islāms
Pravieši un viņu piemērs
- Pravieša Muhammada Piemērs un Skaidrojums - Sunna
- Muhammada skolnieku ziņojumi par viņu - Hadīsi
- Muhammeda biogrāfija - sīra
- Citi zināmie pravieši
- Dieva kalpi, kuriem iespējams bija pravieša statuss
- Dažādi jautājumi
Pravieša Muhammada brīnumi
Imāms An-Navāvī
Tulkojusi Marjam B.
Allāha vēstneša brīnumi, demonstrējot viņa patiesumu, sniedzas tūkstošos un ir labi zināmi.
Starp šiem brīnumiem ir arī Kurāns - acīmredzams, skaidrs brīnums un izcils pierādījums, kuram nepatiesums nevar pietuvoties. Tā ir atklāsme no tā, kas ir Visu Zinošs un Slavējams. Tādēļ pat visradošākajā brīdī visdaiļrunīgākā persona nespēj radīt pat vienu nodaļu, ko būtu iespējams salīdzināt ar to (ar Kurānu), pat, ja arī visas radības tiktu saaicinātas kopā šim mērķim. Allāhs, Visaugstākais, saka:
"Saki: „Ja savāktos cilvēki un džini, lai radītu šādu kā šis Kurānu, neizdotos viņiem radīt kaut ko kā to. Pat, ja viņi palīdzētu viens otram.”" (Kurāns 17:88)
Tas ir izaicinājis Kurāna noliedzējus, neskatoties uz to lielo skaitu, viņu daiļrunību un viņu milzīgo naidīgumu, un tas izaicina viņus līdz šai dienai.
Kas attiecas uz citiem brīnumiem, tos nav iespējams uzskaitīt to lielā daudzuma, kā arī atjaunojošā un pieaugošā skaita dēļ. Tomēr es minēšu dažus piemērus:
Mēness sašķelšana, ūdens tecēšana starp viņa pirkstiem, pārtikas un ūdens daudzuma palielināšana, pārtika, kura viņu cildina, palmas liekšanās pie viņa, akmeņi, kas viņu sveicina, (ceptas aitas) saindētās kājas runāšana, koku došanās viņam pretī, divu koku, kas atradās tālu viens no otra, iešana vienam pie otra un tad atkal aiziešana, vecas un neauglīgas (un tādēļ ālavas) aitas piena došana, acs ielikšana tās vieta ar savu roku Katidam ibn An-Numanam, pēc tam, kad tā bija izkritusi ārā, viņa viegla spļaušana uz Alī aci, kad tā bija iekaisusi un acs gandrīz tūlītēja izārstēšana, Abdullāha ibn Atika kājas pārslaucīšana ar roku, pēc kuras viņš tika tūlīt dziedināts.
Viņš informēja par nāves vietām Badra kaujas dienā, sakot: ”Šī ir tā un tā pagāna nāves vieta, šī ir tā un tā nāves vieta.” Viņš informēja, ka tiks nogalināts Ubeijs ibn Khalafs, kad grupa no viņa tautas šķērsos okeānu un Umm Harama būs starp viņiem, un tā arī notika.
Viņš informēja, ka muslimi iegūs un izlietos Visvarenā Brīnišķā Allāha Mērķim Persijas karaļa bagātības. Viņš baidījās, ka viņa tauta tiks kārdināta ar šīs pasaules bagātību un vilinājumu un, ka Persiešu un Romiešu bagātības būs mūsu un, ka Suraka ibn Māliks valkās Persija karaļa bikses.
Viņš mūs informēja, ka Hasans ibn Ali samierinās divas lielas karojošas muslimu grupas, ka Sa’ds ibn Abi Vakkāss dzīvos tā, ka vienas nācijas iegūs no viņa un citām tiks nodarīts ļaunums. Ka Etiopijas karalis ir miris noteiktajā dienā Etiopijā, un ka Al-Asvads Al-Ansi ir nogalināts tajā pašā dienā, bet Jemenā.
Ka muslimi karos ar turkiem, kuri tika aprakstīti kā cilvēki ar mazām acīm, platām sejām un maziem, noslīpētiem deguniem un, ka Jemenu, Sīriju un Irāku iekaros muslimi.
Viņš informēja, ka muslimi veidos trīs armijas- armiju Sīrijā, armiju Jemenā un armiju Irākā. Ka viņi iekaros Ēģipti, kuru zeme bija Qirat (zemes mērvienība), ka viņiem jāizturas pret tās zemes cilvēkiem labi, jo viņiem ir aizsardzība (būdami kopti) un radniecības saites (caur Ābrahāma sievu Hadžaru). Ka Aveiss Al-Karnī nāks no Jemenas ar palīgspēkiem, viņš būs slims ar lepru, kas tiks dziedināta, izņemot laukumu dirhēma lielumā, un, protams, Umāra valdīšanas laikā viņš ieradās.
Viņš informēja, ka grupa no viņa tautas vienmēr būs uz patiesības ceļa, ka cilvēces skaits pieaugs, ka ansāru skaits samazināsies un, ka ansāriem netiks dots tas, kas viņiem pienākas (attiecībā uz bagātības un vadības sadali). Ka cilvēce turpinās uzdot jautājumus, līdz viņi teiks: ”Dievs ir radījis visu….” (atsaucoties uz hadīsu- "cilvēki turpinās jautāt līdz viņi teikts: ”Dievs ir tas, kas radījis visu… bet, kas radīja Dievu?" (al-Bukhārī un Muslims))
Viņš mūs informēja, ka Ruveifī Ibn Sābitam būs gara dzīve, ka Amāru ibn Jāsiru nogalinās dumpinieku grupa, ka tas viņa tautu sadalīs sektās un ka viņi cīnīsies viens ar otru.
Viņš mūs informēja, ka uguns nāks no Hidžāzas zemes un tai līdzīgām zemēm. Viss ir noticis taisni tā, kā Pravietis (lai viņam miers un Allāha svētība) teicis.
Viņš teica Sābitam Ibn Keisam: ”Savā dzīvē tu tiksi slavināts… un tu mirsi kā moceklis.” Tā arī notika, dzīves laikā viņš tika slavināts un tika nogalināts al –Jamamas kaujā. Viņš teica par Usmānu: ”Viņš tiks nomocīts ar grūtu, smagu pārbaudījumu.” (Smagais pārbaudījums nozīmē, ka viņš tiks ieslodzīts savā mājā un viņu nogalinās dumpinieki.)
Par kādu personu no muslimu vidus, kas tikko bija cīnījies smagā cīņā, viņš teica: ”Viņš būs starp Elles Uguns iemītniekiem,” un vēlāk šis cilvēks izdarīja pašnāvību, uzguļoties uz zobena, lai pārtrauktu kaujās gūtu ievainojumu sāpes. Vabisa Ibn Maabads atnāca pie viņa, lai prasītu par taisnību un grēku, bet Muhammeds pirmais viņam jautāja: ”Vai tu nāc jautāt par taisnību un grēku?”
Viņš teica Alī, Az-Zubeiram un Al-Mikdadam: “Ejiet uz Khakhas dārzu, jo tur atrodas Za`ina, kurai līdz ir vēstule. (Za`ina ir sieviete, caur kuru Hasibs Al-Balta’a sūtīja vēstuli Mekas iedzīvotājiem, lai informētu tos par Allāha Vēstneša (lai viņam miers un Allāha svētība) plānu cīnīties ar viņiem, jo šādi cerēja, ka pagāni attieksies labi pret viņa Mekā palikušajiem radiniekiem. Saistībā ar šo tika atklāti pirmie sūras Mumtahina panti.)
Khakhas dārzs ir vieta, kas atrodas starp Meku un Medīnu. Atsauces uz Bukhārī (nr.3983) un Muslimu (nr.2494) un Tafsir ibn Kathir (4/344)).
Viņi atrada Za`inu tur, bet sākotnēji viņa noliedza, ka viņai būtu vēstule un tad viņa to izņēma no savām matu pīnēm.
Viņš teica Abū Hureiram, kad Sātans nozaga dažas viņa sargātās dateles: ”Patiesi, viņš atgriezīsies.” Viņš arī atgriezās.
Viņš teica savām sievām: “Tā, kura no jums dod labdarībai visdāsnāk, visātrāk pievienosies man.” Tā arī notika , Zeinaba Bint Džahša (radhi Allahu anha) bija visdevīgākā labdarībā un viņa pirmā nomira (atsauces uz Muslimu (nr.2452)).
Viņš teica Abdullāham ibn Sallāmam: “Tu turēsies pie Islāma, līdz kamēr nomirsi.”
Viņš (lai viņam miers un Allāha svētība ) lūdza par Anasu, lai viņam būtu vairāk bagātības un dēlu, lai viņam būtu ilgs mūžs, kā arī notika. Viņš nodzīvoja ilgāk nekā 100 gadu un neviens no Ansāriem nebija turīgāks kā viņš, un viņa simtu divdesmit bērni jau tika apglabāti pirms Al-Hadžādža ierašanās (Basrā). Tas tālāk paskaidrots Sahīh Bukhārī un citur. (Bukhāri no. 1982)
Viņš lūdza, lai Islāms nostiprinās caur Umaru Ibn Al-Khatābu vai Abū Džahlu, un Allāhs to stiprināja caur Umaru (radi Allahu anhu). Viņš lūdza pret Suraku ibn Māliku un viņa zirga kājas iegrima zemē, kamēr viņš pats tika nosviests no zirga. Viņš sauca, lūdzot drošu vadību, un tā viņam tika dota, tad viņš lūdza Pravieti (lai viņam miers un Allāha svētība)) aizlūgt par viņu.
Viņš lūdza, lai Allāhs noņem no Alī ārkārtējā aukstuma un karstuma sajušanu, tā viņš nekad vairs nejutās auksti vai karsti. Viņš lūdza par Huzeifu, lai naktī, kad viņš to sūtīja izspiegot Medīnu aplenkušos pagānus, viņam nebūtu auksti, un viņam nebija līdz pat brīdim, kad viņš atgriezās. Viņš lūdza par ibn Abbāsu, lai Allāhs viņam dod reliģijas izpratni, tā arī bija. Viņš lūdza pret Uteibu Ibn Abī Lahbu…lai Allāhs liek sunim no viņa suņiem uzklupt un pievarēt to, un viņu nogalināja lauva pie Az-Zarqa.
Sausā laikā, kad viņam to prasīja, viņš lūdza par lietus rašanos. Pie debesīm nebija neviena mākoņa, tad, kad viņš bija beidzis lūgties, mākoņi savācās kā kalni un sāka līt līdz pat nākamās nedēļas piektdienai. Lija tik ļoti, ka viņiem bija jānāk atpakaļ un jālūdz, lai Allāha Vēstnesis (lai viņam miers un Allāha svētība) lūdz par lietus apstāšanos. Viņš lūdza un lietus pārstāja līt, un viņi visi izgāja ārā spilgtā, spožā saulē.
Pravietis (lai viņam miers un Allāha svētība) aizlūdza par Abū Talhu un viņa sievu, Umm Suleimu, lai viņi tiktu svētīti naktī, kuru pavadīja kopā un viņa palika stāvoklī un dzemdēja Abdullāhu. Viņam bija deviņi bērni, kuri visi bija zinātnieki.
Viņš aizlūdza par Abū Hureiras (radhiAllāhu anhu) māti, lai viņa tiktu vadīta, Abū Hureira aizgāja un ieraudzīja, ka viņa māte veic rituālo apmazgāšanos, jo bija pieņēmusi Islāmu. Viņš aizlūdza par Umm Keisu Bint Muhsinu, Ukkašas māsu, lai viņai būtu garš mūžs, un mēs nezinām nevienu citu sievieti, kura būtu dzīvojusi tik ilgi kā viņa. Par to tika ziņojis An-Nasāī, nodaļā, kas attiecas uz mirušo apmazgāšanu.
Huneina dienā viņš meta zemes sauju uz pagānu karavīriem un teica: ”Lai jūsu sejas tiktu izkropļotas,” un Allāhs, Cildenais, uzvarēja viņus, piepildot viņu acis ar putekļiem. Kādā reizē viņš izgāja ārā no mājas pie simts kureišiem, kuri gaidīja , lai izdarītu kaut ko ļaunu viņam. Viņš uzlika zemes uz viņu galvām un aizgāja savu ceļu, bet viņi pravieti nemaz neieraudzīja.
