islāms
Personiskā izaugsme un attīrīšanās:
Ticības vājums - izpausmes, cēloņi - ārstēšana, novēršana
Sagatavoja Ahmeds un Salmāns kā modificētu atstāstu 2007.gada Varšavas lekcijai.
Jāsāk ar to, kas tad ir cilvēka ticība (īmān).
Imān ir
1) ticēt ar sirdi (tas ir savās domās),
2) piekrist ar mēli (tas ir lai mutiski izpaustu savu ticību un runāt atbilstoši savai ticībai)
3) piekrist ar rokām (tas ir lai cilvēka praktiskā uzvedība neatšķirtos no viņa domātā un teiktā).
Iman var gan palielināties, gan pazemināties. Arābu valodas vārds "sirds" (qalb) ir cēlies no tā paša vārda, kas "izmaiņas".
Tāpēc arī tālāk tiks apskatītas šīs izmaiņas sirdī - kādi ir cēloņi, pazīmes-izpausmes, un vēl tālāk tiks apskatīts kā preventīvi novērst šādas problēmas un kā ārstēt jau esošās problēmas.
Tātad - Ticības vājuma, sirds problēmu izpausmes:
1. Grēki.
Gan lielos, gan mazos grēkus daudz vieglāk un ar mazāku pretestību dara cilvēks, kuram ir problēmas sirdī. Biežā grēkošana var kļūt par ieradumu un tad cilvēks vairs neredz grēka noziedzību un nozīmīgumu, līdz ar to neaizdomājas par grēka atmešanu. Katrs parasts cilvēks paklūp, bet tiem, kuriem ir problēmas, tiem tas gadās biežāk un viņi to vieglāk uztver.
2. Obligātās ibāda nepildīšana (kvalitatīvi).
(Ibāda - pielūgsme-kalpošana Dievam, - tas nozīmē, darīt to, ko Dievs vēlas lai cilvēks darītu, un nedarīt to, ko Dievs vēlas, lai cilvēks nedarītu. Vai arī šāda definīcija: Ibāda ir viss ko Dievs mīl un ar ko ir apmierināts no kalpu darbiem un vārdiem, slēptiem un atklātiem.)
Šajā gadījumā vairāk ir runa par obligāto reliģisko praksi - obligātajām lūgšanām, gavēni. Kad tādam cilvēkam pajautā, ko viņš soļā (rituālās lūgšanas) laikā nolasīja no Korāna, viņš nevar atcerēties, jo soļā laikā viņa domas „pastaigājās pa ielu”.
Dievs brīdina Savā grāmatā:
107:5-6 „ Tie kuri ir nevērīgi pret saviem soļā, viņi ir tie kuri taisa riaa (izrādīšanos)”
Ja cilvēks ir regulāri paviršs lūgšanās, tad tā viņam izpaužas problēmas. Katram ir pa kādai nekvalitatīvai lūgšanai, un tāpēc šie iztrūkumi tiek piesegti ar neobligātajām lūgšanām. Tomēr, ja gandrīz visas lūgšanas ir nekvalitatīvas, tad jācenšas tās uzlabot un meklēt veidus kā tās uzlabot. Patiesa un kvalitatīva lūgšana pasargā cilvēku no ļauniem un nekrietniem darbiem, bet šie darbi kā zināms atstāj ietekmi uz cilvēku pavājinot viņa ticību.
Kurāns 29:45 45
Recite (O Muhammad SAW) what has been revealed to you of the Book (the Quran), and perform As-Salat (IqamatasSalat). Verily, As-Salat (the prayer) prevents from Al-Fahsha (i.e. great sins of every kind, unlawful sexual intercourse, etc.) and Al-Munkar (i.e. disbelief, polytheism, and every kind of evil wicked deed, etc.) and the remembering (praising, etc.) of (you by) Allah (in front of the angels) is greater indeed (than your remembering (praising, etc.) Allah in prayers, etc.). And Allah knows what you do.
3. Slinkums ibādā.
Vēlēšanās trūkums ko uzlabot, palielināt. No cilvēka netiek prasīts nekas liels, bet pašapmierinātība ir problēma.
4. Korāns neietekmē.
It īpaši tas attiecas uz tiem ajātiem, kur iet runa par paradīzes vai elles solījumiem, atalgojuma un sodu aprakstu. Ja Korāna saturs neietekmē, tad tā ir pazīme, attiecīgajam cilvēkam ir vāji...
5. Maz zikra un duā.
(Zikr - Dieva atcerināšanās un slavināšana. Duā - Dieva saukšana, lūgumi. )
Tāds cilvēks atcerinās Dievu un prasa Dievam ļoti maz. To viņam darīt ir grūti, viņa prāts ir aizņemts ar visādām šīs dzīves problēmām. Dievs pavēla savā grāmatā lai mēs atcerinātos Dievu bieži:
33:41 „Ticīgie, pieminiet Dievu ar biežu pieminēšanu (atcerināšanos)”
6. Runā to, ko pats nedara.
Dievs brīdina par to cilvēkus:
61:3 „Visnīstāk Dievam, kad jūs sakāt to, ko nedarāt”
7. Alkatība un Skopums.
Nevēlēšanās šķirties no tā, ko tev dāvājis Dievs. Nav īstās pārliecības Dieva solītajā, ka Dievs par ziedojumiem atalgo daudzkārtīgi.
8. Labu darbu nozīmīguma noniecināšana.
Ja kāds cits iztērē labdarībai latu, tad šis noniecina, ka tas ir tikai nevajadzīgs sīkums no kura jēgas nav. Pravietis (saas) teica aptuveni tā: „Lai tad katrs no jums pasargā sevi no uguns kaut vai ar dateles pusīti. Bet ja pat to neatradīs, tad – ar labu vārdu”
9. Nebaidās dzīvot makrū.
(Makrū - pakāpi zemāk kā aizliegtais (harām). Tas nav aizliegts un Dievs par to nesodīs, bet Dievam nepatīk, ka cilvēks to dara. Parasti makrū tulko kā "neieteicamais", bet tas nav tiešā nozīme. Tiešā makrū nozīme ir "(Dieva) nīstais". Tāpēc jāsaprot, ka makrū nav nekāds maigs vārds. Dievs nīst, ka cilvēks tā dara, bet tas nebūs par to, ko Dievs var sodīt (ja nepiedos).
Dzīvoties pa makrū nozīmē dzīvoties blakus harām. Pravietis to salīdzināja, ka tas ir tāpat kā ganīt aitas pie pašas kaimiņa īpašuma robežas. (Viens divi, nokļūsi kaimiņa īpašumā.) (Jāsaprot, ka runa ir par pustuksnesi un tā plašumiem, tāpēc nav nekādas vajadzības ganīties tieši blakus robežai.)
Iesaku noklausīties asprātīgā Islāma sludinātāja Jūsufa Estes (Yusuf Estes) audiolekciju "Just a sunna". Tajā viņš smīn par cilvēkiem, kuri nenopietni attiecas pret sunnu (ar nozīmi - neobligātā paša pravieša prakse). Viņš arī smīnēja par cilvēkiem, kuri neuztraucas darīt makrū. Tad viņš pateica: "Ja tu ignorē "tikai sunnu", bet dari "tikai makrū", kas gan tev ir palicis?" Vienaldzīgi izturēties, ja dari makrū, nozīmē, ka tev ir kaut kādā ziņā vienaldzīgi, ka Dievam nepatīk tava uzvedība un ka tu nebaidies dzīvoties blakus aizliegtajam. Savukārt tas nozīmē, ka tu viegli vari pāriet robežu no makrū uz aizliegto.
10. Vienaldzība pret citiem muslimiem un viņu grūtībām
11. Norobežošanās no citiem muslimiem.
Tie saka: "Man mana dzīve, viņiem viņa." Muslimu kopiena - Umma, ir kā viens ķermenis, ja kāda tā daļa ir slima, tad slikti jūtas viss ķermenis.
12. Nav īsts brālis - pievēršas citiem muslimiem tikai lai iegūtu no viņiem kaut ko.
Tikai kad ir kāda interese. Necenšas izplatīt Dieva reliģiju, uzskata, ka viņam tas nav obligāti jādara.
13. Nevajadzīgi strīdi par mazsvarīgiem jautājumiem.
Kā norādīja Hasans Al-Banna, kad viņam kādā Ēģiptes ciemā jautāja par esošo disputu ciemā vai Tarawih lūgšanā ir jāubūt 8 vai 20 rakā.
(Tarawih - katru Ramadāna vakaru mošejā tiek lūgšanā skaļi recitēta viena trīsdesmitā daļa Korāna. Tā Ramadāna laikā skaļi tiek izcitēts viss Korāns. Rakā - ķermeņa kustību un stāvokļu kopums no kurām sastāv muslimu lūgšana. Standarta lūgšanā ir 2, 3 vai 4 rakā.)
Hasans Al-Banna neatbildēja pa tiešo uz jautājumu (pamatotākais viedoklis ir ka 8), bet teica: "Brālība un draudzība starp muslimiem ir fard (obligāta), bet jūs pārkāpjat šo obligāto strīdoties par neobligāto." (Tarawih nav obligāts.) Ja cilvēks neievēro obligāto, tad kāpēc runāt par neobligāto? Nevajag celt strīdus par maziņiem un mazsvarīgiem jautājumiem kā piemēram kādā veidā veicot rituālo apmazgāšanos pirms lūgšanas zeķu gadījumā tās mitrināt... Tie ir mazi jautājumiņi, bet brālības un draudzības apmainīšana pret strīdu un nesaskaņu gaisotni - tas ir nepareizi. (Un nevajag iekrist jūdaisma formālismā.)
14. Bailes vai niknums par notiekošo.
Viss notiekošais notiek saskaņā ar Dieva gribu un tam ir savs nolūks. Šī dzīve nav nemaz paredzēta būt pilnīgi taisnīga. Šī dzīve ir jāskata kopsummā ar nākamo dzīvi un nevar šo dzīvi izraut ārpus konteksta. Bailes no notiekošā vai niknums par notiekošo, ir nepareiza attieksme pret Kodaru (Dieva noteikto likteni). Jo kā atnāca hadīsā par enģelis Džibriļu, kad Džibriļs aicināja Pravietim (saas) stāstīt apkārtsēdošajiem par ticības (Imān) pīlāriem, viņš atbildēja: „un arī Dieva nolemtajam liktenim, vai tas (tev) labs vai slikts... ”
15. Neveic Da`wā.
(Da`wā - aicināšana, saukšana uz Islāmu.)
Atbilstoši Islāmam muslimiem nav tiesību pastāvīgi dzīvot nemuslimu pārvaldītās valstīs, ja vien viņi tajās nedara ko nozīmīgu Islāmam. Pirmkārt, tas ir nemuslimu saukšana pie Islāma. Dievs Kurānā saka:
41:33
„Un kurš ir labāks vārdos par to, kas sauc pie Dieva un dara labus darbus un saka: „Patiesi, es esmu no muslimiem (padotajiem).””
Protams, nav mūsdienās nevienas Islāma valsts un ir tikai dažas, kurās puslīdz vēl var dzīvot atbilstoši Islāmam. Visur muslimiem ir jāsauc nemuslimi un vājie vai "formālie" muslimi uz Islāmu. Mums Latvijas muslimiem nav attaisnojuma dzīvot šeit Latvijā, ja vien mēs nesaucam citus uz Islāmu. Protams, ka ne jau katram pietiek zināšanu lai to darītu skaidrojot Islāmu. Sakiet to, ko jūs droši zināt. Sakiet precīzu Kurāna ajātu saturu.
Bet runāt ir viens. Katrs var parādīt ar savu piemēru, cik izcils ir Islāms. Mūsdienu muslimi ir tik sliktā stāvoklī, ka daudzi pat nenojauš cik lielisks ir Islāms, dēļ šo nejēdzīgo muslimu sliktās uzvedības. Daudzi pasaules reģioni pieņēma Islāmu ne jau tāpēc, ka muslimi tos iekaroja un tad rādīja savu lielisku piemēru kā uzvesties cilvēkam un kā veidot savas attiecības ar Dievu. Tā tas bija daudzās vietās, kur dēļ muslimu pozitīvās Islāma reklāmas, vai par spīti muslimu negatīvajai Islāma reklāmai, nemuslimi atklāja Islāma lieliskumu. Bet bija daudzas vietas, kuras apdzīvoja tikai nemuslimi, pārvaldīja nemuslimi, un tomēr pamazām tās kļuva par muslimu apdzīvotām teritorijām.
Kā kļuva par muslimu teritorijām Kazaņas Bulgārija (Tatarstāna), Indonēzija un Malaizija, Indijas dienvidi, Austrumāfrika vai liela daļa Rietumāfrikas? Nekad muslimi neiekaroja tās vietas. Tās teritorijas apmeklēja muslimu tirgotāji kuri ar savu praktiskās dzīves piemēru rādīja Islāmu praksē. Tas bija apbrīnojami vietējiem novērot, kā šie tirgotāji paši godīgi stāstīja par savu preču trūkumiem, nešmaucās un uzsvēra godīgumu attiecībās. Pat tie tirgotāji, kas agrāk bija pazīstami kā citādi, pieņēma Islāmu un izmainījās uz labo pusi. Patiešām, tā bija Islāma demonstrēšana praksē un cilvēki saprata, ka Islāms bija patiesa un izcila vērtība.
Tāpēc muslimiem Latvijā vajag darīt četras lietas:
1) Gūt zināšanas par Islāmu
2) uzvesties atbilstoši Islāmam
3) ģērbties atbilstoši pravieša norādījumam, ka muslimam jāizskatās atpazīstamam un nesajaucamam ar nemuslimu. Tas gan vairāk uzbrauciens brāļiem, jo šis uzmanības smagums lielākoties ir atstāts māsām. Un tad vēl viņi murkšķ, ka redz vīrieši stiprais dzimums! Nu ne jau katrs, kurš pieņēmis Islāmu pirms 3 mēnešiem būtu jāieģērbj viņa muslima statusu uzsverošajā apģērbā. Bet ļoti slikta situācija ir ja cilvēki nezina, ka esi muslims. Ļoti slikta!
(Islāmam atbilstošu apģērbu var pasūtīt par internetu, var arī sazināties ar Lailu vai viņas vīru Saifu un viņi nopirks Pakistānā un atsūtīs. Vai arī braucot šurp atvedīs.)
4) Jāveic Da`wā. Tā kā gandrīz katrs brālis vai māsa ir pašā pašā Islāma apgūšanas sākumā, tad tas ir grūts un ar kļūdīgiem izteikumiem klāts ceļš. Jo sevišķi svarīgs padoms ir tiem jaunajiem muslimiem, kuri ir pieņēmuši Islāmu tik tikko. Aiztaisiet savas mutes! :-)
Tas ir labs padoms, kuru teiks katrs, kurš Islāmu apgūst jau vairākus gadus. Jūs varat droši teikt standarta frāzes, kuras iemācīties:
Dievs ir Viens un tikai Viens. Tikai Dievs ir pielūgsmes Vērts. Dievs ir Radītājs bez sākuma, Kurš ir radījis radību, un Kurš nav radībā. Utt.
Bet uzmanieties filozofēt vai ko pēc izjūtas teikt. Ja daudz runāsiet, tad sarunāsiet kādas nepatiesības, kuras vēlāk nožēlosiet, ka sarunājāt. To jums pateiks katrs kurš Islāmā jau vismaz vairākus gadus. Jums gribēsies tos cilvēkus satiktu un paskaidrot nepatiesības, kuras sarunājāt, bet lielākoties jums nebūs tādas iespējas. Tāpēc esiet ļoti uzmanīgi stāstot par Islāmu. Protams, ja tikko esi pieņēmis Islāmu, tad visiem gribās pavēstīt par Islāma gaismu. Un protams ka visu radu un draugu uzmanība. Jā un protams visiem jāpierāda, ka lieliski zini ko esi izvēlējies. Protams, - pamats ir skaidrs un pārliecinošs, bet Islāms ir milzīgs un baidieties uzskatīt, ka labi zināt Islāmu. (Man šis forums ir krietni pāri manām spējām un ik pa brītiņam es pamanu kādas kļūdas kuras laboju. Tāpat dažkārt lavierēju pa gramatikas formām lai izvairītos pateikt to ko nezinu vai neesmu iedziļinājies lai izprastu.) Bet labāk iemācieties no galvas kādu bukletu un nefilozofējiet un esiet ļoti uzmanīgi savos izteikumos un labāk nerunājiet tālāk par standarta frāzēm.
Tomēr ko jūs varat darīt. Ir kāda lieliska iespēja, kā var veikt saukšanu uz Islāmu jebkurš.
Tā ir:
Tulkot zinošu muslimu rakstus no svešvalodām uz latviešu.
Protams, ka dažkārt lai pārtulkotu ir nepieciešamas īpašas zināšanas un dažkārt tulkojot esmu saskāries ar situācijām, ka man pietrūkst zināšanu lai saprastu ko tieši šajā gramatikas formā ir domājis autors. Bet var izvēlēties vieglākus tekstus, kuriem nevajag pastiprinātas zināšanas. Tāpat var norādīt citiem neizprotamās vietas. Forumā ir tam pat speciāls temats izveidots.
Latviešu valodā nav literatūras par Islāmu. Esošā ir tikai nemuslimu grāmatas un tās ir ar meliem vai negodīgām interpretācijām. Tāpēc mums pašiem latviešiem tas ir jāizdara. Internets sniedz iespēju, ka viss, kas ir vajadzīgs - paša pūles lai pārtulkotu rakstu.
Vēl jo vairāk, kā Islāma zinātnieki norāda - muslimam nav attaisnojuma dzīvot nemuslimu zemēs bez citu aicināšanas uz Islāmu. Tāpēc tas ir mūsu obligāts pienākums un tekstu tulkošana ir teju labākais un jēgpilnākais mūsu da`wā veids, ņemot vērā mūsu mazās zināšanas.
Foruma vieta, kura ir par šo tulkošanas projektu: http://www.forum.islammuslim.lv/viewforum.php?id=11
16. Dunya lovers.
(Dunya - šī dzīve, Ākhira - nākamā dzīve.)
Ir cilvēki, kuri tik ļoti mīl šo dzīvi, ka aizmirst par nākamo. Islāms noliedz, ka cilvēkam ir tiesības kļūt par mūku pametot šo dzīvi. Nē. Cilvēks šeit un tagad dzīvo, bet laicīgajām lietām vajag pievērst uzmanību tikai atļautajos daudzumos. Islāms neaizliedz dzīvot, bet cilvēkam šī dzīve ir jāizmanto kā līdzeklis nākamās dzīves pozitīvam sasniegumam. Šī dzīve nav mērķis. Mērķis ir dzīvot atbilstoši Dieva norādījumiem un cenšanās to darīt ir līdzeklis. Dievs nav radījis muslimiem šo dzīvi sliktu. Nebūt ne - muslimi ir laimīgākie no cilvēkiem. Dieva norādītais dzīvesveids sniedz prieku. Tajā ir dažas lietas, kas norādītas kā aizliegtas, bet šie aizliegumi ir tikai par labu cilvēkam.
Gluži vienkārši nav jāatdod Dieva norādītais izcilais un prieka pilnais dzīvesveids par šķietamiem kārdinājumiem, kuri cilvēkam patiesībā ir tikai par sliktu un ved pie nelaimīguma un bezjēdzības.
17. Dunya lovers 2.0.
Šis ir kā apakšpunkts iepriekšējam, kurā var uzskaitīt tik tipiskās lietas, kuras mīl dunya laveri - mājas, auto, apģērbi un cita švītība... Dievs Savā Grāmatā saka:
3:14 ~„Skaistināta cilvēkiem mīlestība pret baudu ko sagādā sievietes un bērni un uzkrātie zelta un sudraba kintāri (arābu valūta) un skaistiem zirgiem un mājlopiem un lieliskiem laukiem. Tas viss ir šīs dzīves prieki, bet Dievs – pie viņa ir labāka dzīves vieta.”
3:14 Beautified for men is the love of things they covet; women, children, much of gold and silver (wealth), branded beautiful horses, cattle and well-tilled land. This is the pleasure of the present worlds life; but Allah has the excellent return (Paradise with flowing rivers, etc.) with Him.
18. Pārlieks racionālisms.
Reliģija ir balstīta uz atklāsmi un nevis uz to, kas tajā vēstures brīdī attiecīgajam cilvēkam šķiet racionāls un loģisks. Katrs kurš apgūst Islāmu redz, ka to mēs varam redzēt kā loģikas, zināšanu un racionāluma un praktiskuma caurvītu. Bet tas, ka Islāms tāds mums izskatās par 98%, nedod mums šo paņemt par metodoloģiju kā atpazīt kas ir un kas nav Islāms. Cilvēka prāts un izpratne ir ierobežota un viņam ir problēmas saprast redzamo radību. Kā gan viņš iedomājas saprast pats no sevis neizzināmo pasauli - neredzamo radību, viņam nezināmo kārtību un sistēmu paralēlā pasaulē vai pēc nāves un vēl jo vairāk prātam neaptveramo Dievu?
Racionālisms ir kļūdaina metode. Informācija un noteiktais izpratnes daudzums nāk no Dieva sūtītās Vēsts, kura ir vienīgais uzticamais avots.
Tie cilvēki, kuri aizraujas ar racionālismu ticības lietās, tie acīmredzot neuzticas Dieva Vēstij, bet ir pārlieku labās domās par sevi. Gan par savām prāta spējām un zināšanām, gan sev piedēvē neesošo objektivitāti informācijas izvērtēšanā.
Šie cilvēki tā vietā lai pieņemtu Vēsti, ar tās zināmā robežām, paši steidzas noteikt kādai jābūt Vēstij. Šie cilvēki nevēlas ievērot Vēsti, bet gan paši izdomāt, kas viņiem attiecīgajā brīdī ir vajadzīgs. Bet viņi jau kļūdījās un parādīja savu neobjektivitāti un negodīgumu paņemot šo kļūdaino metodoloģiju. Tas nebūt nav attaisnojums, lai cilvēki ar platām mutēm apēstu katru muļķību ko kāds viņiem mēģina iesmērēt un atslēgtu savus prātus. Nē. Bet ir jāsaprot sava prāta robežas un jāpieņem ORIĢINĀLĀ Vēsts tāda kāda tā ir.
Savā ziņā šeikhs piekrita, ka var pievienot vēl divus punktus:
19. Slinkums un vienaldzīgums pret Islāma apguvi.
(Šo gan protams var pievienot pie slinkuma Islāma praktizēšanā 2. un 3. punktā.)
Ja jau kādam Islāms ir nesvarīgs, tad protams viņam nav motivācijas apgūt Islāmu un viņš neprogresē.
20. Nepareizs līdzekļu izlietojums.
(Šo gan varētu pievienot pie Dunya lovers 16. un 17. punktā.) Piemēram, kādam ir iespēja aizbraukt pirmajā hadžā, bet viņš aizbrauc tūrisma ceļojumā uz Tunisiju vai Malaiziju. Kurānā Dievs runājot par muslimiem, kuriem Dievs ir devis līdzekļus, bet kuri nedodas hadžā, izmanto vārdu kufr ar nozīmi "nepateicība" (nepateicīgie).
Tātad - Ticības vājuma, sirds problēmu Cēloņi un novēršana.
Izvairīšanās no šādiem cēloņiem ir šādu problēmu novēršana.
Tātad Cēloņi un novēršana:
1. Izvairīšanās no Islāma, vietām, kurās tiek pieminēts Islāms, Islāma cilvēkiem, no Islāma apguves. Slinkums Islāma apguvē. Norobežošanās, attālināšanās no Islāma un tā prakses.
Pret šo vajag pielietot Islāmu. Zikrs (Dieva atcerināšanās) arī palīdz. Vajag dzīvot ar Dieva apzināšanos sirdī. Vajag turēties ar Islāma cilvēkiem - labā kompānijā. Pravietis Muhameds (saas) norādīja: ~"Sātans ir kā vilks, kurš ēd no bara nomaldījušās avis." Vajag turēties kopā un vienam otru pieskatīt vājuma brīžos.
2. Attālināšanās no Islāma zināšanām, to apguves.
Zināšanas ceļ ticības līmeni, dod bruņas pret Sātana un tā palīgu uzbrukumiem. Jāizprot, ka jālasa daudzveidīga literatūra par Islāmu. Grāmatas par fikh nav ticības līmeni cēlējas. (Fikh - Islāma jurisprudence, Islāma zinātnieku izpratne par Islāma avotos teikto un to pielietošana.) Tāpēc jālasa arī grāmatas par citiem tematiem, kuri ceļ ticību - par Dievu, Dieva praviešiem (saas) utt. Un nevis tikai par Islāma zinātnieku viedokļiem kā pareizi mitrināt zeķes veicot pirmslūgšanu rituālo apmazgāšanos. Fikh grāmatas noteiktos retos gadījumos palīdzēs atsist kādu Sātana palīgu uzbraucienu, bet tomēr jālasa dažāda literatūra.
3. Slikta vide.
Gluži kā jau pirmajā punktā tika teikts - vajag izvairīties no sliktas vides, sliktiem cilvēkiem. Vajag būt kopā ar labiem cilvēkiem, labā vidē. Daži musulmaņi dzīvo, strādā vai draudzējas tādā vidē, kur apkārtējiem propagandē grēkus, uzslavē grēciniekus un visas sarunu tēmas ir par nejēdzīgām, tukšām vai grēcīgām tēmām. Ja tādas tajā brīdī nav, tad labāk būt vienam uz brītiņu. Bet pastāvīgi būt vienam ir slikti. Vajag apprecēties, vai/un emigrēt. Vismaz pagaidām ievilkt internetu un padzīvoties ar labiem brāļiem (vai māsām) vismaz internetā. Ja nu dzīvo nezin kur, tad tik un tā vismaz dažkārt vajag atbraukt uz mošeju pie brāļiem (vai māsām). Bet labāk mainīt dzīvesvietu prom no vides, kurā nav muslimu. Tas ir ļoti svarīgi tiem, kuriem ģimenē nav Islāma.
4. Dunya lovers, Dunya vergs. Dināra vergs. (Santīma vergs.)
Nevajag pārspīlēt ar Dunyas devām, bet nevajag arī pamest. Vajag ievērot Islāmā norādītās proporcijas.
5. Pārliecība, ka ilgi dzīvos.
Šī ir mānīgā iedoma, ka katrs sev prognozē, ka dzīvos līdz vismaz 70 gadiem. Bet to pašu domā arī tie, kuri nomirst 17, 27 vai 37 gadus veci. Nomirt var jau rītdien. Un tad ir jautājums: Ko esi sakrājis nākamajai dzīvei? Ja neesi centies būt patiess ar Dievu, un tāpēc atzinis Dieva sūtīto Vēsti, tad Dievs nepieņems nevienu tavu labu darbu. Tikai tad, kad būsi kļuvis par muslimu, tikai tad Dievs ieskaitīs tev tavus visus labos darbus. Vēl jo vairāk - kad kļūsti par muslimu, tad skaitās visi iepriekšējās dzīves labie darbi, bet neskaitās neviens no sliktajiem. Tas patiešām ir lieliski!
6. Pārēšanās, visādu nieku darīšana tad, kad jāiet gulēt, un tad galu galā nepiecelsies uz Fadžr.
Pravietis savos platuma grādos pēc Išā lūgšanas drīz vien gāja gulēt, nedaudz pavadīja laiku ģimenē un gāja gulēt. Piecēlās laiciņu pirms Fadžr un skaitīja nakts lūgšanas. Tie, kuri ilgi niekojās pēc Išā, tiem bija problēmas celties uz Fadžr. Tā kā vajag apdomāt laiku kuru pavada pēc Išā, - vai gulēšanai atlicināsi pietiekami daudz laika.
7. Neņem labu piemēru.
Ņem Gan! Reliģijas lietās mums ir jāņem piemērs no tiem, kuri ir labāki tajās - kuriem ir vairāk. Dunyas lietās mums ir jāskatās uz tiem, kuriem ir mazāk - gan mantās, gan citos resursos. Tas palīdzēs mums pamanīt cik daudz mums ir un neskriet iespējams pēc tikai no malas labi izskatošām lietām.
8. Pārlieka pievēršanās sievai un bērniem. (Vīram un bērniem.)
Nevajag padarīt viņus par saviem ienaidniekiem, ja viņu dēļ pasliktini savas attiecības ar Dievu. Nedrīkst viņu dēļ pamest savu Islāma kvalitatīvu praktizēšanu.
Tātad - Ticības vājuma, sirds problēmu Ārstēšana.
Iesākumam jāizprot dažas lietas.
Imān (ticība) novalkājas tāpat kā drēbes. Imān noveco un samazinās, ja netiek atjaunināts. Nevar imān uzpumpēt līdz augstam līmenim pirms 3 gadiem un tad neko nedarīt. Imān ir jāatjauno, jāstiprina regulāri. Parasta ticīgā sirds ir kā tuksneša mēness, kura gaismu ik pa brītiņam piesedz mākoņi, tāpēc sirds vienmēr nav tikai ar spožu ticības gaismu.
Ticība aug veicot ibādu (pielūgsmi-kalpošanu Dievam - dzīvot atbilstoši Dieva norādījumiem). Un ticība pazeminās neveicot ibādu, esot paviršs veikšanā.
Tāpēc Imāns ir jāpieskata!
Svarīgi ir saprast, ka sirds ir pašam jāārstē. Ne jau citiem. Nav tā, ka aiziesi pie kāda un viņš tavā vietā to izārstēs. Ticība ir personiskas attiecības ar Dievu. Tu pats centies šajās attiecībās un tava cenšanās, slinkums vai vienaldzība arī atspoguļojas tavā sirdī.
Tev ir individuālas attiecības ar Dievu. Tās ir attiecības starp tevi, - kalpu un Dievu, - Kungu.
Tad kādas prakses ir ticības celšana - ticības vājuma un saslimušas sirds ārstēšana?
1. Kurāna satura reflektēšana.
Korāna lasīšana, klausīšanās vai recitēšana saprotot tā nozīmi. Ir jāklausās ko Dievs saka Cilvēcei. Ir jāuzzina teiktā saturs. Pravietis (saas) vienreiz citēja vienu un to pašu ajātu, atkārtojot viņu līdz rītam. Šis ajāts ir: 5:118
„Ja tu viņus sodīsi, tad (tas ir tavā varā, jo) viņi ir tavi kalpi, bet ja piedosi viņiem, tad (tas ir tavā varā, jo) Tu esi Visvarens, Visu Gudrais.”
Varbūt viens no iemesliem, kāpēc daudzi muslimi nejūt tādus pārdzīvojumus no ajātiem ir tas, ka mūsdienās ir zaudēta zināšanu vērtīguma izjūta un interese pret tām, pietiek ieiet interneta adresēs un izlasīt to ko vēlies un nav jābrauc ar kamieli pus tūkstoti kilometru viena skaidrojuma dēļ. Pravieša līdzgaitniekiem šādu problēmu gan neradīja pravieša pieejamība, bet tur jau citi situācijas elementi. Korāna saturs ļoti ceļ ticības līmeni. Tas noņem uznākušas skumjas, dusmas, pārdzīvojums. Korāns nomierina un iedvesmo.
2. Dieva diženuma atcerināšanās.
Mūsu sirdīs vajag ielikt Dieva apzināšanos. Vajag pārdomāt cilvēkam informētos Dieva vārdus un atribūtus. Tas noliek tai paredzētajā vietā šo pasauli un tās aktualitātes. Svarīgi ir atcerēties, ka Dievam ir Žēlsirdība. Ja cilvēks patiesi nožēlo grēkus, tad Dievs attīra viņa sirdi no uzkrātās šo grēku sliktās ietekmes.
Nevajag aizmirst, ka Dievs arī:
*piedod grēkus
*noņem problēmas
*attālina bēdu
*palīdz vajadzībās
*ved nomaldījušos uz taisnu ceļu
*dod vadību
*baro izsalkušo
*apģērbj kailo
*ārstē slimo
*pieņem nožēlu
*apbalvo ar labumiem
*palīdz netaisnības upuriem
*pazemina lecošo
*piesedz grēkus
*paceļ un pazemina cilvēkus
3. Atrasties tur, kur tiek atcerināts, pieminēts Dievs:
Būt tur un kopā ar tiem, kuri atcerinās Dievu, tajā ir daudz labuma. Atcerinies Dievu, tam ir laba ietekme un sekas.
Atrodies tur, kur tiek pieminēts Dievs, jo:
a) tāpēc ka to mīl un pavēl Dievs.
b) tāpēc ka tas liek nolaisties eņģeļiem.
Kā teikts vienā no hadīsām:
Kad cilvēki (sapulcējās kaut kur) un tur piemina Visvareno un Visdiženo Dievu, viņus obligāti aplenc eņģeļi, un viņus apsedz žēlastība, un uz viņiem nolaižas samierināmība un viņus Dievs atcerinās starp tiem, kas (atrodas) blakus Viņam.
Tāpēc Pravieša (saas) līdzgaitnieki šo vērtību labi zināja un speciāli gāja uz tādām sanāksmēm.
c) tāpēc, ka par to ir daudz atalgojuma un ietekme uz cilvēku. Ja tu piemini Dievu, Dievs "piemin" tevi.
d) tāpēc, ka pēc pieminēšanas tiek piedots.
4. Vajag pēc iespējas vairāk labu darbu darīt.
Esi labā kompānijā, kura pati tevi bīda pieminēt Dievu un darīt labus darbus. Neesi starp tiem, kuri paši neatceras, tevi novirza un dara grūtu labu darbu darīšanu. Svarīgi ir aizpildīt laiku ar labo un lietderīgo. Citādi Sātans tevi produktīvi centīsies virzīt laiku aizpildīt ar citām un nevis labām lietām.
Bet kāda ir pareizo lietu pareizā veikšana?
1) Pareizās lietas vajag pēc iespējas ātrāk uzsākt un darīt.
TAGAD!
Un nevajag atlikt. Jo kāpēc iedomājies, ka dzīvosi pietiekami ilgi lai patiešām uzsāktu tās labās lietas? Ja nomirsi pēc minūtes, vai esi gatavs nāvei? Un atliekot nereti nemaz netiek uzsākts.
Un nevajag teikt, ka smēķēšanu atmetīsi Ramadānā. Pienāks Ramadāns un teiksi: Pēc Ramadāna, jo Ramadāns taču tāpat nav viegls. Bet Ramadāns beigsies un būs svētki (Eid el Fitr). Nu ko tad tur svētkos staigāt saskābušu ģīmi? Bet pēc svētkiem smēķētājs taču negavēs tās 6 dienas - toties viņam vairs nav īpašu datumu. Tad viņš teiks līdz nākamajai pirmdienai vai nākamā mēneša pirmajam datumam. Tā viņš nodzīvosies pusgadu un atkal sāks runāt, ka Ramadānā atmetīs. Skābam ģīmim ir jābūt no tā, ka dari Dieva aizliegto. Smēķēšana ir harām (aizliegta), un nevajag stāstīt par 16.-17.gs fikh (viedokli), ka smēķēšana ir tikai markū (Dieva nīstais, bet nesodītais). Tas ir 16.-17.gs. viedoklis, kad nezināja, ka smēķēšana piesārņo ķermeni un nogalina cilvēku.
Tu dzīvo 21.gs. un nenoliedzami smēķēšana ir HARĀM un nevajag pieminēt kļūdainu 16.-17.gadsimta viedokli. Met laukā! TAGAD!
Dievs teica: 3:133 ~„Tiecaties pie jūsu Kunga piedošanas un paradīzes.”
2) Labo darbu un prakses regularitāte, nepārtrauktība. pastāvīgums.
Dievs teica: 2:148 ~„…tāpēc sacenšaties labos darbos…”
Nevar būt paraug muslims vienreiz gadā. Nevar būt īsts muslims tikai Ramadānā vai Piektdienā. Ramadāna vai Piektdienas muslimi ir "faļšiviji". Vai Dievs nevērtēs visu tavu dzīvi - vai tomēr tikai Ramadānu un piektdienas? Nevar tā, ka pēkšņi darīšu šajā nedēļā milzum daudz neobligātās reliģiskās prakses, bet nākamo pusgadu nedarīšu obligāto.
Dari obligāto. Papildini to ar nelielu daudzumu neobligātās reliģiskās prakses, - nedaudz, bet regulāri. Dari labus darbus regulāri, nevis vienreiz gadā, bet daudz. Cilvēka sirdij vajag profilaksi, - vienreiz gadā milzu deva sabojātai sirdij nelīdzēs.
3) Jācenšas veikt labos darbus un labo praksi tā, kā to veica Dieva izvēlētais paraugs Cilvēcei - pravietis visai Cilvēcei - Muhameds (saas).
Nevar sarīkot azartspēles un teikt, ka tā ir labdarība, jo redz tā ir "labdarības loterija". Dievs nepieņem netīras lietas. Tāpēc veic to, ko pravietis norādīja kā labu, un nevis veic kaut ko, ko pats nosauksi par labu. Dievs ir izvēlējies praviešus par paraugiem cilvēkiem, nu tad ņem par paraugu. Dievs saka Savā grāmatā: 33:21 ~„Dieva sūtnis bija labākais piemērs jums…”
4) Nevajag pārspīlēt labās prakses daudzumu, kuru tu sev pēkšņi uzkrauj. Skaties - vēl salauzīsi sevi.
Par šo jau iepriekš tika runāts. Ir cilvēki, kas saņemas un domā, ka vienā Dienā kļūs par pilnīgi citiem cilvēkiem. Nu neprognozē sev to. Ir ļoti daudzi cilvēki, kuri vakar nepraktizēja gandrīz neko, bet šodien uzkrāvuši sev vairāk nekā Dieva pravietis. Viņi padzīvojas šādi pāris dienas vai kādu laiciņu - atkarībā no sev uzkrautā un savas izturības, un tad salūzt un nokrīt līdz obligātās prakses nedarīšanai. Esiet uzmanīgi un lieciet sev papildus prakses pamazām. Nepārcentieties ar sevis piespiešanu. Ja pareizi darīsiet, tad tas pamazām pats pārņems, izmainīs tevi un tas nāks viegli. Ja jau esat sākuši sevi ārstēt, tad jau neesat nelabojami slikti. Tādā gadījumā sava sirds ir jāattīra ar skalpeli un nevis cirvi. Ar cirvi jūs tikai paši sevi sacirtīsiet. Nesalauziet sevi. Ir obligātā daļa, bet neobligātā prakse ir jāievieš pamazām ar regularitāti un pastāvīgumu. Arī pabojāta sirds ir jāpieradina pie labiem darbiem. Citādi pēkšņs labu darbu uzplūdums vēlāk vēl būs paša nožēlots dēļ iztērēto līdzekļu noskaušanas. Pamazām, bet nepārtraukti.
Dievs saka Savā grāmatā šādi: 2:286 ~„Neuzdod Dievs dvēselei kā tikai to, ko tā spēj izturēt…”
5) Uzmanieties no izrādīšanās.
Skatieties lai labos darbus veicat sava līguma ar Dievu dēļ un savas labākās daļas dēļ, un nevis lai cilvēki jūs slavētu un cienītu.
261 The likeness of those who spend their wealth in the Way of Allah, is as the likeness of a grain (of corn); it grows seven ears, and each ear has a hundred grains. Allah gives manifold increase to whom He pleases. And Allah is All-Sufficient for His creatures needs, All-Knower.
262 Those who spend their wealth in the Cause of Allah, and do not follow up their gifts with reminders of their generosity or with injury, their reward is with their Lord. On them shall be no fear, nor shall they grieve.
263 Kind words and forgiving of faults are better than Sadaqah (charity) followed by injury. And Allah is Rich (Free of all wants) and He is Most-Forbearing.
264 O you who believe! Do not render in vain your Sadaqah (charity) by reminders of your generosity or by injury, like him who spends his wealth to be seen of men, and he does not believe in Allah, nor in the Last Day. His likeness is the likeness of a smooth rock on which is a little dust; on it falls heavy rain which leaves it bare. They are not able to do anything with what they have earned. And Allah does not guide the disbelieving people.
265 And the likeness of those who spend their wealth seeking Allahs Pleasure while they in their ownselves are sure and certain that Allah will reward them (for their spending in His Cause), is the likeness of a garden on a height; heavy rain falls on it and it doubles its yield of harvest. And if it does not receive heavy rain, light rain suffices it. And Allah is All-Seer of (knows well) what you do.
