugstākais Allāhs teica:
Pravieša sievas! Jūs neesat tādas kā citas sievietes. Ja jūs esat Dievbijīgas, tad nerunājiet maigā balsī, citādi sagribēs jūs tas, kura sirdī ir slimība. [33:32]
Un, ja to Dievs pavēlējis laikā, kad muslimu ticības līmenis bija augsts, tad ko gan var pateikt par mūsdienām, kad ticības līmenis ir krities un reliģijas ievērošana ir vāja? Tāpēc izbeidziet saskarsmi ar svešiem (adžānib) vīriešiem un īsiniet savas sarunas ar viņiem, un runājiet tikai nepieciešamības gadījumos bez maiguma un mīlīguma balsī, kā to nosaka minētā Kurāna zīme.
[Vārds adžānib (أجانب) attiecas uz tiem, kuri nav mahārim (محارم), un mahārim ir vārda mahram (محرم) daudzskaitlis, kas ir vīriešu dzimtes persona, kuru ir aizliegts precēt.]
Un no tā visa ziniet, ka šāda sievietes balss, kurā nav maiguma, nav aura (عورة), tāpēc, ka sievietes uzrunāja pravieti, miers viņam un Dieva svētība, un uzdeva viņam jautājumus par reliģiju. Tāpat sievietes uzrunāja līdzgaitniekus, un tas netika aizrādīts viņām.
Un vadība ir no Allāha. Lai Allāhs svētī un dod mieru mūsu pravietim Muhammadam, viņa dzimtai un līdzgaitniekiem. [Pastāvīgās zinātnisko pētījumu un fatvu izdošanas komitejas fatva Nr. 17/203]
Pretēja viedokļa piekritēji balstīja savu viedokli uz citiem norādījumiem:
Šeikham Ibn Džibrīnam tika uzdots jautājums:
Ir cilvēki, kuri saka, ka sievietes balss ir aura (عورة) neatkarīgi no apstākļiem. Ir arī tādi, kuri saka, ka tā nav aura (عورة), izņemot gadījumus, kad sieviete padara savu balsi maigu un mīlīgu. Kāds ir jūsu viedoklis?
Atbilde:
Pieņemamāks ir viedoklis par to, ka sievietes balss ir aura (عورة) svešu vīriešu priekšā un gadījumos, kad viņas balss var novest līdz kārdinājumam. Zinātnieki izteicās, ka sievietei nav atļauts lasīt azānu, jo azāna laikā jāpaceļ balss, izrunājot takbīr, tašahhud un citas lietas. Tas tāpēc, ka svešie vīrieši var sadzirdēt viņas balsi un atpazīt viņu. Autentiskā hadīsā pastāstīts, ka pravietis, miers viņam un Dieva svētība, sacīja: “Ja kāds no jums pieļaus kādu kļūdu lūgšanā, vīriešiem jāpasaka “subhānallāh“, bet sievietēm jāsasit plaukstas.” Šajā hadīsā ir aizliegums teikt “subhānallāh“, lai pievērstu imāma uzmanību, gadījumā, ja viņš pieļauj kādu kļūdu, neskatoties uz to, ka “subhānallāh” ir Visaugstākā Allāha pieminēšana, un to, ka sievietes atrodas aiz vīriešiem un vairākuma gadījumos sievieti neatpazītu, ja viņa pateiktu šos vārdus vien. Tas norāda uz to, ka aizlieguma iemesls ir tas, ka viņas balss vīriešu sabiedrības priekšā var ļaut viņiem viņu atpazīt un atcerēties. Nodaļās par hadžu zinātnieki minēja to, ka sievietei nav jāpaceļ balss, lasot talbija (تلبية), bet viņai jāpazemina sava balss tik zemu, lai viņu dzirdētu tikai tās sievietes, kuras atrodas viņai blakus.
[Talbija (تلبية) ir teksts, kuru skandē hadža laikā: Labeika, Allāhumma, Labeik!]
Un tas ir ņemot vērā pavēli pacelt savu balsi, kura ir izteikta pravieša, miers viņam un Dieva svētība, vārdos: “Džibrīls man pavēlēja likt saviem līdzgaitniekiem pacelt balsis talbija (تلبية) laikā.” To pastāsta Ibn Mādžahs (2922) un citi. [Šeikhs Al-Albānī novērtēja šo hadīsu kā autentisku.] Daudzi zinātnieki izteica viedokli par sievietes runas klausīšanās atļāvumu, ja viņas runā nav mīlīguma un maiguma, jo Visaugstākais Allāhs teica:
Pravieša sievas! Jūs neesat tādas kā citas sievietes. Ja jūs esat Dievbijīgas, tad nerunājiet maigā balsī, citādi sagribēs jūs tas, kura sirdī ir slimība. [33:32]
Tas ir atļauts tāpēc, ka sievietei var rasties vajadzība uzrunāt vīriešus, kaut ko pērkot no viņiem, liecinot, atbildot uz jautājumu vai tamlīdzīgos gadījumos. Tas ir atļauts arī tāpēc, ka pravieša, miers viņam un Dieva svētība, sievas bieži runāja ar vīriešiem, viņām bija studenti un daudzi tādi, kuri klausījās no viņām hadīsus. Tas norāda uz to, ka sievietei ir atļauts uzrunāt vīriešus mācot, mācoties, stāstot hadīsus vai nepieciešamības gadījumos. Un Allāhs zina vislabāk. [Al-Fatāvā Aš-Šar`ija fī Al-Masāil At-Tibbija. Šeikhs Abdullāhs ibn Abdur-Rahmāns ibn Al-Džibrīns]
Kā arī Šeikham Al-Fauzānam tika uzdots šis jautājums:
Vai sievietes balss ir aura (عورة)?
Atbilde:
Jā. Sievietei ir pavēlēts vairīties no kārdinājuma izraisīšanas. Tāpēc, ja viņas balss izraisa kārdinājumu vīriešos, viņai balss ir jāslēpj. Tāpēc arī viņa nepaceļ savu balsi talbija (تلبية) laikā, bet skandē to klusi. Ja viņa pilda lūgšanu aiz vīriešiem, imāmam pieļaujot kādu kļūdu lūgšanā, viņai jāsasit plaukstas, lai pievērstu viņa uzmanību viņa kļūdai. Pravietis, miers viņam un Dieva svētība, sacīja: “Ja kāds no jums pieļaus kādu kļūdu lūgšanā, vīriešiem jāpasaka “subhānallāh“, bet sievietēm jāsasit plaukstas.” [Muslims (1/318), Ahmads (5/330) un citi.]
Sievietei ir aizliegts padarīt savu balsi maigu un skaistu, uzrunājot vīriešus vajadzības gadījumos. Visaugstākais Allāhs sacīja:
Ja jūs esat Dievbijīgas, tad nerunājiet maigi, ka sagribēs jūs tas, kura sirdī ir slimība. Bet runājiet pienācīgā veidā. [33:32]
Imāms Ibn Kasīrs, lai Allāhs apžēlojas pār viņu, teica: “Tas nozīmē to, ka viņai jāuzrunā svešie vīrieši bez maiguma balsī. Sievietei nav jāuzrunā svešie vīrieši tāpat, kā viņa uzrunā savu vīru.” [Al-Muntakā min fatvā Al-Fauzān]
Secinājumā varam pateikt, ka stiprākais un pieņemamākais viedoklis ir tas, kuru izteica zinātnieku vairākums. Sievietes balss pati par sevi nav aura (عورة). Un tas ir jau minēto iemeslu dēļ:
1. Visaugstākais Allāhs atļāvis sievietēm vērsties un uzrunāt vīriešus, bet aizliedza runāt maigi, lai tas, kura sirdī ir slimība, nesagribētu viņas. Visaugstākais Allāhs teica:
Ja jūs esat Dievbijīgas, tad nerunājiet maigi, ka sagribēs jūs tas, kura sirdī ir slimība. Bet runājiet pienācīgā veidā. [33:32]
Aizliegums šajā zīmē neattiecas uz runāšanu kā tādu, bet gan uz runāšanu maigā balsī, kura liek vājiem vīriešiem krist kārdinājumā. Allāhs ir atļāvis uzrunāt vīriešus pienācīgā veidā.
2. Visaugstākais Allāhs atļāva vīriešiem vērsties pie sievietēm, prasot viņām kādus piederumus, kas ir parasta sadzīviska lieta:
Un kad jūs prasāt viņām kādus piederumus, prasiet viņām aiz aizsega. Tas ir tīrāk jūsu un viņu sirdīm. [33:53]
3. Pravieša, miers viņam un Dieva svētība, un viņa līdzgaitnieku laikā sievietes mēdza uzrunāt svešus vīriešus un vīrieši mēdza uzrunāt svešas sievietes. Piemēru tam ir ļoti daudz. Nav zināms, ka pats pravietis, miers viņam un Dieva svētība, vai kāds no līdzgaitniekiem to nosodīja. Bet ja sievietes balss būtu aura (عورة), viņiem vajadzēja to nosodīt, jo auras slēpšana ir obligāta lieta.
Atbildot pretēja viedokļa piekritējiem uz viņu argumentāciju, jāsaka, ka:
1. Visaugstākais Allāhs Kurānā atļāvis sievietei runāt balsīgi pienācīgā veidā. Kurāna zīmes nozīme ir pilnīgi skaidra. Tāpēc visi teksti, kuri netieši norāda uz to, ka sievietes balss ir aura (عورة), ir jāattiecina uz šīs zīmes tiešo un skaidro nozīmi un jāpaskaidro atbilstoši tai, jo tās nozīmi nav iespējams interpretēt citādi.
2. Minētajā hadīsā par kļūdu lūgšanā, kā arī zinātnieku viedokļos fikha grāmatās nav norādes uz to, ka sievietes balss kā tāda ir aura (عورة). Lielākais, uz ko norāda minētais hadīss ir tas, ka sievietes balsi var nosaukt par auru (عورة) kalpošanas rituālos. Jo hadīsā runa iet tieši par lūgšanu un, zinot to, ka Allāhs atļāva vīrietim un sievietei uzrunāt viens otru sadzīves jautājumos, šī hadīsa nozīmei nav jāietver sadzīves jautājumi. Zinātnieku izteiktie viedokļi par azānu un talbija (تلبية) arī ir no rituālās prakses jautājumiem. To var paskaidrot ar to, ka gan masdžidā, kurā pilda kopējo lūgšanu un lasa azānu, gan hadža laikā sapulcējas liels vīriešu un sieviešu skaits, kuri atrodas viens otram diezgan tuvu. Tāpēc šādās vietās pastāv daudz lielāka varbūtība, ka sievietes skaļā un skaistā balss izraisīs kārdinājumu vīriešos, vai arī novērsīs lūdzēju vai svētceļotāju uzmanību no rituālu pildīšanas Visaugstākajam Allāham. Un Allāham zināms labāk.
3. Šī viedokļa piekritēji piekrīt tam, ka sievietes balss var izraisīt kārdinājumu, ja tajā ir maigums un mīlīgums, un, gadījumos, kad balsī nav maiguma, sievietei ir atļauts uzrunāt vīriešus, ja tam ir vajadzība. Tad kāpēc gan nepateiktu, ka sievietes maigā balss intonācija, kura izraisa kārdinājumu, ir aura, bet balss, kurā šīs intonācijas nav, nav aura (عورة), kas arī ir pareizākais no visiem izteiktajiem viedokļiem?
Pastāvīgajai komitejai tika uzdots jautājums par sievietes balss klausīšanās juridisko statusu:
Kāds ir juridiskais statuss tam, ka sieviete paceļ savu balsi svinībās, izdodot specifisku skaņu? Vai tas ir aizliegts tāpēc, ka sievietes balss ir aura (عورة), vai aizliegta tieši tādas skaņas izdošana?
Atbilde:
Aizliegts izdot tieši tādu skaņu, nevis tāpēc, ka sievietes balss ir aura (عورة). Sievietes balss ir aura (عورة) tad, kad tā ir maiga un mīlīga, jo tas izraisa vīriešu kārdinājumu un vēlēšanos viņas iegūt. [Pastāvīgās komitejas fatvas, pirmais sējums. Atbilde uz desmito jautājumu fatvā Nr. 6787]
Un noslēgumā jāsaka, ka zinātnieku domstarpībai šajā fikha jautājumā ir vairāk lingvistisks raksturs, nekā praktisks. Tāpēc, ka visi piekrīt tam, ka vajadzības gadījumā sievietei ir atļauts uzrunāt svešu vīrieti bez maiguma balsī, un aizliegts uzrunāt ar maigumu balsī, jo tas var izraisīt kārdinājumu. Un neviens neizteicās par pilnīgu aizliegumu vai pilnīgu atļāvumu. Reālā domstarpība ir tikai tajā, kādas ir atļautā un aizliegtā robežas. Un tāpēc nav būtiski, vai mēs to nosauksim par auru (عورة) un atļausim uzrunāt bez maiguma, vai nenosauksim to par tādu, atļaujot būtībā to pašu.
Taču sievietei ir jāievēro pieklājība sarunās un jāuzrunā sveši vīrieši tikai vajadzības gadījumos, audzinot sevī kautrīgumu:
Pravietis, miers viņam un Dieva svētība, sacīja: “Kautrīgums ir no ticības.” [Tirmizī (2615). Šeikhs Al-Albānī šo hadīsu novērtēja kā autentisku.]
Viņš, miers viņam un Dieva svētība, sacīja arī: “Katrai reliģijai ir kāda iezīme, un Islāma iezīme ir kautrīgums.” [Māliks (1610 vai 949). Šeikhs Al-Albānī šo hadīsu novērtēja kā labu.]
Un Visaugstākais Allāhs zina vislabāk.