IslamMuslim.lv

Personiskā izaugsme un attīrīšanās:

Personiskā izaugsme un attīrīšanās

Pretēji pārpratumam, Islāms nav formāla 5 punktu (ticības apliecinājuma, 5 lūgšanu, žēlastības nodevas, Ramadāna gavēņa un svētceļojuma) izpildīšana. Arī tie punkti (kuri nav vienīgie) ir jāveic atskaņojoties sirdī, citādi tie nav Dieva pieņemti. Muhammeds teica: "Es neesmu sūtīts būt Pravietis, kā tikai lai perfektotu raksturu (akhlāq)." Bet tas nenozīmē, ka cilvēks ar labām manierēm ir piepildījis Islāmu. Jo labās manierēs ir iekļautas arī labas manieres attiecībās ar Radītāju, ne tikai ar radību. Islāms ir dzīvesveids, kurā indivīds iet cauri dzīvei Dieva norādītajā un pravieša praktiski parādītajā dzīvesveidā, visu laiku cīnoties ar savām iegribām un sātana čukstiem. Muslims pavada dzīvi sevis attīrīšanā un uzlabošanā izmantojot Dieva norādīto metodi un nevis melojot sev par savu lieliskumu, izdomājot vērtības, kas atbilst paša iegribām un iedomām.

Cilvēks piedzimst savā bezgrēcības dabiskajā tīrības stāvoklī - fitra. Tomēr cilvēks ir vājš, un Sātans un viņa varza mēģina nomaldināt cilvēkus. Cilvēks savā vājumā padodas Sātana, sabiedrības, savu vecāku spiedienam un var sākt pielāgoties savas sabiedrības sliktajām praksēm un uzskatiem.

Bet Dievs ir devis cilvēkiem lieliskas dāvanas. Cilvēkam ir saprāts, lai ar laiku nobriestot saprastu, ka šī sabiedrība, kura neatzīst Dievu un melo par Dievu, ka ar šo sabiedrību viss nav kārtībā. Kurš gan nav pietiekami nobriedis, lai saprastu, ka šie Dieva noliedzēji un apmelotāji ir šķērsām? Ka viņi melīgi savās attiecībās ar Dievu un ka šis melīgums netiks Tiesas Dienā izvērtēts patīkami? Ieradīsies tāds Tiesas dienā un pieprasīs, lai viņu sagaida ar aplausiem? Paradīze, redziet, pienākas?

Dievs ir uzlicis cilvēkiem obligātu pienākumu meklēt Patiesību. Vai tad kāds teiks, ka cilvēkam ir attaisnojums iebāzt galvu smiltīs un vēlāk teikt, ka neko nav redzējis un dzirdējis? Vajag meklēt patiesību.

Cilvēks ir vājš, bet ne bezcerīgs. Viņam ir prāts, un daudzi sastopas ar brīdinājumiem atjēgties un pieņemt Dieva doto vēsti ko cilvēcei praktiski parādīja Dieva pravieši. Tie cilvēki, kuri sevi noved bezcerīgā aklumā, tie ir paši vainīgi.

Mēs katrs darām grēkus un tie slikti ietekmē mūsu sirdis. Tajā rodas slimību pleķīši un, jo vairāk šādu pleķīšu, jo vairāk cilvēks pierod darīt sliktas lietas, rodas viņam iedomība un viņš sāk noliegt Dievu, jo jūt, ka atzīstot Dievu viņam ir jācenšas negrēkot un atzīt savi nesmukumi. Tā vietā vairums izvēlas melot sev cik viņš labs pieregulējot atļautā un aizliegtā robežas savām iegribām.

No cilvēka nav gaidīts perfektums un bezgrēcība. No viņa ir sagaidīta cenšanās negrēkot un nožēla par paklupieniem. No tiem nenožēloto grēku pleķīšiem sirdī var atsvabināties. Vajag pārvarēt savu iedomīgumu un melīgumu un atzīt Dievu un nožēlot. Vajag atzīt, ka tie grēki nebija labi. Dievs nosaka vērtības, un, ja saki, ka labs ir tas, kas ir Dieva noteikts kā slikts, tad šādi melojot par saviem grēkiem, cilvēks piedēvē sevi kā partneri Dievam. Dievs ir Dievs un cilvēki ir radība. Dievs nosaka, kas ir atļauts un aizliegts. Ja cilvēks saka pretējo, tad viņš sevi izdomā par dievību (pielūgsmes un paklausības objektu) blakus Dievam. Tas nav monoteisms.

Patiesa nožēla attīra sirdi. Tas nenozīmē, ka nekad vairs negrēkosi ar šo attīrīto sirdi, lai gan esi kļuvis spēcīgāks pretoties sliktajam sabiedrības spiedienam kā bērnībā. Būs grēkošana, bet tā nāks grūtāk un būs mazāk. Sirds vairs nebūs akla pret grēkiem un Dievu, un tikai, ja nožēlosi atkal izdarītos grēkus un atkal attīrīsies, tad sirds nekļūs akla atkal. Jo pēc noteikta šo slimības pleķīšu daudzuma, sirds kļūst nelabojami saslimusi un ir aizslēgta ticībai. Jo vairāk šīs slimības, jo grūtāk atzīt Dievu un nožēlot un negrēkot.

Tie, kuri vēlas būt patiesi ar Dievu, tie nemelo par Dievu un būdami godīgi neizdomā savai sirds slimībai izdevīgu reliģiju, kad viņiem Patiesība jau ir piedāvāta.

Bet pat tad, kad cilvēks izvēlas būt Dievam padevīgais, nenozīmē, ka viņš tagad ir perfekts un bezgrēcīgs cilvēks. Tas nenozīmē, ka viņš ir sasniedzis mērķi. Kļūstot par muslimu (arābiski: Dievam padevīgais), cilvēks tikai nostājas uz Vienīgā Ceļa, pretstatā tiem, kuri maldu neceļos, vai apzināti neiet pa redzamo Ceļu. Šis jaunais muslims ir nostājies uz ceļa un viņam ir jāsāk iet. Viņš ir izdarījis strukturālo reformu, bet vēl ir jāturpina. Viņš nav pilnībā kļuvis par Islāmam atbilstošu. Viņam vēl ir daudz (visu dzīvi) jāiet un jāatsijā savi nemuslima laika netikumi, uzskati un ieradumi. Viņam būs jāpārvar daudzi grūti brīži, kad viņam būs grūti pieņemt kādu Islāma daļu. Jo jāsaprot, ka tas, ka viņš ir izvēlējies Islāmu, ir milzīga uzslava viņam, bet tas nenozīmē, ka viņš pilnībā atbilst Islāmam. Tas ir sākums.

Daudzreiz jaunie muslimi sastapsies ar informāciju par Islāmu, kuru viņi pretosies pieņemt. Nereti šī pretošanās ir pamatota un laba (jo būs kļūdaini vai melīgi piedēvēts Islāmam), bet nereti vienkārši nebūs izpratnes vai arī nebūs cilvēks pietiekami pārmainījies un atmetis nemuslima domāšanu kaut kādā jomā. Islāms nebūs vēl pārņēmis šo domāšanas daļu.

Padoms: ja ir patiešām grūti, tad nelauziet sevi un nolieciet to problemātisko daļu mierā. Cilvēkam ir grūti sev uzreiz ko nomainīt uz pretējo. Nolieciet to tematu malā. Jūs paši mainīsieties un var būt tā, ka pamazām kļūsiet neitrāli tajā tematā, tad jau tuvāk agrāk apstrīdētajai pozīcija, bet vēl pēc pusgada jau būsiet dedzīgs iepriekš apstrīdētās pozīcijas aizstāvis. (Bet, protams, nereti gadās, ka nepieņemamā informācija vienkārši izrādījās nepamatota vai kļūdains kādu Islāma zinātnieku viedoklis.)

Bet, protams, ka ne jau tikai jaunajiem muslimiem ir šis process. Tas ir arī augušajiem kā muslimiem. Jo nereti viņu sabiedrībās par Islāmu cirkulē maldīga informācija un Islāms tiek sajaukts nereti par ar pretIslāmiskām tradīcijām. Un arī viņi, kā arī muslimi ar daudziem gadiem, ir tikai cilvēki, kuriem tāpat jācīnās ar savu vājumu un apstākļiem un to ietekmi uz domāšanu. Visiem gadās klupieni, un ir jāsargā savs ticības līmenis. Katram mums ir Islāma Ceļš ejams un jācenšas tas iet pēc iespējas ātrāk un taisnāk.

Par personisko izaugsmi arī ir šī sadaļa. Par centieniem būt labākiem attiecībās ar Dievu.

Uzklikšķini, lai lasītu turpinājumu