islāms
Pravieši un viņu piemērs
- Pravieša Muhammada Piemērs un Skaidrojums - Sunna
- Muhammada skolnieku ziņojumi par viņu - Hadīsi
- Muhammeda biogrāfija - sīra
- Citi zināmie pravieši
- Dieva kalpi, kuriem iespējams bija pravieša statuss
- Dažādi jautājumi
Pravietis Muhammeds Bībelē
Džamals Badavi (Jamal Badawi)
Tulkojusi Maimuna.
Viņš nāks “ar desmit tūkstoši svētajiem” (Mozus 5. grāmata 33:2*) - tā ir gaidāmā pravieša no Pāranas (Mekas apkārtnes) pazīme. Tas bija ticīgo skaits, kuri pavadīja Pravieti Muhammedu (lai viņam Dieva svētība un miers - saas) uz Pāranu (Mekas apkārtni). “Those who follow the Apostle, the unlettered Prophet, Whom they find mentioned in their own Scriptures, in the Torah and the Gospel...” (Kurāns 7:157)
Bībele pravieto Muhammedu (saas)
Par monoteisma patriarhu visbiežāk tika uzskatīts Ābrahams (saas) - ebreju, kristiešu un muslimu kopīgais tēvs. No viņa otrā dēla Īzaka (saas) nāk visi ebreju pravieši, to skaitā lielas personības- Jēkabs, Jāzeps, Mozus, Dāvids, Zālamans un Jēzus (saas). Sūtot šos ievērojamos praviešus, Dievs daļēji izpildīja savu solījumu Ābrahamam (1. Mozus grāmata 12:2-3) sūtīt svētību tautām ar viņa pēcnācējiem. Tāda solījuma īstenošana ir pilnībā pieņemama muslimiem, kam viens no ticības pamatpostulātiem ir ticība un respekts pret visiem praviešiem.
Išmaēla un Īzaka (saas) svētīšana
Vai Ābrahama (saas) pirmdzimtais (Išmaēls) un viņa pēcnācēji tika iekļauti Dieva derībā un solījumā? Daži fragmenti no Bībeles palīdz izgaismot šo jautājumu;
1. 1. Mozus grāmata 12:2-3 runā par Dieva solījumu Ābrahamam (saas) un viņa pēcnācējiem pirms viņa bērnu dzimšanas.
2. 1. Mozus grāmata 17:4 vairākkārt atkārto Dieva solījumu pēc Išmaēla (saas) dzimšanas un pirms Īzaka (saas) nākšanas pasaulē.
3. 1. Mozus grāmatas 21. nodaļā Īzaks (saas) tiek īpaši svētīts, bet arī Išmaēls (saas) tiek sevišķi svētīts un viņš saņem Dieva solījumu kļūt par “varenu nāciju”, it īpaši 1. Mozus grāmatā 21:13,18.
4. Pēc 5. Mozus grāmatas 21:15-17 tradicionāli mātes sociālais statuss neietekmē pirmdzimtā dēla tiesības un privilēģijas (“brīva” sieviete, kā Sāra - Īzaka māte vai “verdzene,” kā Hagara Išmaēla (saas) māte). Tas ir savienojams vienīgi ar Dieva atklātās ticības morāles un humānisma principiem. **
5. Išmaēla (saas), kā Ābrahama (saas) dēla un “sēklas”, absolūts likumīgums un viņa mātes Hagaras, kā Ābrahama (saas) sievas, neapšaubāms likumīgums, ir skaidri fiksēts 1. Mozus grāmatā 21:13 un 16:3. Laikā pēc Jēzus (saas), pēdējā ebreju vēstneša un pravieša, Dieva solījums svētīt Išmaēlu (SAAS) un viņa pēcnācējus tika izpildīts. Mazāk, kā 600 gadu pēc Jēzus (saas) nāca pēdējais Dieva vēstnesis Muhammeds (saas) Ābrahama (saas) dēla Išmaēla (saas) pēcnācējs. Ābrahama (saas) ciltskoka abi galvenie atzari saņēma Dieva svētību. Bet vai Bībelē vēl kādi papildus fakti apstiprina pareģojumu par Muhammeda (saas) nākšanu?
Muhammeds (saas): pravietis kā Mozus (saas)
1. Ilgu laiku pēc Ābrahama (saas), Dieva solījums sūtīt ilgi gaidīto vēstnesi šoreiz tika atkārtots ar Mozus (saas) vārdiem. 5. Mozus grāmatā 18:18 Mozus (saas) runā par gaidāmo Dieva pravieti, kurš:
1. Nāks no izraēliešu ‘brāļiem”, attiecinot to uz išmaēliešiem, jo Ismaēls (saas) bija Ābrahama (saas) otrais dēls, kurš saņēma skaidru solījumu kļūt par “lielu nāciju”.
2. Būs pravietis kā Mozus (saas). Diez vai bez Mozus un Muhammeda (saas) bija vēl kādi pravieši, kuri būtu tik ļoti līdzinājušies viens otram. Abiem tika dots visu dzīves sfēru aptverošs likumu kodekss, abi atradās sadursmē ar ienaidniekiem un brīnumainā veidā kļuva par uzvarētājiem, abi tika atzīti par praviešiem/valstsvīriem un abi migrēja pret viņiem vērstās slepkavības sazvērestības dēļ. Teikt, ka attiecīgais fragments ir par Jēzu (saas), ignorē ne tikai iepriekšminētās pazīmes, bet arī izšķirošus faktus (dabisku dzimšanu, ģimenes dzīvi, nāvi, kas piemeklēja Mozu un Muhammedu, bet ne Jēzu (saas), kura (vēlākie) sekotāji uzskatīja viņu par Dieva dēlu, nevis tikai Dieva vēstnesi par kādu tika uzskatīts Mozus un Muhammeds, kā arī Jēzus (saas) muslimu ticībā.
Gaidītais pravietis nāca no Arābijas
5. Mozus grāmata 33:1-2 apvieno norādes uz Mozu, Jēzu un Muhammedu (saas). Tā runā par Dieva (t.i. Dieva atklāsmi) nākšanu no Sinaja, celšanos no Seīra (iespējams Sairas ciemata pie Jeruzalemes) un atspīdēšanu no Pāranas. Pēc 1. Mozus grāmatas 21:21 Pāranas tuksnesīgajā apgabalā apmetās Ismaēls (t.i. Arābijā, konkrēti Mekā). Psalmu grāmatā 84:4-6 ir pieminēti svētceļnieki, kuri ir šķērsojuši Bekas (cits Mekas nosaukums) ieleju. (Tulkotāja piezīme: Dažās Bībeles versijās izmantojot samērā vāju argumentāciju, šis Mekas nosaukums tiek tulkots dažādos variantos.) Jesajas grāmata 42:1-13 runā par Dieva izredzēto. Viņa izredzētais un vēstnesis nesīs likumus, kurus gaidīs salās un “Viņš nepagurs un nekritīs, kamēr viņš nenodibinās taisnību virs zemes.” 11 pants saista gaidāmo kādu ar Kedara pēcnācējiem. Kas ir Kedars? Pēc 1. Mozus grāmatas 25:13 ir Išmaēla (saas) otrais dēls, Muhammeda (saas) sencis.
Muhammeda (saas) migrēšana no Mekas uz Medīnu: pareģota Bībelē?
Habahuka grāmatā 3:3 runā par Dieva (Dieva palīdzības) nākšanu no Temanas*** (oāze Medīnas ziemeļos) un par kāda svētā (nākošu) no Pāranas. Šis svētais vajāšanu dēļ migrē no Pāranas (Mekas apkārtne) uz Medīnu, kur viņu sagaida ar sajūsmu, tas nav neviens cits kā vien pravietis Muhammeds (saas). Pravieša migrēšana un viņa vajātie sekotāji ir spilgti aprakstīti Jesajas grāmatā 21:13-17. Šī nodaļa arī pareģo Badra kauju, kurā nedaudzi vāji apbruņoti ticīgie brīnumainā kārtā sakauj “spēcīgos” Kedara vīrus, kuri centās iznīcināt Islāmu un iebiedēt Islāmam pievērsušos savas cilts piederīgos.
Kurāns ir pareģots Bībelē?
Divdesmit trīs gadu garumā Dieva vārdi (Kurāns) tika tieši ielikti Muhammedam mutē. Viņš nebija Kurāna “autors”. Kurānu viņam diktēja Erceņģelis Gabriels, kurš prasīja Muhammedam (saas) vienkārši atkārtot dzirdētos Kurāna vārdus. Šos vārdus iegaumēja un pierakstīja paša pravieša pārraudzībā viņa sekotāji, kuri tos dzirdēja Muhammeda (saas) dzīves laikā.
Vai tā ir sakritība, ka pravietis “kā Mozus” no izraēliešu “brāļiem” (t.i. no išmaēliešiem) tika aprakstīts, arī kā tas kura mutē Dievs liks Savus vārdus un viņš runās Dieva vārdā (5. Mozus grāmata 18:18-20). Vai arī tā ir sakritība, ka, Jēzus (saas) pareģoja nākam pēc viņa “Paraklētu”****, kurš tika aprakstīts, kā tas kurš “nerunās no Sevis paša, bet runās to, ko dzirdēs,” (Jāņa evaņģēlijs 16:13).
Vai tā ir vēl viena sakritība, ka Jesajs saista pravieti ar Kedaru un jauno dziesmu (rakstiem neparastā valodā) dziedamu Kungam (Jesajas grāmata 42:10-11). Vēl skaidrāk izsakoties, Jesajs pareģo: “Ar stostīgām lūpām un cita mēli viņš runās ar šo tautu” (Jesajas grāmata 28:11). Šis vēlākais paragrāfs precīzi apraksta pravieša Muhammeda “stostīgās lūpas”, atspoguļojot saspringtības stāvokli un koncentrēšanos atklāsmes saņemšanas laikā. Kurāns tika atklāts pakāpeniski ik pa laika sprīdim divdesmit trīs gados un tas ir otrs saistošais punkts. To ir interesanti salīdzināt ar Jesajas grāmatu 28:10, kas runā par to pašu.
Tas Pravietis – Paraklēts - Muhammeds
Līdz Jēzus (saas) nākšanai, izraēlieši vēl joprojām gaidīja 5. Mozus grāmatā 18:18 pareģoto pravieti, līdzīgu Mozum. Kad Jānis Kristītājs (saas) nāca, viņi jautāja vai viņš ir Kristus (grieķiski – Mesija (gaidītais, iezīmētais)) un viņš teica, “nē”. Viņi jautāja, vai viņš ir Ēlija un viņš teica, “nē”. Tad viņi jautāja viņam: "Vai tu esi gaidāmais pravietis?" un viņš atbildēja, "nē", kas acīmredzami norāda uz 5. Mozus grāmatu 18:18.
Jāņa evaņģēlijā (nodaļas 14, 15, 16) Jēzus (saas) runā par “Paraklētu” jeb mierinātāju, kas nāks pēc viņa un kurš būs Tēva sūtīts cits “Paraklēts”, kas mācīs jaunas lietas, kuras Jēzus laikabiedri nespētu nest. Kaut arī Paraklēts ir aprakstīts, kā patiesības gars (kas līdzinās Muhammeda (saas) slavenajam titulam Al-Amin- uzticamais), tomēr vienā paragrāfā viņš ir identificēts, kā Svētais Gars (Jāņa evaņģēlijs 14:26). Šāds apzīmējums tomēr ir pretrunā ar Paraklēta aprakstu. Bībeles vārdnīcas**** vārdiem runājot: “Šī informācija nepieļauj viscaur loģisku priekšstatu”.
(Tulkotāja piezīme: Jo, piemēram, tad nesakrīt gramatikas forma, jo ir lietota vīriešu dzimte, nevis citas grieķu valodas iespējas, kurām atbilstu „Svētais Gars”. „Svētais Gars” jau bija ar Jēzu (saas), savukārt Jēzus (saas) runā par Paraklētu, kura pagaidām vēl nav, bet nāks tikai pēc Jēzus (saas) aiziešanas. Nejēdzīgi ir teikt, ka kristiešiem būtu vajadzīgs mierinātājs pēc viņuprāt labajām ziņām, ka Jēzus (saas) ir krustā sists. Viņiem tās ir labās ziņas, ko tur mierināt? Tāpat tālāks paskaidrojums tekstā ir acīmredzami cita autora redakcija, jo ir neiederīgs pēc teksta plūduma un citādā valodā. U.c. argumenti.*****)
Vēsture stāsta, ka patiešām daudzi agrīnie kristieši saprata Paraklētu esam cilvēku un nevis garu. Tas varētu izskaidrot sekotāju reakciju pret kādu pretendējošo neatrodot viņā Jēzus (saas) izvirzītos kritērijus pret gaidāmo “Paraklētu”.
Paraklēts bija pravietis Muhammeds (saas), pēc Jēzus (saas) Dieva sūtīts mierinātājs, palīgs, pamācītājs. Viņš apliecināja Jēzu (saas), mācīja jaunas lietas, kuras nebija izpildāmas Jēzus (saas) laikā, viņš runāja to, ko dzirdēja (atklāsmi) un viņš dzīvo ar ticīgajiem (caur labi saglabātu mācību). Mācība tāda arī paliks, tāpēc ka viņš bija pēdējais Dieva vēstnesis, vienīgais Vispasaules Vēstnesis cilvēces apvienošanai zem Dieva un vešanai pa SAGLABĀTĀS Patiesības ceļu. Viņš pavēstīja par daudzām lietām, kuras piepildījās līdz pat sīkumam, kas ir Mozus (saas) dotais kritērijs, lai atšķirtu patieso pravieti no viltus pravieša (5. Mozus grāmata 18:22). Viņš (viņa vēsts) bija pasaules pārliecinātājs par grēkiem, taisnību un tiesu (Jāņa evaņģēlijs 16:8-11).
Vai reliģiskās vadības maiņa bija pravietota?
Pēc pēdējā izraēliešu pravieša- Jēzus (saas) noraidīšanas seko laiks, kad tiek piepildīts Dieva solījums padarīt Ismaēlu (saas) par lielu nāciju (1. Mozus grāmata 21:13, 18). Mateja evaņģēlijā 21:19-21 Jēzus runā par auglīgu vīģes koku (bibliskais pravietības mantojuma simbols), kurš tiek padarīts neauglīgs pēc trīs gadus (Jēzus (saas) pravietības laiks) ilgas dotas iespējas nest augļus. Tai pašā nodaļā zemāk Jēzus (saas) saka: “Tāpēc Es jums saku: Dieva valstība no jums tiks atņemta un dota tautai, kas nes viņas augļus” (Mateja evaņģēlijs 21:43). Išmaēla (saas) pēcnācēju nācija (noraidītais akmens Mateja evaņģēlijā 21:42), kura tika uzvarējusi tā laika super-lielvaras (Bizantiju un Persiju), kā Jēzus (saas) pravietoja: “Un, kas kritīs uz šo akmeni, tas sašķīdīs, bet, uz ko tas kritīs, to viņš satrieks” (Mateja evaņģēlijs 21:44).
Vai tiešām ārpus konteksta sakritība?
Vai ir iespējams, ka daudzie šeit citētie pravietojumi ir katrs par sevi un ārpus konteksta kļūdaini saistītas interpretācijas? Vai tas ir pretēji patiesībai, ka šādi reti studētas nodaļas būtu visnotaļ piemērotas viena otrai un skaidras jautājumā par vīra nākšanu, kurš izmainīs cilvēces vēsturi - pravieti Muhammedu (saas)? Vai būtu saprātīgi secināt, ka visi pravietojumi, kuri parādās dažādās Bībeles grāmatās, runājot vairākiem praviešiem dažādos laikos, viss būtu sakritība? Ja tas ir tā, ir vēl viena “sakritība”!
Viņš nāks “ar desmit tūkstoši svētajiem” (Mozus 5. grāmata 33:2)- tā ir gaidāmā pravieša no Pāranas (Mekas apkārtne) pazīme. Tas bija ticīgo skaits, kuri pavadīja uzvarējušo Pravieti Muhammedu (saas) uz Pāranu (Meku), bez asinsizliešanas atgriezies, lai iznīcinātu atlikušos elku pielūgšanas simbolus Kāabā.
Mozus (saas) citē Dieva teikto: “Un, ja kāds neklausīs Maniem vārdiem, ko viņš runās Manā Vārdā, no tā Es to prasīšu” (5.Mozus grāmata 18:19)
Islammuslim.lv piezīmes:
* Šeit un turpmāk vadoties pēc oriģināltekstā izmantotās Bībeles King James Version, kura ir atzītāka un kvalitatīvāka kā latviešu analogi.
** Bībele ir pretrunīga apgalvojumos, vai Hagara bija verdzene vai sieva.
*** http://www.studylight.org/dic/hbd/view.cgi?number=T6173
http://www.studylight.org/dic/hbd/view.cgi?number=T6171
**** Transliteration of the Greek word Jesus used in John's Gospel for the Holy Spirit. Literally, “One called alongside,” Paraclete is translated many ways; “advocate” (applied to Christ, 1 John 2:1) and “Comforter” (John 14:16). http://www.studylight.org/dic/hbd/view.cgi?number=T4806
***** Dictionary of the Bible (Ed. J. Mackenzie)
****** Plašāk par Muhamedu (saas) Bībelē un baznīcu interpretāciju un pretenziju kritika audiolekcijās angliski: Džamala Badawi audiolekciju simti par Islāmu. Savs simts arī par kristietību, Jēzu (SAW), unitāriešu vēsturi, trīsvienības koncepta vēsturi un citiem jautājumiem. Debates ar kristiešu misionāriem un teologiem.
http://is.aswatalislam.net/DisplayFilesP.aspx?TitleID=2029&TitleName=Jamal_Badawi
