islāms
Personiskā izaugsme un attīrīšanās:
Sātana soļi pie cilvēka
Sagatavojis Ahmeds un Salmāns pamatojoties uz Varšavā noklausīto lekciju
Sātans Tiesas Dienā varētu gribēt teikt, ka pats jau nevienu cilvēku nav noslepkavojis un vispār - pats faktiski neko nav izdarījis. Tikai ieteicis cilvēkiem iet pa maldu ceļu. Tāds nu viņš ir - iečukst cilvēkam sliktu izvēli, un pats aiztinās un atbildību neuzņemsies.
Tam pierādījums ir āja no Kurāna: (14:22)
Un sacīs Sātans, kad viss jau būs galā: „Patiesi, Allāhs apsolīja jums patiesu solījumu, un es jums apsolīju, taču lauzu (neturēju) savu solījumu jums. Un man nebija nekādas varas pār jums, es tikai jūs saucu, un jūs man atbildējāt. Tāpēc nevainojiet mani, bet vainojiet pašus sevi. Es nevaru atbildēt uz jūsu saucieniem pēc palīdzības, un jūs arī nevarat atbildēt uz maniem saucieniem pēc palīdzības. Es atsakos no tā, ka jūs iepriekš pielīdzinājāt mani [Dievam]. Patiesi, netaisnīgie arī saņem sāpīgu sodu!”
Tātad Sātana soļi pie cilvēka:
Sātana centienus tuvoties cilvēkam var iedalīt 6 soļos.
Sātans gribētu sākt ar spēcīgāku maldu piedāvājumu, ja vien cilvēks ir tiem maldiem piemērots.
Tāpēc spēcīgākie maldi, ko Sātans mēģina cilvēkam iedvest ir:
1. Neticību (Kufr) - politeismu (širk)
Kufr ir "neticība", ticības noraidīšana, apklāšanās no patiesības, sirds apsegšana no ticības, patiesuma un pateicības. Viena no kufr nozīmēm patiešām ir pilnīga nepateicība Dievam par Dieva piešķirtajām dāvanām.
Dievs teica Savā grāmatā: (59:16)
Viņi ir līdzīgi Sātanam, kad tas saka cilvēkam: „Netici!”, bet kad tas netic, viņš (Sātans) saka: „Patiesi, esmu nepiederīgs pie tevis, es baidos no Allāha, pasauļu Kunga!”.
Širk ir "politeisms", jeb Dievam partneru piedēvēšana. Dievs cilvēkiem nepārtraukti dod milzīgu kvantumu dāvanu - kaut vai tava redze, kas nepārtraukti tiek tev Dieva dāvāta. Patiesi - nepārtraukti, jo tā sastāv no sarežģītiem procesiem, kurus visus Dievs kontrolē un atražo tā tev katru sekundi dāvājot redzi. Vai tad tu pats nodrošini visu ķīmisko procesu, šūnu, molekulu un atomu darbību savās acīs. Protams, ka nē - tā ir nepārtraukti dāvināta Dieva dāvana.
Un tādas dāvanas caurvij visu tavu dzīvi. Dievs tev neko daudz neprasa par to. Dievam neko vispār nevajag, bet tev ir vajadzīgs Dievs. Dievs tev norāda kā dzīvot. Dievam nevajag lai tu tā dzīvotu. Dievam nekas nemainās, vai visi cilvēki Dievam paklausa, vai neviens nepaklausa. Dievs ir bez vajadzībām un trūkumiem. Tev pašam - cilvēkam ir vajadzība paklausīt Dievam un dzīvot atbilstoši Dieva norādījumiem. Ja cilvēks tā nedzīvo, tad viņš neizjūt piepildījumu un jēgu dzīvē. Tad viņš tikai triecas pēc iegribu apmierinājumiem, bet vienlaikus nejūt mieru. Radītājs ir norādījis Paša radītajam cilvēkam dzīvot tikai tā, kā pašam cilvēkam tas ir vajadzīgs un nepieciešams.
Tāpēc Dievs dod visu - gan dzīvību, gan resursus un citas dāvanas, gan norādījumus kā šos resursus pielietot un kā dzīvot kopumā un būt ieguvējam gan šajā dzīvē, gan nākamajā. Un nevis būt lūzerim gan šajā dzīvē, gan nākamajā.
Tā Dievs ir norādījis cilvēkam dzīvot veiksminieka dzīvi - censties dzīvot tā kā Dievs norādījis un paklupienus nožēlot. Mūsu Radītājs un Uzturētājs ir paturējis Sev vienu noteikumu - cilvēkiem nav tiesību noliegt Dievu vai piedēvēt Dievam partnerus. Ja cilvēks to ir darījis, tad vajag nožēlot, bet Dievs ir paturējis tiesības, ka var tikt piedots jebkas, izņemot šie meli pret Dievu - širk.
Kā gan vērtējams ir tas cilvēks, kurš saņem no Dieva visu un milzīgos daudzumos nepārtraukti. Bet kā šis cilvēks ir vērtējams, ja tā vietā, lai pašsaprotami pateiktos Dievam par šīm dāvanām un censtos dzīvot cilvēkam izdevīgajā un gudrajā Dieva norādītajā dzīvesveidā, - tā vietā viņš savam Apdāvinātājam pasaka nevis: "Paldies!", bet gan "Man neviens neko nav devis un šajā brīdī nedod!", "Tu man neko neesi devis!" "Tu neesi!" "Es pats to veicu!" "To man deva citi!" "Ne tu man audzēji kartupeli dārzā, bet gan Saule!" "Utt..."
Kā gan vērtējami tie, kuri ir tādi nepateicīgi (kufraini) radījumi, kuri nevis pateicās Dievam, bet gan sāk noliegt Dievu un piedēvēt sev vai citiem kādu spēku? Viss ko viņi var, ir izvēlēties savās smadzenēs, bet tas vai tas notiks - tas ir Dieva ziņā. Kurš gan kā vien Dievs var nodrošināt lai viss notiek pēc viņu izvēles?
Kufr un tā apakšveids - širk - patiešām ir neglīta nepateicība. Dievs ir informējis, ka Dievs Tiesas Dienā daudziem varbūt piedos pat viņu visus grēkus. Bet Dievs informēja, ka nepiedos nenožēlotu širk.
Tāpēc nevajag piedēvēt Dievam partnerus - tas patiešām ir kretīniski. Vai tad Dievs par tevi nerūpējas - bet nepateicīgais melo, ka citi? Vai tie citi darbina savas plaušas? Viņi nespēj pat sev uz pieres izaudzēt vienu matu, bet murkšķ, ka paši ko spēj? Viņi taču pat nekontrolē savu ķermeni - viņi kontrolē to tikai tiktālu cik Dievs apstiprina viņu prātā radušās izvēles attiecībā uz kustībām.
Cilvēks ir pilnībā atkarīgs no Dieva, bet Dievs ne mazākajā mērā nav atkarīgs ne no kā. Došana šajās attiecībās ir vienvirziena. Vai tad noteikums nemelot par šīm attiecībām ir tik smagas prasības? Tik vien kā nenoliegt Dievu pilnībā vai daļēji (širkā (politesimā), kad daļu no Dieva darītā piedēvēt citām radībām)?
Mēs redzam kā Sātans daudziem ir palīdzējis nomaldīties. Sātans nevienam neko nevar uzspiest. Sātanam nav varas. Sātans ar saviem palīgiem no džinu (neredzamo garu) un cilvēku puses ir tikai sliktu izvēļu čukstētājs. Izvēles dara paši cilvēki.
Daudzi ir pieķērušies pašu vai izdomātām lietām. Piemēram, Mahatma Gandijs nekad savā dzīvē neteica, ka ir Dieva inkarnācija. Bet ir daudzi indieši, kas to saka un tam tic. Ir arī piemēri tuvāki mūsu platuma grādiem. Pat no autentiskuma viedokļa neuzticamajās baumu un atstāstu liecībās (Marka, Lūkas, Mateja un Jāņa evaņģēlijos) nekur Jēzus (SAW) nesaka, ka ir Dievs vai ka viņš ir jāpielūdz. Gluži otrādi - Jēzus (SAW) runā par to, ka ir tikai viens Dievs, jūsu un mans Kungs, Kurš jālūdz jums un Kuru lūdzu es.
Bet uzradās cilvēki, kuri atbilstoši sengrieķu pagānu mītu tradīcijai piesavinājās ideju par to, ka Dievs inkarnējas cilvēkā un staigā pa Zemes virsmu. Atbilstoši cilvēku izdomātajai trīsvienībai, Jēzus (SAW) bija pilnībā Dievs un pilnībā cilvēks. Bet tāds apgalvojums ir nesavietojams. Nevar būt pilnībā zinošs, un kaut ko nezinošs (kā Jēzus (SAW) daudzos evaņģēliju piemēros). Nevar savienot, Dieva varenību ar Jēzus (SAW) bezspēcību. Nevar savienot to, ka Dievs visu pārvalda un vienlaikus līdz ķermeņa trīcēšanai baidās no romiešu karavīriem, kuri taču ir Dieva varā. Trīsvienība ir nesavienojamu pretrunu caurausts cilvēku izdomājums.
Tā kā širk ir pats smagākais grēks objektīvajā Dieva skatījumā, tad Sātans izmēģina šo kā vissmagāko nomaldināšanas veidu. Sātans, protams, mēģina neticību, bet tas nestrādā uz daudziem cilvēkiem. Tīrs ateisms vienmēr ir bijis ļoti mazai cilvēku daļai. Ļoti daudzi melo, ka netic Dievam, bet tik līdz kā karājas pie zara klints malā, tā atceras par Dievu. Un krītot ārā no lidmašīnas bez izpletņa, "ateisti" nekliedz: "Āāaaaaaaaaaaaa NEKASSSSSSSSSSS!" Šie tāpat kā visi pārējie kliedz: "ĀĀĀAaaaaaaaaaaaaaaaaaaa DIEVSSSSSSSSSS!"
Ateisms visbiežāk ir tikai tāda nepatiesa pozīcija. Gandrīz katrs kaut kādā ziņā tic. Bet, lūk, nomaldīties ticības uzskatos un ticēt visādām paša vai citu izdomātām izdevīgām idejām - to gan nemaz tik grūti nav piedāvāt cilvēkiem, kas negrib būt patiesi attiecībās ar Dievu.
Tāpēc Sātans sevišķi izmēģina cilvēkus nomaldināt pašu iegribās izdomāt vai pieņemt paša iegribām izdevīgus reliģiskos uzskatus...
Bet tie visi ir maldi un nepateicība. Nevajag sev melot. Ir tikai Viens Dievs un nevar būt citādi. Kā gan var būt citas dievības? Tad šīm dievībām būtu jābūt kādai varai par kaut ko, jo bezvaras dievība nav nekāda dievība. Bet ja šīm dievībām būtu kāda vara par kaut ko, tad attiecīgi tajā autonomijā pārvaldītu tās dievības un nevis Dievs. Bet tas taču ir pretēji absolūtās un neierobežotās varas konceptam, kas ir daļa no Dieva definīcijas. Kā gan par Dievu var runāt kā ierobežotu pārvaldīšanā?
Cilvēki ne obligāti izdomā citas mītiskas dievības iekrītot širkā. Mūsdienu cilvēki par savām dievībām līdztekus Dievam paņem pašu iekāres. Kādam pielūgsmes objekts ir AUDI, citam CASINO, citam Heroīns, citam sieva vai mīļākā, slava, nauda vai piedzīvojumi. Un, protams, tādi ideologi kā Kārlis Markss, Pāvests vai kāda grupa ar viņu NVO bīdīto ideoloģiju par labu un slikto, par atļauto un aizliegto.
Tikai Dievs ir objektīvs un zina nekļūdīgi norādīt, kas cilvēkam labs un slikts un kā viņam jādzīvo. Bet ir cilvēki, kas pārkāps Dieva noteikto labā/ļaunā dalījumu savas citas dievības dēļ. Vai tad maz ir cilvēku, kuri ņem kukuļus vai veic citus noziegumus pret Vienīgā Dieva noteikto kārtību, jo pielūdz līdztekus kādu citu dievību - piemēram, paša bērnus? Cik cilvēku neizdara noziegumus, lai varētu uzdāvinātu ko savai sievai, bērniem vai sev? Cik daudziem CASINO nav licis pārkāpt to ko noteicis kā labo Vienīgais Dievs? Un patiesi, ja virspusēji šie objekti izskatās kā vienkārši pārbaudījumi – klupšanas akmeņi, tad aiz tā var redzēt savu iegribu pielūgšanu un melus pret Dieva atļauto un aizliegto.
Patiešām, nekrītiet Sātana izliktajās lamatās un neņemiet par savu pielūgsmes objektu ko citu kā vien Vienīgo Dievu. Širk ir lūzeru ceļš gan šajā dzīvē, gan nākamajā.
Bet ja nu Sātanam neizdodas cilvēkam iebarot pašam cilvēkam naidīgo širk, un cilvēks tomēr vēlas kaut kādā ziņā būt Dievam padevīgais, tad Sātans mēģina cilvēku nomaldināt ar:
2. Jaunievedumiem reliģijā (bidā).
Cilvēks it kā ir reliģijā, bet viņš tajā iekļauj kaut ko, ko Dievs neiekļāva. Tam pierādījums ir āja:
2:169
Viņš pavēla jums tikai ļauno, netiklību un to, lai jūs teiktu par Allāhu to, ko nezināt.
Un arī:
4:119
Un es noteikti ievedīšu viņus maldos, noteikti modināšu viņos cerības (uz šīs dzīves niecībām), noteikti pavēlēšu viņiem, un viņi noteikti piegriezīs lopu ausis, un noteikti pavēlēšu viņiem, un viņi noteikti izmainīs Allāha radību!”. Un kas ņems sātanu par draugu un palīgu Allāha vietā, tas jau ir zaudējis ar skaidru zaudējumu.
Dieva norādītā reliģija ar tās uzskatiem un praksi ir vislabākā. Nevajag uzdrošināties tai ko pievienot - tā ir tikai patiesās reliģijas sakropļošana. Nereti Sātans mēģina jaunievedumus reliģijā ieteikt caur it kā labām lietām. Dievs noteica kaut ko obligāti, bet cilvēks piedomās vēl kaut ko klāt, kas ir it kā labāks, bet kas nav Dieva nosūtītajā ticībā. Piemēram, kā būtu, ja mēs paskraidītu aplī un rokas plaukšķinot sauktu Dievu vārdus vai slavinātu Dievu. Šķiet it kā labi nolūki un labas lietas būtībā. Bet vai Dieva pravietis tā darīja? Nē. Dieva pravietis atstāja tieši tādu reliģisko praksi, kāda ir vislabākā. Tev jau ir iedoti visi pareizie veidi kā slavināt Dievu. Nekas tevi netuvinās vairāk par šo pravieša norādījumu praktizēšanu. Un tāpēc pravietis katru piektdienu atkārtoja vārdus, tā kā brīdinot: katrs jaunievedums ir maldi un katri maldi ir ugunī Patiesībā jebkura pat šķietami laba jaunieveduma ieviešana ir nepaklausīšana Dievam. Dievs jau norādīja pravieša piemērā kā vajag censties uzvesties ticīgajiem. Jebkurš jaunievedums ir nepaklausīšana Dievam un patiesības sakropļošana un tikai sabojā reliģiju.
Reliģiskie jaunievedumi ir Dieva norādītās reliģiskās prakses pārkāpums un ir necieņa pret Dieva sūtīto reliģiju un tās pēdējo pravieti. Bet necieņa pret šo reliģiju, ir netāls solis līdz vēl tālākai reliģijas sakropļošanai - līdz širkam (politeismam) un galīgam kufram (neticībai).
Ja izdodas Sātanam cilvēkam iesmērēt jaunievedumu, tad drīz vien Sātans mēģina pāriet atkal uz augstākā kaitējuma līmeni - kufr un širk. Ja īstajā Dieva sūtītajā nekļūdīgajā monoteisma ticībā cilvēks ievieš sev kādu jaunievedumu. Bet šie jaunievedumi sakropļo ticību un drīz vien tas pārvēršas politeismā un tad jau Sātanam ir svētki, varbūt sev desertam viņš vēl mēģina pabīdīt cilvēku vēl uz pilnīgu ateismu.
Nu, bet ja neizdodas Sātanam cilvēku sabotēt viņa reliģiskajos uzskatos, vai ieviest deviācijas ticības uzskatos vai praksē, tad šis cenšas cilvēkam virzīt smagus pārkāpumus pret Dieva noteikto dzīvesveidu. Tāpēc Sātans iesaka:
3. Lielos grēkus
No cilvēka netiek gaidīta perfekta uzvedība. No cilvēka tiek sagaidīta tikai cenšanos dzīvot tā kā Dievs norādījis un patiesi nožēlot paklupienus. Tā cilvēkam tiek čukstētas slepkavības, zagšanas, dzeršanas un visi citi šausmīga rezultāta grēki.
Tā Dievs teica Savā grāmatā:
169. Viņš pavēla jums tikai ļauno, netiklību un to, lai jūs teiktu par Allāhu to, ko nezināt.
Tomēr, ja neizdodas šādas lielas neģēlības ieteikt, tad Sātans mēģina ieteikt mazās neģēlības:
4. Mazos grēkus
1326. (3289). Передают со слов Абу Хурайры, да будет доволен им Аллах, что пророк, да благословит его Аллах и приветствует, сказал: «Зевота — от шайтана, и если кому-нибудь из вас (захочется) зевнуть, пусть сдерживает (зевоту), пока может, ибо, когда любой из вас говорит: “А-а-х”, шайтан смеётся (над ним)».
Katrreiz izdarot kādu grēku, sirdī uzrodas melnums. To melnumu Dievs noņems, ja cilvēks patiesi nožēlos grēkus. Bet ja nenožēlo, tad tas melnums tur stāv un veic savu ietekmi uz sirdi. Krājoties aiz vien vairāk nenožēlotu grēku - tātad melnumu sirdī, tie sāk nopietni ietekmēt cilvēka patiesumu, spēju atzīt Dievu, audzē iedomību un pieradumu pie grēkiem, pieķeršanos sliktam dzīvesveidam, samazina spēju atšķirt labo un ļauno, un padara vieglu sliktu lietu darīšanu. Jo vairāk melnumu sakrājas sirdī, jo grūtāk ir to nožēlot un būt ticīgam. Un galu galā, šie melnumi saslimdina sirdi un cilvēks kļūst neticīgs. Tā esot paviršs pret patiesu mazo grēku izvērtējumu un nožēlošanu, cilvēks var sevi iebīdīt lielos grēkos vai jau uzreiz jaunievedumos ticībā vai jau uzreiz politeismā vai vienkāršā neticībā.
Sātans žipčiks nesnauž un cītīgi ar saviem palīgiem mēģina cilvēku iegrūst lūzerībā arī caur šiem.
Bet ja neizdodas šie, tad Sātanam ir vēl divi mehānismi, kurus izmantot. Pirmais no šiem ir jau no citas kategorijas. Ja jau Sātanam neizdevās ieteikt neko sliktu, tad Sātans mēģina šim cilvēkam ieteikt:
5. lietot atļauto, bet negausīgos daudzumos
Jo it kā jau cilvēks lieto un dara atļauto. Labs ēdiens ir laba lieta, bet pārliekā daudzumā jāuzmanās vai neizskatīsies pēc dažiem amerikāņu tūristiem... Bet pārliekā daudzumā arī ir kaut kāda veida pārkāpums pret savu dabisko un pareizo Dieva noteikto dzīvesveidu. Un mazi pārkāpumi nenožēloti var vest pie lieliem. Un lieli pie neticības.
Ja nu cilvēks tomēr ir samērīgs un disciplinēts, tad Sātans savā cilvēku nomaldināšanas pieredzē ir apguvis vēl vienu ieroci, kuru tas mēģina pielietot pret tiem, kurus neizdodas nomaldināt, tad vismaz noņemt viņiem kādu labumu, un tad jau tālāk redzēs. Tāpēc Sātans iesaka cilvēkam:
6. no labajām lietām veltīt uzmanību tām, kuras Dieva skatījumā ir mazāk vērtīgas un atalgotas.
Viens no iespaidīgākajiem variantiem, ko Sātans var šeit ieteikt, - praktizēt kaut ko no neobligātās reliģiskās prakses tik daudz pāri savam līmenim, ka atstāj novārtā obligāto.
Kāda jēga visu nakti lūgties, ja nepiecelies uz obligāto Fadžr lūgšanu?
Tāpat arī darīt mazāk atalgotās reliģiskās prakses, tā vietā lai darītu vairāk atalgotās.
Lūk vēl pāris paņēmienu, kurus Sātans izmēģina pret ticīgu cilvēku:
a) Sātans var censties ticīgajam čukstēt visādu iekšējo nepamatoto kritiku vai nevajadzīgus pamudinājumus, lai ticīgais pārcenstos savā reliģiskajā praksē un iekristu ekstrēmismā.
Sātans var gan likt domāt cilvēkam, ka nav pietiekami centīgi veicis kādu reliģisko praksi (lūgšanu, rituālo apmazgāšanos vai ko citu) un ticīgais var censties atkal un atkal to pārlabot vai atkārtot. Bet pat pravietis nevar pretendēt uz absolūto perfekciju, jo tā ir tikai Dievam. Cilvēkam jācenšas sev neuzstādīt prasības lielākas par viņa tagadējiem vai teorētiskajiem spēkiem.
Ja cilvēks sāk skaitīt dažādus dua (lūgumus un slavinājumus Dievam) no pravieša prakses, tad viņam diez vai būtu jāsāk ar 50 jaunu dua ieviešanu savā ikdienas dzīvē. Ievies no sākuma 5.
Viena no problēmām ir tā, ka cilvēks var uzlikt sev pēkšņu par smagu slodzi un neuzturēt un nokrist lejā un pazaudēt pat obligāto praksi.
Cenšoties ieviest savā dzīvē neobligāto, bet ieteicamo un atalgoto praksi (piemēram, dua, neobligātās lūgšanas, utt.) nevajadzētu uzkraut pārāk daudz sev vienā brīdī, bet gan sākt ar mazumiņu, bet regulāri.
Tāpat ir svarīgi lai cilvēks neuzliek sev prasības, kādas ir pāri viņa spēkiem. Tad cilvēks salūzt un atstāj novārtā pat Dieva noteikto obligāto reliģisko praksi, kas darīta pareizi ir aizsardzības mehānisms pret dažādām problēmām un arī attīrīšanās mehānisms.
Pravietis Muhameds (SAW) norādīja, lai cilvēki nepārcenšas un nesāk darīt lietas pārāk daudz vai kas būtu iedomāts labums. Tā pravietis aizliedza citiem gavēt katru dienu, katru visu nakti skaitīt nakts lūgšanas, un citas lietas.
b) Sātans arī cenšas izraisīt visādus strīdus starp ticīgajiem.
c) Sātans cenšas arī izraisīt nepamatotas aizdomas starp ticīgajiem.
d) Sātans cenšas izskaistināt reliģiskos jaunievedumus. Šis saka: "Nu kas tur slikts, ja tu veiksi vairāk labu lietu?" un iesaka veikt lūgšanu laikā nevis 4 rakā, bet gan 5. Vai paskraidīt aplī slavinot Dievu. Nē. Dieva paraugs - pravietis tā nedarīja un reliģiju mainīt nedrīkst. Jebkurš reliģiskais jaunievedums ved uz Elli. Nav labu reliģisko jaunievedumu.
e) Sātans cenšas ieteikt ticīgajam vairāk veikt neobligāto praksi pāri attiecīgā ticīgā spēkiem, tādi virzot ticīgo uz salaušanu un obligātās prakses atstāšanu un visas prakses kvalitātes pazušanu.
f) Ja ticīgais ir patiešām labs ticīgais, tad Sātans uzslavē viņu: "Jā, malacis. Tu jau esi lielisks. Paskaties uz sevi! Super. Labāk nevar būt!" Un tā ticīgais necenšas vairāk to kas viņa spēkos, bet ļoti iespējams, ka pasliktina savu reliģisko praksi kvantitātē un kvalitātē.
g) Savukārt, ja "ticīgais" ir ļoti vājš. Ja viņš dzīvoja pret paša dvēseli savā dzīvesveidā, bet nu domā laboties un gūt dzīves piepildījumu darot to, ko Dievs vēlas, lai viņš darītu un nedarot to, ko Dievs vēlas lai viņš nedarītu, tad šim indivīdam Sātans sāk stāstīt, ka viņam nav jēgas censties, viņš jau ir zudis. Bet Dievs norāda Kurānā:
39.sūra 53-56: 53. Saki [Manus vārdus]: „Ak Mani kalpi, kuri darīja pārestību paši pret sevi, nezaudējiet cerības uz Allāha žēlastību, jo Allāhs piedod visus grēkus, tāpēc ka Viņš ir Tas Piedodošais [un] Žēlojošais!” 54. Vērsieties [nožēlā] pie sava Kunga un padodieties Viņam pirms pie jums nāks sods, pēc kura jums [neviens] nepalīdzēs. 55. Un sekojiet labākajam tajā, kas jums ir nosūtīts no jūsu Kunga, pirms pie jums pēkšņi nāks sods jums [nemaz] nenojaušot, 56. ka neteiktu dvēsele: „Ak bēda man par to, ka biju nolaidīgs attiecībā pret Allāhu, un to, ka biju viens no izsmejošiem,”
h) Sātans ir šaubu bīdītājs. Pie tam vēl, Sātans ir neapmierināts ar ticīgajiem, tāpēc tiem viņš pievērš papildus uzmanību. Viņš jau ir apmierināts ar tiem, kuri nodara pāri pašu dvēselēm, un kuru sliktie darbi ir viņus pārņēmusi un devuši aklumu un kurlumu. Bet Sātans savā ilgstošajā pieredzē ar cilvēci ir iemācījies daudz dažādu triku un paņēmienu, kā mēģināt dot šaubas ticīgajiem.
i) Sātans ir arī tas, kurš vēlas cilvēkam čukstēt beziemeslu bailes. A kas ja nu manai mājai uzkrīt lidmašīna, varbūt man dzīvot bumbu patversmē? A ja nu man uzkrīt koks, un nekur neiet? A ja nu es saslimstu ar vēzi, un labāk lai man bērnu nav? utt.
Notiekošais ir no Dieva un patiesam ticīgajam nav ko baidīties - viss, kas notiek ar patiesu ticīgo ir par labu viņam, pat ja tas viņa zināšanām un izpratnei nav uztverams.
Bet ko tad ticīgajam vajag iesākt pret Sātanu?
Pret Sātanu palīdz zināšanas. Sātanam ir grūti radīt šaubas tajos, kuriem ir daudz zināšanas par Islāmu. Bet tiem, kuriem mazas zināšanas, tiem Sātanam vieglāk bīdīt šaubas, jo viņiem nav zināmas atbildes un cita informācija, kas ir kā bruņas pret Sātana palīgu meliem un Sātana šaubām un paņēmieniem uzbrukt ticīgajam.
Vajag uzmanīties ar savām vēlmēm, tās var būt gan no pabojāta nafs (ego, „EsPats”), bet arī Sātans var čukstēt sliktas vēlmes.
Tāpēc galvenie ieroči pret Sātanu ir:
1) Zināšanas par Islāmu, un par Sātana cenšanos (un veidus kā) sabotēt cilvēku
2) Zikr - Dieva atcerināšanās. Kad ticīgais atcerinās un piemin Dievu, tad Dievs "atcerinās" arī ticīgo. Protams, ka Dievs nav "aizmirsis" ticīgo tiešajā nozīmē, jo Dievs neko neaizmirst - Dievam ir visas zināšanas. Bet tāpat kā Dievs dzird negodīgu ar Dievu cilvēku, bet viņu neuzklausa, tāpat Dievs zina par katru visu un katru apdāvina ar kādām dāvanām, bet nevērš kādu īpašu papildus svētību un aizsardzību pret Sātanu kā vien pret godīgajiem. Ja tu "tuvosies" Dievam par vienu attālumu, tad Dievs tev "tuvosies" par 10 attālumiem.
Gluži vienkārši pacenties būt godīgs savās attiecībās ar Dievu. Dari to ko Dievs tev ir norādījis darīt kā obligātu - tas viss ir tev tikai par labu. Tas tevi tikai spēcina un piepilda. Tas viss, ko Dievs norādīja cilvēkiem darīt - tas viss ir nepieciešams cilvēkam, jo nepieciešamību pēc tā Radītājs ielika cilvēkā.
3) Cerība. Nevajag zaudēt cerību. Bezcerīgie ir Sātana klienti.
„Ak Mani kalpi, kuri darīja pārestību paši pret sevi, nezaudējiet cerības uz Allāha žēlastību, jo Allāhs piedod visus grēkus, tāpēc ka Viņš ir Tas Piedodošais [un] Žēlojošais!”
4) Dažādu sūru skaitīšana ietekmē cilvēku un pat apkārtējās vides statusu. Dievs piedāvā ticīgajiem aizsardzību no Sātana un viņa palīgiem, tik patiesi un apdomājot skaitiet vai lasiet Dieva vārdus Kurānā. Lasiet un skaitiet Ājāt al Kursi, Sūru Bakara, Sūras Al-Falaq, Al-Nās, Ikhlass.
Sūras Ikhlass interpretācija:
Žēlīgākā, Žēlojošā Dieva vārdā!
1. Saki: "Viņš ir Vienīgais,
2. Dievs ir Absolūtais,
3. Viņš nedzemdēja un netika dzemdināts,
4. Un nekas nav kā Viņš!"
Noklausīties audio:
http://www.searchtruth.com/chapter_display.php?chapter=112&translator=2&mac=
Sūras Al-Falaq interpretācija:
Noklausīties audio:
Žēlīgākā, Žēlojošā Dieva vārdā!
1. Saki: “Es meklēju patvērumu pie Rītausmas Kunga
2 no Viņa radītā ļaunuma,
3 no ļaunuma tumsai iestājoties,
4 no pūtēju diegos ļaunuma (raganu burvestībām)
5 no skauģa ļaunumu, kad tas skauž."
http://www.searchtruth.com/chapter_display.php?chapter=113&translator=2&mac=
Sūras Al-Nās interpretācija:
Šī sūra ir pat speciāli tāda ar kuru lūgt Dievam patvērumu no Sātana un viņa palīgiem no džinu un cilvēku vidus.
114.sūra (pēdējā) (Cilvēki vai Cilvēce)
Visžēlīgākā, Žēlojošā Dieva vārdā
1. Saki: “Es meklēju patvērumu pie ļaužu Kunga,
2 pie ļaužu Valdnieka,
3 pie ļaužu dievības,
4 no atkāpjošā Čukstētāja ļaunuma,
5 kurš čukst sirdīs,
6 (kurš) no cilvēkiem un džiniem."
Var noklausīties audio (šķiet mazāk par minūti):
Manās piezīmēs no šīs šeikha Abdul Hamida lekcijās pēdējais virsraksts par vēršanos pret Sātana paņēmieniem pret cilvēku ir:
"Vajag censties!"
Nez ko tas varētu nozīmēt? :-)
