islāms
Personiskā izaugsme un attīrīšanās:
Desmit bezjēdzīgas lietas
Ibn Kojjims al Džauzijja
Tulkojis Ahmeds.
Ir desmit bezjēdzīgas lietas:
1. Zināšanas, kurām nerīkojas atbilstoši.
2. Rīcība, kurai nav patiesa, godīga nolūka, un kura arī nepamatojas uz pareizu piemēru sekošanu.
3. Nauda, kura tiek uzkrāta un nelietota, - īpašnieks neiztērēt to ne priekam Šajā dzīvē, un arī neiztērē to lai iegūtu atalgojumu Nākamajā dzīvē.
4. Sirds, kurā nav mīlestības un ilgas pēc Dieva un meklēšanas tuvoties Viņam.
5. Ķermenis, kurš neklausa un nekalpo Dievam.
6. Mīlestība pret Dievu nepaklausot Viņa pavēlēm un nemeklējot Viņa patiku.
7. Laiks, kurš nav izlietots izpērkot grēkus vai tverot iespējas darīt labu.
8. Prāts, kurš domā bezjēdzīgas lietas.
9. Kalpošana tiem, kuri netuvina tevi Dievam, un nepalīdz tev tavā dzīvē.
10. Cerības un bailes no radības, kura atrodas Radītāja varā. Radība bez Radītāja gribas nevar sev ne kaitēt, ne dot labumu. Ne dot nāvi, ne dzīvību, ne arī sevi augšāmcelt.
No šīm bezjēdzīgajām lietām lielākās bezjēdzīgumā ir sirds un laika bezjēdzīga izmantošana. Sirds ir izšķērdēta dodot priekšroku Šai dzīvei pāri Nākamajai dzīvei. Savukārt laiks ir izšķērdēts nepārtrauktās cerībās. Iznīcība notiek sekojot iegribām un dzīvojot nepārtrauktās cerībās, kamēr viss labais tiek atrasts sekojot taisnajam ceļam un sagatavojot sevi satikties ar Dievu.
Cik savādi, ka kad Dieva kalpam ir (pasaulīga) problēma, viņš meklē un lūdz Dieva palīdzību, bet viņš nekad nelūdz Dievam izārstēt viņa sirdi pirms tā nomirst no zināšanu trūkuma un stulbuma, novārtā atstāšanas, iegribu piepildīšanas un no pārpilnības ar reliģiskajiem jaunievedumiem. Patiesi, kad sirds nomirs, indivīds nekad nesapratīs viņa grēku nozīmīgumu un ietekmi.
Ibn Kojjims, gandrīz 700 gadus atpakaļ.
