islāms
Personiskā izaugsme un attīrīšanās:
Savas dvēseles atskaite un nožēla (Lekcijas atstāsts)
Sagatavojis Salmāns un Ahmeds.
Varšavā noklausītās lekcijas mērķi:
* Pielikt pūles kalpošanā
* Dot sev atskaiti darbos un taisīt toubu (atgriešanās pie Dieva jeb nožēla) * Attālināties no fitnām (pārbaudījumiem, kārdinājumiem, problēmām u.c. nozīmes), kas ietekmē ticību
* Veikt iemeslus vai līdzekļus, kuri attālina no fitnas
* Ēst atļauto, vilkt mugurā atļauto utt.
* Apjaust cik daudz labumu mums deva Dievs, izmantot labumus pielūgsmē-kalpošanā. Mūsu pienākums ir pateikties Dievam par šiem labumiem. Dievs palielina labumu daudzumu, ja mēs par tiem pateicamies. Tas ir vēl vairāk kā likums, kā tas, ka uz Zemes ābols no zara krīt uz leju nevis pa labi vai pa diagonāli. Dievs saka Kurānā:
14:7 „…ja jūs pateiksieties, Es jums palielināšu (labumus).”
Viens no lielākiem labumiem ir mūsu ķermenis un tā veselība. Padomājiet cik daudziem cilvēkiem trūkst to ķermeņa spēju, kas mums ir, un viņi nespēj ikdienā darīt to, ko mēs darām un nepievēršam tam uzmanību, tāpēc arī aizmirstam pateikties. Jūs piedzimāt tieši tāds, kādu jūs vēlējies Dievs. Un mūsu pienākums ir pateikties Dievam par katru mūsu ķermeņa spēju, izmantojot tās pielūgsmē-kalpošanā, tāpēc ka mums būs jāatskaitās par to, kā mēs izmantojām sev piešķirtos resursus - šinī gadījumā - ķermeni un tā spējas.
Līdz mums ir nonākusi hadīss par to, ka Dieva pravietis (saas) teica: ~ „Augšāmcelšanās dienā kalps neizkustēsies no vietas, kamēr netiks apjautāts par savu dzīvi: kā viņš to ir pavadījis? Un par viņa zināšanām: kam viņš tās izmantoja? Un par viņa naudu: kā viņš to nopelnīja un kā iztērēja? Un par viņa ķermeni: kā viņš to izmantoja?” (Tirmizi)
Šis hadīss satur daudz labumus, daži no tiem ir šie:
* uzzinām par Dieva labumiem: zināšanas, īpašums, ķermenis. Cilvēks tiks par to visu prasīts.
* Dievs neradīja mūs un labumus tāpat vien, bet gan pavēlēja sekot un pakļauties. Tāpēc, ja kāds vēlas saņemt Dieva patikšanu, lai pakļaujas jeb pieņem islāmu. Un dzīvo atbilstoši tam, kā Dievs vēlas lai cilvēks dzīvotu. Un nevis būs no tiem, kas murkšķ, ka mīl Dievu, bet viņu vārdi ir tukša gaisa sakustēšanās. Šie cilvēki dara tikai to, kas viņiem pašiem izdevīgs. Šie cilvēki atgādina vīru, kas sievai saka: "Es tevi mīlu!" un atnes sievai šokolādes konfektes. Un sieva atbild: "Paldies, bet man taču ir diabēts. Tu mani nogalināsi." Un vīrs: "Es tevi mīlu un man pašam garšo šokolāde." Ja jūs patiešām mīlat Dievu, tad cenšaties ievērot Dieva norādījumus.
* uzzinām norādījumu, ka kalpam jātaisa sev atskaite. Viņam jāgatavo atbildes uz šiem jautājumiem. Tāpēc gudrs cilvēks ir tas, kas šajā dzīvē ir devis sev atskaiti savos darbos, krājot to, kas viņam palīdzēs nākošajā dzīvē.
* Atļautais īpašums ir ļoti svarīga lieta. Tas ietekmē du`ā (Dieva saukšanu, lūguma izteikšanu). Tas, kurš uzturā lieto to, ko Dievs aizliedz, vai arī to, kas iegādāts par naudu, kura ir nopelnīta neatļautā veidā – viņa du`ā netiek pieņemts. Tas pats attiecas uz apģērbu un pārējo.
* Galvenais mērķis zināšanu iegūšanā – darīt saskaņā ar tām un nodot tās citiem. Tas kas ieguva zināšanas cita iemesla vai mērķa dēļ, tad tas būs pret viņu Tiesas dienā.
* Nedrīkst gūt zināšanas ar nolūku strīdēties ar zinošiem vai pazemot nezinošos. Otrs hadīss, kas šajā tematā mums jāizrunā ir: Dieva pravietis (saas) teica: „Patiesi, Visaugstākais Dievs izstieps Savu roku naktī, lai nožēlotu tas, kas kaut ko nelabu ir izdarījis pa dienu; un iztieps Savu roku pa dienu, lai nožēlotu tas, kas kaut ko nelabu ir izdarījis pa nakti, līdz tam brīdim, kad saule neuzleks no turienes, kur tā riet. ” (Muslim)
No šī hadīsa mēs uzzinām šādus labumus:
* Dievam ir roka. Tā nav līdzīgā mūsējai, jo mūsu roka atbilst mūsu vājumam, bet Dieva roka atbilst Viņa diženumam. Dievs ir Kurānā pieminējis, ka Dievam ir rokas, bet mēs neiedomājamies tās kā mums pazīstamo radību. Mēs tās neiedomājamies. Tās un tamlīdzīgi Dieva atribūti nav jāizprot simboliski, jo tāda nebija pirmo paaudžu izpratne. Bet vienlaikus kaut kādas tālākas runas par to ir bezjēdzīgas vai pat kaitīgas. Mēs zinādami tikai radību, nevaram pat iedomāties to veidu (bet tas nav ar simbolisku nozīmi) utt. Svarīgi ir saprast, ka Dievs nav kā cilvēks vai kā cita radība, un man šķiet, ka tālāk grib runāt tikai fitnameikeri...
* nedrīkst zaudēt cerību uz Dieva žēlastību. Dievs mūs ir radījis tādus, ka mēs visi kādreiz uztaisām pa kādam grēkam. Tāpēc Dievs pieņem nožēlu no mums visiem, ja mēs grēku no sirds nožēlojām.
* nedrīkst atslābināties no tā, ka mēs zinām, ka Dievs pieņem toubu. Ticīgajām jābūt starp divām lietām, kas abas ir pielūgsme-kalpošana: bailes no soda un cerība uz piedošanu.
* Sātans cenšas dienu un nakti. Viņš atnāk no visām pusēm un ar saviem palīgiem (šaitāniem) pie katra cilvēka.
38:82. Viņš (Sātans) teica: "Zvēru pie Tavas varenības! (al-izza) Es nomaldināšu viņus visus,
83. izņemot Tavus izvēlētos (patiesos, ticīgos) kalpus."
Un lai mēs būtu no tiem, kuri Sātanam nav pa spēkam, no tiem, kas ir pieminēti ajātā, mūsu darbiem jāatbilst diviem nosacījumiem:
* Ihlās jeb tīrs nolūks, kas ir tikai un vienīgi Dieva dēļ. Tas ir tāpēc ka Dievs neko no kalpiem nepieņem, ja viņu nolūks nav tīrs.
* Pravieša (saas) Sunna jeb prakse. Tas ir tāpēc, ka katru darbu kuru mēs darām, mēs to darām, ņemot no kāda piemēru. Un Dievs mums ir sūtījis piemēru, lai mēs no viņa mācītos pilnīgi visu. Un viss tas, kas neatbilst Pravieša praksei, ir aplams vai nevajadzīgs.
* norādījums uz to, ka touba jātaisa nekavējoties. Cilvēks nezina, kurā minūtē viņš nomirs. Varbūt pēc pusstundas. Nāve nenāk pieklauvējot vai piezvanot pa telefonu un pabrīdinot. (Arī epastu neatsūta.) Tāpēc ja tev ir tas, ko tu vēl neesi nožēlojis no pārkāpumiem un noziegumiem, nožēlo visu, šeit un uzreiz. Pravietis (saas) prasīja piedošanu vienas sanāksmes laikā līdz 70 reizēm. (Skaitlis 70 arābu kultūrā nozīmē lielu skaitli...)
* Dieva žēlastība tajā, ka Viņš atvēra toubas durvis. Mums jāpateicas par to Dievam, jo Viņš dara to ko vēlas un netiks prasīts par Saviem darbiem. Ja Dievs gribētu, viņš mūs sodītu par mūsu grēkiem uz vietas un uzreiz. Mums nav jādomā, ka mēs kaut kā izlīdzam Dievam, ja prasām piedošanu. Kā teica Pravietis (saas) par to, ka ja visi cilvēki un džini būtu pareizie, tas nepieliktu pie Dieva varas absolūti neko, un ja visi cilvēki un džini būtu noziedznieki, tas neatņemtu no Dieva varas absolūtu neko.
Tāpat, ja visi cilvēki un džini, kas jau ir miruši un kas ir dzīvi, palūgtu katrs Dievam to ko viņi vēlas, un Dievs tiem dotu, tas nemazinātu Dieva īpašumu necik, ja tikai tik daudz, cik no jūras ūdens paņem adata, kuru nolaiž jūrā un izņem laukā.
* viena no Tiesas dienas pazīmēm ir tas, ka saule leks no rietumiem. Šīs notikums slēdz ciet toubas durvis. Tāpēc katram cilvēkam jāzina, ka viņam ir dots laiks nožēlot grēkus līdz diviem notikumiem: kad saule leks no rietumiem vai kad atnāk nāve.
Šis ir modificēts atstāsts lekcijai, kas tika klausīta Varšavas mošejā 2007.gada jūlija sākumā. Hadīsus un ajātus interpretēja Salmāns
