


Pravieši un viņu piemērs
Tulkojis Džafars
Dievs sūtīja Muhammedu (lai viņam miers un Dieva svētība) visai cilvēcei. Viņa sludinātā mācība paredzēta visām pasaules tautām, un visu īsteno praviešu reliģija ir viena – Islāms.
Ir tikai likumsakarīgi, ka pravietojums par Muhammeda (lai viņam miers un Dieva svētība) atnākšanu sastopams ne tikai jūdu un kristiešu Svētajos rakstos, bet arī citu reliģiju rakstos.
Hinduisma grāmatās
Pravietis Muhammeds (lai viņam miers un Dieva svētība) hinduistu manuskriptos, grāmatas „Bhavišva Puran”, nodaļā „Prati Sarg Parvam” (3:5-8) tiek pieminēts ar vārdu „Mahaamat”. Sanskritā šajā rakstā ir teikts:
„Atnāks svešzemnieks, jaunas reliģijas nesējs un mācītājs, kurš palīdz saviem draugiem, un viņa vārds būs Mahaamat. Šīs zemes valdnieks izrādīs dziļu cieņu pret viņa mācību un pieņems to... Atnācis no tuksneša, viņš būs varens savā svētumā...”
Bez tam, vēdu krājumā „Atharvavēda” (20 nod., 1-3 lpp., 127) ir teikts:
„Ļaudis! Klausieties un ticiet šim: no ļaužu vidus būs radīts cilvēks Slavinātājs (burtiski „Naraišnsaha”). Viņš pierādīs savu svētumu stājoties pretī 60 tūkstošiem un deviņiem naidniekiem. Viņš un viņa draugi atjās uz divdesmit kamieļiem, un putekļi no šiem kamieļiem aizklās debess malu...”
Zīmīgi ir tas, ka no arābu valodas vārds „Muhammeds” tiek tulkots kā „Slavinošais”. Vēlreiz vārds „Mahaamat” tiek pieminēts vēdu krājumos Atharvavēda (1.nod.,10.lpp.), Rigvēda un Sāmavēda saistībā ar pravietojumiem par „Dieva cilvēku”, „Svēto cilvēku”.
Budisma grāmatās
Budistu manuskriptos Pravietis (lai viņam miers un Dieva svētība) tiek saukts par „Maitreija” vai „Metteija”. Budistu svētajos rakstos, kuri sarakstīti pali valodā vārds „Maitreija” (japāņu grāmatās – „Miroku”, ķīniešu – „Mei-ti-li-e”, tibetiešu – „Mahitreija”) nozīmē „līdzcietība, žēlsirdība”. Kurānā, mēs zinām, Pravietis Muhammeds (miers viņam un Dieva svētība) nosaukts: „Rahmatu lil-‘alamīn”, jeb – „Žēlastība pasaulēm”.
Zoroastrisma grāmatās
Zoroastrismā Pravietis (lai viņam miers un Dieva svētība) tiek pieminēts grāmatā „Dasatir” Sasanīdu vēstulēs (1, 51-55). „Dasatira” 14. pantā ir teikts:
„Kad persieši ieslīgs netikumībā, atnāks cilvēks no Arābijas. Tie, kuri sekos viņam, sagraus persiešu kroni, reliģiju un visu pārējo. Viņi pārņems varu un kontroli pār Persiju. Tiks iznīcināti elki, kurus senči uzstādījuši viņu galvenajā svētnīcā, bet cilvēki izrādīs lielu pagodinājumu tukšai svētnīcai. Kritīs Dasa un Balha (tā laika varenas persiešu pilsētas). Izglītoti cilvēki un visi pārējie persieši pievienosies viņa līdzgaitniekiem.”
Pavisam noteikti var teikt, ka grāmatas tekstā pieminētā „tukšā svētnīca” ir Svētā Kaaba Mekā, kura, Pravieša (lai viņam miers un Dieva svētība) attīrīta no elkiem, kļuva par Islāma centru.
Šis pravietojums ir piepildījies, jo pirmajos gadsimtos pēc arābu ienākšanas Irānā 97% persiešu pieņēma Islāmu. Un neraugoties uz to, daži „uzņēmīgi” cilvēki, kuri pretendē uz zinātnieka nosaukumu, mēģina pasniegt cilvēcei teoriju par „pievēršanu Islāmam ar uguni un zobenu”...
Sīkāka informācija ir atrodama: «Мухаммад в персидских, индуистских и буддийских Писаниях» А.Х.Видьярти и У.Али, Нью-Дели, Индия