islāms
Maldu neceļu kritika:
- Kristietība un jūdaisms
- Ateisms un filozofijas
- Budisms, joga un reinkarnācija
- Pagānisms
- Šiītisms, sūfisms u.c. no Islāma atvasinātas reliģijas vai deviācijas
- Citi maldu neceļi
Vai Pāvilam var ticēt?
Dr. Ali Ataie
Tulkojusi Inga.
Apustulis Pāvils ir pats ietekmīgākais cilvēks visā kristietības vēsturē. Virkne zinātnieku pat uzdrīkstas apgalvot, ka tieši VIŅŠ ir dibinājis reliģiju, kas nosaukta Jēzus vārdā. Patiesībā pats Pāvils to atklāti atzīst paziņojot: „Pēc Dieva dotās žēlastības es kā gudrs namdaris liku PAMATU, bet cits ceļ uz tā ēku” (1.Kor. 3:10). Daudzi zinātnieki nevilcinoties piekritīs tam, ka, ja nebūtu bijis Pāvila, kristietība šodien joprojām būtu tikai jūdaisma sekta.
Pāvila revolucionārā ideja par Jēzus krustā sišanu un tās kā grēku izpirkšanas nozīmīgumu, kā arī viņa doktrīna par pirmatnējo un iedzimto grēku, pestīšanu un attaisnošanu tikai caur ticību aizstāja visu Mozus bauslību un iedibināja jaunu derību starp cilvēkiem un Dievu.
Pāvils apgalvo: „Jo, ja pirmā būtu bijusi bez trūkuma, tad nemeklētu vietu otrai.” (Ebr. 8:7).
Aizejiet šad tad uz baznīcu – varbūt jums kādu reizi palaimēsies un jūs dzirdēsit Kristus vārdus, kādi tie rakstīti Evaņģēlijos, taču Pāvila mācība tiks sludināta it vienmēr.
Ja Jēzus pa gabalu iedvesa bailes dēmonos un izdzina ļaunos garus, apustulis Pāvils mums paziņo, ka „sātana eņģelis” viņu ik pa laikam sit (2. Kor. 12:7). Šī pārsteidzošā atzīšanās ir svarīgs pierādījums tam, no kā patiesībā Pāvils ieguva savas „atklāsmes”. Pat pats Pāvils nav drošs par savas mācības avotu.
Viņš svārstīdamies saka: „Es DOMĀJU, ka arī man ir Dieva Gars.” (1. Kor. 7:40). Ieklausieties šajos vārdos.
Kristieši tic, ka Pāvilu uz rakstīšanu iedvesmoja Svētais Gars – trīsvienīgā Dieva trešā persona. Tādēļ tie nevilcinās dēvēt viņa dažādās vēstules un vēstījumus par „Svētajiem rakstiem” un „Dieva vārdu”.
Otrajā vēstulē Timotejam 3:16 Pāvils apgalvo: „VISI šie raksti ir Dieva iedvesti.”
Piektajā Mozus grāmatā ir rakstīts: „Bet, ja kāds pravietis kaut ko iedrošināsies runāt Manā Vārdā, teikt, ko Es neesmu pavēlējis tam runāt, vai ja tas runās kādu citu dievu vārdā, tad tādam pravietim ir jāmirst.” (5. Mozus 18:20).
Citiem vārdiem: „Īsts Pravietis jeb Dieva trauks nekad nerunā no sevis, bet gan viņu iedvesmo Dievs.”
Jēzus sacīja: „Es no sevis nespēju darīt NEKĀ” (Jāņa 5:30); „vārdus, ko es jums saku, es NERUNĀJU no sevis” (Jāņa 14:10).
Šķiet, ka Pāvils cenšas atdarināt savu tā saukto „Kungu”, teikdams, „Jo es iedrošinos stāstīt tikai par to, ko Kristus darījis caur mani” (Rom. 15:18).
Taču citā vēstulē viņš vēršas pie kristiešiem, kas precējušies ar neticīgajām sievietēm, šādi: „Bet pārējiem saku es, NE Tas Kungs” (1. Kor. 7:10). Turklāt 2. Kor. 8:10 [1] Pāvils izlemj dot „savu padomu” attiecībā uz reliģiskas nozīmes jautājumiem. Vai tā ir uzskatāma par dievišķu iedvesmu? Pietiek ar šo vienu pierādījumu, lai tiktu noraidīta Pāvila kā „Jēzus Kristus apustuļa” misija.
Visai līdzīgi kristiešu misionāriem, kas mūsdienās dodas uz muslimu zemēm, tērpušies kā muslimi, Pāvils atzīstas, ka izmanto viltu, lai zvejotu zivis Kristum – kļūstot par ebreju ebrejiem un neebreju neebrejiem, „lai pēc iespējas daudzus mantotu” (1. Kor. 9:19-22).
Ar šādu nicināmu krāpniecību kristiešu misionāri ir nodarbojušies jau vairāk nekā divtūkstoš gadu, un daudzkārt tā tiek pat veicināta. Lai pievērstu cilvēkus kristietībai, itin viņi atļaujas pārkāpt visu.
Šādu amoralitāti Pāvils demonstrē, aprakstīdams, kā viņš nozadzis naudu citām baznīcām, lai piekukuļotu korintiešus viņam ticēt: „Vai tad esmu grēkojis, pats sevi pazemodams, lai jūs augsti celtu, ka sludināju jums evaņģēliju bez atlīdzības? Citas draudzes es aplaupīju, no tām algu ņemdams par jūsu apkalpošanu.” (2. Kor. 11:7-8).
Nudien, Pāvil, tu esi grēkojis - atceries „Tev nebūs zagt” (2. Mozus 20:15; Mt. 19:18 [2])?!
Vispārsteidzošākais ir Pāvila apgalvojums romiešiem, ka viņš nav uzskatāms par grēcinieku savu MELU dēļ, kamēr vien ļaudis tic viņa doktrīnai (Rom. 3:6-7)[3]?! Kādu melu dēļ? Par to, ka viņš redzējis Jēzu? [4]
Pāvils noliedz Jēzu gandrīz visos ticības un prakses jautājumos. Jēzus saka, ka pirmatnējais grēks nepastāv (Jāņa 9:1-3)[5], bet Pāvils apgalvo, ka tas pastāv (Rom. 5:12-14)[6].
Jēzus saka, ka ne VISI no mums ir netaisni, (Mark 2:17; Mt. 15:28)[7], bet Pāvils pasludina, ka nav neviena taisna (Rom. 3:10, 23)[8].
Jēzus saka, ka mūsu labie darbi ir vajadzīgi un svarīgi (Mt. 5:16; Jņ. 10:24-33)[9], bet Pāvils apgalvo, ka tie ir bezjēdzīgi un nevajadzīgi (Ef. 2:8-9; Gal. 3:6-14)[10].
Jēzus aicina savus sekotājus ievērot bauslību un baušļus (Marka 10:18-19; Mt. 19:17; Lūka 18:20), bet Pāvils nosauc bauslību un baušļus par „lāstu” un „važām” (Gal. 2:16[11], 3:11[12], 23; Rom. 2:13[13]).
Jēzus saka, ka grēku izpirkšana caur upuri nav nepieciešama (Marka 12:28-29; Mt. 9:13), bet Pāvils uzstāj, ka pestīšana pastāv tikai grēku izpirkšanā ar Jēzus asinīm (Ef 5:2[14]; Gal 3:13[10]; Ebr. 9:26 [15]).
Turklāt Pāvilam vēl pietiek nekaunības apgalvot: „Dzenieties man pakaļ tā, kā es Kristum!” (1. Kor. 11:1)
Kristieši uzskata, ka Pāvils ir sarakstījis četrpadsmit no Jaunās Derības divdesmit septiņām grāmatām un ir vienīgais vēsturiskais Jaunās Derības autors, kas arī SATURISKI ir svarīgs Jaunās Derības tēls. Pāvils nojauca šķirtni starp neebrejiem un ebrejiem, atceļot Mozus svēto Toru un pieprasot no kristiešiem absolūtu ticību Jēzus Kristus krustā sišanas un augšāmcelšanās faktam.
Taču, atšķirībā no Jēzus, Pāvils gandrīz nekad nepiemin Dieva valstības neizbēgamību un, šķiet, gandrīz neko nezina par vēsturiskā Jēzus sludināšanas darbu Galilejā un Jeruzalemē. Pāvils citē Jēzu tikai vienreiz savās četrpadsmit vēstulēs un neko nezina par Jēzus dzimšanu no jaunavas. Vai jūs varat iedomāties mūsdienās kādu kristiešu misionāru, kas dotos uz Tuvajiem Austrumiem un NEKAD nenoskaitītu Tēvreizi vai nesludinātu kādu no Kalna sprediķiem vai kaut VIENU no Kristus dotajām līdzībām?
Tā vietā, lai asimilētos pirmā gadsimta Jēzus tradīcijā, Pāvils izgudro reliģiju PAR Jēzu un pasludina sevi par „Tā Kunga apustuli”.
Viņa galvenais reklāmas triks: Jēzus ir miris par jūsu grēkiem, tādēļ nav jābaidās rīkoties bezatbildīgi.
Pāvila trūcīgās zināšanas par Evaņģēlija tradīciju īpaši atklājas, kad viņš apraksta Jēzus parādīšanos pēc augšāmcelšanās: „Un ka Viņš aprakts un trešā dienā augšāmcēlies pēc rakstiem, un ka Viņš ir parādījies Kēfam, pēc tam tiem DIVPADSMIT. Pēc tam viņš ir parādījies vairāk kā pieci simti brāļiem vienā reizē, no kuriem daudzi ir vēl dzīvi, bet citi jau miruši. Pēc tam viņš ir parādījies Jēkabam, tad visiem apustuļiem. Kā pašam pēdējam Viņš parādījās arī man kā kādam nelaikā dzimušam.” (1. Kor. 15 4:8).
Ja Kēfa (Pēteris), Jēkabs un Jūda (jo viņš ir miris) nav no „tiem divpadsmit,” kas ir šie citi trīs mācekļi starp pārējiem divpadsmit?
Pēc tam, kad pa ceļam uz Damasku Pāvila dzīvi izmaina (it kā) Kristus parādīšanās, viņš nedodas uz Jeruzalemi, lai konsultētos ar Jēzus izraudzītajiem mācekļiem, bet gan uz Arābiju, kur uzturas apmēram trīs gadus (saskaņā ar vēstuli galatiešiem), lai formulētu savu revolucionāro doktrīnu par Jēzus nāvi un augšāmcelšanos.
Zinātnieki ir vienisprātis, ka Otro vēstuli Timotejam visticamāk nav sarakstījis Pāvils. Taču tās anonīmais autors acīmredzot pietiekami labi pārzināja Pāvila doktrīnu, lai paziņotu: „Turi prātā Jēzu Kristu, kas uzmodināts no miroņiem, no Dāvida cilts – PĒC MANA EVAŅĢĒLIJA” (2. Tim. 2:8).
Pāvils beigās tomēr dodas uz Svēto zemi, bet tiekas tikai ar Kēfu un Jēkabu, Tā Kunga brāli. Pāvils pavisam skaidri norāda, ka apustuļi Jeruzalemē nekādā ziņā neietekmē viņa mācību un ir visai drošs par savu pārliecību, lai zvērētu: „Bet, ko es jums rakstu, redzi, Dievs ir mans liecinieks, tie nav meli” (Gal. 1:16-20).
Pēc tikšanās ar Pēteri Pāvils dodas uz Sīriju un atgriežas Jeruzalemē tikai pēc četrpadsmit gadiem kopā ar Titu un Barnabu, lai piedalītos baznīcas konferencē, kā aprakstīts Apustuļu darbos 15.
Lūka apraksta Pāvila agrīno karjeru Apustuļu darbos, sniegdams visai atšķirīgu ieskatu par to, cik lielā mērā Pāvils bija saistīts ar Jeruzalemes apustuļiem. Saskaņā ar Lūku, drīz vien pēc atklāsmes saņemšanas Pāvils dodas uz Jeruzalemi, lai „piebiedrotos mācekļiem”, taču tiek noraidīts kā krāpnieks. Tikai sekojot Barnabas galvojumam, mācekļi pieņem Pāvilu par baznīcas locekli (Ap. darbi 9:27).
Pāvils pilnīgi noteikti varēja safabricēt savu versiju par tā saukto Jēzus parādīšanos, un ir skaidrs, ka apustuļiem radās nopietnas šaubas par viņa patiesumu.
Nevar nepieminēt, ka zinātnieki joprojām apspriež, vai Pāvils vispār būtu pazīstams, ja par viņu nebūtu galvojis Barnaba. Taču Pāvils nekaunīgi klusē par Barnabas atbalstu un turklāt pateicas „trim balstiem” ne tikai par savu, bet arī par Barnabas pieņemšanu!
Pāvils apgalvo Vēstulē galatiešiem 2:9: „VĒRODAMI TO ŽĒLASTĪBU, KAS MAN DOTA, Jēkabs, Kēfa un Jānis, kurus uzskatīja par draudzes balstiem, sniedza man un Barnabam roku kopējam darbam, lai mēs ietu pie pagāniem, bet šie pie apgraizītajiem.”
Lūka arī atklāj, ka Pāvils piekrīt Jēkaba norādījumam, ka neebreju kristiešiem tiek pavēlēts sekot vismaz četriem Toras aizliegumiem: „lai viņi sargās no elku upuriem, asinīm, nožņaugta un netiklības.”
Jēkabu acīmredzot satrauca tas, ko „tūkstošiem” dedzīgu ebreju kristiešu domātu par Pāvilu, ja viņš aicinātu neievērot Bauslību. Jēkabs pavēl Pāvilam: „Ņem tos pie sevis, šķīsties ar tiem un samaksā par viņiem, lai viņi apcērp galvu, tad visi zinās, ka tie ir nieki, ko viņi par tevi DZIRDĒJUŠI, un ka arī tu pats DZĪVO PĒC BAUSLĪBAS” (Ap. darbi 21:24).
Lai gan Pāvils pakļaujas Jēkaba prasībām Apustuļu darbos, viņš dedzīgi iestājas pret Toras ierobežojumiem Vēstulē galatiešiem, nosaucot Bauslību par „važām, „lāstu” un to, kas „karājas pie koka.”
Tādējādi, sākotnēji ārēji pieņemdams Mozus bauslību un vēlāk to noliegdams, Pāvils parāda savu liekulību.
Apustuļu darbos 9:17[16] ir teikts, ka Pāvils nesaņēma Svēto Garu, līdz viņu nebija kristījis Ananija, uzlikdams tam rokas. Pāvils turpretim ietiepīgi noliedz, ka būtu kādam parādā savas apustuliskās pilnvaras un nevienā no vēstulēm nemin savu kristību. Pāvils arī noliedz strīdu ar Jēkabu par upuru gaļu elkiem un neuzskata šādas gaļas ēšanu par apgānošu (1. Kor 10:27[17] un Rom. 14:13-15:6[18]).
Pāvila ietekme uz četru evaņģēlistu stāstījumiem ir nenoliedzama. Visas Pāvila vēstules tika sarakstītas un plaši izplatītas, pirms uz pergamenta tika pierakstīts kaut viens Evaņģēlijs. Žēl, ka nav saglabājies neviens Jēzus Evaņģēlija pieraksts, kas būtu sarakstīts pirms Pāvila vēstulēm vai vienā laikā ar tām, lai to izmantotu pētījumos. (IslamMuslim.lv piezīme: Mums nav Jēzus Evaņģēlija pieraksti, bet gan Marka, Lūkas, Mateja un Jāņa baumu atstāstu apkopojumi šo Jēzu nekad nesatikušo autoru interpretācijā un ietekmējoties vienam no otra. Simtiem citu pierakstu baznīca ir visumā sekmīgi iznīcinājusi.)
Mēs nekad neuzzināsim, vai tas izdarīts tīšām vai bez nolūka. Taču visa informācija par Pāvilu ir iegūstama no diviem avotiem, proti, no paša Pāvila un no viņa skolnieka Lūkas.
Taču mēs SKAIDRI zinām, ka Pāvila laikā pastāvēja atšķirīgas interpretācijas, mutiskas tradīcijas un Jēzus Evaņģēlija pieraksti, kas nesakrita ar Pāvila mācību. Aptverdams situācijas bīstamību, Pāvils mudina savu baznīcu Galilejā noraidīt visus, kas sludina tiem „citu evaņģēliju”, atšķirīgu no viņa sludinātā (Gal.1:8)[19].
Pāvila vēstuļu pamatā ir ticība tam, ka Jēzus triumfējošā atgriešanās uz zemes notiks tuvā nākotnē. „Jaunās Derības” autors Stīvens Heriss (Stephen Harris) raksta:
„Pāvila ieteikumus attiecībā uz laulību, šķiršanos, verdzību, celibātu un cilvēku uzvedību vispār lielā mērā veido viņa ticība drīzai Pastardienai. Pāvils apgalvo savā vecākajā vēstulē, kas saglabājusies, ka viņš grasās kļūt par aculiecinieku Kristus atnākšanai godībā: „Mēs, kas līdz mūsu Kunga atnākšanai paliksim dzīvi... tiksim aizrauti gaisā padebešos, pretim Tam Kungam” (1. Tes. 4:15-17).”
„1. vēstulē korintiešiem viņa nodoms dzīvot līdz Galam ir vienādi pārliecinošs; tādēļ viņš iesaka savu vēstuļu adresātiem, „bet to, brāļi, es saku, laiks ir īss. Tādēļ turpmāk precētie lai ir kā neprecēti... un kas pērk, kā tādi, kas to negrib paturēt; un kas šo pasauli lieto... jo šīs pasaules kārtība paies” (1 Kor. 7:29-31).”
„Dedzīgi gaidīdams Pastardienu, Pāvils sludina korintiešiem, „Redzi, es jums saku noslēpumu: ne visi mēs mirsim, bet visi tiksim pārvērsti, piepeši, acumirklī, pēdējai bazūnei atskanot. Jo atskanēs bazūne, un mirušie tiks uzmodināti un mēs tiksim pārvērsti.” (1. Kor. 15:51-52).”
Tādēļ Pāvils lieliski atbilst viltus pravieša aprakstam, kas dots 5. Mozus grāmatā 18:22: „Ja pravietis runās Tā Kunga Vārdā, bet pravietojums nepiepildās un nekļūst īstenība, tad tas ir vārds, ko Tas Kungs NAV runājis; pravietis to ir teicis savā pārgalvībā, tāpēc nebīstieties no viņa.”
Džošua Makdovels (Joshua McDowell) (“More than a Carpenter” („Ne tikai galdnieks”)) citē Kenetu Skotu Latoreti (Kenneth Scott Latouretti): „Taču tas, kas sabalansēja Pāvila dzīvi un izvilka viņa gandrīz NEIROTISKO personību no nepazīstamības, bija dziļa un revolucionāra reliģiskā pieredze” (83.lpp.).
Tā kā Jēzus neparādījās, Pāvils, iespējams, patiešām sajuka prātā savas dzīves pēdējos gados un nomira viens un apkaunots (vai varbūt vienkārši atgriezās viņa vājprāts [neiroze]). Par šo vājprātu liecina Pāvila bēdīgi slavenie paziņojumi par sievietēm (1. Kor. 11:3-9, 13[20]; 1. Kor. 14:34-35[21]; Ef. 5:20-24[22]) un neparastais atzinums, ka viņa vēsts ir „ģeķība”.
• „Jo vēsts par krustu ir ģeķība tiem, kas pazūd, bet mums, kas topam izglābti, tas ir Dieva spēks.” – 1. Kor. 1:18.
• „Jo, kad pasaule ar savu gudrību Dievu Viņa gudrībā neatzina, tad Dievam labpatika izglābt ticīgos ar ģeķīgu sludināšanu..” – 1. Kor. 1:21.
• „Jo Dieva ģeķība ir gudrāka nekā cilvēki, un Dieva nespēks ir stiprāks nekā cilvēka.” – 1. Kor. 1:25.
• „Lai neviens sevi nepieviļ! Ja kas jūsu starpā tur sevi par gudru šīs pasaules lietās, tam jātop ģeķim, lai tas kļūtu gudrs.” – 1. Kor. 3:18.
Šie paziņojumi ir ne tikai briesmīga zaimošana, bet arī klajā pretrunā Jēzus teiktajam: „Bet kas saka uz savu brāli: ģeķis! – tas sodāms augstā tiesā” (Mt. 5:22). Jēzus norāda, ka, cilvēks, kas nosauc kādu par ģeķi, ir pelnījis tiesāšanu par to Tiesas dienā, taču saskaņā ar Pāvilu ģeķība ir nepieciešams ticības priekšnosacījums! Līdzīgi Pāvils arī nosauc romiešus par „ģeķiem” Rom. 1:22[23].
Pāvils arī ignorē Jēzus svarīgo aizliegumu mācekļiem doties uz neebreju zemēm (Mt. 10:5). Kristieši iebildīs, atsaucoties uz rindu Mateja evaņģēlija beigās, kur Jēzus saka saviem vienpadsmit izredzētajiem: „Eita un darait par mācekļiem visas tautas” (Mt. 28:19). Atgādiniet tiem, ka šī atļauja tika dota tikai Jēzus tiešajiem mācekļiem, kas bija apguvuši Evaņģēliju sava skolotāja vadībā trīs gadu laikā. Pāvils tur nebija ne tuvumā, un Jēzus tam nekad neļāva sludināt Evaņģēliju neebrejiem. Parādiet saviem kristiešu draugiem, ja tie pieturas pie šīs tā sauktās Pāvila atklāsmes, ka šāda atklāsme noliedz VISU, ko Jēzus centās iemācīt saviem mācekļiem.
[Islammuslim.lv piezīme: Ir viedoklis, ka "visas tautas" visdrīzāk nozīmē visas ebreju ciltis un nevis neebrejus. Savukārt Marka evaņģēlija beigas, kuras ir līdzīgas šim tekstam, ir atzīts kā skaidra falsifikācija un ļoti vēls pievienojums.]
KOPSAVILKUMS:
1. Pāvils atzīst, ka ir kristietības dibinātājs.
2. Pāvils atzīst, ka viņu regulāri moka un sit dēmons.
3. Pāvils atzīst, ka runā no sevis, nevis no Dieva.
4. Pāvils atzīst, ka izmanto viltu un nodevību, lai pievilinātu cilvēkus ticēt.
5. Pāvils atzīst, ka ir zadzis naudu, lai piekukuļotu cilvēkus ticēt.
6. Pāvils atzīst, ka melo, lai pievilinātu cilvēkus ticēt.
7. Pāvils sludina pretrunā ar Jēzu gandrīz visos reliģiski svarīgos jautājumos.
8. Pāvils nekad necitē Tēvreizi, Kalna svētību vai kaut vienu Kristus līdzību.
9. Vēstulē galatiešiem Pāvils noliedz Lūkas teikto Apustuļu darbos par Pāvila ceļojumiem un pieredzi pēc atklāsmes saņemšanas.
10. Pāvils netur solījumu Jēkabam sekot košera baušļiem.
11. Pāvils sniedz vairākas viltus atklāsmes par Kristus otro atnākšanu.
12. Pāvils apgalvo, ka ticības priekšnoteikums ir būt par „ģeķi”
Tātad, vai Pāvilam var ticēt?
NEKĀDĀ ZIŅĀ!
Bībeles fragmenti uz kuriem ir atsauces tekstā:
[1] 2. Korintiešiem 8:
10 Un šinī lietā (ziedošanā) mans padoms ir tāds: tas jums ir par labu, ka jūs pērn lietu iesākuši ne vien ar darbu, bet arī ar labo gribu,
[2] 2. Mozus grāmata 20:
11 Jo sešās dienās Tas
Kungs ir radījis debesis un zemi, jūru un visu, kas tur
atrodams, un septītajā dienā Tas Kungs atdusējās; tāpēc Tas
Kungs svētīja sabata dienu, lai tā būtu svēta.
12 Godini savu tēvu un savu māti, lai tu ilgi dzīvotu tanī zemē,
ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dod.
13 Tev nebūs nokaut.
14 Tev nebūs laulību pārkāpt.
15 Tev nebūs zagt.
16 Tev nebūs nepatiesu liecību dot pret savu tuvāku.
17 Tev nebūs iekārot sava tuvāka namu. Tev nebūs iekārot sava
tuvāka sievu, nedz viņa kalpu, nedz viņa kalponi, nedz viņa
vērsi, nedz viņa ēzeli, nedz ko citu, kas tavam tuvākam pieder."
Mateja 19:
18 Tas saka Viņam: "Kurus?" Un Jēzus sacīja: "Tev nebūs zagt; tev nebūs dot nepatiesu liecību;
19 godā savu tēvu un māti; un tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu."
[3] Romiešiem 3:
5 Bet, ja nu mūsu
netaisnība izceļ Dieva taisnību, ko lai tad sakām? Vai Dievs tad
nav netaisns, kad Viņš soda? Es spriežu cilvēcīgi.
6 Nekādā ziņā! Jo kā Dievs citādi tiesās pasauli?
7 Bet, ja Dieva patiesība Viņam par godu skaidrāk atklājusies
manu melu dēļ, kāpēc tad es kā grēcinieks vēl tieku tiesāts?
[4] Viens un tas pats stāsts par to kā Pāvilam parādās Jēzus. Atšķiras vai ceļabiedri redzēja un nedzirdēja vai dzirdēja un neredzēja. Tāpat teiktais divās vietās sakrīt, bet vienā ir pilnīgi cits.
Apustuļu darbi 9:
"Saul, Saul, kāpēc tu Mani vajā?"
5 Viņš jautāja: "Kas Tu esi, Kungs?" Bet Viņš atbildēja: "Es esmu Jēzus, ko tu vajā;
6 celies un ej pilsētā, un tev pateiks, kas tev jādara."
7 Bet viņa ceļabiedri stāvēja kā mēmi, balsi gan dzirdēdami, bet nevienu neredzēdami.
Apustuļu darbi 22:
Saul, Saul, ko tu Mani vajā?
8 Bet es atbildēju: kas Tu esi, Kungs? Viņš uz mani sacīja: Es esmu Jēzus Nacarietis, ko tu vajā.
9 Mani pavadoņi gan redzēja gaismu, bet balsi, kas ar mani runāja, nedzirdēja.
10 Tad es jautāju: ko lai es daru, Kungs? -
Bet Tas Kungs man sacīja: celies augšā un ej uz Damasku, tur tev pateiks visu, kas tev jādara.
11 Tā kā es, spožās gaismas apžilbināts, nevarēju redzēt, ceļabiedri mani veda aiz rokas, un tā es nonācu Damaskā.
Apustuļu darbi 26:
Saul, Saul, ko tu Mani vajā? Tev grūti nāksies pret dzenuli spārdīt.
15 Es sacīju: kas Tu esi, Kungs? - Tas Kungs atbildēja: Es esmu Jēzus, ko tu vajā.
16 Bet celies kājās! Jo tāpēc Es tev esmu parādījies, lai tu Man kalpotu un apliecinātu, kā tu Mani esi redzējis un kā Es tev parādīšos,
17 lai tevi izglābtu no šīs tautas un pagāniem, pie kuriem Es tevi sūtu
18 atvērt viņu acis, lai tie atgriežas no tumsas gaismā, no sātana varas pie Dieva, un ticībā uz Mani dabū grēku piedošanu un mantojumu svēto pulkā.
[5] Jāņa 9:
1 Un, garām ejot, Viņš
ieraudzīja cilvēku, kas no dzimšanas bija neredzīgs.
2 Viņa mācekļi Viņam jautāja: "Rabi, kas ir grēkojis, viņš pats
vai viņa vecāki, ka viņš neredzīgs piedzimis?"
3 Jēzus atbildēja: "Ne viņš ir grēkojis, ne viņa vecāki, bet
Dieva darbiem vajag parādīties viņā.
[6] Romiešiem 5:
12 Tātad, kā viena cilvēka vainas dēļ pasaulē ienācis grēks un ar grēku - nāve, tā visu cilvēku dzīvē ienākusi nāve, jo visi viņi ir grēkojuši;
13 jo arī līdz bauslībai pasaulē bija grēks, bet grēku nepielīdzina, ja nav bauslības,
14 bet nāve valdīja arī no Ādama līdz Mozum pār tiem, kuru grēks nebija līdzīgs Ādama pārkāpumam. - Šis nu ir nākamā Ādama pirmtēls.
[7] Marka 2:
17 Un Jēzus, to dzirdējis, uz tiem saka: "Veseliem ārsta nevajag, bet neveseliem. Es neesmu nācis aicināt (atgriezties no grēkiem) taisnus, bet grēciniekus."
Mateja 15:
22 Un redzi, viena kānaāniešu sieva, kas nāca no tām pašām robežām, brēca un sacīja: "Ak, Kungs, Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mani! Manu meitu ļauns gars nežēlīgi moka."
23 Bet Viņš tai neatbildēja neviena vārda. Tad Viņa mācekļi pienāca, lūdza Viņu un sacīja: "Atlaid to, jo tā brēc mums pakaļ."
24 Bet Viņš atbildēja un sacīja: "Es esmu sūtīts vienīgi pie Israēla cilts pazudušajām avīm."
25 Bet tā nāca, metās Viņa priekšā zemē un sacīja: "Kungs, palīdzi man!"
26 Bet Viņš atbildēja un sacīja: "Neklājas bērniem maizi atņemt un to nomest suņiem priekšā."
27 Bet viņa sacīja: "Tā gan, Kungs! Bet tomēr sunīši ēd no druskām, kas nokrīt no viņu kungu galda."
28 Tad Jēzus atbildēja un tai sacīja: "Ak, sieva, tava ticība ir liela, lai tev notiek, kā tu gribi." Un viņas meita kļuva vesela tai pašā stundā.
[8] Romiešiem 3:
10 Gluži, kā ir rakstīts: nav neviena taisna, it neviena.
23 jo visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības.
[9] Mateja 5:
16 Tāpat lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs.
Jāņa 10:
24 Jūdi Viņu ielenca un sacīja Viņam: "Cik ilgi Tu mūs turēsi neziņā? Ja Tu esi Kristus, saki mums to skaidri!"
25 Jēzus viņiem atbildēja: "Es jums esmu teicis, bet jūs neticat. Darbi, ko Es daru Sava Tēva Vārdā, nodod liecību par Mani.
26 Bet jūs neticat, jo nepiederat pie Manām avīm.
27 Manas avis dzird Manu balsi, Es tās pazīstu, un viņas Man seko.
28 Un Es tām dodu mūžīgo dzīvību, un viņas nemūžam neies bojā, un neviens tās neizraus no Manas rokas.
29 Mans Tēvs, kas Man tās devis, ir lielāks par visiem, un neviens neko nevar izraut no Tēva rokas.
30 Es un Tēvs, mēs esam viens."
31 Tad jūdi atkal sanesa akmeņus, lai Viņu nomētātu.
32 Jēzus tiem atbildēja: "Daudz labu darbu Es jums esmu rādījis, kas nāk no Tēva. Kura darba dēļ jūs Mani gribat nomētāt?"
33 Jūdi Viņam atbildēja: "Nevis laba darba dēļ mēs Tevi gribam nomētāt, bet Dieva zaimošanas dēļ, tāpēc ka Tu, cilvēks būdams, dari Sevi par Dievu."
34 Jēzus viņiem atbildēja: "Vai nav rakstīts jūsu bauslībā: Es esmu sacījis, jūs esat dievi. -
35 Ja raksts tos nosaucis par dieviem, uz kuriem attiecas šie Dieva vārdi, un raksti nevar tikt atcelti,
36 vai tad Tam, ko Tēvs ir svētījis un sūtījis pasaulē, jūs drīkstat pārmest Dieva zaimošanu, ka Viņš sacījis: Es esmu Dieva Dēls.
37 Ja Es nedaru Sava Tēva darbus, neticiet Man!
[10] Efeziešiem 2:
8 Jo no žēlastības jūs esat pestīti ticībā, un tas nav no jums, tā ir Dieva dāvana.
9 Ne ar darbiem, lai neviens nelielītos.
[11] Galatiešiem 2:
16 Zinādami, ka neviens cilvēks netop taisnots pēc bauslības darbiem, bet ticībā Jēzum Kristum, arī mēs kļuvām ticīgi Kristum Jēzum, lai taptu taisnoti Kristus ticībā un ne pēc bauslības darbiem, jo pēc bauslības darbiem neviens cilvēks nekļūst taisnots.
17 Bet, ja izrādās, ka mēs, kas cenšamies tapt taisnoti iekš Kristus, paši esam grēcinieki, vai tad Kristus kalpo grēkam? Nekādā ziņā ne.
18 Proti, kad es to, ko esmu noārdījis, atkal uzceļu, es kļūstu par pārkāpēju.
19 Jo es bauslībā bauslībai esmu nomiris, lai dzīvotu Dievam
[12] Galatiešiem 3:
10 Proti, visi, kas dzīvo bauslības darbos, ir zem lāsta; jo ir rakstīts: nolādēts ir ikkatrs, kas netur un nedara visu to, kas ir rakstīts bauslības grāmatā. -
11 Bet ir skaidrs, ka ar bauslību neviens netop taisnots Dieva priekšā, jo "ticībā taisnais dzīvos".
12 Bauslībai nav daļas ar ticību, bet "kas to ir turējis, tam tā dod dzīvību".
13 Kristus ir mūs atpircis no bauslības lāsta, mūsu labā kļūdams par lāstu, jo ir rakstīts: nolādēts ir ikkatrs, kas karājas pie koka, -
[13] Romiešiem 2:
13 Jo nevis bauslības klausītāji ir taisnoti Dieva priekšā, bet bauslības darītāji tiks atzīti par taisnotiem.
[14] Efeziešiem 5:
2 un dzīvojiet mīlestībā, kā Kristus jūs mīlējis un mūsu labā Sevi nodevis Dievam par upura dāvanu, par jauku smaržu.
[15] Ebrejiem 9:
26 citādi Viņam būtu pienācies bieži ciest no pasaules iesākuma. Bet tagad Viņš vienreiz laiku galā ir parādījies, lai iznīcinātu grēku, Sevi upurējot.
[16] Apustuļu darbi 9:
17 Ananija aizgāja un nonāca tanī namā un, viņam rokas uzlicis, sacīja: "Brāli Saul, Kungs Jēzus, kas tev parādījies ceļā, pa kuru tu nāci, mani sūtījis, lai tu atkal kļūtu redzīgs un pilns Svētā Gara."
18 Tūdaļ no viņa acīm nokrita kā zvīņas, viņš atkal redzēja un uzcēlies tika kristīts.
[17] 1. Korintiešiem 10:
27 Ja kāds no neticīgajiem jūs aicina viesos un jūs gribat iet, tad ēdiet visu, ko jums ceļ priekšā, nekā nepētīdami sirdsapziņas dēļ.
[18] Romiešiem 14:
14 Es zinu un esmu pārliecināts Kungā Jēzū, ka nekas nav nešķīsts pats par sevi: vienīgi tam, kas domā, ka tas nešķīsts, tam tas nešķīsts.
15 Bet, ja tavs brālis ēdiena dēļ ir noskumis, tad tu vairs nestaigā mīlestībā. Neved ar savu ēdienu postā to, par ko Kristus ir miris.
16 Tad lai nu tas, kas jums tas labais, netop par zaimiem!
17 Jo Dieva valstība nav ēšana un dzeršana, bet taisnība, miers un prieks Svētajā Garā.
18 Tad nu tas, kas šinīs lietās kalpo Kristum, ir Dievam tīkams un cienījams cilvēku starpā.
19 Tāpēc mēs dzenamies pēc miera un pēc tā, lai cits citu celtu ticībā. 20 Neposti Dieva darbu ēdiena dēļ! Viss gan ir šķīsts par sevi, bet cilvēkam, kas ēzdams apgrēcinājas, tas ir par ļaunu.
21 Tāpēc ir labāk neēst gaļu un nedzert vīnu, nedz arī ko citu darīt, kas brāli apgrēcina.
22 Tu paturi savu ticību, kas tev ir, Dieva priekšā. Svētīgs tas, kas sevi netiesā tajā, ko atzīst par labu.
23 Bet tas, kas šaubīdamies ēd, ir jau nosodīts, jo tas to nedara ticībā. Bet viss, kas nenāk no ticības, ir grēks.
[19] Galatiešiem 1:
6 Es brīnos, ka jūs tik drīz novēršaties no tā, kas jūs aicinājis Kristus žēlastībā, un piegriežaties citam evaņģēlijam.
7 Un tomēr cita nav. Ir tikai kādi, kas jūs sajauc un grib pārgrozīt Kristus evaņģēliju.
8 Bet, ja arī mēs vai kāds eņģelis no debesīm jums sludinātu citu evaņģēliju nekā to, ko esam jums pasludinājuši, lāsts pār to!
9 Kā jums jau agrāk esam sacījuši, tā arī tagad vēlreiz saku: ja kāds jums sludina citu evaņģēliju nekā to, ko jūs esat saņēmuši, lāsts pār to!
[20] 1. Korintiešiem 11:
1 Dzenieties man pakaļ tā, kā es Kristum!
2 Bet par to es jūs slavēju, ka jūs vienmēr mani pieminat un turat tās mācības, ko es esmu jums uzticējis.
3 Bet es gribu, lai jūs ņemtu vērā, ka ikkatra vīra galva ir Kristus, bet sievas galva ir vīrs, bet Kristus galva ir Dievs.
4 Katrs vīrs, kas Dievu lūdz vai runā kā pravietis ar apsegtu galvu, apkauno savu galvu.
5 Bet katra sieva, kas ar neapsegtu galvu lūdz Dievu vai runā kā praviete, dara kaunu savai galvai, jo tā ir tāpat kā apcirpta.
6 Ja sieva neaizsedzas, tad lai tā arī apcērpas. Bet, tā kā tas sievai ir par kaunu, ka tā ir apcirpta vai noskūta, tad lai tā aizsedzas.
7 Bet vīram nebūs galvu aizsegt, jo tas ir Dieva godības attēls un atspulgs; bet sieva ir vīra godības atspulgs.
8 Jo vīrs nav no sievas, bet sieva no vīra.
9 Jo vīrs nav radīts sievas dēļ, bet sieva vīra dēļ.
10 Tāpēc sievai jābūt galvā pilnvaras zīmei eņģeļu dēļ.
11 Tomēr ne vīrs ir kas bez sievas, ne sieva bez vīra mūsu Kungā.
12 Jo, it kā sieva ir no vīra, tāpat ir arī vīrs no sievas; bet tas viss ir no Dieva.
13 Spriediet paši: vai pieklājas sievai neaizsegtai Dievu lūgt?
14 Vai pati daba nerāda jums, ka gari mati ir vīram par negodu. 15 Bet, ja sievai gari mati, tad tas viņai par godu. Jo mati viņai doti par apsegu.
16 Bet, ja kāds tur grib tiepties, mēs nepazīstam tādu ieražu, Dieva draudzes arī ne.
[21] 1. Korintiešiem 14:
34 Sievas lai draudzes sapulcēs cieš klusu, kā tas parasts visās ticīgo draudzēs; jo tām nav atļauts runāt, bet jābūt paklausīgām, kā arī bauslība nosaka.
35 Bet, ja tās grib ko zināt, lai prasa mājās saviem vīriem; jo sievai ir par kaunu runāt draudzes sapulcē.
[22] Efeziešiem 5:
21 Un esiet paklausīgi cits citam Kristus bijībā.
22 Sievas, esiet paklausīgas saviem vīriem kā Tam Kungam.
23 Jo vīrs ir sievas galva, tāpat kā Kristus ir draudzes galva, būdams Savas miesas Pestītājs.
24 Bet, kā draudze ir paklausīga Kristum, tāpat arī sievas saviem vīriem visās lietās.
25 Vīri, mīliet savas sievas, tāpat kā Kristus ir mīlējis Savu draudzi, pats nododamies viņas labā,
26 lai to darītu svētu, šķīstot ar mazgāšanu ūdenī caur vārdu,
[23] Romiešiem 1:
22 Saukdami sevi par gudriem, tie kļuvuši ģeķi
[24] Mateja 10:
5 Šos divpadsmit Jēzus izsūtīja, tiem pavēlēja un sacīja: "Nenoeita uz pagānu ceļu un neeita samariešu pilsētā.
6 Bet eita labāk pie Israēla cilts pazudušām avīm.
