islāms
Personiskā izaugsme un attīrīšanās:
Pacietīgais vīrs
www.islamcan.com
Tulkojis Ahmeds.
Kāds beduīns šķērsoja kalnu pāreju un gāja garām vecam aklam vīram, kura ķermenis bija pārklāts strutainām čūlām un asiņojošiem izsitumiem. Bija skaidri redzams, ka šis slimnieks ir neārstējams. Viņš bija paralizēts un šādi piesaistīts mūžīgi atrasties sēdus.
Beduīns sadzirdēja ko slimais pie sevis saka: "Visi slavinājumi Dievam, Kurš mani ir pasargājis daudzām kaitēm ar kurām Viņš pārbauda daudzus no Viņa radības. Un patiesi Viņš ir mani svētījis pāri daudzām Viņa radībām."
"Mans brāli!" izsaucās beduīns. "No kā gan tu esi pasargāts? Zvēru pie Dieva, es domāju, ka tev ir visas iespējamās slimības!"
"Ej prom no manis!" paceļot savu galvu atbildēja vecais vīrs. "Vai tad man joprojām nav mēles ar kuru es varu slavināt Savu Kungu, Kuru es atceros katru brīdi? Vai tad man joprojām nav sirds, kura zina Savu Kungu?"
Šie vārdi aizkustināja beduīnu pietiekami, lai viņš vērstos pie Dieva ar nožēlu par saviem grēkiem.
Tāpēc jāatceras, ka vienmēr ir kāds, kuram ir vairāk problēmu kā mums. Un tāpat jāatceras, ka ne jau problēmu daudzums, bet gan attieksme pret tām nosaka pašsajūtu. Varbūt tas, kuru mēs vēlamies žēlot, - varbūt tieši viņš jūt, ka ne jau viņš ir jāžēlo.
