islāms
Pravieši un viņu piemērs
- Pravieša Muhammada Piemērs un Skaidrojums - Sunna
- Muhammada skolnieku ziņojumi par viņu - Hadīsi
- Muhammeda biogrāfija - sīra
- Citi zināmie pravieši
- Dieva kalpi, kuriem iespējams bija pravieša statuss
- Dažādi jautājumi
Daži Pravieša Muhammada brīnumi
www.sunnah.org
Tulkojusi Marjam B.
Pravietis Muhammeds (lai viņam miers un Allāha svētība) veica daudz brīnumu, lai pierādītu, ka ir pravietis. Lielākais brīnums, kas viņam tika dots, ir Kurāna atklāsme. Kurāns ir brīnums vairākos aspektos: tā lingvistiskais perfektums un neatdarināmība, Kurānā minēto vēsturisko, arheoloģisko un zinātnisko atklājumu apstiprinājums, kā arī pareģojumu piepildīšanās utt. Atšķirībā no to praviešu brīnumiem, kas nāca pirms pravieša Muhammada (lai viņam miers un Allāha svētība), Kurāna brīnums ir mūžīgs. Pravietis Muhammeds (lai viņam miers un Allāha svētība) sniedz mums arī virkni ar patiesiem pravietojumiem.
Tālāk tiks uzskaitīti daži Pravieša Muhammeda (lai viņam miers un Allāha svētība) brīnumi. Pirms sākt apskatīt šos brīnumus, būtu jāzina kaut kas par hadīsu zinātni, kas ir precīza un plaša sistēma, ko izveidoja agrīnie muslimu zinātnieki, lai pārbaudītu ziņojumu ķēdes un izpētītu katra stāstītāja uzticamību un spējas katrā ziņotāju ķēdē. Šis rūpīgais autentifikācijas process nodrošina, ka visi ziņojumi ir patiesi, apstiprināti atstāstījumi par Pravieša Muhammeda (lai viņam miers un Allāha svētība) izteicieniem, darbiem un vārdos neizteiktiem apstiprinājumiem.
Tālāk uzskaitītie brīnumi ir ņemti no Sohīh Al-Bukhārī visautentiskākā hadīsu krājuma.
Mēness sašķelšana
"Pietuvojās Stunda un pāršķēlās mēness." [Kurāns 54:1]
Stāstījis Abdullāhs:
Mēness tika [uz brīdi] sašķelts, kamēr mēs bijām Pravieša sabiedrībā, un tas bija divās daļās. Pravietis teica: ”Esat liecinieki, esat liecinieki (šim brīnumam).”
Ēdiena pavairošana
4.sēj.,56.gr.,nr.780
Stāstījis Džābirs:
Mans tēvs nomira, būdams parādā. Es devos pie Pravieša un teicu: „Mans tēvs nomira, atstājot nesamaksātus parādus, un man nav nekā, tikai viņa dateļu palmu raža; šī dateļu palmu raža nenosegs parādu daudzu gadu garumā. Lūdzu, nāc ar mani, lai kreditori neizrīkotos slikti.” Pravietis (lai viņam miers un Allāha svētība) apgāja apkārt vienai dateļu kaudzei un pielūdza Allāhu, tad darīja to pašu ar otru kaudzi dateļu, apsēdās uz tās un teica: „Nomēri (priekš viņiem).” Viņš samaksāja tiem viņu tiesības, kas palika pāri, bija tik pat daudz, cik bija tiem izmaksāts .
Ūdens pavairošana
4.sēj., 56.gr., Nr.779
Stāstījis Abdullāhs:
Mēs mēdzām uzskatīt brīnumus kā Allāha svētību, bet jūs, ļaudis, uzskatāt tos kā brīdinājumu. Kādā reizē mēs ar Allāha vēstnesi bijām ceļā un mums pietrūka ūdens. Viņš teica: ”Atnesiet ūdeni, kas vēl ir palicis.” Cilvēki atnesa trauku, kurā bija pavisam maz ūdens. Viņš uzlika savu roku un teica: „Kļūsti par svētītu ūdeni, un svētība ir no Allāha.” Es redzēju ūdeni tekam starp Allāha Vēstneša pirkstiem, un nav šaubu, mēs dzirdējām kā ēdiens slavē Allāhu, kad to ēda (Pravietis).
4.sēj., 56.gr., nr.777
Stāstījis Al-Bara:
Hudeibijas (Hudeibijas pamiera līguma slēgšanas) dienā mēs bijām viens tūkstotis četri simti cilvēku un Al-Hudeibijā bija aka. Mēs izvilkām no tās ūdeni, neatstājot pat vienu ūdens lāsi. Pravietis sēdēja akas malā un prasīja pēc nedaudz ūdens, ar kuru viņš izskaloja muti, tad viņš to izlēja atpakaļ akā. Mēs pagaidījām mazu brīdi, izvilkām ūdeni no akas un dzesējām savas slāpes. Pat dzīvnieki, ar kuriem mēs jājām, dzēra ūdeni, līdz viņi tika apmierinājuši slāpes.
1.sēj., 7.gr., nr.340
Stāstījis Imrāns:
Kādu reizi mēs ceļojam ar pravieti, mūsu ceļojums turpinājās līdz nakts pēdējai stundai, tad mēs apstājāmies atpūtas vietā un (saldi) gulējām . Ceļotājam nekas nav saldāks par miegu nakts pēdēja stundā. Tikai saules karstums lika mums mosties. Pirmais, kas pamodās bija tas un tas, tad tas un tas, pēc tam tas un tas (stāstītājs Aufs teica, ka Abū Radža tika minējis viņam vārdus, bet viņš ir tos aizmirsis), un ceturtā persona, kura pamodās, bija Umars ibn Al-Khatābs. Kad vien pravietis mēdza gulēt, neviens viņu nemodināja, bet gaidīja līdz viņš pats pamodīsies, jo mēs nezinājām, kas notiek (tiek atklāts) viņam, kad viņš guļ. Umārs pamodās un redzēja cilvēku stāvokli, viņš bija stingrs vīrs, tādēļ viņš teica: ”Allāhu akbar.” Viņš pacēla savu balsi ar Takbīr ("Allāhu akbar!") un turpināja to teikt skaļi, līdz pravietis no tā pamodās. Kad Pravietis piecēlās, cilvēki viņu informēja par to, kas bija noticis. Viņš teica: ”Tajā nav ļaunuma (vai - tas nebūs nekāds kaitējums). Dodamies ceļā.” Tā viņi aizgāja no tās vietas. Nobraucot kādu ceļa gabalu, Pravietis apstājās un lūdza nedaudz ūdens, lai veiktu apmazgāšanos. Viņš veica rituālo apmazgāšanos, izskanēja sauciens uz lūgšanu un viņš vadīja cilvēkus lūgšanā. Kad viņš bija beidzis lūgšanu, viņš redzēja kādu vīru sēžam savrup, kas nebija lūdzies ar pārējiem. Viņš jautāja : „ Ak, tu! Kas aizkavēja tevi lūgties kopā ar mums?” Vīrs atbildēja: „ Es esmu džunub [netīrs, nepieciešama lielā rituālā apmazgāšanās] un šeit nav ūdens." Pravietis teica: „Veic tajammum ar (tīru) zemi, tas ir pietiekami.” [Tajammums ir vienkāršots mazās rituālās apmazgāšanās veids, kurš aizvieto vudu ūdens trūkuma gadījumā, un kurā ar tīrām smiltīm vai dabas putekļiem pieskarās plaukstām, sejai utt.]
Tad pravietis turpināja ceļu, cilvēki sūdzējās viņam par slāpēm. Atbildot uz to, viņš nokāpa zemē un sauca kādu cilvēku (stāstītājs Aufs piebilda, ka Abū Radža tika minējis šī cilvēka vārdu, bet viņš to ir aizmirsis) un Alī un pavēlēja atnest ūdeni. Viņi devās meklēt ūdeni un satika sievieti, kura sēdēja uz kamieļa starp diviem maisiem ūdens. Viņi jautāja: „Kur mēs varam atrast ūdeni?” Sieviete atbildēja: „Es biju tur (vietā, kur ir ūdens) vakar ap šo stundu, mani ļaudis man seko.” Viņi lūdza sievieti tos pavadīt. Viņa prasīja: „Uz kurieni?” Tie atbildēja: „Pie Allāha vēstneša.” Viņa teica: „Vai jūs domājat to vīru, kas tiek saukts Sabi (ar jauno reliģiju)?” Tie atbildēja: „Jā, tā ir tā pati perona. Nāc līdz.” Viņi aizveda to pie pravieša un izstāstīja visu. Viņš teica: „Palīdzi viņai nokāpt.” Pravietis prasīja pēc trauka, tad viņš attaisīja ūdens maisus un ielēja nedaudz ūdens traukā. Tad viņš aiztaisīja maisu lielos atvērumus un attaisīja mazos, un sauca dzert cilvēkus, kā arī padzirdīt dzīvniekus. Visi padzirdīja savus dzīvniekus un arī paši dzesēja slāpes, kā arī iedeva ūdeni citiem, visbeidzot Pravietis deva trauku pilnu ar ūdeni cilvēkam, kurš bija džunub un teica, lai viņš to lej pāri savam augumam.
Sieviete stāvēja un skatījās visu, ko viņi darīja ar viņas ūdeni. Zvēru pie Allāha, kad viņas ūdens maisi tika viņai atdoti, izskatījās, ka tur ir daudz vairāk ūdens nekā tur bija bijis iepriekš (Allāha vēstneša brīnums). Tad Pravietis mums lika mums savākt kādas lietas priekš šīs sievietes; tika salasītas dateles, milti un savik, kas kopumā sniedz labu maltīti, to visu ielika drēbes gabalā. Sievietei palīdzēja uzkāpt uz kamieļa, drēbes pauna, pilna ar ēdamajām lietām, tika nolikta viņai priekšā, tad pravietis teica viņai: „Mēs neesam ņēmuši tavu ūdeni, bet Allāhs ir devis mums ūdeni.”
Mājās sieviete atgriezās vēlu. Radinieki viņai jautāja: „Ak tu, kas tevi aizkavēja?” Viņa teica: „Dīvaina lieta! Divi vīri mani satika un aizveda mani pie cilvēka, kuru sauc par Sabi, viņš darīja tādu un tādu lietu. Pie Allāha, viņš ir vai nu lielākais burvis starp šo un šo (viņa žestikulēja ar savu rādītājpirkstu un vidējiem pirkstiem, paceļot tos pret debesīm un norādot uz debesīm un zemi) ,vai arī viņš ir patiess Allāha vēstnesis."
Vēlāk muslimi mēdza uzbrukt pagāniem ap to vietu, kur dzīvoja šī sieviete, bet viņi nekad neaizskāra šīs sievietes ciemu. Kādu dienu viņa teica saviem cilvēkiem: „Es domāju, ka šie cilvēki neaiztiek jūs ar nolūku. Vai jums ir kāda nosliece uz Islāmu?” Cilvēki paklausīja viņai un pieņēma Islāmu.
Abū Abdullāhs teica: Vārds saba’a apzīmē cilvēku, kurš atstāj savu veco reliģiju un pieņem jaunu reliģiju. Abul ‘Eilija teica – Sabis ir Grāmatas ļaužu (jūdaistu un kristiešu) grupa, kas recitē Psalmus.
Aizlūgums par lietu
8.sēj.73.gr.,nr 115:
Stāstījis Anass:
Kāds cilvēks atnāca pie pravieša, kamēr viņš (pravietis) Medīnā teica piektdienas runu un sacīja: „Mums trūkst lietus, aizlūdz savu Kungu, lai Tas svēta mūs ar lietu.” Pravietis skatījās uz debesīm, kurās nebija redzams neviens mākonis. Tad viņš aizlūdza Allāhu par lietu. Mākoņi savilkās un sāka līt, līdz Medīnas ielejās sāka plūst ūdens. Turpināja līt līdz nākamās nedēļas piektienai. Tad tas pats vīrs (vai arī kāds cits vīrs) piecēlās, kamēr Pravietis teica piektdienas runu, un sacīja: „ Mēs esam appludināti; lūdzu aizlūdz savu Kungu, lai tas aiztur lietu no mums.” Pravietis smaidīja un teica divas vai trīs reizes: „Allāh! Lūdzu, lai līst mums visapkārt nevis uz mums.” Mākoņi pāri Medīnai sāka izklīst pa labi un pa kreisi, un lietus lija visapkārt Medīnai, nevis Medīnā pašā. Allāhs paradīja tiem (cilvēkiem) Viņa Pravieša brīnumu un Savu atbildi uz viņa lūgumu.
Gaismas, lai vadītu līdzgaitniekus
1.sēj., 8.grāmata, nr.454:
Stāstījis Anass ibn Māliks:
Divi no Pravieša līdzgaitniekiem devās prom no viņa tumšā naktī, tos pavadīja divas gaismas kā lampas (kas gāja viņiem pa priekšu no Allāha kā brīnums), apgaismojot ceļu viņu priekšā. Kad tie šķīrās savā ceļā, katru no viņiem pavadīja sava gaisma, kamēr viņi sasniedza savas (attiecīgās) mājas.
Dateles palmas stumbra raudāšana
4.sēj.,56.grāmata, nr.783
Stāstījis Ibn Umars:
Pravietis savas runas mēdza teikt, stāvēdams blakus dateles palmas stumbram. Kad viņam tika izveidots minbars (kancele), viņš sāka lietot to. Stumbrs sāka raudāt un Pravietis devās pie tā, berzējot savu roku pār stumbru (lai apstādinātu tā raudāšanu).
Zeme izraida meļa līķi
4.sēj.56.grāmata,nr.814:
Stāstījis Anass:
Bija kāds kristietis, kurš pieņēma Islāmu un lasīja sūras Al–Bakara un Al-Imrān, viņš mēdza arī pierakstīt Pravieša atklāsmes. Vēlāk [esot kopā ar muslimu bēgļiem kristiešu Etiopijā] viņš atgriezās atpakaļ kristietībā un mēdza teikt: „Muhammads neko nezina, tikai to, ko es esmu viņam rakstījis.” Tad pēc Allāha gribas viņš nomira un cilvēki viņu apglabāja, bet no rīta viņi redzēja, ka zeme ir izmetusi viņa ķermeni no zemes. Cilvēki teica: „Tas ir Muhammada un viņa līdzgaitnieku darbs. Viņi izraka mūsu līdzgaitnieka kapu un izņēma viņa ķermeni, jo viņš aizgāja no viņiem.” Cilvēki atkal izraka dziļu kapu, bet no rīta atkal redzēja, ka zeme ir izmetusi viņa ķermeni ārā no zemes. Viņi teica: „Tas ir Muhammada un viņa līdzgaitnieku darbs. Viņi izraka mūsu līdzgaitnieka kapu un izmeta viņa ķermeni ārā, jo viņš no tiem aizgāja.” Cilvēki izraka tik dziļu kapu, cik vien varēja, bet no rīta viņi atkal redzēja, ka zeme ir izmetusi ķermeni no kapa. Tā viņi noticēja, ka tas, kas viņam ir noticis, nav cilvēku darbs, un viņiem ķermenis ir jāatstāj izmests ārā (uz zemes).
Pravieša nakts ceļojums uz Jeruzālemi un uzkāpšana Debesīs (arābiski: Isrā un Mirādž)
5.sēj, 58.grāmata, nr.228
Stāstījis Ibn Abbāss:
Allāha teiktais:
"Un Es darīju to skatu, kuru tev rādīju, vien par kārdinājumu cilvēkiem, un arī Kurānā nolādēto koku." [Kurāns 17:60]
Ibn Abbāss piebilda: ainas, kuras Allāha vēstnesim tika rādītas Nakts ceļojumā, kad viņš tika vests uz Beit–ul-Makdis (Jeruzālemes Tempļa kalna svētnīca) bija patiesas, īstas ainas (nevis sapņi). Un Nolādētais Koks, kas minēts Kurānā, ir Zakkuma koks.
4.sēj., 54.grāmata, nr 462:
Stāstījis Ibn Abbāss:
Pravietis teica: „Naktī, kad es uzkāpu Debesīs, es redzēju Mozu, kurš bija gara auguma vīrs ar brūniem, sprogainiem matiem, it kā viņš būtu viens no Šanavas cilts vīriem. Es redzēju Jēzu, vidēja auguma vīru ar sejas krāsas noslieci uz sarkanu un baltu, ar taisniem matiem. No tām zīmēm, ko Allāhs man rādīja, es redzēju arī Māliku, (Elles) Uguns un Ad-Dadždžāl (Anti-Krista)vārtu sargu.” Pravietis recitēja āju no Kurāna : "tāpēc nešaubies par tikšanās ar viņu (ar Mūsu Debesīs brīnumainā ceļojuma laikā)." [Kurāns 32:23]
Stāstījis Anass un Abū Bakrs:
„Pravietis teica: „Eņģeļi sargās Medīnu no Ad–Dadždžāla (kurš tāpēc nevarēs ieiet Medīnā)."
5.sēj. 58.gr, nr 227
Stāstījis Abbāss ibn Māliks:
Māliks ibn Sasaa teica, ka Allāha vēstnesis aprakstījis viņiem Nakts ceļojumu, sakot: ”Kamēr es gulēju Al-Hātimu vai Al-Hidžru, kāds pēkšņi atnāca pie manis un atgrieza manu ķermeni no šejienes līdz šejienei.” Es jautāju Al-Džarūdam, kurš bija man blakus: „Ko tas nozīmē?” Viņš teica: „Tas nozīmē- no viņa kakla līdz viņa kaunuma zonai,” vai viņš teica: „No krūšu augšdaļas.” Tālāk pravietis teica: ”Viņš izņēma manu sirdi. Tad tika atnests Ticības zelta trauks un mana sirds tika mazgāta, un es tiku piepildīts (ar Ticību), pēc tam sirds tika atgriezta tās sākotnējā vietā. Tad balts dzīvnieks, kas bija mazāks nekā mūlis un lielāks nekā ēzelis tika pievests pie manis.” (Par to Al-Džarūds jautāja: „Vai tas bija Buraks, Abū Hamza?” Es (t.i Anass) atbildēju apstiprinoši.) Pravietis teica: „Dzīvnieka solis (bija tik plats, ka tas) sasniedza vistālāko punktu dzīvnieka redzes lokā. Es tiku uz tā nests, Gabriels bija kopā ar mani, līdz mēs sasniedzām tuvākās debesis. Kad viņš teica, lai atver vārtus, viņam jautāja: „Kas tur ir?” Gabriels atbildēja: ”Gabriels.” Viņam prasīja: „Kas ir kopā ar tevi?” Gabriels atbildēja: „Muhammads.” „Vai Muhammads tika saukts?” Gabriels atbildēja apstiprinoši. Tad tika teikts : ”Viņš ir laipni lūgts! Cik lielisks ir viņa apmeklējums!” Vārti tika atvērti. Kad es devos pāri pirmajām debesīm, es redzēju Ādamu. Gabriels man teica: ”Šis ir tavs tēvs Ādams; nodod viņam savu sveicienu.” Es viņu sveicināju, viņš man atbildēja ar sveicinājumu, un teica: ”Esi laipni lūgts, ak Dievbijīgais dēls un Dievbijīgais Pravieti.” Tad Gabriels kāpa ar mani, līdz mēs sasniedzām otrās debesis. Gabriels prasīja, lai atver vārtus. Viņam jautāja: „Kas tur ir?” Gabriels atbildēja: ”Gabriels.” Viņam prasīja: ”Kas tevi pavada?” Gabriels atbildēja : „Muhammads.” Viņam prasīja: ”Vai viņš tika saukts?” Gabriels atbildēja apstiprinoši. Tad tika teikts: „Viņš ir laipni lūgts. Cik lielisks ir viņa apmeklējums!” Vārti tika atvērti. Kad es gāju pāri otrajām debesīm, es redzēju Jahju (tas ir Jāni) un Īsu (tas ir Jēzu), kas ir brālēni viens otram. Gabriels teica man: „Šie ir Jānis un Jēzus; nodod viņiem savu sveicienu.” Es viņus sveicināju un viņi abi atbildēja uz manu sveicinājumu, un teica: „Esi laipni lūgts, ak Dievbijīgais brāli un Dievbijīgais pravieti.” Tad Gabriels uzkāpa ar mani trešajās debesīs un prasīja, lai to vārti tiktu atvērti. Viņam prasīja: „Kas tur ir?” Gabriels atbildēja: „Gabriels.” Viņam prasīja: „Kas tevi pavada?” Gabriels atbildēja: „Muhammads.” Viņam prasīja: „Vai viņš tika saukts?” Gabriels atbildēja apstiprinoši. Tad tika teikts: „Viņš ir laipni aicināts! Cik lielisks ir šis viņa apmeklējums!” Vārti tika atvērti. Kad es gāju pāri trešajām debesīm, es redzēju Jāzepu. Gabriels teica (man): „Šis ir Jāzeps; nodod viņam savu sveicinājumu.” Es viņu sveicināju, viņš atbildēja manam sveicinājumam, un teica: „Esi laipni lūgts, ak Dievbijīgais brāli un Dievbijīgais Pravieti.” Tad Gabriels uzkāpa ar mani ceturtajās debesīs un prasīja, lai to vārti tiktu atvērti. Viņam prasīja: „Kas tur ir?” Gabriels atbildēja: „Gabriels.” Tad tika jautāts: „Kas ir kopā ar tevi?” Gabriels atbildēja: „Muhammads.” Viņam jautāja: „Vai viņš tika saukts?” Gabriels atbildēja apstiprinoši. Tad tika teikts: „Viņš ir laipni aicināts, cik lielisks ir šis viņa apmeklējums.” Vārti tika atvērti. Kad es iegāju pāri ceturtajām debesīm, es redzēju Idrīsu. Gabriels man teica: „ Šis ir Idrīss, nodod viņam savu sveicinājumu.” Es viņu sveicināju un viņš atbildēja man ar sveicinājumu, un teica: „Esi laipni lūgts, ak Dievbijīgais brāli un Dievbijīgais Pravieti.” Tad Gabriels uzkāpa ar mani piektajās debesīs, tur es redzēju pravieti Hārūnu (tas ir, Āronu), Gabriels man teica: „Šis ir Ārons, nodod viņam savu sveicienu.” Es viņu sveicināju, viņš atbildēja man ar sveicienu un teica: „Esi laipni lūgts, ak Dievbijīgais brāli un Dievbijīgais pravieti.” Tad Gabriels uzkāpa ar mani sestajās debesīs un prasīja, lai to vārti tiktu atvērti. Viņam prasīja: „Kas tur ir?” Gabriels atbildēja: „Gabriels.” Viņam prasīja: „Kas ir kopā ar tevi?” Gabriels atbildēja: „Muhammads.” Viņam jautāja: „Vai viņš tika saukts? „Gabriels atbildēja apstiprinoši. Tad tika teikts: „Viņš ir laipni aicināts. Cik lielisks ir šis viņa apmeklējums!” Kad es iegāju (pāri sestajām debesīm), es redzēju Mozu. Gabriels teica (man): „Šis ir Mozus; nodod viņam savu sveicienu.” Es viņu sveicināju un viņš atbildēja man ar sveicienu un teica: „Esi laipni lūgts, ak Dievbijīgais brāli un Dievbijīgais Pravieti.” Kad es viņu atstāju (tas ir Mozu), tas sāka raudāt. Kāds viņam jautāja: „Kas tev liek raudāt?” Mozus teica: „Es raudu, jo pēc manis tika sūtīts (kā pravietis) jauns vīrs, kura sekotāji ieies Paradīzē lielākā skaitā nekā mani sekotāji.” Tad Gabriels uzkāpa ar mani septītajās debesīs un jautāja, lai to vārti tiktu atvērti. Tika prasīts: „Kas tur ir?” Gabriels atbildēja: „Gabriels.” Tad tik jautāts: „Kas ir kopā ar tevi?” Gabriels atbildēja: ”Muhammads.” Tad tika jautāts: „Vai viņš tika saukts?” Gabriels atbildēja apstiprinoši. Tad tika teikts: „Viņš ir laipni lūgts. Cik lielisks ir šis viņa apmeklējums!” Tad, kad es iegāju (pāri septītajām debesīm), es redzēju Ābrahamu. Gabriels man teica: „Šis ir tavs tēvs, nodod viņam savu sveicienu.” Tad es viņu sveicināju un viņš atbildēja man ar sveicienu un teica: „Esi laipni lūgts, ak Dievbijīgais dēls un Dievbijīgais Pravieti.” Tad man lika uzkāpt Sidrat-ul-Muntaha (tas ir Lotes koks pie galējās robežas). Lūk! Tā augļi bija lielāki nekā Hadžras krūkas (tā ir vieta tuvumā Medīnai) un tā koka lapas bija lielākas nekā ziloņu ausis. Gabriels teica: „Šis ir Lotes koks pie galējās robežas. ”Lūk! Tur tek četras upes, divas bija redzamas un divas bija neredzamas, es jautāju: „Kas tās ir par divām upēm, ak Gabriel?” Viņš atbildēja: ”Kas attiecas uz paslēptajām upēm, tās ir divas Paradīzes upes, redzamās upes ir Nīla un Eifrata.” Tad man tika parādīta Al-Beit-ul-Ma’mur (tas ir, Svētā Māja) un viens trauks pilns ar vīnu, otrs - pilns ar pienu, un trešais - pilns ar medu tika pienesti man. Es paņēmu pienu. Gabriels piezīmēja: „Reliģija, kurai tu un tavi sekotāji seko, ir Islāms.” Tad man pavēlēts lūgties - 50 lūgšanas dienā. Kad es gāju atpakaļ, es devos garām Mozum, kurš man prasīja: „Kas tev tika pavēlēts darīt?” Es atbildēju: „Man tika pavēlēts lūgties piecdesmit reizes dienā.” Mozus teica: "Tavi sekotāji nespēj nest piecdesmit lūgšanas dienā, un pie Allāha, es esmu pārbaudījis cilvēkus pirms tevis, esmu izmēģinājis (veltīgi) darīt to vislabāko, ko spēju ar Banī Isrāīl (Izraēla bērniem). Ej atpakaļ pie sava Kunga un prasi, lai samazina lūgšanu skaitu, lai mazinātu tavu sekotāju ‘nastu’.” Es aizgāju atpakaļ un Allāhs samazināja lūgšanu skaitu par 10 lūgšanām mazāk. Tad es atkal gāju pie Mozus, bet viņš atkārtoja to pašu, ko bija teicis iepriekš. Es atkal gāju atpakaļ pie Allāha un Viņš samazināja lūgšanu skaitu vēl par 10 lūgšanām mazāk. Kad es aizgāju atpakaļ pie Mozus, viņš teica to pašu, es aizgāju atpakaļ pie Allāha un Viņš pavēlēja man ievērot desmit lūgšanas dienā. Kad es aizgāju pie Mozus, viņš atkal deva to pašu padomu, tā es devos atpakaļ pie Allāha un man tika pavēlēts ievērot piecas lūgšanas dienā. Kad es devos atpakaļ pie Mozus, viņš prasīja: „Kas tev tika pavēlēts?” Es atbildēju: „Man tika pavēlēts ievērot piecas lūgšanas dienā.” Viņš teica: „Tavi sekotāji nevar nest piecas lūgšanas dienā, un nav šaubu, es esmu iepazinis cilvēkus pirms tevis, un esmu izmēģinājis (veltīgi) to labāko, ko spēju ar Banī Isrāīl (Izraēla bērniem), tādēļ ej atpakaļ pie sava Kunga un prasi samazināt lūgšanu skaitu, lai mazinātu tavu sekotāju nastu.” Es teicu: „Es esmu prasījis tik daudz savam Kungam, ka man ir kauns, bet tagad es esmu apmierināts un pakļaujos Allāha pavēlei.” Kad es gāju projām, es dzirdēju balsi sakām: „Es esmu nodevis Savu Rīkojumu un esmu samazinājis Savu Pielūdzēju nastu.”
