islāms
Sabiedrība un ģimene:
- Sabiedrība un sociālie jautājumi
- Ģimene
- Precības un laulība
- Vecāki, bērni un radinieki
- Seksualitāte
- Vīrietis un sieviete Islāmā
Argumenti par to, ka standarta gadījumā būt mājsaimniecei ir vērtīgāk nekā strādāt ārpus mājām
Sagatavojis Salmāns
Par to, kāpēc sievietei ir labāk būt par mājsaimnieci un palikt mājās, nevis tā vietā nodarboties ar kaut ko citu:
Pastāstīja Abdullāhs ibn Umars, radiallahu anhumā, ka dzirdēja no pravieša, miers viņam un Dieva svētība, vārdus: "Katrs no jums ir gans un nes atbildību par savu ganāmpulku. Imāms ir gans un nes atbildību par savu ganāmpulku. Un vīrietis ir gans savā ģimenē un nes atbildību par savu ganāmpulku. Un sieviete ir gans sava vīra mājās un nes atbildību par savu ganāmpulku. Un kalps ir gans sava saimnieka naudā un nes atbildību par savu ganāmpulku." No Bukhārī un Muslima autentisko hadīsu krājuma.
Šis autentiskais hadīss norāda uz to, ka visa mājas saimniecība un mājas pavards ir sievietes uzraudzībā un par to viņa nes atbildību Dieva priekšā. Sieviete drīkst nodarboties ar citām lietām, tādām kā bizness vai izklaide, tikai pēc tam, kad viņa izpilda šo savu galveno pienākumu, kurš ir viņas galvenās rūpes šajā dzīvē - viņas ganāmpulks un atbildība.
Allāhs sacīja Kurānā: "Sūtņa sievas! Jūs neesat tādas, kā citas sievietes, ja jūs esat Dievbijīgas, tad nerunājiet maigi, ka iegribēs jūs tas, kura sirdī ir slimība. Bet runājiet pienācīgā veidā. Un palieciet savās mājās un neizdaiļojieties kā izdaiļojās pirmās tumsonības laikā, izpildiet lūgšanu, maksājiet attīrīšanas nodokli un paklausiet Allāhu un Viņa sūtni." (33:-32-3)
Imāms Kurtubī savā tafsīrā skaidro šo āju:
„Šī āja nozīmē pavēli palikt savās mājās. Pat, ja tika uzrunātas pravieša, miers viņam un Dieva svētība, sievas, tas attiecas arī uz visām citām sievietēm. Un tas būtu pat tad, ja šarīā nebūtu nekāda norādījuma, kas attiektos uz visām sievietēm, tad ko gan teikt, ja šarīa ir pārpildīts ar norādījumiem uz to, ka sievietēm jāpaliek mājās un viņai nav jāiziet, kā vien dēļ neatliekamas vajadzības.”
Šādu nozīmi pastiprina tas fakts, ka arī citā ājā minētās pavēles nav domātas tikai pravieša, miers viņam un Dieva svētība, sievām, bet gan visām sievietēm. Jo mēs nevaram attiecināt pavēli palikt mājās tikai uz viņām, jo tādā gadījumā nāktos teikt, ka neizdaiļoties, izpildīt lūgšanu, maksāt attīrīšanas nodokli un paklausīt Allāhu arī attiecas tikai uz viņām, bet nevis uz citām sievietēm. Un ja jau tas viss attiecas uz visām sievietēm, arī palikšana mājās attiecas uz viņām, jo saistīt vienā teikumā ar saikli "un" pavēles, domātas dažādiem cilvēkiem, ir nesakarīgi. Turklāt arī runāšana maigā balsī ir vienlīdzīgi aizliegta arī citām sievietēm, ne tikai pravieša, miers viņam un Dievs svētība, sievām. Jo ir skaidrs, ka vīrietis ar slimību sirdī nekāros tikai pravieša, miers viņam un Dieva svētība, sievas, bet arī jebkuru cietu sievieti.
Bet tas, ka Allāhs sacījis to, ka pravieša sievas nav tādas kā citas sievietes, nozīmē to, ka par savu paklausību viņas saņem dubultu atalgojumu, bet par savu netiklību saņem dubultu sodu, kā tas ir norādīts 30. un 31. ājā, kā arī nedrīkst iziet pie cita vīra pēc pravieša, miers viņam un Dieva žēlastība, nāves, un Allāhs zina vislabāk.
Cita Kurāna tafsīra autoritāte, Ibn Kasīrs, skaidrojot šo āju, raksta:
„Tas nozīmē palieciet savās mājās un neizejiet bez vajadzības. Un pie šarīā atzītajām vajadzībām pieder lūgšana masdžidā, ievērojot visus noteikumus, kā par to sacījis pravietis, miers viņam un Dieva svētība: "Neliedziet Allāha kalponēm Allāha masdžidas, bet lai iziet neiesmaržojušās" [Ahmad./Sahīh], un citā versijā „un palikt viņu mājās ir labāk viņām".”
Ibn Kasīrs pie šīs ājas skaidrojuma piemin arī hadīsu:
"Pravietis, miers viņam un Dieva svētība, sacīja: "Patiesi, sieviete ir aura (plikums), tāpēc tad, kad viņa iziet laukā, viņu novēro šeitāns. Un vistuvāk sava Kunga žēlastībai viņa ir tad, kad atrodas savas mājas pašā dziļākajā stūrī.”" Ibn Huzeima un citi./Sahīh.
Tāpat, tik pat liela autoritāte Imāms At-Tabarānī, kā arī citi savos tafsīros pie šīs zīmes min šo:
Muhammads ibn Sirīns pastāstīja: „Paprasīja Saudai bint Zam`ai (vienai no pravieša sievām): „Kāpēc gan tev nedoties hadžā vai umrā tāpat, kā to dara tavas māsas?” Viņa atbildēja: „Es jau biju gan hadžā, gan umrā, bet vēlāk Allāhs man pavēlēja palikt manās mājās, tāpēc zvēru pie Allāha, ka neiziešu no tām līdz pat mūža beigām.” Un zvēru pie Allāha, viņa tā arī neizgāja pa savu māju durvīm, kamēr viņu neiznesa apglābāt, radia Allāhu anhā.”
As-Sujūtī savā tafsīrā Ad-durr Al-mansūr min šono Ibn Mas`ūda, radia Allāhu anhu, kurš teica: „Turiet savas sievietes mājās, jo sievietes ir aura (plikums). Un, kad sieviete iziet laukā no savas mājas, viņu novēro šeitāns, sakot: Katrs, kuram tu paej garām, pievērš tev uzmanību!” Ibn Abī Šeiba.
No visa pieminētā izriet tas, ka sievietei ir labāk palikt mājās un nodarboties ar viņai uzticētu darbu vīra mājās, par kuru viņa nes atbildību, kā arī gadījumā, ja viņai ir nepieciešams iziet laukā vai strādāt ārpus mājas, viņai vispirms jāizpilda savs galvenais pienākums.
Šie bija argumenti, ka Allāhs norādījis, ka bez pamatota iemesla nav labi sievietēm atstāt māju, jo tajā ir viņas primārais uzdevums un atbildība Allāha priekšā.
