islāms
Kurāns:
- Par Kurānu
- Kurāna komentāri un fragmentu apskats
- Kurāna brīnumi
- Atbildes uz Kurāna kritiku
- Kurāns (arābiski)
- Kurāna recitācijas jautājumi
- Kurāna interpretācija latviski
- Kurāna interpretācija krieviski
- Kurāna interpretācija angliski
- Kurāna interpretācijas citās valodās
Pirkstu nospiedumi Kurānā
Abdul-Māliks ibn Ahmads Ar-Ramadānī
Tulkojis Salmāns Petrovs, www.umma.lv
Visaugstākais Dievs teica:
Vai tad cilvēks domā, ka Mēs nesavāksim (salasīsim) viņa kaulus? [Savāksim,] protams, varēdami atjaunot pat viņa pirkstu galus. [Kurāns: 75:3-4]
Ibn Kuteiba savā darbā “Tavīl Muškil Al-Kurān” 346 lpp. saka: “Šāda ir Dieva atbilde viņiem, tāpēc, ka viņi padomāja, ka Dievs neatdzīvinās mirušos un ka Viņš nav spējīgs savākt vecus kaulus. Tad Dievs atbildēja: “[Savāksim,] protams!” Tas nozīmē, ka Dievs var atjaunot pat mazus kaulus, neskatoties uz to mazu izmēru, un salikt tos kopā tā, ka pat pirkstu gali būs savā vietā. Un Tas, kurš spēj izdarīt šo, jo vairāk ir spējīgs savākt lielus kaulus.”
Un Ibn Kojjims savā darbā “At-Tibjān fī Aksām Al-Kurān” 127 lpp. saka: “Pirkstu galu atjaunošana nozīmē atgriezt tos atpakaļ savā vietā pēc tam, kad, tiem esot zem zemes, laiks tos atdalīja.”
No Ibn Kuteibas un Ibn Kojjima vārdiem paliek skaidrs, ka cilvēka pirkstu galu atgriešana savā vietā, kuru minēja Dievs, nav mēģinājums argumentēt ar spēju izdarīt daļu par labu spējai izdarīt visu. Tas tāpēc, ka spēja radīt kaut kā daļu nenorāda uz spēju radīt to visu. Tieši otrādi, Kurānā minēts taisni pretējs argumentēšanas virziens.
Piemēram, Visaugstākā Dieva vārdos
Debesu un zemes radīšana gan ir kaut kas lielāks par cilvēku radīšanu, taču vairākums cilvēku nezina. [Kurāns: 40:57]
nozīme ir tāda, ka Tas, Kurš spēj radīt lielāku lietu, jo vairāk spēs radīt mazāku.
Taču mūsu gadījumā runa ir par to, ka Tas, Kurš spēj radīt sarežģītu un smalku lietu, jo vairāk spēj radīt arī visu pārējo. Tāpēc kļūst skaidrs, ka pirkstu galos jābūt kaut kam smalkam un brīnuma vērtam, lai spēja tos atjaunot norādītu uz spēju atjaunot visu ķermeni. Es minēju Ibn Kuteibas un Ibn Kojjima zīmes skaidrojumus tāpēc, ka viņu skaidrojums ir ļoti smalks. Un tas arī ir muslimu zinātnieku smalkums ar Dieva vadīšanu. Jo Islāma sekotājiem ir taisnība, ko tad teikt par zinātniekiem? Kurāns arī ir patiesība; un pagāja 14 gadsimti, kamēr biologi un anatomi atzina to, ka katram cilvēkam ir savi neatkārtojami pirkstu nospiedumi. Cilvēki sāka tos tik nopietni pielietot, ka pat sāka izmantot tos parakstu vietā, likt tos noziedznieku datu bāzēs un izmantot citām vajadzībām; tas palika tik plaši un efektīvi pielietojams, ka pirkstu nospiedumu atstāšana kļuva par noziedznieku un zagļu lielākām bažām. Tā, it kā Dievs teiktu: Neticīgie Ādama dēli iedomājas, ka Mēs nespēsim atgriezt viņus iepriekšējā stāvoklī pēc viņu nāves, un ka Mēs vairs nevarēsim zināt tā cilvēka raksturīgās zīmes, kurš jau ir miris, tāpēc cilvēki netiks atgriezti savos ķermeņos. Tad Dievs izskaidroja, ka Viņš atgriezīs Ādama dēlus viņu ķermeņos ar visām detaļām un sīkumiem, ar kuriem Viņš tos radīja iepriekš, pat vairāk – Viņš atjaunos viņos to pazīmi, ar kuru katrs no viņiem atšķiras no cita. Cik tāls no nepilnībām ir Viszinošākais Radītājs!
Laiks, kad pirkstu nospiedumi tika atklāti, nav nemaz tik sens. Tas ir samērā jauns atklājums, kurš ļoti iepriecināja zinātniekus. Dieva grāmata norādīja uz šo unikālu lietu un katra laika posma zinātnieki saprata tos vārdus atbilstoši savām tā laika zināšanām, kuras viņu laikā bija atklātas. Un jo vairāk paiet laiks, jo vairāk cilvēki pārliecinās par to, ka neviens nespēj atdarināt Kurānu. Jūsufs Hādžs Ahmads savā darbā “Mausūa Al-Iadžāz Al-Ilmī fī Al-Kurān Al-Karīm va As-Sunna Al-Mutahhara” 169 lpp. raksta par to, ka Britu enciklopēdijā ir minēts, ka pirmo reizi pirkstu nospiedumus atklāja 1823. gadā kāds čehu anatomijas zinātnieks. Pēc viņa 1858. gadā viens no angļu zinātniekiem norādīja uz to, ka pirkstu nospiedumi atšķiras katram cilvēkam Un jau 1892. gadā cits zinātnieks apstiprināja to, ka pirkstu nospiedumu raksts paliek nemainīgs visu mūžu, kā arī to, ka pasaulē nav divu cilvēku, kuru pirkstu nospiedumi sakristu. Pēc gada policijas nodaļās sāka izmantot pirkstu nospiedumus parakstu vietā un vēlāk visa pasaule sāka plaši pielietot pirkstu nospiedumus. Un tas ir lielākais ierocis, no kura baidās noziedznieki līdz pat šodienai.
Un Dievs zina labāk par to, kāda gudrība šajā zīmē ir slēpta.
[No Abdul-Mālika ibn Ahmada Ar-Ramadānī grāmatas "Min kulli sūratin fāidatun", 365-367. lpp.]
