islāms
Personiskā izaugsme un attīrīšanās:
Noturība ticībā (Lekcijas atstāsts)
Sagatavojis Salmāns un Ahmeds.
Varšavā noklausītās lekcijas mērķi:
*saprast istikoma jeb noturības vērtību
*uzzināt noturības svarīgo vietu reliģijā un kāpēc tā ir svarīga
*varēt svarīgo no šīs temata nodot kādam citam *sākt censties pielietot noturību
*sākt izvairīties no lietām, kas aizved prom no noturības reliģijā.
Istikoma nozīmē pieturēties pie Taisnā Ceļa. Tas arī nozīmē stingri pieturēties reliģijas pamatiem un pie Dieva roktura, kas nevar sabrukt. Ar tādiem un līdzīgiem izskaidrojumiem var definēt jēdzienu istikoma. Šis ceļš ietver sevī visu kalpošanu, iekšējo un ārējo, kā arī iekļauj visu aizliegumu atstāšanu.
Istikoma ir katra muslima mērķis. Katru dienu muslims skaita soļā (salā, salāt, -rituālo lūgšanu) un prasa Dievam: „iHdinaS-SirōToļ-mustaqīm” kas nozīmē „ved mūs pa Taisno Ceļu”.
Pravietis (saas) teica~:
„Septiņus Dievs nosegs ar Sava ēnu tajā dienā, kad citas ēnas nebūs, kā tikai Viņa Troņa ēna:
* taisnīgu valdnieku
* jaunieti, kas auga pielūgsmē-kalpošanā Kungam * cilvēku, kura sirds ir piesieta pie mošejas
* divus, kas mīl viens otru tikai Dieva dēļ, satiekoties un šķiroties tikai Viņa dēļ
* vīrieti, kuru gribēja sabiedrībā ietekmīga un ļoti skaista sieviete un kurš (atsakoties no nelikumīgajiem (ārpus laulības) sakariem) teica: „Patiesi, es baidos no Dieva.”
* to, kas dod ziedojumu tik slēpti, ka viņa kreisā roka nezina, cik daudz tērē labā
* un to, kura acis piepildījās ar asarām, atceroties vienatnē Dievu.”
(Hadīss angliski precīzākā tulkojumā raksta beigās.)
Šai ēnai ir nozīmē tāda, ka kaut kādā veidā kaut kāda veida mūsu pašu Saule tiks pietuvināta zemeslodei un cilvēki augšāmcelti stāvēs savos jaunajos izturīgajos ķermeņos un daudzus gadus stāvēs un karsēsies nenormālā karstumā. Viņiem izdalīsies milzīgs daudzums sviedru. Kaut kādā veidā, sviedru daudzums jau norādīs uz spriedumu viņu dzīvei. Ja viņi būs bijuši maitas, tad viņi slīks savos sviedros, ja tikai nedaudz, tad sviedri būs līdz potītēm. Citiem līdz ceļiem, citiem līdz vidum (utt.). Bet citi atradīsies ēnā. Šie pieminētie cilvēki būs vienīgajā ēnā.
Jāsaprot, ka Dievs Kurānā ir pieminējis Savu "Troni", un mēs nenoliedzam ka tāds ir. Bet mēs arī nespekulējam kāds tas ir, un nerunājam par to vairāk kā tas ir zināms no Kurāna un hadīsiem. Ir cilvēki, kuri interpretē "Dieva Tronis" kā "Dieva Vara", bet šāda izpratne nebija Muhameda (saas) līdzgaitniekiem un pirmajām paaudzēm, kuru Islāma izpratne bija visprecīzākā.
No šī hadīsa mēs iegūstam šādas zināšanas:
* saule viņiem nekaitēs. Tā ir šo cilvēku īpašība, dēļ kuras mums visiem jācenšas izdarīt kaut ko līdzīgu.
* svarīgi būt taisnīgam tad, kad ir vara rokās. Pasaule ir pilna ar valdniekiem, kas jūtas nesodāmi, un jau sen nekaunība un ņirgāšanās par pakļautajiem ir viņu ikdiena. Cilvēki, kuru rokās ir vara, ir bīstamā stāvoklī, vara var likt viņiem aizmirst taisnīgumu. Viņi aizmirst, ka Dievs viņus atskaitīs par katru pilsoni un par katru viņu veikto netaisnību.
Pieturēties pie taisnīguma, kas ir katra muslima pienākums un visgrūtāk to darīt tad, kad atnāk nesodāmības izjūta.
Tāpēc arī taisnīgs valdnieks, kas tic Dievam un Tiesas dienai, ir vērts lai būtu Dieva Troņa ēnā. Valdnieka darbs nav slikts, bet tas ir ļoti grūts un pārbaudījumu pilns. Taisnīgs valdnieks saņem atalgojumu par viņa veiktā taisnīguma rezultātiem visu viņa pavalstnieku dzīvēs. Un arī par netaisnīgumu. Dieva pravietis esot teicis: ~ "Dievs nesvētī cilvēkus, starp kuriem vājajam ir liegtas viņa tiesības." (At-Tirmizi)
Lai arī hadīsā par septiņiem ēnā droši vien nav runa par to, tomēr ir cits hadīss, kurā teikts, ka Tiesas Dienā būs daudzi apzīmogoti ar tirāna statusu. Bet viņi nepārvaldīja valstis. Viņi bija tirāni ģimenē. Dieva pēdējais pravietis norādīja, ka labākie ir tie, kuri labi pret savām ģimenēm, un Dieva pravietis bija labākais no viņiem.
* pareizās audzināšanas svarīgums. Bērni ir mūsu skolnieki un tas ir mūsu pienākums viņus audzināt tā, lai viņi pieturētos pie istikoma jeb noturīguma reliģijā arī tad, kad mūs nav blakus. Bet arī pašiem jauniešiem tas jāsaprot, ka viņa nākošā dzīve ir atkarīga no istikoma. Jaunība ir laiks, kad ir visgrūtāk kontrolēt sevi un savas iegribas, tāpēc arī jaunietis, kas necer un nepaļaujas uz to, ka viņš dzīvos ilgi un vecumdienās sāks skaitīt soļā (rituālās lūgšanas), sāk to darīt šodien, kad to sākt ir visgrūtāk. Tieši dēļ savas situācijas grūtuma viņš ir pagodināts ar Ēnas vietas apsolījumu.
Svarīgi ir arī neizniekot laiku un jaunību izmantot jēdzīgām lietām un nevis tukšājā rietumnieku mētēšanās izklaidēs no kurām vienīgais ieguvums ir paģiras (arī netiešajā nozīmē).
Dieva pravietis arī teica: ~"Gūsti labumu no šiem pieciem pirms šiem pieciem: no tavas jaunības pirms tava vecuma; no tavas veselības pirms tavas slimības; no tavas bagātības pirms tavas nabadzības; no tava brīvā laika līdz tavai aizņemtībai; un no tavas dzīvošanas pirms tavas nāves."
* norāde uz svarīgumu mīlēt mošeju. Cilvēks mīl mošeju, jo tā ir Dieva nams. Tajā cilvēki veic savu kalpošanu Dievam, izpilda soļā, lasa Korānu, mācās zinātnes, klausās lekcijas un atgādinājumus. No mošejas cilvēki iziet ar paceltu ticību, ar nolūkiem stāvēt stingri uz reliģijas utt. Ārpuse ir tik stipri vilinoša un šīs dzīves bezgalīgās problēmas un iestāstītās vajadzības tā tik vien sauc tajā visā iegrimt. Bet tikai īsts monoteists, nokļūstot savā ikdienas dzīvē, sirdī vēlas ieiet atkal mošejā un pielūgt-kalpot Dievam un nevienam citam. Tāpēc tikai īsts monoteists māk dzīvot šo dzīvi pareizajā veidā un pareizajās devās. Tāpēc viņa vieta dienā kad citas ēnas nebūs ir Dieva Troņa ēnā.
* norādījums uz svarīgumu draudzēties ar īstiem draugiem, kas nedraudzējas kāda labuma pēc, bet dara to, tāpēc ka tā ir pielūgsme-kalpošana Dievam. Kas saiet kopā kalpošanas pēc. Kas draudzējas, jo viņus vieno viens mērķis – Dievs un viens līdzeklis – pielūgsme-kalpošana Viņam. Cilvēki kuri cer satikt Dievu kopā un lai viņu sejas spīdētu Tiesas dienā, un viņus no tā nenovirza šīs dzīves lētā cena. Viņi ir cienīgi stāvēt Dieva Troņa ēnā.
"Ticīgie ir nekas cits kā brāļi, tāpēc samieriniet brāļus. Un bīstieties no Dieva, lai jūs saņemtu žēlastību. Ticīgie ir nekas cits, kā brāļi. Tāpēc salabiniet brāļus un bijājiet Allāhu, lai jūs taptu žēloti." [Kurāns 49:10]
* norādījums uz to, ka sieviete var būt liela fitna (šajā kontekstā - pārbaudījums). Pravietis (saas) mūs brīdināja, ka viņš visvairāk bažās par vienu pārbaudījumu saviem sekotājiem - sievietes. Tas skaidri jāapzinās muslimam un jāsaprot, ka šis pārbaudījums nav mazs un tāpēc arī Dievs apsola tam Troņa ēnu muslimam, kas no nelikumīgām attiecībām ar sievietēm izvairās... (Kā jau visi šādi norādījumi uzrunājot vīriešus ir pavēršami analoģiski priekš sievietēm...)
Un netuvojaties az-zinā (nelikumīgas dzimumattiecības). Patiesi tas (az-zinā) ir riebīgs un ļauns ceļš. [Kurāns 17:32]
Un kas attiecas uz to, kas bījies no stāvēšanas Sava Kunga priekšā un atturējās no netīrām, ļaunām vēlmēm, tad, patiesi, paradīze būs (viņa) dzīves vieta. [Kurānas 79:40]
* ziedojumi attīra muslimu no grēkiem. It īpaši ja ziedojums ir dots neuzkrītoši, bez izrādīšanās, bez lepnuma un bez lieciniekiem. Tāpēc muslimi, nevajag meklēt vietas, kur izrādīties, parādīt savu kalpošanu cilvēkiem, kuri var sākt tevi godināt. Dievs ir vienīgais kuram muslims kalpo, tāpēc vajag aizmirst par to, lai tavus darbus vērtētu cilvēki. Ļauj saviem darbiem būt redzamiem tikai Dievam un dari tos tikai Dieva dēļ. Tā nav viegla pozīcija un šeit ir prasīta istikoma, tāpēc, inšallā, šādi muslimi būs Dieva Troņa ēnā.
Ticīgie! Neanulējiet savus ziedojumus (sodakā) ar atgādinājumiem (par savu labdarību) vai aizvainojumu, tā (kā to dara) tas, kas tērē no sava īpašuma, lai izrādītos cilvēkos, un netic Dievam un Pēdējai Dienai. [Kurāns 2:264]
(Jāsaprot, ka atklāta ziedošana Islāmā nav aizliegta. Bet slepena ziedošana ir daudz labāka, jo tā palīdz izvairīties no izrādīšanās pārbaudījuma.)
* norādījums uz atklātību pret savu Dievu. Cilvēkam ir grūti izvairīties no izrādīšanās, un tāpēc vienatne ir tas laiks, kad muslims pats saprot cik viņš ir atklāts pret Dievu. Tikai tas, kas ir patiesi atklāts var vienatnē atcerēties Dievu ar asarainu nožēlu un cerību, var izpildīt savu pielūgsmi-kalpošanu vēl labāk nekā viņš to pilda cilvēkos.
Šajās 7 grupās netieši iekļaujas arī visi pārējie, kuriem Tiesas Dienā nebūs jāmocās (šahīdas, pravieši utt.).
Tā mēs redzam, ka noturīgums reliģijā nav tik vienkārša lieta. Protams, izņemot tos, kuriem to dod Dievs. It īpaši istikoma ir panīkusi mūsdienu muslimu sabiedrībās. Mums jālūdz, lai Dievs dara mūs stingrus, stabilus uz Taisnā Ceļa. Katram muslimam jāzina, ka paradīze nepienākas bez jebkādas cenšanās.
Dievs vēlas, lai mēs būtu paradīzē, bet mums pašiem nevajag tam pretoties un skriet pretējā virzienā. Bet mums arī nav jāsaka tos lētos izdomājumus, kurus saka gan ebreji, gan kristieši. Abas grupas saka vienu un to pašu: "Mēs esam Dieva bērni, uz mums Elle neattiecas!" Nu lai viņi melo sev. Mēs zinām, ka Elle attiecas uz katru, arī muslimu. Tāpēc nevajag mukt no Paradīzes, bet censties pārvarēt savu vājumu un jau sastrādāto slikto darbu ietekmi un censties Paradīzes virzienā.
Viens no hadīsiem mums stāsta, ka Pravieša līdzgaitnieks Abu Hureira (raa) teica: „Vienu dienu Dieva pravietis (saas) teica: ~„Pietuvojaties, un turaties pie pareizā un ziniet, ka neviens neglābsies pateicoties tikai saviem darbiem vien.” Cilvēki prasīja: „Un pat tu, Dieva pravieti?” Viņš atbildēja: „Un es, ja tikai Dievs nebūs žēlastīgs pret mani”. ”
Tāpēc mums maksimāli jācenšas savos darbos un tuvoties pēc iespējas tuvāk Sunnai (šajā kontekstā - Pravieša darītajai praksei un norādījumiem).
Secinājumi no šī hadīsa ir šādi:
* sauciens darīt labus darbus un censties pielūgsmē-kalpošanā. Cerēt uz vienu vien Dieva žēlastību ir nepareizi. Nevar darīt teju visu pratēji Dieva norādījumiem un beigās pateikt: "Uz mums Elle neattiecas!"
Tā Dievs teica: 31:33 „Cilvēki! bīstieties no sava Kunga (cenšoties veikt savu pienākumu un vairoties no ļauna) un baidāties no Dienas, kurā nevarēs necik būt derīgs ne tēvs savam dēlam, ne arī dēls savam tēvam. Patiesi, Dieva solījums ir patiesība. Un lai tad jūs neapkrāpj šī dzīve, un lai jūs neapkrāpj Krāpnieks (Sātans) par Dievu.”
* muslimam jādara darbi ar baiļu izjūtu par to, ka kaut kas ir izlaists un Dievs var to nepieņemt, un ar cerību uz to, ka Dievs pieņems visu un pareizinās. Bet ir tādi cilvēki, kas dēvējas, ka pielūdz-kalpo Dievam, bet paši neievēro tos noteikumus, bez kuriem Dievs nepieņem neko. Pie daudziem Sātans ieiet tieši šādā veidā, kad viņiem nav tīra, patiesa nolūka un viņi neievēro Sunnu - Dieva izvēlētā parauga cilvēkiem - pravieša praksi un norādījumus.
* cilvēks nedrīkst, izdarot labu darbu, domāt ka viņš ir ar kaut ko izlīdzēja Dievam. To viņš dara sev pašam. Dievam neko nevajag, un Dievs neko neiegūst. Dievs ir tas, Kurš visiem dod. Nedrīkst arī lepoties citu priekšā. Labu darbu veikšanas iespēja arī Dieva dāvana. Un labu darbu veikšana nav tāpēc lai palielītos citiem. Labie darbi tiek veikti, jo Dievs mums ir norādījis tos veikt. Tā mēs veicam mūsu būtībai atbilstošo pielūgsmi-kalpošanu. Sātana slazdi ir ierosināt cilvēkam domāt, ka viņš var lepoties ar saviem labajiem darbiem, vai ka viņa labie darbi dod kaut ko Dievam vai ir izlīdzēšana Dievam. Centies neiekrist, Sātans ir tavs ienaidnieks.
* jāatceras, ka cik daudz mēs labu darbu nepadarītu no kalpošanas, vienalga labumi, kurus mums deva Dievs ir lielāki un mēs nekad nespēsim par tiem atmaksāt Dievam. Mums jāzina, ka mūsu kalpošana ir tikai iemesls, bet rezultāts – paradīze, ir Dieva ziņā. Mūsu labie darbi nav nekāda pilnvērtīga samaksa par Dieva dāvanām vai Paradīzi. Tie ir mūsu pozīcija, kas apliecina mūsu cenšanos. Mēs gūstam Paradīzi ne dēļ mūsu labajiem darbiem, bet gan dēļ Dieva Žēlastības. Bet tie, kuri izvēlas būt meļi un izvēlas atteikties no Paradīzes, tiem Dievs samaksās par visu viņu labo jau šajā dzīvē. Nākamajā viņi iegūs tikai to, ko izvēlējušies mūkot no Paradīzes un esot tādi neģēlīgi meļi.
Nedariet pāri savām dvēselēm - esiet godīgi un atzīstiet to, ka Dievs ir Viens, un ka šī atzīšana nozīmē, ka atzīstat savu pienākumu attiecībās ar Dievu. Ticiet tā kā ir Īstenībā, kā Dievs informēja un nevis paši izdomājiet savu iegribu atbalstus. Dzīvojiet savas dzīves tā, kā Dievs vēlas lai jūs dzīvotu - tad jūs dzīvosiet atbilstoši savai būtībai. Vai tad Visa Zinātājs un tavs Radītājs nezina kā tev dzīvot? Ja būsiet patiesi un darīsiet šos, tad būsiet laimīgi un apmierināti un ieguvēji. Bet, protams, var izvēlēties skriet prom no Paradīzes un būt nelaimīgais tagad un lūzerlūzerīgais superlūzers nākamajā dzīvē.
Hadīsus un ajātus interpretēju pats, pēc īstās nozīmes vērsties pie arābu teksta. Valodu un saturu pielaboja un papildināja Ahmeds.
Šis bija modificēts Varšavas lekcijas atstāsts.
Hadīss labākā tulkojumā angliski: عن ابي هريرة قال سمعت رسول الله صلي الله عليه و سلم يقول: سبعة يظلهم الله في ظله يوم لا ظل الا ظله... الإمام العادل و شاب نشآ فى عبادة الله و رجل قلبه معلق بالمساجد و رجلان تحابا في الله اجتمعا عليه و تفرقا عليه و رجل دعته امرآة ذات منصب و جمال فقال اني اخاف الله و رجل تصدق بصدقة فآخفاها حتي لا تعلم شماله ما تنفق يمينه و رجل ذكر الله خاليا ففاضت عيناه
"Seven people Allah will give them His Shade on the Day when there would be no shade but the Shade of His Throne (i.e., on the Day of Resurrection): And they are: a just ruler; a youth who grew up with the worship of Allah; a person whose heart is attached to the mosques, two men who love and meet each other and depart from each other for the sake of Allah; a man who is called by a woman of beauty and position [for illegal intercourse], but be says: ‘I fear Allah’; a man who gives in charity and conceals it (to such an extent) that the left hand does not know what the right has given; and a man who remembers Allah in solitude and his eyes become tearful". [Al-Bukhari and Muslim].
