islāms
Sabiedrība un ģimene:
- Sabiedrība un sociālie jautājumi
- Ģimene
- Precības un laulība
- Vecāki, bērni un radinieki
- Seksualitāte
- Vīrietis un sieviete Islāmā
Bērna zīdīšana pēc 2 gadu vecuma ir atļauta
Fatvas apkopojis Salmāns Petrovs, www.umma.lv
Zināms, ka bērna zīdīšana ir sadzīviska, dabiska lieta, nevis rituāla prakse. Tāpēc jautājums par bērna zīdīšanu pamatojas uz likuma par sadzīvisku un dabisku lietu atļaujamību tik tālu, kamēr nav pierādījumu to aizliegumam.
[Šis likums pamatojas uz Visaugstākā Allāha vārdiem: “Viņš ir Tas, kas radīja priekš jums visu, kas ir uz zemes..” [2:29]]
Doktoram Abdullāham ibn Muhammadam ibn Al-Fakīham [Fatvu izdošanas komitejas vadītājs Kataras portālam www.islamweb.net] tika uzdots jautājums par šo tematu.
Fatva № 2225. Ir atļauts zīdīt bērnu ilgāk par diviem gadiem.
Fatvas datums: 27.11.1421.h
Jautājums:
Vai zīdīt bērnu ilgāk par diviem gadiem ir harām (حرام)? Un līdz kādam vecumam šim zīdītajam bērnam veidojas radniecība ar sievieti, kura viņu zīda? Un kāds tam visam ir pierādījums no Kurāna vai Sunnas, ņemot vērā jautājumu par to, vai zīme “un viņa atšķiršana no krūts ir divu gadu vecums” nozīmē pavēli tā darīt vai arī stāstījumu par realitātē notiekošo? Ceram uz jūsu pilnu atbildi, ņemot vērā šīs lietas svarīgumu. Lai jums palīdz Allāhs.
Fatva:
Visa slavinājumi ir Allāham, miers un svētība Allāha pravietim, viņa dzimtai, līdzgaitniekiem, un pēc tam:
Zīdīt bērnu ilgāk par diviem gadiem ir atļauts. Allāha vārdi:
Viņa māte nēsāja viņu vājībā pāri vājībai. Un viņa atšķiršana no krūts ir divu gadu vecums [Kurāns 31:14]
ir pamācība, nevis norādījums uz obligātumu. Šie vārdi norāda uz to, ka garākais zīdīšanas periods, kurš ir nepieciešams zīdainim, ir divi gadi. Fikha zinātnieki nonāca domstarpībās jautājumā par bērna zīdīšanu pēc divu gadu vecuma – vai zīdīšanas rezultātā, kura notiek pēc divu gadu vecuma, bērnam izveidojas radniecība ar viņa piena māti, kura izveidojas, barojot pirms šī perioda, vai nē. Taču viņi ir vienisprātis par to, ka sievietei ir atļauts barot ar krūti savu bērnu pēc divu gadu vecuma. Un Visaugstākais Allāhs zina labāk.
Fatvu deva: fatvu centrs Abdullāha ibn Al-Fakīha vadībā.
Fatva № 27874. Nav problēmu zīdīt pēc divu gadu vecuma.
Fatvas datums 23.11.1423.h
Jautājums:
Visžēlīgākā, Žēlojošā Allāha vārdā Miers jums, Allāha žēlastība un svētība. Lai Allāhs atmaksā jums tūkstoškārt par šo programmu. Es zinu, ka bērna zīdīšanas periods ir divi gadi.
Jautājums ir, kas notiek, ja māte baro bērnu ar krūti ilgāk par diviem gadiem? Un vai ir harām (حرام) jeb aizliegts zīdīt bērnu ilgāk par šo periodu, pat par dažām dienām vai mēnesi? Un kāds ir sods par to?
Paldies jums.
Fatva:
Visa slavinājumi ir Allāham, miers un svētība Allāha pravietim, viņa dzimtai, līdzgaitniekiem, un pēc tam:
Bērna zīdīšana pēc divu gadu vecuma vairākumā gadījumos nedod bērnam vajadzīgo labumu. Tas tāpēc, ka Visaugstākais Allāhs ir nolicis pirmos divus bērna gadus kā pilnīgas zīdīšanas periodu. Un bērns pēc šī perioda vairs nepārtiek tikai no piena vien, viņam ir vajadzīga arī cita pārtika, kas palīdz viņam augt. Šariā nav nekāda aizlieguma zīdīt bērnu arī pēc divu gadu vecuma, kā tas bija izskaidrots iepriekš fatvā № 2225. Un Allāhs zina vislabāk.
Fatvu deva: Fatvu centrs Abdullāha ibn Al-Fakīha vadībā.
Šeikham Ibn Bāzam tika uzdots jautājums par to, vai ir atļauts turpināt zīdīšanu pēc diviem gadiem:
Atļauja turpināt zīdīšanu pēc divu gadu vecuma, ja tam piekrīt abi vecāki.
Jautājums:
Kāds ir juridiskais statuss zīdīšanas turpināšanai pēc divu gadu vecuma? Un vai tiesa, ka bērns, kuru zīdīs ilgāk par diviem gadiem, būs nepaklausīgs?
Atbilde:
Zīdīt bērnu pirmos divus dzīves gadus ir pienākums, izņemot gadījumus, kad abi bērna vecāki piekrīt atšķirt viņu no krūts pirms šī perioda beigām. Uz to norāda Visvarenā Allāha vārdi:
Un mātes zīda savus bērnus divus pilnus gadus. Tas ir tai, kura vēlas pabeigt zīdīšanu. Bet tam, kuram piedzimis bērns, ir pieņemami jāuztur un jāapģērbj viņas. Nevienam nav uzlikts vairāk, kā vien pa spēkam. Un lai netiek sodīta dzemdētāja viņas bērna dēļ, ne arī dzemdinātājs viņa bērna dēļ. Un uz mantinieku attiecas tas pats. Un ja viņi gribēs atņemt viņu no krūts, abiem piekrītot tam un sarunājot to, tad uz viņiem nav nekāda grēka.[Kurāns 2:233]
Tāpēc zīdīšanas turpināšana ir atļauta, ja to prasa vajadzība. Taču tam, ko saka daži cilvēki, ka bērns, kurš zīdīts pēc divu gadu vecuma, būs nepaklausīgs, es nezinu nekādu pamatojumu. Tieši otrādi, tie ir dažu cilvēku meli. Un Allāhs dāvā taisnu ceļu un palīdzību. [Madžmūa Fatāvā li Ibn Bāz (12/140)]
Bērna zīdīšana pēc divu gadu vecuma var būt arī obligāta, kad bērns vēl nesāk ēst citu pārtiku, jo tad sievietes piens vēl joprojām paliek par viņa ēdienu. Šajā gadījumā mātei nav atļauts pārtraukt zīdīšanu, jo tās mērķis ir nodrošināt bērnu ar ēdienu, un ja bērnam tas joprojām ir vajadzīgs, mātei tas jāizpilda.
Šeikham Ibn Useimīnam tika uzdots jautājums:
Sieviete jautā, kāds ir juridisks statuss sievietes darbībai atšķirt bērnu no krūts pirms divu gadu vecuma?
Šeikhs, lai Allāhs apžēlojas par viņu, atbildēja: Nav problēmu tajā, ja sieviete atšķir bērnu no krūts pirms divu gadu vecuma, ja bērnam šis piens vairs nav nepieciešams. Bet, ja piens viņam vēl ir nepieciešams, tad viņai nav atļauts viņu atšķirt no krūts ne pirms divu gadu vecuma, ne arī pēc, ja viņš nav sācis lietot uzturā citu ēdienu. Tas ir tāpēc, ka zīdīšanas mērķis ir bērna barošana, un, ja piens viņam vēl ir nepieciešams, nepieciešams viņu barot ar to, bet, ja tas vairs nav nepieciešams, tad atšķirt viņu no krūts pirms divu gadu vecuma ir atļauts. [Fatāvā Nūr Alā Ad-Darb].
Taču šajā fikha jautājumā daži zinātnieki izteica pretēju viedokli, aizliedzot barot ar krūti pēc divu gadu vecuma.
Muhammadam ibn Abdul-Vahhābam tika jautāts par zīdīšanu pēc divu gadu vecuma, uz ko viņš atbildēja ar vārdiem: “Zīdīšanu pēc divu gadu vecuma nav atļāvis Šeikhs [Al-Islām ibn Teimijja] un Ibn Kojjims.” [Ad-durar As-Sinijja, 369. lpp.]
Un šīs domstarpības cēlonis ir dažu līdzgaitnieku un viņiem sekojošu zinātnieku viedoklis, ka zīdīšana pēc divu gadu vecuma izveido radniecību ar viņa piena māti tāpat kā to izveido zīdīšana pirms divu gadu vecuma.
Un tā kā Ibn Teimijja un Ibn Kojjims pieturējās pie iepriekš minētā viedokļa, viņi aizliedza barot bērnu pēc bērnam paredzētā zīdīšanas perioda ar svešas sievietes pienu, lai izvairītos no radniecības izveidošanās, jo šī radītā radniecība starp vīrieti un sievieti atļauj tiem atrasties vieniem.
Par norādījumu uz to, ka zīdīšana pēc divu gadu vecuma izveido radniecību ar bērna piena māti, šie zinātnieki izmantoja šo autentisko hadīsu:
Pastāsta Āiša to, ka Sālims, Abū Huzeifas atlaistais vergs, dzīvoja ar Abū Huzeifa un viņa ģimeni viņu mājā. Un Bint Suheila vienreiz atnāca pie pravieša, miers viņam un Dieva svētība, un teica: “Sālims jau ir izaudzis līdz tam, kam jāizaug vīriešiem, un sācis saprast to, ko saprot vīrieši. Viņš ienāk mūsu istabās, un es domāju, ka Abū Huzeifa par to pārdzīvo.” Pravietis, miers viņam un Dieva svētība, atbildēja viņai: “Pabaro viņu ar savu pienu, un viņš kļūs tavs mahram (محرم), un tad tas, kas ir Abū Huzeifas sirdī, pāries.” Vēlāk viņa atkal atnāca un teica: “Es pabaroju viņu ar savu pienu un Abū Huzeifa pārstāja pārdzīvot.” [Muslim (3674 vai 1453)]
[Mahram (محرم) - Vīrietis, parasti tuvs radinieks, ar kuru aizliegts precēties un atļauts atrasties vienatnē.]
Savā skaidrojumā uz jautājumu par ārstēšanos ar sievietes pienu doktors Abdur-Rahmāns ibn Ahmads Al-Džar`ī atbild:
“..Ibn Teimijja, lai Allāhs apžēlojas par viņu, uzskatīja, ka radniecība starp zīdīto un viņa piena māti veidojas no zīdīšanas, un ja tā veikta tādai vajadzībai kā atļaut vīrietim atrasties mājā, kurā viņš dzīvojis kopš bērnības, un ir grūti izvairīties no kontakta ar šo vīrieti, līdzīgi kā pastāstīts Muslima Sahīh hadīsu krājumā no Āišas."
Runājot par Āišas stāstu par Sālimu, Abū Huzeifas atlaisto vergu, un pravieša, miers viņam un Dieva svētība, vārdiem “Pabaro viņu ar savu pienu, un viņš kļūs tavs mahram (محرم),” jāsaka, ka tas bija Āišas viedoklis šajā jautājumā, kurā viņai nepiekrita neviena no ticīgo mātēm. Umm Salama, pravieša, miers viņam un Dieva svētība, sieva, saka: “Pārējās pravieša, miers viņam un Dieva svētība, sievas atteicās ielaist pie sevis kādu pieaugušu vīrieti, kurš tika šādi pabarots ar pienu. Viņas sacīja Āišai: “Zvēram pie Dieva, mums liekas, ka tā ir atļauja, kuru pravietis, miers viņam un Dieva svētība, deva tikai un vienīgi Sālimam. Tāpēc neviens nenāks pie mums un neskatīsies uz mums, izmantojot šādu pabarošanu ar pienu.” [Muslim (3678 vai 1454)]
Šeikhs Al-Islām ibn Teimijja un viņa skolnieks Ibn Kojjims, lai Allāhs apžēlojas par viņiem, atļāva parbarot ar sievietes pienu pieaugušu cilvēku, ja to prasa vajadzība, balstoties uz Āišas hadīsu, kurš norāda uz šādu atļāvumu. Taču mans viedoklis sakrīt ar zinātnieku vairākuma viedokli (par to, ka zīdīšana pēc divu gadu vecuma neveido radniecību). Gadījumā, ja mēs atļausim šādi pabarot ar sievietes pienu pieaugušus vīriešus, problēma kļūs globāla un “ieies” daudzos namos, īpaši šajos laikos, kad kārdinājumu rada neticīgo kalpu un auto vadītāju daudzums no vienas puses un vāja muslimu reliģiskā savaldība no otras. Un Allāhs zina labāk.
Ibn Kojjims savā darbā “Tuhfa Al-Maudūd fī Ahkām Al-Maulūd” raksta: “Mātei ir atļauts zīdīt bērnu pēc divu gadu vecuma līdz trešā gada pusei vai vairāk.”" [Fatvas un atbildes uz jautājumiem portālā www.islamtoday.net].
Taču zinātnieku vairākums atbildēja šī viedokļa piekritējiem ar to, ka zīdīšanas laiks, kurā veidojas radniecība ar piena māti, ir tikai pirmie divi bērna dzīves gadi. Un tāpēc viedoklis par radniecības veidošanos pēc divu gadu vecuma ir nepamatots. Pravietis, miers viņam un Dieva svētība, izdarīja izņēmumu Sālimam, lai Abū Huzeifas uztraukums pārietu, kā par to izteicās vairākums pravieša, miers viņam un Dieva svētība, sievu. Zinātnieku vairākums, norādot uz to, ka radniecību veidojošas zīdīšanas laiks ir pirmie divi bērna dzīves gadi, izmantojuši sekojošus tekstus:
Allāha vārdi:
Un mātes zīda savus bērnus divus pilnus gadus. Tas ir tai, kura vēlas pabeigt zīdīšanu [Kurāns 2:233]
Tūsī teicis: “Šajā zīmē ir divas lietas. Pirmā ir tā, ka Allāhs padarīja divus gadus par zīdīšanas pilnīguma robežu. Un ir zināms, ka Allāhs neminēja šajā zīmē zīdīšanu tās lingvistiskajā nozīmē, ne arī to, ka tā ir atļauta. Tas tāpēc, ka lingvistiskā nozīme vārdam “zīdīt” ir barot ar krūti arī pēc divu gadu vecuma. Tāpēc skaidrs, ka Allāhs šajā zīmē minēja zīdīšanu tās šarīas terminoloģiskajā skaidrojumā, ar kuru ir saistīta radniecības veidošanās. Otrā lieta ir tā, ka šī zīdīšana ir limitēta ar divu gadu vecumu. Tāpēc ar limitējumu var tikt domātas tikai trīs lietas: vai nu Allāhs vēlējies pateikt par zīdīšanas atļauju kā tādu; vai nu zīdīšanas pietiekamību; vai radniecības veidošanās periodu. Variants par atļauju ir izslēgts, jo zīdīšana tāpat ir atļauta bez jebkādām domstarpībām. Variants par pietiekamību arī ir izslēgts, jo bērnam var pietikt ar zīdīšanas periodu arī mazāku par diviem gadiem. Nepaliek nekas, kā vien tas, ka Allāhs jēdziena “zīdīšana” nozīmi sašaurinājis uz periodu divi gadi, jo mahram (محرم) statuss saistīts ar šo laika periodu.” [Džāmiu Al-Khilāf va Al-Vifāk, 430. lpp.]
Zinātnieku vairākums, norādot uz to, ka zīdīšana veido radniecību tikai zīdaiņa gados, izmantojuši šādus pierādījumus –
Pirmkārt, Allāha vārdi:
Un mātes zīda savus bērnus divus pilnus gadus. Tas ir tai, kura vēlas pabeigt zīdīšanu. [Kurāns 2:233]
Visaugstākais Allāhs zīdīšanu noteicis par pilnīgu līdz ar divu gadu perioda beigām, tādejādi liekot saprast, ka statuss barošanai ar krūti pēc divu gadu vecuma ir cits. [Al-Fikh Al-Islāmī va Adillatuh. Otrais pētījums. Fikha zinātnieku minētie nosacījumi, pie kuriem zīdīšana liedz stāšanos laulībā. Piektais: lai zīdīšana notiktu zīdaiņa periodā]
Pravieša, miers viņam un Dieva svētība, atbilde Āišai uz viņas rīcību, kad viņa ielaida pie sevis kādu vīrieti, kurš, viņasprāt, bija viņas mahram (محرم): “Piesargieties no saviem brāļiem, jo zīdīšana ir tikai tajā laikā, kad tā ir nepieciešama bērnam.” [Bukhārī (5102)]
Pravieša, miers viņam un Dieva svētība, teiktais no Umm Salama: “Tikai tā zīdīšana padara par mahram (محرم), kura ir no krūts, no kuras aug iekšas un kura notiek pirms atšķiršanas no krūts.” [Tirmizī (1152) un citi. Hadīsa autentiskumu apstiprināja Tirmizī un Albānī.]
Ibn Abbāsa teiktais: “Zīdīšana ir tikai tas, kas stiprina kaulus un liek augt miesai.” [Abū Davūds (2061) Šeikhs Al-Albānī to nosauca par Sahīh.]
Mālika teiktais viņa darbā “Al-Muvatta”: “Ne īss, ne arī garš zīdīšanas laiks pēc divu gadu vecuma neveido radniecību, bet tas ir kā parasts ēdiens.” [Al-Muvattā (1283)]
Šī viedokļa piekritēji izmantojuši Kurāna zīmi, iepriekš norādītus autentiskus un citus, šeit neminētus, neautentiskus hadīsus. Tāpēc šis viedoklis ir pareizāks, un Ibn Teimijjas un Ibn Kojjima viedoklis par aizliegumu zīdīt cilvēku pēc divu gadu vecuma pamatojas uz mazāk pieņemama viedokļa par to, ka tāda zīdīšana veido radniecību. Tāpēc pareizākais viedoklis, kas ir zinātnieku vairākuma viedoklis, ir tas, ka bērna zīdīšana pēc divu gadu vecuma ir atļauta.
