Kurāns:

 

 

 

 

 

 

 

Vācu zinātnieks apstiprina vienu no Islāma brīnumiem

Adel ben Muhammad Zagdud, www.way-to-allah.com

Tulkojis Džafars

Kurānā un mūsu pravieša Muhammada, lai viņam miers un Dieva svētība, hadīsos ir aprakstītas daudzas zinātniskas sensācijas un fakti par cilvēka ķermeni, dabu u.t.t., kuri, pateicoties mūsdienu zinātniski – pētnieciskajam darbam, tikai nesen tika atklāti un pierādīti. Nav šaubu, ir vēl daudz zinātnisku zīmju, kuras tiks atklātas pateicoties nākotnes tehnoloģijām. Visvarenais Allāhs ir teicis:

Es parādīšu viņiem Savas zīmes pa visu plašo horizontu un viņos pašos, kamēr vien viņiem nekļūs skaidrs, ka tā ir patiesība. Vai nav gana, ka Kungs tavs ir Liecinieks katrai lietai? [41:53]

Un kas ir netaisnīgāks par to, kas izdomāja par Allāhu melus, vai sauca par meliem Viņa zīmes! Patiesi, netaisnīgie nebūs veiksmīgi. [6:21]

Dārgie lasītāji, šajā ziņojumā jūs atradīsiet argumentus un jaunus pierādījumus tam, ka Muhammads ir Dieva sūtnis, un cilvēkiem vajadzētu nevis ignorēt Dieva zīmes, bet gan sekot Dieva pravietim.

Brīnums astes kaulā

Ilustrācija 1: Astes kauls

Astes kauls – mugurkaula pēdējais kauls, daļa no cilvēka, kura nekad neizzūd. Atšķirībā no visiem citiem kauliem, tas nesadalās zemē.

Daudzos mūsu pravieša Muhameda, lai viņam miers un Dieva svētība, svētajos hadīsos ir teikts, ka astes kauls ir cilvēka sākums. Un Augšāmcelšanās dienā cilvēks tiks atjaunots no astes kaula.

Svētie hadīsi vēsta:

1) Abu Hureira stāstīja, ka pravietis, lai viņam miers un Dieva svētība, ir teicis: “Viss, izņemot astes kaulu, no Ādama bērniem sadalīsies zemē. No viņa viņš bija radīts un no viņa viņš tiks augšāmcelts.” [Muslim (7604) u.c.]

2) Abu Hureira stāstīja, ka pravietis, lai viņam miers un Dieva svētība, ir teicis: „Ir cilvēkos viens kauls, kurš zemē nekad nesadalās. Lielajā Tiesas diena no šā kaula cilvēks tiks atjaunots. Viņi jautāja pravietim: „Kurš ir tas kauls?” Viņš atbildēja: „Astes kauls.” [Muslim (7605) u.c.]

Šajos hadīsos ir vienādas nozīmes izteicieni un fakti:

- Cilvēks tiks radīts no astes kaula;

- Astes kauls nesadalās zemē;

- Augšāmcelšanās dienā no šā kaula tiks augšāmcelts katrs cilvēks.

Tālāk seko zinātniski fakti, kuri apstiprina šos izteicienus.

Zinātnisks fakts

1. Embrionālās attīstības fāzes

Pēc spermatozoīda un olšūnas saplūšanas sākas dīgļa attīstība. Apaugļotā olšūna sāk dalīties: No vienas šūnas rodas divas, no tām, savukārt, četras u.t.t. Šūnu dalīšanās un attīstība turpinās līdz izveidojas „embrionālais disks”, kurš sastāv no diviem slāņiem:

1) Ārējais epiblasts:

Tajā atrodas citotrofoblasts, kurš nostiprina dīgli pie dzemdes sieniņas tā, lai no mātes asinīm un dzemdes sieniņas, tas saņemtu visas nepieciešamās barojošās vielas.

2) Iekšējais hipoblasts:

No kura, pēc Allāha, Visvarenā Dieva gribas veidojas auglis. Jau pēc 15 dienām embrija apakšējā galā būs iespējams izšķirt tā saucamo „primitīvo līniju”. Šīs līnijas beigās atrodas pirmais mazais mezgls, tā saucamais „primitīvais mezgls”.

Tā daļa, uz kuras izveidojas „primitīvā līnija” ir „embrionālā diska” mugura. Tālāk tiek aprakstīts, kā no „primitīvās līnijas un „primitīva mezgla” veidojas visi orgāni un audi:

- Ektoderma: izveido ādu un centrālo nervu sistēmu

- Mezoderma: izveido mīkstos audus gremošanas traktā, sirdi, asinsriti, kaulus, urīn- un dzimumsistēmu, zemādu, limfmezglus, liesu.

- Endoderma: izveido gļotādu gremošanas sistēmā, elpošanas sistēmu, orgānus, kuri attiecas uz gremošanas traktu, urīnpūsli, vairogdziedzeri un dzirdes kanālu.

Pēc tam „primitīvā līnija” un „primitīvais mezgls” sniedzas līdz pēdējam mugurkaula skriemelim, kur no tiem veidojas astes kauls.

Slēdziens: astes kauls ietver „primitīvo līniju” un „primitīvo mezglu”, kuri spēj augt un izveidot 3 slāņus, no kuriem izveidojas dīglis (auglis): ektoderma, mezoderma un endoderma.

Pierādot „primitīvās līnijas” nozīmīgumu dīgļa attīstībā, britu komiteja WARNEK (kompetenta apaugļošanas un cilvēka ģenētikas jomā) aizliedz ārstiem un pētniekiem veikt eksperimentus ar mākslīgi apaugļotiem dīgļiem, kuros ir izveidojusies „primitīva līnija”.

2. Augļa kroplums kā pierādījums tam, ka astes kauls satur mātes šūnas.

Pēc tam, kad no „primitīvās līnijas” un „primitīvā mezgla”, kuri atrodas astes kaula pēdējā skriemelī, ir radies un izveidojies auglis, „primitīvā līnija” un „primitīvais mezgls” saglabā tiem raksturīgās pamatiezīmes. Ja tie sāktu mutēt, tad vienlaicīgi līdz ar augli, veidotos audzējs (teratoma) – bojāts auglis ar dažiem, pilnībā izveidotiem orgāniem (zobiem, matiem, utt., tāpat, piemēram, rokas un kājas ar pirkstiem). Šādos gadījumos ķirurgs, veicot audzēja uzšķēršanu, atklāj pilnībā izveidojušos orgānus (ir bildes, kuras šeit netika publicētas). Tātad, ir zināms, ka astes kauls patiešām satur mātes šūnas.

Ilustrācija 2: Teratoma – astes kaula apvidus.

3. Hansa Spemana eksperimenti.

Pētnieki atklāja, ka šūnu formēšanās un augļa izveidošanās sākas no „primitīvās līnijas” un „primitīvā mezgla”. Līdz brīdim, kad izveidojas šīs daļas, šūnu rašanās un dalīšanās nav iespējama. Vācu zinātnieks Hans Spemans ir viens no vispazīstamākajiem pētniekiem, kurš to pierādīja.

Pēc eksperimentiem ar „primitīvo līniju” un „primitīvo mezglu” viņš atklāja, ka tie organizē augļa attīstību un tāpēc nosauca tos par «The primary organizer», kas nozīmē „primārais veidotājs” jeb „organizators”.

Viņš uzsāka eksperimentus ar abiniekiem. Vienā no eksperimentiem viņš implantēja viena augļa „primāro veidotāju” cita, tā paša vecuma (pirmajā embrionālajā fāzē, trešajā vai ceturtajā nedēļā), augļa epiblastā.

Tā rezultātā, no implantētā „primārā veidotāja” radās otrais embrijs. Pārstādītā orgāna ietekmes rezultātā uz „jaunās vides” apkārtējām šūnām pirmā augļa ķermenī radās otrs auglis.

Ilustrācija 3: Otrā embrija rašanās shēma pēc „primārā veidotāja” implantēšanas. Avoti: Keith L.Moor. The Developing Human.

4. Astes kaula šūnas nevar sairt un bojāties.

1931. gadā Spemans sasmalcināja „primāro veidotāju” un pārstādīja to no jauna, taču sasmalcināšana eksperimentu neietekmēja un otrais embrijs izveidojās. 1933. gadā Spemans kopā ar citiem pētniekiem atkārtoja šo pašu eksperimentu, tikai šoreiz „primārais veidotājs” pirms sasmalcināšanas tika izvārīts. Neskatoties uz to, arī šoreiz radās otrais embrijs. Eksperiments pierādīja, ka šie apstākļi šūnu veidošanos neietekmēja.

1935. gadā Spemans par „primārā veidotāja” atklāšanu saņēma Nobela prēmiju.

2003. gada Ramadāna mēnesī doktors Usmans Al-Džilānī un šeikhs Abdul-Madžīds Az-Zindānī šeikha Az-Zindānī namā Sānā (Jemena) veica dažus eksperimentus ar astes kaulu. Astes kaula skriemeļi tika turēti virs gāzes liesmas 10 minūtes, līdz tie sadega (no sākuma kauli kvēloja sarkanā krāsā, pēc tam tie kļuva melni).

Pētnieki ievietoja sadedzinātos kaulu gabalus sterilās kolbās un nogādāja visslavenākajā analīžu laboratorijā Sānā (Al Olaki laboratorija). Doktors Sale Al-Olaki, Sānas universitātes histoloģiju un pataloģiju profesors, analizējot šo audu gabalus atklāja, ka sadedzināšana neietekmēja astes kaulaudu šūnas, t.i. tās pārcieta sadedzināšanu (sadega tikai taukaudi, kaulu smadzenes un muskuļaudi).

Brīnuma aspekti

1. Pravieša Muhameda teiktais par astes kaulu ir attiecināms uz pravieša veiktajiem zinātniskajiem brīnumiem, jo embrioloģija ir pierādījusi, ka visu cilvēka ķermeņa daļu un orgānu izcelsme rodama astes kaulā, embrioloģijas valodā – „primārajā veidotājā”.

“Primārais veidotājs” uzsāk šūnu vairošanos un audu diferenciāciju, kas, savukārt, veicina nervu sistēmas tās sākuma stadijā attīstību.

Pēc nāves, Augšāmcelšanās dienā cilvēks tiks atjaunots no šī kaula, precīzāk, no šī kaula šūnām, no kurām veidojas embrijs.

2. Atkārtota „primārā veidotāja” implantēšana, sasmalcināšana vai vārīšana neietekmēja gaidītos eksperimenta rezultātus – otrais embrijs izveidojās. Arī sadedzināšana astes kaula šūnas neiznīcināja. Šo eksperimentu rezultāti apstiprināja pravieša Muhammada teikto, ka astes kauls pilnībā nesatrūd zemē un neizzūd.

Bet Allāhs zina labāk.

 

Raksta izcelsmes adrese